Sadarbības stiprināšana ar Šveici, Norvēģiju un Islandi: Lugāno konvencija

 

KOPSAVILKUMS

Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās

Padomes Lēmums 2009/430/EK par to, lai noslēgtu Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās

KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS UN LĒMUMA MĒRĶIS?

Konvencijas mērķis ir panākt tādu pašu spriedumu aprites apjomu starp ES valstīm un Šveici, Norvēģiju un Islandi. Šī konvencija, kas pazīstama kā jaunā Lugāno konvencija, aizstāj 1988. gada Lugāno konvenciju.

Ar šo lēmumu Eiropas Kopienas (tagad ES) vārdā apstiprina minēto konvenciju. Ar to arī apstiprina deklarācijas, kuras sniedz, deponējot ratifikācijas instrumentu (deklarācijas ir iekļautas lēmuma pielikumā).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Piemērošana

Konvencija ir piemērojama attiecībā uz jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.

To nepiemēro attiecībā uz:

• nodokļu, muitas vai administratīvām lietām;
• fizisku personu statusu vai tiesībspēju un rīcībspēju;
• īpašumtiesībām, kas izriet no laulības attiecībām;
• testamentiem un mantošanu;
• bankrotu vai mierizlīgumu;
• sociālo nodrošinājumu vai šķīrējtiesu.

Augsta spriedumu aprites apjoma panākšana

Konvencijai, kuru parakstīja Eiropas Kopiena, kā arī Dānija, Islande, Norvēģija un Šveice, bija jāstājas spēkā, kad to ir ratificējuši parakstītāji. Dānija attiecībā uz šo konvenciju bija atsevišķa līgumslēdzēja puse, jo tā izvēlējās nepiemērot regulu “Brisele I” (Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001), ko vēlāk aizstāja ar Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par tiesu jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.

Līgumslēdzējas puses deponē savus ratifikācijas instrumentus Šveices Federālajai padomei, kas darbojas kā šīs konvencijas depozitārs. Konvencijai stājoties spēkā, tā ir atvērta:

• valstīm, kas nākotnē varētu kļūt par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm;
• ES valstīm, kuras rīkojas konkrētu ārpus Eiropas esošu teritoriju vārdā, kuras ir attiecīgās ES valsts teritorijas daļa (piemēram, tādas Francijas aizjūras teritorijas kā Numea) vai par kuru ārējām attiecībām šī ES valsts ir atbildīga;
• jebkurai citai valstij, ja tā ir saņēmusi visu līgumslēdzēju pušu vienprātīgu piekrišanu.

Konvencijas pamatā ir noteikumi, kas ir spēkā ES valstu starpā

Konvencija ievēro spēkā esošos ES noteikumus, kas regulē tiesu jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās ES valstu starpā. Tas nozīmē, ka noteikumi ES, Šveicē, Norvēģijā un Islandē ir līdzīgi. Konvencija arī atvieglo šo valstu tiesu pieņemto spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildi.

Konvencija paredz, ka parasti personas, kuru domicils (dzīvesvieta) ir valstī, kam ir saistoša šī konvencija, neatkarīgi no viņu pilsonības var iesūdzēt attiecīgās valsts tiesā. Tomēr tajā ir arī paredzēti īpaši noteikumi par jurisdikciju noteiktās lietās, piemēram:

• lietās, kas attiecas uz līgumiem: jurisdikcija ir tās valsts tiesām, kurā tiek izpildītas saistības;
• lietās, kas attiecas uz uzturēšanu: jurisdikcija ir uztura kreditora (persona, kurai ir tiesības uz spriedumā noteiktajiem maksājumiem) domicila vai pastāvīgās mītnesvietas tiesā;
• lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību (prettiesisks nodarījums vai tiesību pārkāpums, kas rada miesas bojājumus vai kaitējumu), deliktu (prettiesisks nodarījums, no kura cietušajai personai ir tiesības uz civiltiesiskās aizsardzības līdzekli) kvazideliktu (nolaidīga rīcība vai bezdarbība, kas rada kaitējumu vai bojājumus citai personai vai citas personas īpašumam, tādējādi radot personai civiltiesisku atbildību civiltiesiskās jurisdikcijās): jurisdikcija ir tās vietas tiesā, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu.

Konvencija paredz arī īpašu jurisdikciju lietās attiecībā uz:

• apdrošināšanu;
• patērētāju līgumiem;
• atsevišķiem darba līgumiem.

Lietās saistībā ar nekustamā īpašuma nomu/īri (zemes vai īpašuma nomāšana/īrēšana) un nekustamā īpašuma tiesībām izņēmuma jurisdikcija ir tiesām tajā valstī, kurai ir saistoša šī konvencija un kurā atrodas īpašums.

Konvencijai ir pievienoti vairāki protokoli, lai cita starpā nodrošinātu pēc iespējas vienādu konvencijas iztulkošanu.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS UN KONVENCIJA IR PIEMĒROJAMI?

Lēmums ir piemērojams kopš 2009. gada 27. novembra. Konvencija stājās spēkā starp ES un Norvēģiju 2010. gada 1. janvārī, starp ES un Šveici 2011. gada 1. janvārī un starp ES un Islandi 2011. gada 1. maijā saskaņā ar konvencijas 69. panta 5. punktu.

KONTEKSTS

Konvencijas parakstīšana iezīmēja būtisku institucionālu pārmaiņu. Tiesa savā Atzinumā 1/03 apstiprināja, ka Eiropas Kopienai ir izņēmuma kompetence attiecībā uz jaunās Lugāno konvencijas noslēgšanu. 2007. gada 30. oktobrī parakstītā konvencija ir būtisks ES tiesību aktu kopuma elements, un tā ir noslēgta uz nenoteiktu laiku.

PAMATDOKUMENTI

Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 147, 10.6.2009., 5.–43. lpp.)

Nolīguma turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes Lēmums 2009/430/EK (2008. gada 27. novembris) par to, lai Kopienas vārdā noslēgtu Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 147, 10.6.2009., 1.–4. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kura parakstīta Lugāno 2007. gada 30. oktobrī — Izskaidrojošais ziņojums. Autors — profesors Fausto Pocar (Milānas Universitātes Starptautisko tiesību profesors) (OV C 319, 23.12.2009., 1.–56. lpp.)

Labojumu verbālprocess Konvencijai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, parakstīta Lugāno, 2007. gada 30. oktobrī (OV L 18, 21.1.2014., 70.–71. lpp.)

Labojumu verbālprocess Konvencijai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, parakstīta Lugāno 2007. gada 30. oktobrī (OV L 147, 10.6.2009., 44. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 31.07.2018