Pierādījumu iegūšana civillietās un komerclietās

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2020/1783 par sadarbību starp ES dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Šīs regulas mērķis ir uzlabot pārrobežu tiesvedības efektivitāti un ātrumu civillietās un komerclietās, vienkāršojot un racionalizējot pierādījumu iegūšanas procedūras.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šo regulu piemēro civillietām un komerclietām, ja tiesa* (“iesniedzēja tiesa”) vai nu lūdz citas Eiropas Savienības (ES) valsts tiesai (“saņēmēja tiesa”) iegūt pierādījumus, vai arī tos iegūst pati.

Pieprasījumi iegūt pierādījumus:

• jāizmanto tikai jau notiekošās vai izskatāmās tiesas procedūrās;
• jāiesniedz oficiālajā ES valodā, izmantojot standarta veidlapu, kurā ir iekļauti visi vajadzīgie dati;
• jānosūta ar drošas un uzticamas decentralizētas IT sistēmas starpniecību, pienācīgi ievērojot pamattiesības un pamatbrīvības;
• jāatzīst par saņemtiem tiesā septiņu dienu laikā;
• jāapstrādā dažādos termiņos, ja pieprasījums ir nepilnīgs vai neietilpst saņēmējas tiesas jurisdikcijā.

Saņēmējai tiesai:

• pieprasījums jāizpilda bez kavēšanās un vēlākais 90 dienu laikā;
• var izmantot videokonferences vai telekonferences tehnoloģijas, ja to lūdz iesniedzēja tiesa un tas ir atļauts tās valsts tiesību aktos;
• jāļauj pusēm un to pārstāvjiem, tostarp iesniedzējas tiesas pārstāvjiem, būt klāt laikā, kad saņēmēja tiesa iegūst pierādījumus, ja tas ir paredzēts iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību aktos;
• ir atļauts pieprasījumu noraidīt, ja:
  • nopratināmā persona atsaucas uz tiesībām atteikties liecināt vai ja viņai ir aizliegums liecināt;
  • pieprasījums neatbilst regulas nosacījumiem vai tā izpilde neietilpst tiesu varas funkcijās;
  • iesniedzēja tiesa nesniedz prasīto papildinformāciju vai neveic drošības naudas iemaksu noteiktajos termiņos.

Tiesa, kas vēlas tieši iegūt pierādījumus citā ES dalībvalstī:

• sazinās ar valsts centrālo struktūru vai kompetento iestādi, kurai 30 dienu laikā jāpieņem vai jānoraida pieprasījums un kura var izvirzīt nosacījumus un norīkot konkrētu tiesu;
• var izmantot videokonferences vai citas attālinātās saziņas tehnoloģijas, lai nopratinātu attiecīgo personu.

Parasti tiesa, kurai lūgts iegūt pierādījumus, nevar iesniedzējai tiesai lūgt atmaksāt nodokļus vai izmaksas, bet var to darīt, lai segtu:

• samaksu ekspertiem un tulkiem, tostarp drošības naudu vai avansu, lai segtu paredzamās izmaksas par ekspertu un tulku pakalpojumiem;
• videokonferenču vai telekonferenču izdevumus.

ES valstīm:

• jāizraugās centrālā struktūra, kas būs atbildīga par:
  • informācijas sniegšanu tiesām;
  • risinājumu meklēšanu jebkādiem sarežģījumiem;
  • izņēmuma gadījumos pieprasījuma pārsūtīšanu kompetentajai tiesai.
• jāsniedz Eiropas Komisijai noderīga informācija, piemēram, informācija par centrālajām un kompetentajām iestādēm;
• jāsedz to izmantoto valsts IT sistēmu administrēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

Komisija:

• izstrādā un atjaunina elektronisko rokasgrāmatu, kurā ir ietverta informācija, ko tā saņem no valsts iestādēm;
• var pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus, ar kuriem grozīt likumdošanas tehniskos aspektus;
• ir atbildīga par tādas programmatūras izveidi, uzturēšanu, izstrādi un finansēšanu, ko dalībvalstu iestādes var izmantot savas valsts IT sistēmas vietā;
• līdz 2023. gada 2. jūlijam sagatavo detalizētu programmu šīs regulas snieguma, rezultātu un ietekmes pārraudzībai;
• iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem.

Regula neattiecas uz Dāniju.

Atcelšana

Ar Regulu (ES) 2020/1783 tiek atcelta un aizstāta Regula (EK) Nr. 1206/2001 (skatīt kopsavilkumu).

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2022. gada 1. jūlija.

Ar Regulu (ES) 2020/1783 groza un aizstāj Regulu (EK) Nr. 1206/2001 (un tās turpmākos grozījumus), jo īpaši attiecībā uz digitalizāciju un moderno tehnoloģiju izmantošanu, lai paātrinātu procesus un samazinātu izmaksas un kavēšanos privātpersonām un uzņēmumiem.

KONTEKSTS

• Civiltiesiskas procedūras attiecas uz līgumu, īpašuma, mantojuma, ģimenes un uzņēmējdarbības tiesībām. Līdz 2018. gadam aptuveni 3,4 miljoni civillietu un komerclietu bija saistītas ar vairāk nekā vienu ES valsti.
• Plašāka informācija:
  • Kas ir sadarbība civillietās? (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1783 (2020. gada 25. novembris) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”) (pārstrādāta redakcija) (OV L 405, 2.12.2020., 1.–39. lpp.)

SAISTĪTAIS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (OV L 174, 27.6.2001., 1.–24. lpp.)

Regulas (EK) Nr. 1206/2001 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 26.01.2021