Konvencijas mērķis ir nodrošināt zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus aizsargājot jūras ekosistēmas, kurās šie resursi pastāv. To piemēro Klusā okeāna dienvidu daļā ārpus valsts jurisdikcijas apgabaliem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Konvencija attiecas uz visiem zvejas resursiem, izņemot:
- neauglīgas sugas (ieguves stadijā, kas vai nu nekustas uz jūras gultnes vai zem tās, vai arī tās nespēj pārvietoties, izņemot pastāvīgu fizisku saskari ar jūras gultni vai grunti);
- tālu migrējošas sugas;
- anadromās sugas (zivis, kas dzīvo jūrā un migrē uz svaigu ūdeni);
- katadromās sugas (zivis, kas lielāko daļu dzīves pavada saldūdenī un pēc tam migrē uz jūru, lai vairotos);
- jūras zīdītāji, jūras rāpuļi un jūras putni.
Ar lēmumu konvencija tiek apstiprināta Eiropas Savienības (ES) vārdā.
Lai noslēgtu konvenciju, ES 2011. gada 18. oktobrī deponēja savu apstiprināšanas dokumentu Jaunzēlandes valdībai kā konvencijas depozitārijam.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Konvencijas līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro tālāk norādītie principi, izmantojot piesardzīgu un uz ekosistēmām balstītu pieeju.

Zvejas resursu saglabāšanai un pārvaldībai jābūt atklātai, atbildīgai un iekļaujošai, ņemot vērā labāko starptautisko praksi.
Zvejai jānodrošina zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana, ņemot vērā tās ietekmi uz sugām, kas nav zvejas mērķsugas, kā arī uz saistītām vai atkarīgām sugām, un vispārīgo pienākumu aizsargāt un saglabāt jūras vidi.
Jānovērš vai jālikvidē pārzveja un liekā zvejošanas kapacitāte.
Jāiegūst un jādalās ar pilnīgiem datiem par zveju, tostarp par zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmām.
Lēmumi jāpieņem, balstoties uz labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju un visu iesaistīto palīgstruktūru ieteikumiem.
Jāveicina konvencijas līgumslēdzēju pušu sadarbība un saskaņota rīcība, lai nodrošinātu, ka Komisijas apstiprinātie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi ir savienojami ar saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kurus attiecībā uz tiem pašiem zvejas resursiem piemēro teritorijās, kas atrodas valstu jurisdikcijā.
Jāaizsargā jūras ekosistēmas, jo īpaši ekosistēmas, kurām pēc iztraucējuma nepieciešams ilgs atveseļošanās laiks.
Jāatzīst jaunattīstības valstu teritoriju un valdījumu intereses, kā arī jaunattīstības valstu piekrastes kopienu vajadzības.
Jānodrošina faktiska atbilstība saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un sankcijas, lai atturētu no pārkāpumiem un atņemtu pārkāpējiem visu ieguvumu no nelikumīgās darbības.
Jāsamazina zvejas kuģu radīto piesārņojumu un atkritumu daudzumu, izmetumus, nozvejā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu un ietekmi uz citām sugām un jūras ekosistēmām.

Piemērojot piesardzīgo pieeju, līgumslēdzējām pusēm ir šādi pienākumi:

jārīkojas vēl piesardzīgāk, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai neatbilstīga;
nedrīkst izmantot atbilstīgas zinātniskas informācijas trūkumu kā iemeslu, lai atliktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai tos neveiktu nemaz;
jāņem vērā starptautiskā paraugprakse.

Ekosistēmas pieeja ir integrēta pieeja, kurā tiek pieņemti lēmumi, lai aizsargātu plašākas jūras ekosistēmas un nodrošinātu resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Organizācija

Ar šo konvenciju izveido Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (South Pacific Regional Fisheries Management Organisation – SPRFMO). SPRFMO veido šādas struktūras, jebkura cita palīgstruktūra, ko Komisija jebkurā laikā var izveidot saskaņā ar konvenciju:

Komisija;
Zinātniskā komiteja;
Atbilstības un tehniskā komiteja;
Austrumu subreģionālā pārvaldības komiteja;
Rietumu subreģionālā pārvaldības komiteja;
Finanšu un administratīvā komiteja;
sekretariāts.

Katra līgumslēdzēja puse ir Komisijas locekle un ieceļ vienu pārstāvi Komisijā un komitejās. Pārstāvim var palīdzēt vietnieki, eksperti un padomdevēji. Katram Komisijas loceklim, tostarp ES, ir šādas funkcijas:

īstenot konvenciju un visus Komisijas pieņemtos pasākumus un nodrošināt to efektivitāti;
sadarboties, lai sasniegtu konvencijas mērķi;
rīkoties, lai novērstu, likvidētu un izskaustu nelegālu zveju;
vākt, ziņot un apmainīties ar zinātniskiem, tehniskiem un statistikas datiem, kas attiecas uz zvejas resursiem un jūras ekosistēmām;
nodrošināt, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar tā karogu:
- atbilst šīs konvencijas noteikumiem un Komisijas apstiprinātajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;
- neveic neatļautu zveju ūdeņos, uz kuriem attiecas konvencija;
- izmanto aprīkojumu, kas atbilst kuģu satelītnovērošanas sistēmas standartiem;
- izkrauj vai pārkrauj citā kuģī zivis, kas nozvejotas konvencijas apgabalā, saskaņā ar standartiem un procedūrām;
uztur atļauto zvejas kuģu reģistru, kam ir tiesības kuģot ar tā karogu;
nekavējoties izmeklē un pilnībā ziņo par darbībām, kas veiktas, reaģējot uz visiem iespējamiem pārkāpumiem, un nodrošina atbilstošus sodus.

Saglabāšana un pārvaldība

Komisija atbild par to, lai būtu pārbaudīts:

visu zvejas resursu zvejas veids un apjoms, tostarp kopējā pieļaujamā nozveja vai kopējā pieļaujamā zvejas piepūle;
apgabali, kuros var notikt zveja;
laikposmi, kad var notikt zveja;
nozvejas lieluma robežas, ko var paturēt;
atļautie zvejas rīku veidi, tehnoloģijas vai prakse.

Komisija var piemērot ārkārtas pasākumus, ja zveja rada nopietnus draudus zvejas resursu vai jūras ekosistēmas ilgtspējai vai ja dabas parādības vai cilvēku izraisītas katastrofas ietekme uz zvejas resursiem ir vai varētu būt ļoti negatīva.

Jaunu vai pētniecisku zveju var atvērt zvejai tikai tad, ja Komisija ir pieņēmusi piesardzīgus sākotnējus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

Komisijai jāievieš piemērotas sadarbības procedūras zvejas uzraudzībai, kontrolei un uzraudzībai, lai nodrošinātu atbilstību konvencijai.

Komisijai arī jāizveido novērotāju programma, lai iegūtu pārbaudītus nozvejas un zvejas piepūles datus, citus zinātniskus datus un papildu informāciju saistībā ar zvejas darbībām konvencijas apgabalā un to ietekmi uz jūras vidi.

konvencijas līgumslēdzējas puses

SPRFMO locekļi pašlaik ir Austrālija, Čīle, Ķīna, Kuka salas, Kuba, Ekvadora, ES, Dānija (Fēru Salām), Jaunzēlande, Peru, Krievija, Dienvidkoreja, Taivāna (Ķīnas Taipeja), Amerikas Savienotās Valstis un Vanuatu.

Pielikumi

Konvencijas pielikumos ir noteikts:

Klusā okeāna dienvidu daļas, par kurām ir atbildīgas attiecīgi Austrumu un Rietumu subreģionālās pārvaldības komitejas;
papildu noteikumi par kopējās pieļaujamās nozvejas vai kopējās pieļaujamās zvejas piepūles noteikšanu īpašos apstākļos;
Izvērtēšanas komitejas sastāvs un uzdevumi, kas attiecas uz visiem dalībnieku iebildumiem pret Komisijas lēmumiem;
apstākļi, kādos zvejniecības struktūras var apliecināt stingru apņemšanos pakļauties šīs konvencijas noteikumiem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Par konvencijas tekstu vienojās 2009. gada novembrī, un to varēja parakstīt no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim. ES konvencijas tekstu parakstīja 2010. gada 26. jūlijā , savukārt un 2011. gada 3. oktobrī to apstiprināja.

Konvencija stājās spēkā 2012. gada 24. augustā, un tai joprojām var pievienoties.

KONTEKSTS

Skatīt arī:

Par SPRFMO (South Pacific Regional Fisheries Management Organisation – Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija)

PAMATDOKUMENTI

Konvencija par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 3.–28. lpp.).

Padomes Lēmums 2011/189/ES (2010. gada 24. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 81, 29.3.2011., 1.–2. lpp.).

Padomes Lēmums 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1.–2. lpp.).

Konvencija par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā – Eiropas Savienības veikta apstiprināšanas dokumenta deponēšana (OV L 255, 21.9.2012., 2. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/975 (2018. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā (OV L 179, 16.7.2018., 30.–75. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 08.11.2021

Top

All