Telekomunikāciju pakalpojumi par pieņemamu cenu - lietotāju tiesības

Eiropas Savienība cenšas nodrošināt labas kvalitātes elektronisko komunikāciju pakalpojumu minimālo kopumu, kas ir pieejams visiem lietotājiem par pieņemamu cenu, vienlaikus samazinot tirgus izkropļošanas iespējamību.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un gala lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva).

KOPSAVILKUMS

Eiropas Savienība cenšas nodrošināt labas kvalitātes elektronisko komunikāciju pakalpojumu minimālo kopumu, kas ir pieejams visiem lietotājiem par pieņemamu cenu, vienlaikus samazinot tirgus izkropļošanas iespējamību.

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

“Universālā pakalpojuma” direktīva nodrošina īpašus noteikumus elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienībā. Šajā kontekstā tā:

• uzliek pienākumu sniegt atsevišķus obligātos pakalpojumus (universālais pakalpojums);
• nosaka gala lietotāju tiesības un atbilstošos uzņēmumu pienākumus, nodrošinot elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Universālā pakalpojuma pienākumi

ES valstis nodrošina, ka:

• elektronisko komunikāciju pakalpojumi noteiktā kvalitātē un par pieņemamu cenu ir pieejami visiem lietotājiem to teritorijā neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas;
• lietotāji, kuri pieprasa pieslēgumu sabiedriskajam komunikāciju tīklam (t. i., iedzīvotājiem pieejamiem elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, piemēram, telefonam un internetam) noteiktā vietā, to saņem (kas ir svarīgi, piemēram, patērētājiem lauku vai ģeogrāfiski izolētos apvidos);
• gala lietotājiem ir pieejams vismaz viens visaptverošs telefona abonentu saraksts, kas tiek aktualizēts vismaz reizi gadā;
• invalīdi var saņemt piedāvājumu, kas ir pielāgots viņu vajadzībām un tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs citu lietotāju izmantotajam;
• patērētājiem ar zemiem ienākumiem pieejami īpaši tarifi, vai arī tie saņem īpašu palīdzību.

Lai segtu neto izmaksas, kas pakalpojumu nodrošinātājiem rodas, nodrošinot universālo pakalpojumu (kas ne vienmēr ir ienesīgs), ES valstis var ieviest mehānismus to kompensēšanai.

Lietotāju intereses un tiesības

Patērētājiem jāsaņem informācija, kas ļauj tiem izprast pakalpojumus, kurus tie abonē. Līgumos: i) jānodrošina informācija par minimālajiem pakalpojuma kvalitātes standartiem, kā arī kompensācija un naudas atmaksāšana, ja šis līmenis netiek sasniegts; ii) jāpiemin tiesības būt iekļautam telefona abonentu sarakstā, kas pieejams abonentiem; iii) jāiekļauj skaidra informācija par atbilstības kritērijiem reklāmas piedāvājumiem.

Direktīva arī ņem vērā:

• patērētāja tiesības mainīt mobilo sakaru operatoru vienā darba dienā, paturot veco telefona numuru;
• nepieciešamību operatoriem nodrošināt caurskatāmu un savlaicīgu informāciju par cenām un tarifiem;
• īpašu pienākumu operatoriem brīdināt, kad tiem mainīti līguma nosacījumi;
• pienākumu operatoriem publicēt salīdzināmu un aktuālu informāciju par to pakalpojumu kvalitāti;
• iespēju patērētājiem piekļūt visiem telefona numuriem ES;
• bezmaksas Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru “112” ar prasību operatoriem nosūtīt neatliekamās palīdzības dienestiem informāciju par zvanītāja atrašanās vietu;
• īpašu “116” numuru popularizēšanu pakalpojumiem ar sociālo labumu, tostarp ārkārtas līnijai ziņošanai par bērnu pazušanas gadījumiem.

KAD ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

No 2002. gada 24. februāra.

KONTEKSTS

Direktīva ir daļa no ES telekomunikāciju reformu tiesību aktu kopuma, kurā iekļautas 4 citas direktīvas ( “pamatdirektīva” , “piekļuves direktīva” , “atļaujas direktīva” un “privātuma un elektronisko komunikāciju direktīva” ), kā arī Regula, ar kuru izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC).

Papildinformāciju skatīt Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē, kā arī tīmekļa vietnē Tava Eiropa.

Pēdējo reizi atjaunots: 22.09.2015