Bezskaidras naudas maksājumi – cīņa pret krāpšanu un viltošanu

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva (ES) 2019/713 par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Šīs direktīvas mērķi:

• nodrošināt, ka bezskaidras naudas darījumi, kas veikti ar jebkādiem naudas maksāšanas līdzekļiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir fiziski, piemēram, bankas kartes, vai virtuāli, piemēram, mobilie maksājumi, tiek iekļauti noziedzīgu nodarījumu sastāvā;
• noteikt kriminālatbildību par maksājumu datu zādzību un nelikumīgu piesavināšanos, kā arī to tālāku pārdošanu un izplatīšanu;
• tuvināt visās dalībvalstīs sodu līmeni par direktīvā noteiktajiem noziegumiem;
• atvieglot informācijas apmaiņu un pārrobežu sadarbību;
• mudināt finanšu iestādes un citas juridiskas personas ziņot par krāpšanu;

• novērst nelikumīgas darbības un nodrošināt, lai cietušajiem ir pieejama palīdzība un atbalsts.

Ar to groza un aizstāj Pamatlēmumu 2001/413/TI.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvā ir noteikti šādi noziedzīgi nodarījumi, ja tie izdarīti tīši:

• nozagta vai citādi nelikumīgi piesavināta vai iegūta bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļa* krāpnieciska izmantošana;
• fizisku maksājumu veidu, piemēram, maksājumu karšu (“materiāli bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļi”), zādzība, viltošana un nelikumīga glabāšana vai iegāde (tostarp pārdošana);
• digitālo maksājumu veidu, piemēram, mobilo maksājumu, elektronisko maku un virtuālās valūtas (“nemateriālie maksāšanas līdzekļi”) nelikumīga saņemšana, viltošana un nelikumīga glabāšana vai iegāde (tostarp pārdošana);
• informācijas sistēmu uzlaušana vai manipulācijas ar datora datiem, lai nelikumīgi pārsūtītu personas naudu;
• kūdīšana izdarīt iepriekš minētos noziedzīgos nodarījumus vai palīdzēšana un atbalstīšana to izdarīšanā.

Direktīvā arī paredzēti nosacījumi, lai juridiskas personas (subjekts, kam ir tiesībsubjektība) būtu atbildīgas par noziedzīgiem nodarījumiem un tuvinātu sodus gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Savienības dalībvalstu pienākums:

• nodrošināt, ka smagu un organizētu noziegumu izmeklētājiem un prokuroriem ir pietiekami resursi;
• izveidot valsts konktaktpunktu, kas darbojas visu diennakti, lai apmainītos ar informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un informētu Eiropas Komisiju, Eiropolu un Eurojust par to esamību;
• ieviest procedūras, lai astoņu stundu laikā atbildētu uz steidzamiem palīdzības pieprasījumiem;
• veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ātri par nodarījumiem ziņotu tiesībaizsardzības iestādēm un citām kompetentajām valstu iestādēm;
• mudināt finanšu iestādes un citas juridiskas personas ziņot tiesībaizsardzības un citām kompetentajām iestādēm par aizdomām par krāpšanu;
• reģistrēt, ģenerēt un sniegt anonimizētus statistikas datus saistībā ar dažādu nodarījumu ziņošanas, izmeklēšanas un tiesvedības stadijām, kā arī katru gadu nosūtīt tos Komisijai.

Ar šo direktīvu tiek ieviesta palīdzība un atbalsts cietušajiem – fiziskām un juridiskām personām, – kuras ir personas datu krāpšanas upuri. Tajā Savienības dalībvalstis tiek mudinātas izveidot vienotus valsts tiešsaistes informācijas centrus krāpšanas upuriem. Direktīvā ir noteikti šādi Savienības dalībvalstu pienākumi:

• sniegt informāciju un konsultācijas par to, kā aizsargāt sevi pret negatīvajām sekām un kaitējumu reputācijai;
• sniegt informāciju par speciālajām institūcijām, kas nodarbojas ar dažādiem ar identitāti saistītu noziegumu un cietušo atbalsta aspektiem;
• bez liekas kavēšanās pirmajā sazināšanās reizē ar kompetento iestādi jāsniedz informācija par:
  • procedūrām sūdzību iesniegšanai par nodarījumu;
  • tiesībām saņemt informāciju par lietu;
  • procedūrām sūdzību iesniegšanai, ja kompetentā iestāde neievēro cietušā tiesības kriminālprocesa gaitā;
  • kontaktinformāciju saziņai par to lietu;
• organizēt informācijas apmaiņu un izpratnes veicināšanas kampaņas un ieviest pētniecības un izglītības programmas, kuru mērķis ir samazināt krāpšanas gadījumus.

Komisija līdz:

• 2019. gada 31. augustam sagatavo sīki izstrādātu programmu šīs direktīvas ietekmes uzraudzībai;
• 2023. gada 31. maijam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, izvērtējot, cik lielā mērā dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības;
• 2026. gada 31. maijam veic novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz krāpšanas apkarošanu un pamattiesībām un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2019. gada 30. maija, un ES valstu tiesību aktos tā ir jātransponē līdz 2021. gada 31. maijam.

KONTEKSTS

• Krāpšanas un viltošanas apkarošana attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/713 (2019. gada 17. aprīlis) par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/413/TI (OV L 123, 10.5.2019., 18.–29. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Pamatlēmums 2001/413/TI (2001. gada 28. maijs) par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (OV L 149, 2.6.2001., 1.–4. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 06.04.2020