Sākotnējās 1973. gada konvencijas mērķis bija izveidot starptautisku instrumentu, lai vienkāršotu un saskaņotu tās parakstītāju valstu muitas procedūras un tādējādi veicinātu starptautisko tirdzniecību.

Ar pārskatīto Kioto konvenciju (PKK) groza šo konvenciju, un tā ir kļuvusi par pamatu efektīvākām, paredzamākām un iedarbīgākām muitas procedūrām. Tās mērķi ir:

efektīvi sekmēt starptautiskās tirdzniecības attīstību:
- vienkāršojot un saskaņojot muitas procedūras un praksi;
- veicinot starptautisko sadarbību;
likumīgas tirdzniecības veicināšanas radītās priekšrocības apvienot ar atbilstīga līmeņa muitas kontroli;
uzlabot muitas iestāžu efektivitāti un atdevi un, tātad, vispārējo ekonomisko konkurētspēju;
veicināt ieguldījumus un mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā;
stimulēt ekonomikas izaugsmi, veicinot tirdzniecību.

PKK:

ir dzīvs tiesību instruments;
atspoguļo mūsdienu muitas praksi;
sekmē muitas kontroli;
nodrošina muitas atvieglošanas pasākumus starptautiskajā tirdzniecībā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

PKK struktūra

PKK veido pamatteksts, vispārīgais pielikums un īpašie pielikumi.

Vispārīgajā pielikumā ir aprakstītas pamatprocedūras un prakse, un tas līgumslēdzējām pusēm ir jāizpilda obligāti, lai tās varētu pievienoties konvencijai. Tajā ir arī norādīti standarti un pārejas standarti.
Īpašajos pielikumos ir aprakstītas dažādas muitas procedūras, standarti un ieteicamā prakse. Līgumslēdzējas puses pēc saviem ieskatiem var pievienoties īpašajiem pielikumiem un/vai nodaļām.
Pielikumus papildina informatīvas un nesaistošas pamatnostādnes, kuras ir izstrādātas, lai nodrošinātu PKK noteikumu vienotu interpretāciju, kā arī sniegtu valstu prakses piemērus.

Līgumslēdzējas puses

Par PKK līgumslēdzēju pusi var kļūt jebkurš Pasaules Muitas organizācijas (PMO), Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās specializēto aģentūru, kā arī jebkādu muitas vai ekonomisko savienību dalībnieks.
Puses:
- nosaka pielikumu vai īpašos pielikumus, ko tās (pilnībā vai daļēji) pieņem, pievienojoties PKK;
- pieņem PKK noteikumus un uzņemas vispārējā pielikuma un visu standartu ievērošanas saistības;
- var arī paredzēt atrunas, kas tiek pārskatītas reizi trīs gados.
Līgumslēdzēja puse var pieņemt vienu vai vairākus īpašos pielikumus vai vienu vai vairākas konvencijas nodaļas.
Konvencija ir noslēgta uz nenoteiktu laiku, taču jebkura līgumslēdzēja puse to var denonsēt jebkurā laikā pēc tās stāšanās spēkā. Tas attiecas arī uz īpašajiem pielikumiem un nodaļām.
Ja kāda līgumslēdzēja puse atsauc vispārējā pielikuma pieņemšanu, tad uzskata, ka tā ir denonsējusi PKK.
Pašlaik PKK ir 112 līgumslēdzējas puses.

PKK pārvaldība

Ar pārskatīto Kioto konvenciju izveido pārvaldības komiteju, kura regulāri pārvalda, pārskata un atjaunina konvenciju. Ar to:

pārrauga konvencijas ieviešanu;
nodrošina tās vienādu interpretāciju un piemērošanu;
ierosina grozījumus;
pārskata un atjaunina esošo praksi un pamatnostādnes, un ierosina jaunas;
tās sastāvā ietilpst līgumslēdzējas puses, tai skaitā ES;
tiekas vismaz reizi gadā un ievēl savu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku;
vienprātīgi pieņem lēmumus, bet, ja lēmumus nevar pieņemt vienprātīgi, lemj ar klātesošo līgumslēdzēju pušu balsojumu.

Muitas pārvaldes, kuras ir kvalificētas kļūt par līgumslēdzējām pusēm, ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekles un pārstāv citas starptautiskas organizācijas, pārvaldības komitejas sēdes var apmeklēt kā novērotāji.

Balsošana

Katra līgumslēdzēja puse var balsot par jautājumiem, kuri saistīti ar PKK pamatteksta un vispārīgā pielikuma interpretāciju, piemērošanu vai grozīšanu.
ES nav atsevišķas balss, taču tā balso visu ES valstu vārdā neatkarīgi no tā, vai tās piedalās sanāksmē.

Konvencijas grozījumi

Pārvaldības komiteja iesaka līgumslēdzējām pusēm grozījumus, kas izdarāmi pamattekstā, vispārīgajā pielikumā, īpašajos pielikumos un nodaļās.

KOPŠ KURA LAIKA KONVENCIJA UN LĒMUMS IR PIEMĒROJAMI?

Konvencija stājās spēkā 1974. gada 25. septembrī. Ar Lēmumu 2003/231/EK ES 2003. gada 17. martā pievienojās PKK. PKK stājās spēkā 2006. gada 3. februārī. ES vēl nav pievienojusies PKK III pielikumam.

KONTEKSTS

Muitas sadarbības padomes aizbildnībā Kioto konvencija tika pieņemta 1973. gadā kā Starptautiskā konvencija par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu. Tā stājās spēkā 1974. gadā, un tai bija 63 līgumslēdzējas puses. ES Starptautiskajai konvencija par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu pievienojās 1974. gadā.
1999. gada jūnijā Pasaules Muitas organizācijas padome pieņēma Starptautiskās konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu grozījumu protokolu, ko dēvē arī par pārskatīto Kioto konvenciju (PKK).
Grozījumu protokols ietver I, II un III pielikumu un aizstāj 1973. gada Kioto konvenciju.
PKK stājās spēkā 2006. gada 3. februārī. Pašlaik tai ir 112 līgumslēdzējas puses.
ES pievienojās grozījumu protokolam (tostarp I un II pielikumam) ar Padomes Lēmumu 2003/231/EK. ES šajā posmā vēl nav pievienojusies PKK III pielikumam.

Plašāka informācija:

Īsumā par PMO (Pasaules Muitas organizācija).

PAMATDOKUMENTI

Protokols par grozījumiem starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu (Briselē, 1999. gada 26. jūnijā) (OV L 86, 3.4.2003., 23–44. lpp.)

Padomes Lēmums 2003/231/EK (2003. gada 17. marts) par Eiropas Kopienas pievienošanos Starptautiskās konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu (Kioto Konvencija) grozījumu protokolam (OV L 86, 3.4.2003., 21.–45. lpp.)

Lēmuma 2003/231/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 10.06.2021

Top

All