Eiropas mikroshēmu akta mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības (ES) pusvadītāju ekosistēmu, padarīt elastīgākas piegādes ķēdes, mazināt atkarību no ārējiem spēkiem un palīdzēt sasniegt Eiropas Digitālās desmitgades mērķi – palielināt pasaules tirgus daļu moderno pusvadītāju jomā līdz 20 %.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mikroshēmu aktam ir pieci stratēģiskie mērķi:

pētniecības un tehnoloģiskās līderības stiprināšana;
inovāciju veidošana un nostiprināšana progresīvu mikroshēmu izstrādē, ražošanā un iepakošanā;
izveidot sistēmu, lai līdz 2030. gadam palielinātu mikroshēmu ražošanu;
risināt prasmju trūkuma problēmu un piesaistīt jaunus talantus;
padziļināt izpratni par globālajām pusvadītāju piegādes ķēdēm.

Tiesību akta mērķu sasniegšanai ir trīs darbības pīlāri.

1.
Iniciatīva “Mikroshēmas Eiropai”
Iniciatīvā “Mikroshēmas Eiropai” tiek atbalstīta nozīmīgu tehnoloģisko spēju un inovāciju veidošana, lai izstrādātu un ieviestu jaunākās paaudzes pusvadītāju un kvantu tehnoloģijas un mazinātu plaisu starp ES progresīvās pētniecības un inovāciju iespējām un to izmantošanu rūpniecībā. Šajā nolūkā iniciatīvai ir izvirzīti šādi pieci darbības mērķi:
- izveidot izstrādes platformu;
- uzlabot esošās un attīstīt jaunas progresīvas izmēģinājuma līnijas;
- veidot spējas, lai paātrinātu kvantu mikroshēmu un saistīto pusvadītāju tehnoloģiju izstrādi;
- izveidot ES mēroga kompetences centru tīklu;
- Izveidot “Mikroshēmu fondu” nolūkā atvieglot piekļuvi aizņēmuma finansējumam un pašu kapitālam, jo īpaši jaunuzņēmumiem, augošiem uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām (uzņēmumiem ar mazāk nekā 500 darbiniekiem).
Izņemot “Mikroshēmu fondu” (ko īsteno Eiropas Inovācijas padome un Programma InvestEU), iniciatīvu galvenokārt īstenos “Chips Joint Undertaking”, kas iepriekš bija pazīstams kā “Key Digital Technologies Joint Undertaking”.

Iniciatīvu atbalsta programmu “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” finansējums.
2.
Investīciju ražošanas iekārtās veicināšana
Ar regulu tiek ieviesta sistēma pusvadītāju piegādes drošībai, kas piesaistīs ieguldījumus un palielinās ražošanas jaudas pusvadītāju ražošanas, modernās iepakošanas, testēšanas un montāžas jomā. Ar regulu tiek ieviesti arī sekojošais.
- Integrētās ražotnes. Statusa apzīmējums vertikāli integrētām ražotnēm, kas iesaistītas projektēšanā, tādu iekārtu vai galveno sastāvdaļu ražošanā, ko galvenokārt izmanto pusvadītāju ražošanai, un sniedz saistītus pakalpojumus.
- ES atvērtās fabrikas. Statusa apzīmējums ražotnēm, kas spēj ražot mikroshēmas pēc citu uzņēmumu, jo īpaši bezražotņu uzņēmumu, dizainparaugiem.
Integrētās ražotnes vai ES atvērtās fabrikas statuss racionalizē administratīvās procedūras un nodrošina prioritāru piekļuvi izmēģinājuma līnijām, kas izveidotas saskaņā ar iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai”.

Turklāt ar regulu tiek ieviests “dizaina izcilības centru marķējumu”. Eiropas Komisija var piešķirt marķējumu izstrādes centriem, kas ar saviem pakalpojumu piedāvājumiem vai ar savām izstrādes prasmēm un spējām ievērojami uzlabo ES spējas inovatīvu mikroshēmu izstrādes jomā.
3.
Uzraudzība un reaģēšana krīzes situācijās
Tā ietver sadarbības stiprināšanu starp ES dalībvalstīm un ar Komisiju, pusvadītāju piedāvājuma uzraudzību, pieprasījuma novērtēšanu, deficīta prognozēšanu un krīzes posma aktivizēšanu.
- Pārvaldības mehānisms. Ir izveidota Eiropas Pusvadītāju padome, kas pārvalda Mikroshēmu aktu, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisija, un kas sniedz padomus, palīdzību un ieteikumus saistībā ar visiem trijiem darbības pīlāriem.
- Uzraudzība. Pusvadītāju nozares stratēģiskā kartēšana, tostarp galvenie produkti, būtiski svarīgās infrastruktūras, atkarība no trešām valstīm, vajadzīgās prasmes, agrīnās brīdināšanas rādītāji, dalībvalstu ziņojumi, riska mazināšana un labākā prakse.
- Reaģēšana krīzes situācijās. Krīzes posma situācijās, kas aktivizētas pēc apspriešanās ar Eiropas Pusvadītāju padomi, Komisija var lūgt integrētās ražotnes vai ES atvērtās fabrikas noteikt prioritātes attiecīgajiem ražojumu pasūtījumiem par labu būtiski svarīgajām nozarēm, kā arī piedāvāt ārkārtas instrumentu kopumu, informācijas apkopošanu un kopīgus iepirkumus.

Novērtēšana un pārskatīšana

Līdz 2026. gada 20. septembrim un pēc tam reizi četros gados Komisija izvērtēs un pārskatīs regulu, iesniedzot publiski pieejamu ziņojumu Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Regulu piemēro no 2023. gada 21. septembra.

KONTEKSTS

Ar šo regulu groza Regulu (ES) 2021/694 par Eiropas digitalizācijas programmu (skatīt kopsavilkumu).

Plašāka informācija:

Eiropas mikroshēmu akts (Eiropas Komisija)
ES mikroshēmu nozare (Eiropadome un ES Padome)
Pieteikums integrētas ražotnes un ES atvērtās fabrikas statusa saņemšanai (Eiropas Komisija)

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1781 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai un groza Regulu (ES) 2021/694 (Mikroshēmu akts) (OV L 229, 18.9.2023., 1.–53. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Plāns REPowerEU (COM(2022) 230 final, 18.5.2022.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (OV L 333, 27.12.2022., 164.–198. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.).

Regulas (ES) 2021/241 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā (COM(2021) 118 final, 9.3.2021.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30.–89. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1.–34. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1.–68. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (ES) 2021/2085 (2021. gada 19. novembris), ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā Apvārsnis Eiropa un atceļ Regulas (EK) Nr. 219/2007, (ES) Nr. 557/2014, (ES) Nr. 558/2014, (ES) Nr. 559/2014, (ES) Nr. 560/2014, (ES) Nr. 561/2014 un (ES) Nr. 642/2014 (OV L 427, 30.11.2021., 17.–119. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11.–22. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība – XVII sadaļa – Rūpniecība – 173. pants (bijušais EKL 157. pants) (OV L 202, 7.6.2016., 126. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 27.05.2024

Top

All