Briseles līgums (Apvienošanās līgums)

 

KOPSAVILKUMS:

Līgums par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi

KĀDS BIJA ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

Briseles līgums par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi (pazīstams kā “Apvienošanās līgums”) tika parakstīts ar mērķi apvienot trīs tolaik eksistējošās Eiropas Kopienas (EK) — Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK), Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopienu (EAEK, plašāk pazīstama kā “Euratom”).

Šīs trīs kopienas juridiski arī turpmāk palika neatkarīgas, bet Apvienošanās līgums racionalizēja to iestādes, apvienojot to neatkarīgās izpildstruktūras — līdz ar to kopējo Eiropas iestāžu skaits palielinājās līdz piecām. Trīs kopienu līgumi tika attiecīgi grozīti.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Viena Padome un viena Komisija

• Izpildstruktūras tika apvienotas šādi:
  • Eiropas Kopienu Padome — pašreizējā Eiropas Savienības Padome — kā vienota struktūra aizstāja EOTK Īpašo ministru padomi, EEK Padomi un Euratom Padomi;
  • Eiropas Kopienu Komisija — pašreizējā Eiropas Komisija — kā vienota struktūra aizstāja EOTK Augsto iestādi, EEK Komisiju un Euratom Komisiju.
• Tomēr jaunās vienotās izpildstruktūras turpināja darboties saskaņā ar trīs līgumiem, kas noteica attiecīgās kopienas darbību, kā arī saskaņā ar šī līguma jaunajiem pantiem.
• Noteikumi par to sastāvu un darbību tika apkopoti vienotā tekstā, un EK līgumu attiecīgie panti tika atcelti.
• Gadījumos, kad bija atšķirības starp trīs līgumiem attiecībā uz Padomi:
  • prezidentūras ilgumu saskaņoja ar ilgāko termiņu, kas noteikts EEK līgumā un Euratom līgumā;
  • noteikumi par lēmumu pieņemšanu tika saskaņoti tikai tiktāl, cik tas nepieciešams aktiem, kas pieņemti uz triju līgumu pamata (t. i., attiecībā uz kopīgajām iestādēm, budžetu un pārvaldi);
  • tādi jēdzieni kā vienkāršs balsu vairākums, kvalificēts balsu vairākums un vienprātība tika saskaņoti atbilstoši EEK līgumam un Euratom līgumam;
  • COREPER tika oficiāli noteikta kā struktūra, kas atbildīga par Padomes darba sagatavošanu, un to attiecināja arī uz EOTK līgumu.
• Gadījumos, kad bija atšķirības starp trīs līgumiem attiecībā uz Komisiju:
  • tika noteikts, ka Komisijas locekļu skaits ir deviņi;
  • noteikumus par locekļu izvirzīšanu un viņu statusu, kā arī Komisijas darbību kopumā saskaņoja ar EEK līguma noteikumiem;
  • tika saskaņots datums, kurā Komisijai jāpublicē tās vispārējais ziņojums par Eiropas Kopienu darbību, kā arī datums, kurā jātiekas Parlamentārajai asamblejai, lai apspriestu šo ziņojumu;
  • noteikumi par to, kādā veidā Komisija ir politiski atbildīga Parlamentārajai asamblejai, tika saskaņoti ar EEK līguma un Euratom līguma noteikumiem, paredzot iespēju izteikt neuzticību Komisijas vadībai jebkurā laikā (ne tikai pēc gada vispārējā ziņojuma izskatīšanas).

Vienots administratīvais budžets EK

• Budžets ietver visu EK iestāžu izdevumus, tostarp Parlamentārās asamblejas un Tiesas izdevumus.
• Tomēr tika saglabāti atsevišķi budžeti izdevumiem EOTK līguma intervences pasākumiem un pētniecības un izstrādes izdevumiem saskaņā ar Euratom līgumu.

Vienota EK administrācija

• Visas EK iestāžu amatpersonas un citi pārstāvji ietilpst vienotā administrācijā.
• Noteikumi, kas reglamentē viņu darbību, tiesības un pienākumus, ir vienveidīgi un izriet no vienota statusa.
• Tika vienādoti noteikumi par EK atbildību par amatpersonu vai pārstāvju personīgu pārkāpumu nodarīto kaitējumu.
• Tāpat vienā līguma protokolā ir vienādotas EK iestāžu, kā arī to amatpersonu un pārstāvju privilēģijas un imunitāte.

EK iestāžu atrašanās vietas

• Reaģējot uz Luksemburgas juridiskajiem iebildumiem, EK valstu valdībām tika piešķirtas tiesības savstarpēji vienoties par risinājumu attiecībā uz EK izpildstruktūru mītņu izveidi Briselē. Lēmumu pieņēma tajā pašā dienā, kad tika parakstīts līgums, un tas paredzēja noteikt Briseli par pagaidu mītnes vietu.

KOPŠ KURA LAIKA LĪGUMS BIJA PIEMĒROJAMS?

Līgumu parakstīja 1965. gada 8. aprīlī, un tas bija piemērojams no 1967. gada 1. jūlija.

KONTEKSTS

Pirms Apvienošanās līguma trīs Eiropas Kopienām jau bija vairākas kopīgas iestādes saskaņā ar 1957. gada Konvenciju par noteiktām iestādēm, kas kopīgas Eiropas Kopienām: Parlamentārā asambleja (kas vēlāk kļuva par Eiropas Parlamentu), Tiesa un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

Apvienošanās līgums bija būtisks solis modernās ES izveidē. Līgumu, izņemot 1965. gada 8. aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, atcēla ar Amsterdamas līgumu, kas tika parakstīts 1997. gada 2. oktobrī un stājās spēkā 1999. gada 1. maijā.

Plašāka informācija:

• Pirmie Līgumi (Eiropas Parlaments);
• ES vēsture (ES Padome);
• ES līgumi (Eiropas Komisija);
• Līgumu pārskats (EUR-Lex).

PAMATDOKUMENTI

Līgums par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi (OV 152, 13.7.1967., 2.–17. lpp. (DE, FR, IT, NL))

Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās (OV C 202, 7.6.2016., 266.–272. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi

Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums

Līguma turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums

Konvencija par noteiktām iestādēm, kas kopīgas Eiropas Kopienām

Amsterdamas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus (OV C 340, 10.11.1997., 1.–144. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 21.03.2018