Bonnas nolīgums – cīņa pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām, tostarp kuģu radīto gaisa piesārņojumu

 

KOPSAVILKUMS:

Nolīgums par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (Bonnas nolīgums)

Lēmums 84/358/EEK – Bonnas nolīguma noslēgšana

Lēmums (ES) 2021/176 – grozījumu noslēgšana Bonnas nolīgumā attiecībā uz tā tvēruma paplašināšanu un uz Spānijas pievienošanos nolīgumam

KĀDS IR ŠĪ NOLĪGUMA UN LĒMUMU MĒRĶIS?

• Ar nolīgumu izveido sistēmu sadarbībai starp līgumslēdzējām pusēm, lai cīnītos pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām.
• Ar Lēmumu 84/358/EEK Eiropas Ekonomikas kopienas (tagad ES) vārdā noslēdz minēto nolīgumu.
• 2019. gadā līgumslēdzējas puses vienojās par Spānijas pievienošanos un par nolīguma tvēruma paplašināšanu, ietverot arī kuģu radīto gaisa piesārņojumu, ko reglamentē Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencija). Ar Lēmumu (ES) 2021/176 ES noslēdz grozījumus Bonnas nolīgumā attiecībā uz nolīguma tvēruma paplašināšanu un uz Spānijas pievienošanos.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Līgumslēdzējas puses

Bonnas nolīguma, kas pēdējo reizi grozīts 2021. gadā, līgumslēdzējas puses ir Beļģijas, Dānijas, Francijas, Vācijas, Īrijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Spānijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Eiropas Savienība.

Jūras apgabali, kuriem piemērojams nolīgums

Šis nolīgums ir piemērojams Ziemeļjūrai un tās pieejām, kas ir viena no pasaulē aktīvākajām kuģniecības teritorijām. Kopš Spānijas pievienošanās nolīgumam tā piemērošanas teritorija ir šāda:

• pati Ziemeļjūra uz dienvidiem no 61° 0' 00.00" ziemeļu platuma;
• Skageraks, kura dienvidu robeža ir noteikta austrumos no Skagena raga ar 57° 44' 43,00" ziemeļu platuma;
• Biskajas līcis, ko dienvidos un rietumos norobežo nolīguma pielikuma I daļā noteiktā līnija;
• citi ūdeņi, proti, Īrijas jūra, Ķeltu jūra, Malinas jūra, Lielā Minča šaurums, Mazā Minča šaurums, daļa Norvēģu jūras un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas, ko rietumos un ziemeļos norobežo nolīguma pielikuma II daļā noteiktā līnija.

Piemērošanas joma

Pamatojoties uz iepriekšējo 1969. gadā parakstīto nolīgumu, kas attiecās uz naftas noplūžu radīto piesārņojumu, 1984. gada Bonnas nolīgums ietvēra arī citu kaitīgu vielu noplūdes, kas piesārņo vai draud piesārņot jūras ūdeņus Ziemeļjūras apgabalā.

2019. gadā līgumslēdzējas puses vienojās grozīt nolīgumu, lai ietvertu sadarbību uzraudzībā attiecībā uz MARPOL konvencijas VI pielikuma prasībām. VI pielikumā ir paredzēti stingrāki sēra ierobežojumi flotes degvielā sēra oksīda emisijas kontroles zonās (kas ietver Ziemeļjūru). Ar Direktīvu (ES) 2016/802 par sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem ES tiesību aktos iekļauj galvenās izmaiņas starptautiskajos tiesību aktos par kuģu radītā gaisa piesārņojuma novēršanu (sk. kopsavilkumu).

Darba jomas

Līgumslēdzējas puses vienojas:

• aktīvi sadarboties savā starpā;
• kopīgi izstrādāt un noteikt pamatnostādnes par vienotas rīcības praktiskajiem, operatīvajiem un tehniskajiem aspektiem;
• dalīties ar informāciju par
  • valsts organizāciju cīņai pret nolīgumā ietverto piesārņojuma veidu;
  • kompetento iestādi, kas ir atbildīga par ziņojumu saņemšanu un nosūtīšanu par minēto piesārņojumu un par jautājumu risināšanu saistībā ar savstarpējās palīdzības pasākumiem;
  • valsts līdzekļiem, ko varētu darīt pieejamus starptautiskajai palīdzībai, lai novērstu minēto piesārņojumu vai cīnītos pret to;
  • jauniem veidiem, kā izvairīties no tāda piesārņojuma, un jauniem efektīviem pasākumiem cīņai pret to;
  • tāda veida liela piesārņojuma gadījumiem, pret ko tās ir cīnījušās.

Ziņošana par negadījumiem un savstarpējā palīdzība

• Līgumslēdzējas puses vienojas paziņot citām pusēm par jebkuru negadījumu vai naftas vai citu kaitīgu vielu klātbūtni Ziemeļjūrā, kas var radīt nopietnus draudus piekrastei vai ar to saistītajām kādas citas līgumslēdzējas puses interesēm. Līgumslēdzējas puses ir kopā izveidojušas standarta veidlapu ziņojumiem par piesārņošanu.
• Puse, kas saskaras ar piesārņojuma gadījumu, var lūgt citu pušu palīdzību. Parasti līgumslēdzēja puse, kas lūgusi palīdzību, atlīdzina to pušu darbības izmaksas, kuras sniedz palīdzību.

Īstenošana

Līgumslēdzējas puses īsteno nolīgumu, veicot šādas darbības:

• savu atbildības zonu uzraudzība, lai atklātu jūras piesārņojuma apdraudējumu, t. sk. koordinēta novērošana no gaisa un satelītnovērošana;
• savstarpēja brīdināšana par jebkādiem apdraudējumiem;
• vienotu operatīvo pieeju pieņemšana, lai tās varētu paļauties cita uz citu ar mērķi panākt vajadzīgos novēršanas un attīrīšanas standartus;
• savstarpējs atbalsts (pēc pieprasījuma) reaģēšanas darbību laikā;
• kopīga pētniecība un izstrāde;
• kopīgas mācības.

Budžets un sekretariāts

Katra līgumslēdzēja puse iegulda 2,5 % nolīguma gada izdevumos, un izdevumu bilanci sadala starp līgumslēdzējām pusēm (izņemot ES) proporcionāli to nacionālajam kopproduktam.

Nolīguma sekretariāts atrodas Londonā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

1984. gada Bonnas nolīgums stājās spēkā 1984. gada 28. jūnijā.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Par Bonnas nolīgumu (Bonnas nolīguma tīmekļa vietne).

PAMATDOKUMENTI

Nolīgums par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (Bonnas nolīgums) (OV L 188, 16.7.1984., 9.–16. lpp.)

Padomes Lēmums 84/358/EEK (1984. gada 28. jūnijs) par Nolīgumu par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (OV L 188, 16.7.1984., 7.–8. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2021/176 (2021. gada 5. februāris) par to, lai noslēgtu grozījumus Nolīgumā par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (“Bonnas nolīgums”) attiecībā uz minētā nolīguma tvēruma paplašināšanu un uz Spānijas Karalistes pievienošanos minētajam nolīgumam (OV L 54, 16.2.2021., 1.–2. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/802 (2016. gada 11. maijs), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (OV L 132, 21.5.2016., 58.–78. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 26.04.2021