Konvencija par bioloģisko daudzveidību — Kartahenas protokols par bioloģisko drošību

 

KOPSAVILKUMS:

Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību

Lēmums 2002/628/EK par Kartahenas protokola par bioloģisko drošību parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā

KĀDS IR ŠĪ PROTOKOLA UN LĒMUMA MĒRĶIS?

• Kartahenas protokols, kas pievienots 1993. gada Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (skatīt kopsavilkumu), ir balstīts uz piesardzības principu*. Tās mērķis ir novērst jebkādu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, kad tiek veikta dzīvo modificēto organismu* pārrobežu pārvietošana, apstrāde un izmantošana (Regula (EK) Nr. 1946/2003 — skatīt kopsavilkumu). Tajā ņemti vērā riski cilvēka veselībai.
• Ar Padomes lēmumu protokolam tiek dots likumīgs ES apstiprinājums.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Visas protokola puses:

• veic atbilstošus juridiskos, administratīvos un citus pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu paredzētos pienākumus;
• nodrošina, ka dzīvo modificēto organismu iegūšana, apstrāde, transportēšana, izmantošana, nodošana un izplatīšana tiek veikta, nepieļaujot vai samazinot risku bioloģiskajai daudzveidībai;
• var veikt papildu pasākumus, lai sekmētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilglaicīgu izmantošanu;
• tiek mudinātas ņemt vērā darba aprakstus un pieredzi, ko sniedz starptautiskās struktūras ar kompetenci cilvēku veselības risku jomās;
• var slēgt divpusējus, reģionālus un daudzpusējus līgumus un pasākumus, tostarp ar valstīm, kas nav protokola puses, ja tie neveido zemāku aizsardzības līmeni;
• nodrošina atbilstošus mehānismus, pasākumus un stratēģijas lai kontrolētu atklātos riskus;
• sadarbojas, lai identificētu dzīvus modificētus organismus, kas varētu radīt nevēlamu ietekmi;
• sadarbojas, lai attīstītu cilvēku resursus un institucionālo potenciālu bioloģiskās drošības* jomā un sekmētu sabiedrības informētību;
• jāinformē ietekmētās vai potenciāli skartās valstis, Bioloģiskās drošības starpniecības centrs, un, ja nepieciešams, attiecīgās starptautiskās organizācijas par visiem tiem incidentiem tās jurisdikcijā, kas varētu radīt pārrobežu kaitējumu;
• nodrošina eksportēto dzīvo modificēto organismu drošu apstrādi, iepakošanu, identifikāciju un transportēšanu, kā arī vajadzīgo dokumentāciju;
• sniedz Bioloģiskās drošības starpniecības centriem detalizētu informāciju par valsts tiesību aktiem, riska novērtējumiem, lēmumiem un citu protokolā norādīto informāciju;
• pieņem attiecīgus iekšzemes pasākumus, lai novērstu dzīvo modificēto organismu nelikumīgu tirdzniecību un sodītu vainīgos;
• pēc viena gada var izstāties no protokola, iesniedzot rakstisku paziņojumu.

Protokols ir attiecināms uz visu to dzīvo modificēto organismu pārrobežu apriti, tranzītu, pārvietošanu vai izmantošanu, kas varētu radīt nelabvēlīgu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai un cilvēku veselībai, izņemot cilvēkiem paredzētas zāles, uz kurām attiecas citi starptautiskie līgumi vai organizācijas.

Iepriekšējas informēšanas procedūru piemēro pirms pirmā dzīvo modificēto organismu, kas paredzēti apzinātai ieviešanai vidē, eksporta, izņemos tādus organismus, kas nav kaitīgi bioloģiskajai daudzveidībai vai cilvēku veselībai. Šajā nolūkā:

• eksporta valstij iepriekš rakstiski jāpaziņo attiecīgajām importa valsts iestādēm konkrēta informācija (izklāstīta I pielikumā) par sūtījumu;
• importa valsts iestādēm 90 dienu laikā jāapstiprina paziņojuma saņemšana un jāizlemj, vai atļaut turpināt importu. Tās var:
  • apstiprinot importu — ar vai bez nosacījumiem;
  • aizliegt importu;
  • pieprasot papildu informāciju;
  • izlemt, ka ir nepieciešams vairāk laika paziņojuma apstrādei;
  • mainīt iepriekšējo lēmumu, ņemot vērā jauno zinātnisko informāciju;
  • konkrētos apstākļos piemērot vienkāršotu procedūru;
  • atļaut, ka konkrēta informācija, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs, paliek konfidenciāla. Tas neattiecas uz organismu vispārēju aprakstu, riska novērtēšanas kopsavilkumu vai pasākumiem, kas attiecas uz reakciju ārkārtas gadījumos.

Īpaša procedūra attiecas uz dzīviem modificētiem organismiem, kurus paredzēts tieši izmantot uzturā, lopbarībai vai pārstrādei. Valstij, kura pieņem lēmumu par kāda organisma iekšēju izmantošanu vai tirdzniecību tās iekšējā tirgū, kas var būt subjekts pārrobežu pārvietošanai, jāsniedz detalizēta informācija (izklāstīta II pielikumā) pārējām protokola valstīm, izmantojot Bioloģiskās drošības starpniecības centru.

Protokolā ir paredzēta riska novērtēšana, ko īsteno zinātniski pamatoti (saskaņā ar III pielikuma noteikumiem).

Katras valsts koordinācijas centrs sadarbojas ar konvencijas izveidoto Sekretariātu. Noteiktās valsts iestādes veic protokolā paredzētos administratīvos pasākumus.

Bioloģiskās drošības starpniecības centra uzdevumi:

• atvieglot zinātniskās, tehniskās, apkārtējās vides un juridiskās informācijas apmaiņu;
• palīdzēt pusēm, jo īpaši tām, kurām tas ir visvairāk nepieciešams, īstenot protokolu.

Pušu konference, kurā piedalās visas konvencijas puses, pārskata protokolu un ik pēc pieciem gadiem veic tā efektivitātes novērtēšanu, iesaka veicamos pasākumus un izveido apakšstruktūras.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Protokols stājās spēkā 2003. gada 11. septembrī.

KONTEKSTS

• Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Konvencija par bioloģisko daudzveidību stājās spēkā 1993. gada 29. decembrī.
• Kartahenas protokolu konvencijai par bioloģisko drošību pieņēma 2000. gada 29. janvārī Monreālā.
• Padome 2013. gadā ar Lēmumu 2013/86/ES ES vārdā noslēdza Nagojas un Kualalumpuras Papildprotokolu par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību.
• Plašāka informācija:
  • Kartahenas protokols par bioloģisko drošību (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (OV L 201, 31.7.2002., 50.–65. lpp.)

Padomes Lēmums 2002/628/EK (2002. gada 25. jūnijs) par Kartahenas protokola par bioloģisko drošību parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 201, 31.7.2002., 48.–49. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Nagojas un Kualalumpuras Papildprotokols par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību (OV L 46, 19.2.2013., 4.–7. lpp.)

Padomes Lēmums 2013/86/ES (2013. gada 12. februāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nagojas un Kualalumpuras papildprotokolu par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību (OV L 46, 19.2.2013., 1.–3. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1946/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par ģenētiski modificētu organismu pārvietošanu pāri robežām (OV L 287, 5.11.2003., 1.–10. lpp.)

Konvencija par bioloģisko daudzveidību (OV L 309, 13.12.1993., 3.–20. lpp.)

Padomes Lēmums 93/626/EEK (1993. gada 25. oktobris), kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (OV L 309, 13.12.1993., 1.–2. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 17.11.2020