ES stiprināšana katastrofu novēršanai, gatavībai katastrofām un reaģēšanai uz tām

 

KOPSAVILKUMS:

Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA MĒRĶIS?

• Savienības civilās aizsardzības mehānisma (mehānisms) mērķis ir stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību (ES) un ES dalībvalstīm un veicināt to savstarpējo koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai varētu novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas ES teritorijā un ārpus tās, sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām.
• Ar Lēmumu (ES) 2019/420, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, jo īpaši pastiprina ES kolektīvās spējas pārvarēt dabas katastrofas. Ar to arī izveido rescEU rezervi, kas ES līmenī nodrošina reaģēšanas resursu papildu rezervi. rescEU rezerve tika veiksmīgi paplašināta, lai izveidotu arī citus resursus.
• Ar Regulu (ES) 2021/836, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, stiprina Eiropas solidaritāti, jo īpaši saistībā ar liela mēroga ārkārtas situācijām, kas vienlaikus ietekmē vairākas valstis (piemēram, Covid-19 pandēmija) un kuru laikā ar brīvprātīgo un valsts līmeņa atbalstu vien nepietiek. Mehānisms būs labāk sagatavots un elastīgāks un spēs ātrāk reaģēt, kā arī nodrošinās plašāku starpnozaru atbalstu dalībvalstīm un to iedzīvotājiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mērķi

Mehānisma galvenais mērķis ir uzlabot sistēmu efektivitāti visu veidu dabas un cilvēka darbības izraisītu katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā Eiropas Savienībā un ārpus tās. Kaut arī mehānisms ir galvenokārt orientēts uz cilvēku aizsardzību, tas aizsargā arī vidi un īpašumu, tostarp dabas mantojumu.

Mehānisma konkrētie mērķi ir šādi:

• panākt augsta līmeņa aizsardzību pret katastrofām:
  • novēršot vai samazinot to iespējamās sekas;
  • sekmējot novēršanas kultūru;
  • uzlabojot sadarbību starp civilās aizsardzības un citiem kompetentajiem dienestiem;
• uzlabot gatavību reaģēt uz katastrofām valstu un ES līmenī;
• veicināt ātru un efektīvu reaģēšanu katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā, tostarp veicot pasākumus, lai mazinātu minēto katastrofu tūlītējās sekas;
• veicināt sabiedrības izpratni par katastrofām un sagatavotību tām;
• vairāk izmantot zinātniskās atziņas par katastrofām un veicināt to pieejamību;
• pastiprināt sadarbības un koordinācijas pasākumus pārrobežu līmenī un starp dalībvalstīm, kuras var skart tādu pašu veidu katastrofas.

Risku novēršana un pārvaldība

Mehānisms lielu vērību pievērš katastrofu novēršanai, īpaši uzsverot risku novērtēšanu un riska pārvaldības plānošanu. Lēmums Nr. 1313/2013/ES, kas grozīts ar Lēmumu (ES) 2019/420, nosaka, ka dalībvalstīm ir:

• jāturpina izstrādāt katastrofu riska pārvaldības plānošanu valsts vai attiecīgā vietējā līmenī;
• reizi trīs gados Eiropas Komisijai jāiesniedz riska pārvaldības plānošanas būtisko elementu kopsavilkums, uzmanību pievēršot galvenajiem riskiem;
• jāpiedalās riska pārvaldības spēju novērtēšanā ar brīvprātīgas salīdzinošās izvērtēšanas starpniecību.

Saskaņā ar grozījumu Regulu (ES) 2021/836 Komisija kopā ar dalībvalstīm nosaka un izstrādā ES noturības pret katastrofām mērķus. Šie nesaistošie mērķi tiks izklāstīti Komisijas ieteikumos un to pamatā būs uz esošo situāciju un nākotni vērsti scenāriji, kuros ņemti vērā dati par iepriekšējiem gadījumiem un klimata pārmaiņu ietekme uz katastrofu riskiem.

Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls

Lai uzlabotu apmācību un dalīšanos ar zināšanām, grozījumu Lēmumā (ES) 2019/420 ir noteikts, ka Komisijai jāizveido attiecīgs civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības pētnieku, struktūru un iestāžu, tostarp izcilības centru un universitāšu, tīkls. Šis tīkls kopā ar Komisiju veido Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīklu.

Komisija 2021. gada 10. novembrī oficiāli izveidoja zināšanu tīklu (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1956). Īstenošanas lēmumā ir noteikta zināšanu tīkla pārvaldības struktūra un darbības veids. Zināšanu tīkla pārvaldības struktūru veido valde un divi darba grupu pīlāri (“Spēju veidošana” un “Zinātne”). Sekretariāta funkcijas nodrošina Komisija.

Komisijas pienākumos ietilpst arī:

• pastiprināt sadarbību apmācības jomā un paplašināt zināšanu un pieredzes apmaiņu starp Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīklu un starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm;
• izstrādāt komunikācijas stratēģiju, lai panāktu, ka to pasākumu rezultāti, kas veikti saskaņā ar šo mehānismu, ir iedzīvotājiem redzami;
• piešķirt medaļas, lai atzinīgi novērtētu un godinātu ilgtermiņa apņēmību un ārkārtas ieguldījumus mehānismā.

Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (ERCC)

Lai uzlabotu sagatavotību un reaģēšanu katastrofu gadījumā ES līmenī, ir izveidots ERCC, kas darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un ko Briselē pārvalda Komisija. ERCC ir koordinācijas centrs, kas nodrošina mehānisma operatīvo darbību.

Papildu rīki ir:

• Kopīgā ārkārtas situāciju sakaru un informācijas sistēma, kas ir IT rīks, kas nodrošina tūlītējus ārkārtas sakarus starp valstīm, kas tajā iesaistījušās;
• praktiskas nodarbības un apmācības programma ar mērķi uzlabot dalībvalstu katastrofu seku likvidēšanas spēju un civilās aizsardzības palīdzības koordināciju;
• civilās aizsardzības moduļi jeb personāla un aprīkojuma vienības, kas gatavas mobilizācijai;
• Eiropas civilās aizsardzības rezerve, kas ir rezervju saraksts, kurā jau iepriekš brīvprātīgi ir iekļauti dalībvalstu katastrofu reaģēšanas resursi, kas gatavi mobilizācijai ES civilās aizsardzības operācijās. Tas ietver kvalitatīvus reaģēšanas grupu moduļus, ekspertus un ekipējumu, un lielāku ES līdzfinansējumu.

Ar grozījumu Regulu (ES) 2021/836 ERCC tiek nodrošinātas plašākas operatīvās, analītiskās, uzraudzības, informācijas pārvaldības un sakaru spējas.

rescEU

Ar grozījumu Lēmumu (ES) 2019/420 izveido arī rescEU – papildu resursu rezervi, kuras uzdevums ir sniegt palīdzību situācijās, kad ar esošajiem kopīgajiem resursiem valsts līmenī un resursiem, ko dalībvalstis iepriekš apņēmušās iekļaut Eiropas civilās aizsardzības rezervē, attiecīgajos apstākļos nevar nodrošināt efektīvu reaģēšanu.

rescEU sākotnējais sastāvs attiecībā uz tajā iekļautajiem resursiem un kvalitātes prasībām tika izklāstīts Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/570. rescEU sākotnējā sastāvā ietilpa šādi resursi:

• meža ugunsgrēku dzēšana no gaisa;
• cietušo medicīniskā evakuācija ar gaisa transportu;
• neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības;
• medikamentu un medicīniskā aprīkojuma krājumu veidošana.

Vēlāk tas tika papildināts ar krājumu veidošanu, piesārņojuma attīrīšanu CBRN incidentu jomā un resursiem transporta un loģistikas jomā (skatīt tālāk tekstā).

Ar grozījumu Regulu (ES) 2021/836 Komisijai tika nodrošināta iespēja tiešā veidā iegādāties rescEU resursus transporta un loģistikas jomā, kā arī citus resursus (pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos). rescEU resursus pilnībā finansē Eiropas Komisija.

Ar īstenošanas aktiem Komisija nosaka rescEU resursus, ņemot vērā:

• apzinātos un jaunos riskus;
• kopīgos resursus un to nepietiekamību ES līmenī tādās jomās kā:
  • meža ugunsgrēku dzēšana no gaisa;
  • CBRN incidenti;
  • neatliekamās medicīniskās palīdzības reaģēšanas pasākumi;
  • transports un loģistika.

Komisija Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570 ir grozījusi astoņas reizes:

• ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1930, kurā ir paredzēti divi atšķirīgi medicīniskās evakuācijas (Medevac) resursi attiecībā uz:
  • katastrofās cietušajiem, kuriem ir īpaši lipīgas infekcijas slimības; un
  • katastrofās cietušajiem, kuriem ir neinfekcijas slimības;
• ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/414, kurā, reaģējot uz Eiropas Savienības Padomes secinājumiem par Covid-19, nosaka, ka rescEU būtu jāiekļauj medicīnisko pretlīdzekļu, intensīvās terapijas medicīniskā aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu krājumu veidošana nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu apkarošanai;
• ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/452, kurā tiek noteikti rescEU resursi pārvaldīt varbūtības riskus ar smagām sekām. Lai izveidotu šos resursus, zemas varbūtības risku kategorijas ar smagām sekām tiek noteiktas, ņemot vērā šādu risku iespējamos scenārijus;
• ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/88 groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570, paplašinot tā darbības jomu, lai iekļautu rescEU pienākumos infrastruktūras, ēku, transportlīdzekļu, aprīkojuma un kritisku pierādījumu attīrīšanu no CBRN vielām. Pienākumos var ietvert arī skarto personu pienācīgu dekontamināciju, tostarp nāves gadījumā;
• ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/288 groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570, paplašinot tā darbības jomu, lai rescEU rezervē iekļautu pagaidu patvēruma telpas un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības;
• ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/461 groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570, paplašinot tā darbības jomu, lai rescEU rezervē iekļautu transporta un loģistikas resursus.
• ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/465 groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570, paplašinot tā darbības jomu, lai rescEU rezervē iekļautu mobilo laboratoriju telpas, kā arī CBRN atklāšanas, paraugu ņemšanas, identificēšanas un monitoringa resursus.
• ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/1198 groza Īstenošanas lēmumu 2019/570, reaģējot uz ar enerģētiku saistītās kritiskās infrastruktūras ievainojamību, kam to pakļāva karš Ukrainā, iekļaujot rescEU rezervēs avārijas energoapgādes resursus.

Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/1310 ir paredzēti papildu īstenošanas noteikumi attiecībā uz rescEU. Šajā īstenošanas aktā ir paredzēti visi rescEU darbībai nepieciešamie noteikumi, piemēram, kritēriji izvietošanai un konfliktējošiem pieprasījumiem, demobilizācijas noteikumi un noteikumi par resursu izmantošanu valsts vajadzībām.

Budžets

• Mehānisma īstenošanai paredzētais finansējums 2014.–2020. gada laikposmam bija nedaudz virs 574,02 miljoniem EUR.
• Finansējums 2021.–2027. gada laikposmam tika būtiski palielināts, piešķirot 1,26 miljardus EUR papildus līdz pat 2,06 miljardiem EUR, kas paredzēti ar civilo aizsardzību saistītiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst Covid-19 izraisīto krīzi, un kas paredzēti ES Atveseļošanas instrumentā (skatīt kopsavilkumu).

Dalība

Mehānisms un dažādi iepriekš minētie līdzekļi ir brīvi pieejami, lai tajos varētu piedalīties Eiropas Ekonomikas zonas valstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis. Mehānismā piedalās dalībvalstis, Bosnijas un Hercegovina, Islande, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija un Turcija.

Citi jautājumi

2022. gada 5. maijā, Komisija pieņēma Īstenošanas Lēmumu (ES) 2022/706, kas ietver kritērijus un procedūras, ar ko piešķir medaļas, lai atzinīgi novērtētu ilggadēju darbu un ievērojamus ieguldījumus mehānismā. Īstenošanas aktā paredzētas divu veidu medaļas: viena par ilggadēju darbu un otra par ievērojamus ieguldījumus, savukārt apbalvojuma mērogs aptvert visa katastrofu pārvarēšanas cikla darbības. Ad hoc kārtā medaļas tiks piešķirtas Eiropas Civilās aizsardzības forumā vai citās oficiālās ceremonijās.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

To piemēro kopš 2014. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• ES civilās aizsardzības mehānisms – faktu lapa (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924.–947. lpp.).

Lēmuma Nr. 1313/2013/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/706 (2022. gada 5. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES piemērot attiecībā uz kritērijiem un procedūrām, ar ko atzinīgi novērtē ilggadēju darbu un ievērojamus ieguldījumus Savienības civilās aizsardzības mehānismā (OV L 132, 6.5.2022., 102.–106. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1956 (2021. gada 10. novembris) par Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla izveidi un organizāciju (OV L 399, 11.11.2021., 1.–7. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1310 (2019. gada 31. jūlijs), ar kuru paredz noteikumus par Eiropas civilās aizsardzības rezerves un rescEU darbību (OV L 204, 2.8.2019., 94.–99. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/570 (2019. gada 8. aprīlis), ar ko paredz noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES īstenošanu attiecībā uz rescEU spējām un groza Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/762/ES (OV L 99, 10.4.2019., 41.–45. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/142 (2018. gada 15. janvāris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/762/ES, ar kuru paredz noteikumus par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 25, 30.1.2018., 40.–48. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/762/ES (2014. gada 16. oktobris), ar kuru paredz noteikumus par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu, un atceļ Komisijas Lēmumu 2004/277/EK, Euratom un 2007/606/EK, Euratom (OV L 320, 6.11.2014., 1.–45. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas dienestu darba dokuments. Savienības civilās aizsardzības mehānisma starpposma novērtējums (2014.–2016. g.), kas pievienots dokumentam “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienības civilās aizsardzības mehānisma starpposma novērtējumu laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam” (SWD(2017) 287 final, 30.8.2017.).

Pēdējo reizi atjaunots: 19.05.2022