noteikt reģionālo daudzgadu plānu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) ieviešanai;
pārvaldīt Baltijas jūras zivju krājumus;
atjaunot un uzturēt zivju populācijas virs līmeņa, kas var radīt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu*; un
nepieļaut un samazināt nevēlamu nozveju.

Ar regulu groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (skatiet kopsavilkumu Zvejas resursu saglabāšana Baltijas jūras un Dānijas šaurumos) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar regulu ievieš daudzgadu plānu* šādiem zivju krājumiem ES Baltijas jūras ūdeņos:

menca Baltijas jūras austrumu un rietumu daļā;
reņģe Baltijas jūras centrālajā un rietumu daļā, Rīgas jūras līcī un Botnijas līcī;
brētliņa Baltijas jūrā.

Tā attiecas arī uz piezvejām* jūras zeltplekstēm, plekstēm, akmeņplekstēm un gludajiem rombiem.

Plāns veicina:

KZP mērķu sasniegšanu, it īpaši uz piesardzības pasākumu piemērošanu zivsaimniecībai, un nodrošināšanu, ka zivju krājumu izmantošana atjaunojas un uztur populāciju virs līmeņiem, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;
izmesto zivju samazināšanu, novēršot un samazinot nevēlamo nozveju;
izkraušanas pienākumu īstenošanu sugām ar nozvejas ierobežojumiem.

Tā pamatā ir ekosistēmas pieeja* zivsaimniecībai, lai mazinātu zvejniecības negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu.

Zivju mirstības mērķapjoms *

Regula definē režīmu ikgadējās nozvejas kvotu noteikšanai. Kvotas ir jānosaka atbilstoši konkrētam zivju mirstības mērķapjomam — diapazonam, ko nosaka katrai sugai un teritorijai, uz ko Regula attiecas. Šis mērķis ir jāsasniedz pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski, vēlākais līdz 2020. gadam, kas ir jāuztur pēc šī datuma. Diapazoni, kas balstīti uz ikgadējo zinātnisko padomu, nodrošina elastīgumu, lai pielāgotos krājumu attīstības izmaiņām.

Aizsardzības pasākumi

Zivju mirstības mērķapjoma diapazoni ir paredzēti tam, lai nodrošinātu, ka ir vismaz 5% iespējamība nārsta baram samazināties zem atsauces robežvērtības. Īpaši saglabāšanas pasākumi ir jāievieš, kad zinātnieki norāda, ka krājumi ir apdraudēti.

Pasākumi atbilstīgi jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba piezvejai

Ja zinātnieki norāda, ka ir nepieciešami korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba krājumi Baltijas jūrā pēc piezvejas tiek pārvaldīti atbilstoši KZP mērķiem, Komisijai ir tiesības pielāgot deleģētos aktus, iekļaujot šādas jomas:

zvejas rīku raksturlielumi, jo īpaši linuma acs izmērs, āķa izmērs, zvejas rīka uzbūve, auklas diametrs, zvejas rīka izmērs vai selektivitātes ierīču izmantošana;
zvejas rīku izmantošana, jo īpaši ūdenī atrašanās laiks un zvejas rīka ievietošanas dziļums;
aizliegums vai ierobežojums zvejot konkrētos apgabalos;
konkrētu zvejas rīku izmantošanas vai zvejas darbību ierobežojums vai aizliegums noteiktos laikposmos;
minimālie saglabāšanas references izmēri.

Citi noteikumi

Plānā ir paredzēti arī šādi aspekti:

Komisijai ir tiesības pielāgot deleģētos aktus par atbrīvojumiem no izkraušanas pienākuma piemērošanas attiecībā uz sugām, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvošanas rādītājus;
tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, lai a izsargātu nārstojošās zivis un zivju mazuļus vai uzlabotu selektivitāti;
no 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegums veikt jebkādas zvejas darbības konkrētos apgabalos.

Iesaistītās ES dalībvalstis (Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija) var iesniegt kopīgos ieteikumus, lūdzot Komisijai pielāgot deleģēto aktu.

Novērtējot plānu ik pēc 5 gadiem, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz krājumiem, uz kuriem Regula attiecas, un zvejniekiem, kuri izmanto krājumus.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2016. gada 20. jūlija.

KONTEKSTS

Skatīt arī:

Zivsaimniecība: daudzgadu plāni (Eiropas Komisija)
ES zivju krājumu pārvaldība (Padome).

GALVENIE TERMINI

Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms: visaugstākais teorētiskais līdzsvarotais apjoms, kāds ir nepārtraukti piemērojams vidējam apjomam no krājumiem esošajos vidējos vides apstākļos bez ievērojamas ietekmes uz reprodukcijas procesu.

Piezveja: nevēlamu zivju un jūras organismu sugu netīša nozveja.

Daudzgadu plāns: instruments, ar ko nosaka daudzgadu režīmu reģionālā (jūras baseina) līmenī kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanai (skatiet Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 9. pantu).

Ekosistēmas pieeja: ieviesta metode zivsaimniecības pārvaldībai, kas cenšas pārvaldīt dabas resursu izlietojumu, vienlaikus saglabājot gan bioloģisko veselību, gan bioloģiskos procesus, kas ir nepieciešami, lai aizsargātu ietekmētās ekosistēmas dzīvotņu sastāvu, struktūru un funkcionalitāti.

Zivju mirstība: nozvejas konkrētā laika periodā kā vidējo krājumu proporcija, kas pieejama zvejniecībā konkrētajā laikā.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.07.2016., 1.–15. lpp.)

Regulas (ES) 2016/1139 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22.–61. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1.–50. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.06.2008., 19.–40. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1.–23. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 08.08.2019

Top

All