Šengenas izvērtēšana un uzraudzība

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2022/922 par tāda izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi un darbību, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar šo regulu izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai nodrošinātu, ka Šengenas zonas valstis efektīvi piemēro Šengenas acquis, tādējādi saglabājot pienācīgi funkcionējošu Šengenas zonu. Tās mērķi ir:

• palīdzēt saglabāt savstarpēju uzticēšanos starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un asociētajām Šengenas līguma valstīm;
• veicināt brīvu pārvietošanos ES teritorijā;
• nodrošināt pamattiesību drošību un aizsardzību.

Visas dalībvalstis zināmā mērā piedalās šajā zonā, kurā nav iekšējās robežkontroles. Šobrīd Šengenas acquis pilnā apmērā piemēro 23 dalībvalstis, kā arī četras Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis – Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice – kā asociētās Šengenas līguma valstis. Bulgārija, Kipra un Rumānija drīzumā kļūs par Šengenas zonas daļu saskaņā ar to attiecīgajiem pievienošanās aktiem. No 2023. gada 1. janvāra Šengenas acquis pilnībā attiecas uz Horvātiju (Padomes Lēmums (ES) 2022/2451). Īrija neietilpst Šengenas zonā, taču piedalās tajās acquis daļās, kas attiecas uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību, kā arī Šengenas Informācijas sistēmu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Sadarbība

Dalībvalstis, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija pilnībā sadarbojas, lai nodrošinātu šis regulas efektīvu īstenošanu un informētu Eiropas Parlamentu par būtiskajām norisēm. Šengenas izvērtēšanas galvenie elementi ir vienādranga princips un dalībvalstu aktīva iesaistīšanās.

Izvērtēšana un uzraudzība

Izvērtēšana, kuru var veikt arī ļoti īsā laikā pēc paziņojuma par to, var būt:

• pirmreizēja;
• periodiska;
• nepaziņota:
  • lai izvērtētu, kā Šengenas acquis tiek piemērots pie iekšējām robežām;
  • uzzinot par sistēmiskām problēmām, kurām varētu būt būtiska negatīva ietekme uz zonu, tostarp par sabiedriskās kārtības vai iekšējās drošības apdraudējumu;
  • ja kāda dalībvalsts nopietni nepilda savus pienākumus vai ja tiek nopietni pārkāptas pamattiesības;
• tematiska, lai novērtētu, kā tiek piemērotas tiesību aktu izmaiņas vai jaunas rīcībpolitikas.

Uzraudzība ietver:

• dalībvalstu iesniegto rīcības plānu un ziņojumu par turpmākiem pasākumiem pārskatīšanu;
• atkārtotus apmeklējumus;
• pārbaudes apmeklējumus.

Izvērtēšanu un uzraudzību galvenokārt veic, izmantojot apmeklējumus un anketas vai izņēmuma kārtā citas attālinātas metodes.

Sadarbība ar ES struktūrām un aģentūrām

Komisija sadarbojas ar ES struktūrām un aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA).

Lai būtu labāk informēta par iespējamiem apdraudējumiem nākotnē un lai nodrošinātu ES iekšējo drošību Regulas (ES) 2019/1896 nozīmē, Komisija var lūgt ES struktūras sniegt statistikas datus vai riska analīzes.

Sadarbība ar Frontex un Eiropolu

Frontex iesniedz ikgadējo riska analīzi, kas aptver visus attiecīgos integrētās robežu pārvaldības aspektus, lai palīdzētu izstrādāt gada izvērtēšanas programmu, kā arī nākamajā gadā paredzētās nepaziņotās izvērtēšanas, ar ieteikumiem attiecībā uz:

• konkrētiem ārējo robežu posmiem;
• konkrētām robežšķērsošanas vietām;
• konkrētām vietām, kas ir būtiskas, lai novērtētu atbilstību Direktīvai 2008/115/EK par to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (skatīt kopsavilkumu).

Eiropols sniedz speciālās zināšanas, analīzi, ziņojumus un citu informāciju.

Izvērtēšanas programmas

Komisija, pēc apspriešanās ar ES struktūrām un pamatojoties uz riska analīzēm un citu informāciju, izstrādā:

• daudzgadu izvērtēšanas programmu, kas aptver septiņus gadus un kuras laikā katrā dalībvalstī veic vienu periodisku izvērtēšanu un vajadzības gadījumā tematiskas vai nepaziņotas izvērtēšanas;
• gada izvērtēšanas programmu.

Izvērtēšanas darba grupas

Izvērtēšanas veic nelielas darba grupas, kuru sastāvā ir dalībvalstu eksperti, Komisijas pārstāvji un novērotāji no ES struktūrām un aģentūrām.

Visiem darba grupas locekļiem un novērotājiem ir atbilstīga kvalifikācija, tostarp pamatīgas teorētiskas zināšanas un pieredze jomās, uz kurām attiecas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms, kā arī padziļinātas zināšanas par izvērtēšanas principiem, procedūrām un metodēm.

Ziņojumi un pēcpasākumi

Izvērtēšanas ziņojumā analizē kvalitatīvos, kvantitatīvos, operatīvos, administratīvos un organizatoriskos aspektus. Konstatējumus novērtē vienā no šādām kategorijām:

• paraugprakse;
• vajadzīgi uzlabojumi;
• neatbilstošs.

Komisija četru nedēļu laikā nosūta ziņojumu un ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij, kurai ir divas nedēļas laika iesniegt piezīmes. Komisija četru mēnešu laikā ar īstenošanas aktu pieņem ziņojumu.

Izvērtētā dalībvalsts:

• divu mēnešu laikā pēc ziņojuma pieņemšanas iesniedz rīcības plānu visu ieteikumu īstenošanai;
• reizi sešos mēnešos ziņo Padomei un Komisijai par panākto progresu.

Būtiski trūkumi

Dalībvalstis tiek informētas par to, ka ir konstatēts būtisks trūkums, un izvērtētā dalībvalsts nekavējoties veic korektīvas darbības. Padome pieņem ieteikumus, un izvērtētās dalībvalstis mēneša laikā iesniedz rīcības plānu.

Lai pārbaudītu progresu, kas panākts, Komisija pirms rīcības plāna slēgšanas organizē atkārtotu apmeklējumu, kas notiek 180 dienu laikā pēc izvērtēšanas, un pārbaudes apmeklējumu.

Ziņošana Parlamentam un Padomei

Komisija katru gadu iesniedz Parlamentam un Padomei visaptverošu ziņojumu par izvērtēšanām, kas veiktas iepriekšējā gadā, kā arī par izvērtēšanu rezultātā gūtajiem secinājumiem, dalībvalstu veiktajām korektīvajām darbībām un paraugpraksi.

Pārejas noteikumi

Ar šo jauno regulu atceļ Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (iepriekšējā regula).

• Pirmās izvērtēšanas programmas saskaņā ar jauno regulu jā izstrādā līdz 2022. gada 1. decembrim, un tās sāk darboties 2023. gada 1. februārī.
• Pirmajā daudzgadu izvērtēšanas programmā jāņem vērā izvērtēšanas, kas veiktas saskaņā ar vecās regulas otro daudzgadu programmu, un to izstrādā kā minētās programmas turpinājumu.
• Ziņojumus un ieteikumus attiecībā uz izvērtēšanām, kas veiktas pirms 2023. gada 1. februāra, pieņem saskaņā ar veco regulu, savukārt pēcpasākumus un uzraudzības darbības veic saskaņā ar jauno regulu.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2022. gada 1. oktobra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Šengenas izvērtēšana un uzraudzība (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Padomes Regula (ES) 2022/922 (2022. gada 9. jūnijs) par tāda izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi un darbību, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (OV L 160, 15.6.2022., 1.–27. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Lēmums (ES) 2022/2451 (2022. gada 8. decembris) par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Horvātijas Republikā (OV L 320, 14.12.2022., 41.–46. lpp.).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. 2022. gada ziņojums par stāvokli Šengenas zonā (COM(2022) 301 final, 24.5.2022.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1.–131. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 295, 21.11.2018., 99.–137. lpp.).

Regulas (ES) 2018/1726 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53.–114. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1.–52. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98.–107. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (OV L 53, 22.2.2007., 1.–14. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 23.11.2022