Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzība

 

KOPSAVILKUMS:

Nolīgums par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību

Lēmums 2006/871/EK par Nolīgumu, ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz attiecībā uz Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību

KĀDS IR ŠĪ NOLĪGUMA UN LĒMUMA MĒRĶIS?

Saskaņā ar nolīgumu līgumslēdzēju pušu valdībām ir šādi pienākumi:

• veikt koordinētus pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu Āfrikas–Eirāzijas migrējošajiem ūdensputniem;
• pievērst īpašu uzmanību apdraudētajām sugām un tām sugām, kurām ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss.

Ar Padomes nolēmumu:

• apstiprina Nolīgumu par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību;
• pilnvaro Eiropas Komisiju Eiropas Savienības (ES) vārdā apstiprināt grozījumus nolīguma pielikumos, kas atbilst ES tiesību aktiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Nolīguma 1. pielikumā ir noteikts nolīguma ģeogrāfiskais pārklājums (“nolīguma apgabals”). Tas sākas pie Norvēģijas un beidzas pie Dienvidāfrikas un Īslandes līdz pat Uzbekistānai.
• Nolīguma pusēm ir šādi pienākumi:
  • stingri aizsargāt apdraudētos migrējošos ūdensputnus (2. pielikumā uzskaitītās 255 sugas, uz kurām tas attiecas);
  • nodrošināt, ka jebkāda mijiedarbība ar migrējošajiem ūdensputniem balstās uz labākajām pieejamām zināšanām par to ekoloģiju un ir ilgtspējīga;
  • apzināt un veicināt teritoriju un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu, atjaunošanu un atjaunošanu;
  • koordinēt centienus nodrošināt piemērotu biotopu tīkla uzturēšanu vai atjaunošanu;
  • izmeklēt problēmas, ko izraisījusi cilvēka darbība, un veikt korektīvas darbības;
  • sadarboties ārkārtas situācijās, kurās nepieciešama starptautiska rīcība;
  • aizliegt svešzemju ūdensputnu apzinātu ievešanu vidē un censties novērst to nejaušu izplatīšanu;
  • uzsākt un atbalstīt pētījumus, tostarp monitoringa programmas, par putnu bioloģiju un ekoloģiju;
  • analizēt apmācības prasības apsekojumiem, uzraudzībai, zvanīšanai un mitrāju apsaimniekošanai;
  • izstrādāt un uzturēt programmas, lai veicinātu izpratni un izpratni par saglabāšanas jautājumiem;
  • apmainīties ar informāciju un pētījumu rezultātiem;
  • sadarboties nolīguma īstenošanā.
• 3. pielikumā ir sniegta tabula ar migrējošo ūdensputnu populācijas statusu, detalizētu rīcības plānu un saglabāšanas vadlīnijām, kas aptver:
  • sugu saglabāšanu, tostarp juridiskus pasākumus atbilstoši sugas statusam;
  • biotopu saglabāšanu;
  • cilvēku darbību pārvaldību;
  • pētniecību un uzraudzību;
  • izglītību un informāciju;
  • īstenošanu.
• Nolīguma puses:
  • norīko valsts ieviešanas iestādi un kontaktpunktu;
  • sagatavojas parastajām nolīguma sesijām;
  • veic iemaksas budžetā;
  • veic brīvprātīgas iemaksas saglabāšanas fondā;
  • tiek mudinātas sniegt apmācību un tehnisku un finansiālu atbalstu citiem parakstītājiem.
• Nolīgumā ir izklāstīts:
  • lēmumu pieņemšanas procedūras;
  • tehniskās komitejas sastāvs un loma;
  • sekretariāta pienākumi;
  • attiecības ar esošajām starptautiskajām organizācijām;
  • strīdu izšķiršanas mehānismi;
  • četras oficiālās valodas versijas (arābu, angļu, franču un krievu).

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Nolīgums stājās spēkā 1999. gada 1. novembrī.

KONTEKSTS

• ES ir 1979. gada Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību līgumslēdzēja puse. Tā ir pazīstama kā Bonnas konvencija (skatīt kopsavilkumu) un ar to veicina starptautisku sadarbību, lai īstenotu tās mērķus.
• Migrējošie ūdensputni ir īpaši neaizsargāti. Tie pārvietojas lielos attālumos un ir atkarīgi no mitrājiem, kas kļūst mazāki un ko degradē neilgtspējīgas cilvēku darbības.
• Nolīgumam ir 82 līgumslēdzējas puses – 44 no Eirāzijas, tostarp ES, un 38 no Āfrikas.

PAMATDOKUMENTI

Nolīgums par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (OV L 345, 8.12.2006., 26–72. lpp.)

Padomes Lēmums 2006/871/EK (2005. gada 18. jūlijs) par Nolīgumu, ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz attiecībā uz Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (OV L 345, 8.12.2006., 24–25. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (OV L 210, 19.7.1982., 11.–22. lpp.)

Padomes Lēmums 82/461/EEK (1982. gada 24. jūnijs), ar ko noslēdz Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (OV L 210, 19.7.1982, 10. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 29.09.2021