Režīms biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzībai

 

KOPSAVILKUMS

Ieteikums 2009/385/EK par sabiedrību direktoru atalgojumu

KĀDS IR ŠĪ IETEIKUMA MĒRĶIS?

Ar to papildina līdzšinējos ES noteikumus, sniedzot papildu ieteikumus par veidu, kā var noteikt labāko praksi, lai sagatavotu atbilstīgu atlīdzības politiku biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzības noteikšanai. Tāpēc tajā ir aplūkoti vairāki aspekti attiecībā uz direktoru atlīdzības struktūru un tās pārvaldību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Atlīdzības politika

Direktoru atlīdzības politikas struktūra

Lai nodrošinātu, ka atlīdzība ir saistīta ar pienākumu izpildi, jaunais ieteikums paredz, ka jāizveido līdzsvars starp nemainīgo un mainīgo atlīdzību un ka uz atlīdzības mainīgās daļas piešķiršanu jāattiecina iepriekš noteikti un novērtējami izpildes kritēriji.

Lai veicinātu uzņēmējsabiedrību ilgtermiņa stabilitāti, ieteikumā paredzēti arī šādi elementi:

• līdzsvars starp ilgtermiņa un īstermiņa izpildes kritērijiem;
• atlīdzības mainīgās daļas izmaksas atlikšana;
• minimālais periods attiecībā uz akciju opciju un akciju izmantošanu (laiks, kas direktoram jānostrādā uzņēmumā, lai varētu pilnībā iegūt īpašumā akciju opcijas un akcijas);
• pienākums noteiktu minimālo akciju skaitu saglabāt līdz pilnvaru termiņa beigām.

Darba attiecību izbeigšanas maksājumiem (“zelta izpletņiem”) arī ir piemērojami kvantitatīvi ierobežojumi, un tos neizmaksā neatbilstošu darba rezultātu gadījumā. Ir ieteikts, ka šādiem maksājumiem nevajadzētu būt lielākiem par atlīdzības nemainīgās daļas 2 gadu summu.

Ar ieteikumu ievieš arī atlīdzības proporcionalitātes principu uzņēmējsabiedrībā. Tas ietver vērtēšanu, kurā direktoru atlīdzību salīdzina ar citu valdē esošo izpilddirektoru un uzņēmuma darbinieku vai vadītāju atlīdzību.

Bez tam uzņēmumiem būtu jābūt iespējai atprasīt atlīdzību, kas izmaksāta, pamatojoties uz datiem, kuru neprecizitāte ir acīmredzami pierādīta.

Direktoru atlīdzības politikas pārvaldība

Direktoru atlīdzības politikas publiskošana

Šī ieteikuma pamatā ir Ieteikums 2004/913/EK, kas paredz, ka katrai biržas sarakstā iekļautai sabiedrībai ir jāpublicē pārskats par tās atlīdzības politiku. Jaunajā ieteikumā šī prasība ir papildināta, nosakot, ka šim pārskatam jābūt skaidram un viegli saprotamam.

Pārskatā par atlīdzību ir jāiekļauj arī informācija par:

• izpildes kritēriju izvēli;
• metodēm, kas izmantotas, lai noteiktu, vai ir ievēroti izpildes kritēriji;
• atlīdzības mainīgās daļas izmaksāšanu;
• darba attiecību izbeigšanas maksājumiem;
• laika periodu, līdz akcijas nonāk galīgā darbinieka īpašumā attiecībā uz atlīdzību akcijās;
• politiku attiecībā uz akciju saglabāšanu (piemēram, divkāršā kopējās gada atlīdzības vērtības apmērā);
• sabiedrību to vienādranga grupu sastāvu, kuru atlīdzības politika ir pārbaudīta saistībā ar attiecīgās sabiedrības atlīdzības politikas noteikšanu.

Akcionāru balsojums

Akcionāri būtu jāmudina piedalīties valdes sapulcēs un izmantot savas balsstiesības attiecībā uz direktoru atlīdzību, lai uzlabotu pārredzamību.

Atlīdzības komitejas

Atlīdzības komitejām ir būtiska nozīme atbildīgas atlīdzības politikas veidošanā. Ieteikumā ir ierosināts, ka vismaz vienam no atlīdzības komitejas locekļiem būtu jābūt zināšanām atlīdzības politikas jomā, lai stiprinātu atlīdzības komitejas darbību un atbildību.

Ieteikumā ir ietverts arī pienākums atlīdzības komitejas locekļiem piedalīties valdes sapulcē, kurā tiek izskatīts pārskats par atlīdzību, lai varētu sniegt paskaidrojumus akcionāriem.

Visbeidzot, ieteikumā ir noteikta prasība, ka atlīdzības komiteju konsultējošie konsultanti vienlaikus nedrīkst konsultēt attiecīgās uzņēmējsabiedrības citus departamentus.

Direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu atlīdzība

Saskaņā ar ieteikumu valdes locekļu bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu atlīdzībā nedrīkstētu iekļaut akciju opcijas, lai izvairītos no interešu konfliktiem.

KONTEKSTS

2008. gada oktobra finanšu krīze atklāja arvien sarežģītākas atlīdzības struktūras. To pamatā bieži ir īstermiņa sasniegumi, kas var izraisīt pārmērīgi lielu direktoru atlīdzību, kas nav pamatota ar darba rezultātiem. Šis ieteikums papildina un stiprina Ieteikumus 2004/913/EK un 2005/162/EK, kas veido ES noteikumu kopumu par biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzību. Tas tika publicēts vienlaicīgi ar Ieteikumu 2009/384/EK par atlīdzības politiku finanšu nozarē.

Plašāka informācija:

• Korporatīvā pārvaldība (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Komisijas Ieteikums 2009/385/EK (2009. gada 30. aprīlis), ar ko papildina Ieteikumus 2004/913/EK un 2005/162/EK attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzību (OV L 120, 15.5.2009., 28.–31. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Ziņojums par to, kā ES dalībvalstīs piemēro Komisijas Ieteikumu 2009/385/EK (2009. gada Ieteikums par direktoru atlīdzību), ar ko papildina Ieteikumus 2004/913/EK un 2005/162/EK attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzību (COM(2010) 285 galīgā redakcija, 2.6.2010.)

Komisijas Ieteikums 2009/384/EK (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 120, 15.5.2009., 22.–27. lpp.)

Komisijas Ieteikums 2005/162/EK (2005. gada 15. februāris) par biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu un (direktoru) padomes komiteju lomu (OV L 52, 25.2.2005., 51.–63. lpp.)

Komisijas Ieteikums 2004/913/EK (2004. gada 14. decembris), ar ko veicina atbilstošu režīmu biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzībai (OV L 385, 29.12.2004., 55.–59. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 14.02.2018