Higiēnas noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku
KOPSAVILKUMS:
Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku
KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?
- Tajā ir izklāstīti Eiropas Savienības (ES) higiēnas noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, piemēram, gaļu, zvejniecības produktiem un piena produktiem, kas jāievēro pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.
- Ar to papildina Regulu (EK) Nr. 852/2004, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par pārtikas produktu higiēnu (skatīt kopsavilkumu).
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Regulas galvenais mērķis ir noteikt īpašas higiēnas prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kas izklāstītas tās III pielikumā (skatīt tālāk tekstā).
Pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku vispārīgie pienākumi
- Tirgus dalībnieki dzīvnieku izcelsmes produktu attīrīšanai no virsmas piesārņojuma izmanto tikai dzeramo ūdeni (vai atsevišķos gadījumos – tīru ūdeni), ja vien Eiropas Komisija nav apstiprinājusi alternatīvas iespējas.
- Produktus sagatavo un apstrādā uzņēmumos, kam jābūt vismaz reģistrētiem un daudzos gadījumos arī apstiprinātiem.
- Produktiem jābūt veselības marķējumam vai citam apstiprinātam identifikācijas marķējumam, kā aprakstīts II pielikumā.
- Produktiem no ārpussavienības valstīm jāatbilst vismaz ES prasībām, ko apliecina to iekļaušana atļauto valstu un uzņēmumu sarakstā; produktiem arī jāpievieno sertifikāti.
- Īpaši noteikumi attiecībā uz dažiem gaļas veidiem, mājputniem un olām tiek piemēroti Somijā un Zviedrijā saistībā ar salmonellas kontroli.
III pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz katru produktu kategoriju.
Gaļa, ieskaitot mājas nagaiņus (mājas liellopi, cūkas, aitas un kazas); mājputnus un zaķveidīgos (saimniecībā audzēti putni, truši, zaķi un grauzēji); saimniecībā audzētus un savvaļas medījamos dzīvniekus; malto gaļu, gaļas izstrādājumus un mehāniski atdalītu gaļu; kā arī gaļas produktus. Šie noteikumi ietver prasības attiecībā uz:
- dzīvu dzīvnieku nogādi kautuvēs;
- kautuvēm un gaļas sadalīšanas uzņēmumiem;
- kaušanas higiēnu un higiēnu sadalīšanas un atkaulošanas laikā;
- piespiedu kaušanu (ārpus kautuves) un kaušanu saimniecībā;
- temperatūras prasībām apstrādes un uzglabāšanas laikā;
- mednieku apmācību veselības un higiēnas prasību jomā;
- savvaļas dzīvnieku (lielu un mazu) gaļas iegūšanu.
Dzīvas gliemenes, piemēram, austeres, ēdamgliemenes, gliemenes, sirsniņgliemenes un ķemmīšgliemenes. Īpašas prasības, kas izklāstītas III pielikumā, ietver:
- gliemenes laiž tirgū caur izplatīšanas centru;
- gliemenēm jābūt identifikācijas marķējumam un etiķetei, kurā norādīts iepakošanas datums;
- gliemenēm jāpievieno reģistrācijas dokuments, kas satur informāciju par attīrīšanu (attiecīgā gadījumā);
- gliemenēm jābūt ievāktām klasificētos ražošanas apgabalos;
- gliemenēm jābūt attīrītām, izmantojot tikai atļautos apstrādes veidus;
- gliemenēm jābūt aizsargātām no triecieniem, noberzumiem vai vibrācijas;
- gliemenes nedrīkst pakļaut galēju temperatūru ietekmei;
- gliemenēm jāatbilst minimālajiem veselības standartiem attiecībā uz biotoksīnu līmeni.
Zvejniecības produkti, piemēram, savvaļas vai saimniecībā audzētas jūras un saldūdens zivis, ieskaitot vēžveidīgos un gliemjus. Noteikumi attiecas uz atkausētiem neapstrādātiem zvejniecības produktiem un svaigiem zvejniecības produktiem. Produktiem cita starpā jāatbilst prasībām, kas noteiktas attiecībā uz:
- zvejas kuģiem, saldētājkuģiem un zivju pārstrādes kuģiem;
- higiēnas un rūpīgas apstrādes un izkraušanas procedūrām;
- parazītu kontroli;
- vēžveidīgo un gliemju sagatavošanu, dzesēšanu, atčaulošanu un lobīšanu;
- veselības standartiem un svaigumu;
- cilvēkiem kaitīgiem toksīniem;
- iesaiņošanu, iepakošanu, uzglabāšanu un transportēšanu.
Svaigpiena un piena produkti jāiegūst no dzīvniekiem:
- kas ir ar labu vispārējo veselības stāvokli;
- kam nav pazīmju, kas liecinātu par infekcijas slimībām, kuras ar pienu var tikt pārnestas uz cilvēku;
- kas pieder pie ganāmpulka, kurš ir brīvs no brucelozes un tuberkulozes.
Ir noteiktas arī prasības attiecībā uz:
- telpām un aprīkojumu;
- higiēnu slaukšanas, piena savākšanas un pārvadāšanas laikā;
- temperatūru un termisko apstrādi;
- iesaiņošanu, iepakošanu, etiķetēšanu un identifikācijas marķējumu.
Olas un olu produkti:
- jāglabā tīras, sausas, bez svešas smaržas, aizsargātas pret triecieniem un ārpus tiešas saules gaismas;
- jāglabā un jāpārvadā temperatūrā, kas ir piemērota, lai nodrošinātu to optimālu saglabāšanu;
- jānogādā patērētājam 21 dienas laikā pēc dēšanas.
Uzņēmumiem jābūt izvietotiem un aprīkotiem tā, lai nodrošinātu šādu darbību nodalīšanu:
- netīru olu mazgāšana, žāvēšana un dezinficēšana, ja to veic;
- olu pārsišana, to satura savākšana un čaumalu un zemčaumalas plēvju daļu atdalīšana;
- visas citas darbības.
Papildu prasības attiecībā uz olu produktiem ir šādas:
- olas nedrīkst sasist, ja tās nav tīras un sausas;
- ieplīsušas olas jāpārstrādā iespējami īsā laikā;
- ar olām, kas nav vistu, tītaru vai pērļu vistiņu olas, jārīkojas un tās jāapstrādā atsevišķi;
- cilvēku pārtikai paredzēto olu saturu nedrīkst iegūt, centrifugējot vai sasitot olas.
Citi dzīvnieku izcelsmes pārtikas veidi
III pielikumā ir arī izklāstīti noteikumi, kas attiecas uz:
- varžu kājiņām un gliemežiem;
- kausētiem dzīvnieku taukiem un dradžiem (proteīnu saturošas atliekvielas no tauku kausēšanas);
- apstrādātiem kuņģiem, pūšļiem un zarnām;
- želatīnu;
- kolagēnu;
- augstas tīrības pakāpes hondroitīna sulfātu, hialuronskābi, citiem hidrolizētiem skrimšļa produktiem, hitozāmu, glikozamīnu, himozīnu, zivju līmi un aminoskābēm.
Komisijas deleģētās un īstenošanas pilnvaras
Ar regulu Komisijai piešķir pilnvaras to pielāgot, pieņemot deleģētos aktus, ja tas nepieciešams, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko informāciju vai iegūto praktisko pieredzi.
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Tā ir piemērojama kopš 2006. gada 1. janvāra.
KONTEKSTS
Plašāka informācija:
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55.–205. lpp.).
Regulas (EK) Nr. 853/2004 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1.–142. lpp.).
Skatīt konsolidēto versiju.
Komisijas Regula (EK) Nr. 2074/2005 (2005. gada 5. decembris), ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (OV L 338, 22.12.2005., 27.–59. lpp.).
Skatīt konsolidēto versiju.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1.–54. lpp.).
Skatīt konsolidēto versiju.
Pēdējo reizi atjaunots: 15.02.2023