Finanšu darījumu nodoklis

Saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi aizvien biežāk tiek atzīts, ka finanšu nozarei ir jādod taisnīgāks ieguldījums, jo līdz šim šī nozare bija nepietiekami aplikta ar nodokļiem, ņemot vērā lielākās daļas finanšu pakalpojumu atbrīvojumu no PVN. Tādēļ šā direktīvas priekšlikuma mērķis ir ieviest kopēju nodokli par finanšu darījumiem, kura galvenais mērķis ir nodrošināt, lai finanšu iestādes dotu savu taisnīgu ieguldījumu krīzes izmaksu segšanā, un izvairīties no finanšu darījumu iekšējā tirgus sadrumstalotības.

PRIEKŠLIKUMS

2011. gada 28. septembra priekšlikums Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījumu nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK (COM(2011) 594 galīgā redakcija – Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

KOPSAVILKUMS

Šis priekšlikums paredz kopīgu finanšu darījumu nodokļa (FDN) sistēmu *.

Tā attiecas uz visiem finanšu darījumiem, proti, finanšu instrumentu, piemēram, sabiedrību akciju, obligāciju, naudas tirgus instrumentu, vienību kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, strukturētu un atvasinātu instrumentu pirkšanu un pārdošanu, un atvasinājumu līgumu noslēgšanu vai pārjaunošanu, ja vismaz viens no darījuma dalībniekiem ir reģistrēts dalībvalstī un ja finanšu iestāde (piemēram, ieguldījumu uzņēmumi, organizētie tirgi, kredītiestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, pensiju fondi un to pārvaldītāji un vēl citi uzņēmumi, kuru darbības ievērojama daļa ir darījumi), kas reģistrēta dalībvalstī, piedalās darījumā uz sava rēķina vai uz citas personas rēķina vai rīkojas darījuma puses vārdā.

Parasti finanšu iestāde tiek uzskatīta par reģistrētu kādas dalībvalsts teritorijā, ja tai ir atļauja darboties kā tādai, bet ir jāatzīmē, ka noteiktos apstākļos finanšu iestāde, kas nav reģistrēta dalībvalstī, piemēram, ja tā piedalās finanšu darījumā ar dalībnieku, kurš ir reģistrēts dalībvalsts teritorijā, arī ir uzskatāma par tādu, kas reģistrēta dalībvalsts (pēdējā minētā šajā gadījumā) teritorijā.

No darbības jomas ir izslēgtas šādas vienības:

• Eiropas Finanšu stabilitātes instruments,
• ikviena starptautiska finanšu iestāde, ko dibinājušas divas vai vairākas dalībvalstis, kuras mērķis ir mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību par labu tās locekļiem, kuri piedzīvo nopietnas finansēšanas grūtības vai kuriem tādas draud,
• centrālie starpnieki, proti, juridiskas personas, kuras ir starpnieki starp finanšu darījuma partneriem,
• valstu vai starptautiskie centrālie vērtspapīru depozitāriji.

No darbības jomas ir izslēgti šādi darījumi:

• primārā tirgus darījumi, it īpaši saistībā ar sabiedrību akciju vai obligāciju emisiju,
• zināmos nosacījumos – darījumi ar Eiropas Savienību, Eiropas Atomenerģijas kopienu, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Investīciju banku un Eiropas Savienības vai Eiropas Atomenerģijas kopienas izveidotām struktūrām un citām starptautiskām organizācijām un struktūrām,
• darījumi ar dalībvalstu centrālajām bankām.

Uzliekamība, nodokļa bāze un FDN likmes

FDN ir uzliekams brīdī, kad finanšu darījums notiek. Finanšu darījuma vēlāka atcelšana vai izlabošana neietekmē uzliekamību, izņemot kļūdu gadījumus.

Attiecībā uz citiem darījumiem, kas nav saistīti ar atvasinājumu līgumiem, FDN bāze principā ir viss, kas veido par nodošanu samaksāto vai maksājamo atlīdzību no darījuma partnera vai trešās personas.

Attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar atvasinājumu līgumiem, FDN bāze ir vienāda ar atvasinājuma līguma nosacīto summu (t. i., pamatā esošo nominālo summu, ko izmanto, lai aprēķinātu maksājumus par konkrēto atvasinājuma līgumu) laikā, kad notiek finanšu darījums.

Attiecīgā gadījumā piemērojamais pārrēķina kurss ir jaunākais pārdošanas kurss, kas brīdī, kad FDN kļūst uzliekams, reģistrēts attiecīgās dalībvalsts visreprezentatīvākajā valūtas tirgū, vai pārrēķina kurss, ko nosaka ar atsauci uz minēto tirgu.

FDN likmes, kuras dalībvalstīm ir jāpiemēro, nedrīkst būt zemākas par (minimālās likmes):

• 0,1 % visiem finanšu darījumiem, kas nav saistīti ar atvasinājumu līgumiem,
• 0,01 % visiem finanšu darījumiem, kas saistīti ar atvasinājumu līgumiem.

FDN maksāšana, ar to saistītie pienākumi un izvairīšanās, nemaksāšanas un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana

FDN maksā katra finanšu iestāde (kas uzskatāma par reģistrētu dalībvalstī), kura atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

• tā ir darījuma puse, kas rīkojas vai nu uz sava rēķina, vai uz citas personas rēķina,
• tā rīkojas kādas darījuma puses vārdā,
• darījums ir veikts uz tās rēķina.

Jāatzīmē, ka tādēļ katrai finanšu iestādei, kas piedalās darījumā vai ir iesaistīta darījumā, ir jāmaksā nodoklis. Tātad par vienu finanšu darījumu nodoklis jāmaksā abiem šā darījuma dalībniekiem saskaņā ar likmi, kas piemērojama dalībvalstī, kurā ir reģistrēta attiecīgā finanšu iestāde.

Toties, ja finanšu iestāde rīkojas citas iestādes vārdā vai uz tās rēķina, FDN jāmaksā tikai šai citai finanšu iestādei.

Turklāt katrs darījuma dalībnieks ir solidāri atbildīgs par tāda nodokļa nomaksu, kas par šo darījumu ir jāmaksā finanšu iestādei.

Termiņi, kuros FDN ir jānomaksā dalībvalsts nodokļu iestādēm:

• brīdī, kad nodoklis kļūst uzliekams, ja darījumu veic elektroniski,
• trīs darbdienu laikā no brīža, kad nodoklis kļūst uzliekams, – visos citos gadījumos.

Dalībvalstij ir jānosaka citi pienākumi, lai garantētu nomaksu un nodokļa nomaksas pārbaudi.

Dalībvalstis nedrīkst ieviest vai saglabāt citus finanšu darījumu nodokļus, izņemot FDN vai pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredzēts PVN direktīvā.

Priekšvēsture

Eiropas Komisija savā 2010. gada 7. oktobra paziņojumā par nodokļiem finanšu sektorā izvērtēja to, cik būtiski ir ieviest finanšu darījumu nodokli (FDN). Šajā direktīvas priekšlikumā konkretizēta šī ieviešana, un tas ir pirmais solis uz, iespējams, globālāku nodokļu sistēmu.

See also

• Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts – Nodokļi finanšu sektorā (DE) (EN) (FR)

Pēdējā atjaunināšana: 23.11.2011