To personu aizsardzība, kuras ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tajā ir izklāstīti noteikumi un procedūras, kā aizsargāt “trauksmes cēlējus” – personas, kuras veic ziņošanu* par situācijām, kuras tās konstatējušas darba kontekstā saistībā ar ES tiesību aktu pārkāpumiem* galvenajās politikas jomās. Pārkāpumi ietver gan nelikumīgas darbības, gan bezdarbību vai ļaunprātīgu praksi.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīva ietver ziņojumus par:

• likumu pārkāpumiem šādās jomās (detalizēti aprakstīts pielikuma I daļā):
  • publiskais iepirkums;
  • finanšu pakalpojumi, produkti un tirgi; nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana;
  • produkta drošība un atbilstība;
  • transporta drošība dzelzceļa, ceļa, jūras un iekšējo ūdeņu nozarē;
  • vides aizsardzība – no atkritumu apsaimniekošanas līdz ķimikālijām;
  • pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošums;
  • pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība;
  • sabiedrības veselība, tostarp pacientu tiesības un tabakas kontrole;
  • patērētāju tiesību aizsardzība;
  • privātās dzīves un personas datu aizsardzība un informācijas sistēmu drošība;
• pārkāpumiem, kas apdraud ES finanšu intereses;
• pārkāpumiem, kas saistīti ar iekšējo tirgu, tostarp ES konkurences un valsts atbalsta noteikumu pārkāpumiem, kā arī valsts uzņēmumu nodokļu noteikumu pārkāpumiem.

Direktīva papildina konkrētus ES tiesību aktus, kas jau ietver noteikumus par trauksmes cēlējiem (īpaši par finanšu pakalpojumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, transporta drošību un vides aizsardzību).

Direktīva:

• neietekmē ES valdību pienākumu aizsargāt savu valstu drošību;
• neietekmē ES vai valsts tiesību aktus par klasificētas informācijas, juridisko un medicīnisko profesionālo privilēģiju, tiesas procedūru slepenības vai kriminālprocesa noteikumu aizsardzību;
• nav svarīgāka par valstu noteikumiem attiecībā uz darbinieku tiesībām konsultēties ar saviem pārstāvjiem vai arodbiedrībām.

Tiesību akts ietver plašu to personu diapazonu, kas darbojas privātajā un publiskajā sektorā, tostarp tos, kuri ziņo pēc tam, kad ir pārtrauktas darba attiecības:

• darbinieki, pašnodarbinātie, akcionāri, personas, kas darbojas uzņēmuma administrācijas valdē vai pārraudzības struktūrās, brīvprātīgie, praktikanti un amata kandidāti;
• personas, kuras palīdz trauksmes cēlējiem konfidenciālā veidā, personas, kuras sazinās ar trauksmes cēlējiem, kas var ciest no represijām* darbā, un juridiskās personas, kas saistītas ar trauksmes cēlēju.

Personas ir aizsargātas, ja tās par savām šaubām informē sabiedrību, ar nosacījumu, ka tās:

• vispirms ir ziņojušas (iekšēji un) ārēji, bet nekāda rīcība nav nesekojusi;
• pamatoti uzskata, ka pastāv nenovēršams vai nepārprotams sabiedrības interešu apdraudējums, represiju risks vai ir mazas izredzes, ka tiks efektīvi reaģēts uz pārkāpumu.

Ziņošanas procedūras ietver:

• iekšējos kanālus: visiem privātajiem uzņēmumiem ar 50 un vairāk darbiniekiem un visām publiskajām organizācijām ir jāizstrādā efektīvi ziņošanas kanāli, garantējot konfidencialitāti; šis nosacījums var neattiekties uz publiskajām organizācijām ar mazāk nekā 50 darbiniekiem un pašvaldībām ar mazāk nekā 10 000 iedzīvotājiem;
• ārējos kanālus: atbilstošajām valstu iestādēm ir jāizstrādā ziņošanas kanāli, kurus var izmantot konfidenciālas informācijas sniegšanai;
• turpmākos pasākumus un termiņus to ziņojumu apstrādei, kas saņemti, izmantojot iekšējos un ārējos kanālos. Tie ir šādi:
  • pienākums neatklāt trauksmes cēlēja identitāti, izņemot stingri ierobežotus apstākļus;
  • atbilstība ES datu aizsardzības tiesību aktiem;
  • ieraksti par jebkuru mutiski vai rakstiski saņemto ziņojumu.

Tiesiskā aizsardzība

Lai saņemtu tiesisko aizsardzību, personai:

• jābūt saprātīgam pamatojumam, ka uz sniegto informāciju ir attiecināmi tiesību akti un tā ir patiesa ziņošanas brīdī;
• ir jāziņo par pārkāpumu kompetentajām iestādēm, izmantojot nodrošinātos iekšējos vai ārējos kanālus. Trauksmes cēlēji tiek iedrošināti vispirms ziņot iekšēji (organizācijā), kur pārkāpumu var efektīvi novērst iekšēji un kur persona uzskata, ka nepastāv represiju risks. Tomēr personas var izvēlēties, vai vispirms ziņot iekšēji vai ziņot ārēji tieši kompetentajām iestādēm.

Trauksmes cēlēji:

• ir aizsargāti pret visu veidu represijām, piemēram, atlaišanu, pazemināšanu amatā, iebiedēšanu un iekļaušanu melnajā sarakstā;
• var piekļūt atbilstošajiem atbalsta pasākumiem, īpaši neatkarīgai informācijai un padomiem, kā arī juridiskajai palīdzībai saskaņā ar ES noteikumiem par juridisko palīdzību krimināltiesvedībā un starprobežu civiltiesvedībā;
• var piekļūt atbilstošajiem koriģējošajiem pasākumiem, piemēram, pagaidu tiesiskajai aizsardzībai un imunitātei pret atbildību, ja tiek pārkāpti noteikumi par līgumos iekļautās informācijas neatklāšanu.

ES dalībvalstu pienākumi:

• nodrošināt atbilstošus iekšējos un ārējos ziņošanas kanālus;
• veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jebkādas represijas pret trauksmes cēlēju;
• ievērot personu, uz kurām attiecas ziņojumos minētie apgalvojumi, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tostarp nevainīguma prezumpciju, kā arī tiesības uz aizstāvību;
• nodrošināt efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par direktīvas konkrētu noteikumu pārkāpumiem, piemēram, personām, kuras cenšas novērst ziņošanu vai kas veic represijas pret trauksmes cēlējiem;
• transponēt direktīvu un informēt Eiropas Komisiju par transponēšanas pasākumiem līdz 2021. gada 17. decembrim; ar iespējamu izņēmumu transponēt noteikumus par privāto uzņēmumu ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249 saistībām izstrādāt savus iekšējos ziņošanas kanālus līdz 2023. gada 17. decembrim;
• sniegt Komisijai ikgadējos datus par saņemto ziņojumu skaitu un uzsāktajām izmeklēšanām un to iznākumiem, kā arī finanšu sekām.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

• pirmo publisko un viegli pieejamo ziņojumu par direktīvas ieviešanu ES dalībvalstu tiesību aktos līdz 2023. gada 17. decembrim; un
• otro ziņojumu par direktīvas īstenošanu un iespējamajiem vajadzīgajiem grozījumiem līdz 2025. gada 17. decembrim.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2019. gada 16. decembra, un ES valstu tiesību aktos tā jātransponē līdz 2021. gada 17. decembrim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Trauksmes cēlēju aizsardzība: Komisija paredz jaunus, ES mēroga noteikumus (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17.–56. lpp.)

Direktīvas 2019/1937/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 02.05.2023