EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību

Ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību

 

KOPSAVILKUMS:

Lēmums (ES) 2017/37 par to, lai parakstītu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm

Lēmums (ES) 2017/38 par to, lai provizoriski piemērotu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību un un tās dalībvalstīm,

Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību

KĀDS IR ŠO LĒMUMU UN NOLĪGUMA MĒRĶIS?

  • Šie lēmumi attiecas uz brīvās tirdzniecības nolīguma starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm (CETA) parakstīšanu un tā provizorisku piemērošanu.
  • Šā nolīguma mērķis ir sekmēt izaugsmi un darbvietu radīšanu, nodrošinot labāku preču, pakalpojumu un ieguldījumu piekļuvi tirgum. Tajā ir izklāstīti konkrēti tirdzniecības noteikumi uzņēmējiem. Tam ir potenciāls novērst cenu celšanos un sniegt patērētājiem plašākas iespējas izvēlēties kvalitatīvus produktus, vienlaikus uzturot standartus un noteikumu saistībā ar pārtikas nekaitīgumu un produktu drošību, patērētāju tiesību aizsardzību, veselību, vidi, sociālajiem un darba standartiem u. c.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nolīgumā sākumā ir preambula, kurā izklāstīti nolīguma parakstīšanas iemesli un mērķi, kā arī pušu saistības šo mērķu sasniegšanai. Tālāko nolīgumu veido 30 nodaļas, 3 protokoli un pielikumi vairāk nekā 1000 lappušu garumā.

1. nodaļa. Definīcijas un piemērošanas joma

Šajā nodaļā ir izskaidroti nolīgumā izmantotie termini, lai Kanādas un Eiropas partneriem varētu būt vienota izpratne par nolīgumā izmantotajiem jēdzieniem.

2. nodaļa. Valsts režīms un preču tirgus pieejamība

  • Ar CETA tiks atcelta lielākā daļa nodokļu vai citu importa nodevu precēm, kuras tirgo starp ES un Kanādu, vai nu ar nolīguma stāšanos spēkā, vai arī pakāpeniskāk. Puses vienojas savstarpēji importētām precēm nodrošināt tikpat labvēlīgu režīmu kā vietējām precēm.
  • Tajā arī izklāstīti noteikti ierobežojumi un kontroles pasākumi, ko CETA ieviesīs vai saglabās, piemēram, abu pušu kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstu tiesību aizsardzība vai to importēto preču ģeogrāfiskās izcelsmes nodrošināšana.

3. nodaļa. Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

  • Partneri apstiprina savas tiesības un saistības saskaņā ar PTO noteikumiem. PTO dalībvalstis var ieviest pretpasākumus negatīvas ietekmes novēršanai, ko uz to iekšzemes ražošanas nozari rada negodīga tirdzniecības prakse, ja, piemēram, cita dalībvalsts realizē preces tās tirgū par “dempinga” cenām, kas ir zemākas par to ražošanas izmaksām, vai subsidē šādu preču ražošanu.
  • Šajā nodaļā arī iekļauti:
    • noteikumi par pārredzamību, tostarp
      • izmeklēšana par iespējamiem negodīgas tirdzniecības gadījumiem,
      • kā arī to pretpasākumi;
    • apspriešanās un informācijas apmaiņas mehānismi šādas prakses novēršanai.

4. nodaļa. Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai

  • Partneri apņemas ciešāk sadarboties, lai izstrādātu tehniskos noteikumus par produktu testēšanu un sertificēšanu. To mērķis ir palīdzēt regulatoriem:
    • apmainīties ar pieredzi un informāciju;
    • noteikt jomas, kur iespējama ciešāka sadarbība.
  • Šāda sadarbība ir brīvprātīga. Neviena no pusēm netiek spiesta pazemināt standartus.

5. nodaļa. Sanitārie pasākumi un pasākumi attiecībā uz augu veselību (SFS)

  • Kopš 1998. gada starp ES un Kanādu ir spēkā Veterinārais nolīgums. To piemēro dzīvniekiem un jebkādiem produktiem ar dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām. CETA nolīgumā Veterināro nolīgumu aizstāj ar sanitāro un fitosanitāro pasākumu (SFS) nodaļu, taču darbs, kas veikts saskaņā ar minēto nolīgumu, tiek turpināts.
  • Jebkuras puses pasākumi ar mērķi nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un dzīvnieku un augu veselību nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, bet tiem drīzāk jāveicina tirdzniecība.

6. nodaļa. Muita un tirdzniecības veicināšana

Šī nodaļa ir paredzēta, lai vienkāršotu muitas procedūras un padarītu tās efektīvākas. Tā nodrošina:

  • pārredzamību, piemēram, padarot muitas prasības publiski pieejamas un sniedzot informāciju tiešsaistē;
  • racionalizētas un uz riska novērtēšanu balstītas procedūras, piemēram, nodrošinot riska pārvaldību un apstrādi pirms ierašanās, nevis pieprasot katru sūtījumu, ko piedāvā ievest, visaptveroši pārbaudīt;
  • noteiktība un paredzamība, piemēram, pārredzams un efektīvs apelācijas process un uzticami iepriekšēji nolēmumi par tarifu klasifikāciju.

7. nodaļa. Subsīdijas

  • Pusēm:
    • savstarpēji jāpaziņo par preču ražošanas subsidēšanu;
    • jāsniedz papildu informācija par jebkādām subsīdijām, ko tās piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus, ja otra puse pieprasa šādu informāciju.
  • Ir arī izveidots mehānisms, kas ļauj pusēm savstarpēji apspriesties par subsīdijām, kas var negatīvi ietekmēt tirdzniecību starp tām, un meklēt risinājumus, ja konstatēts, ka kādai subsīdijai ir šāda ietekme. Puses arī piekrīt nesubsidēt lauksaimniecības produktu eksportu uz otras puses tirgiem.

8. nodaļa. Ieguldījumi

  • Šajā nodaļā ir noteikti pasākumi, kuri paredzēti ieguldījumu veicināšanai starp pusēm, ieguldītāju aizsardzībai un valdību taisnīgas attieksmes nodrošināšanai pret tiem.
  • Ar to:
    • likvidē šķēršļus ārvalstu ieguldījumiem, piemēram, ārvalstu pašu kapitālam vai veiktspējas prasībām;
    • ļauj ES ieguldītājiem pārvest savu kapitālu no Kanādas atpakaļ uz ES un otrādi;
    • ievieš pārredzamus, stabilus un prognozējamus noteikumus, ar kuriem reglamentē ieguldījumus;
    • garantē, ka valdības pret ārvalstu ieguldītājiem izturēsies taisnīgi;
    • izveido jaunu ieguldījumu tiesu sistēmu (ITS), lai ieguldītājiem būtu iespēja ātri un taisnīgi risināt ar ieguldījumiem saistītus strīdus ar valdībām;
    • apstiprina savas tiesības reglamentēt visos valdības līmeņos.

9. nodaļa. Pakalpojumu pārrobežu tirdzniecība

  • Šī nodaļa fiziskām personām un uzņēmumiem atvieglo pakalpojumu sniegšanu Kanādas klientiem un otrādi. Tā attiecas uz tālāk norādīto:
    • tādiem pakalpojumiem kā juridiskie, grāmatvedības, transporta un telekomunikāciju pakalpojumi;
    • tādiem pakalpojumiem kā tūrisma pakalpojumi, kad patērētājam no Kanādas ir fiziski jāpārvietojas no Kanādas uz ES, lai izmantot attiecīgo pakalpojumu, un otrādi.
  • Puses apņemas savstarpēji nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi otras puses pakalpojumu tirgiem.
  • Puses ir noteikušas izņēmumus noteiktās pakalpojumu nozarēs, jo, piemēram, attiecīgie pakalpojumiem (audiovizuālie pakalpojumi un noteikti aviācijas pakalpojumi) ir sensitīvi. Šis nolīgums pilnībā atbalsta valdību spēju reglamentēt un sniegt pakalpojumus sabiedrības interesēs.

10. nodaļa. Darba ņēmēju pagaidu ieceļošana un uzturēšanās otras valsts vai tirdzniecības bloka teritorijā

Ar šo nodaļu nodrošina juridisko noteiktību kvalificētiem darba ņēmējiem, kuri īslaicīgi ieceļo ES vai Kanādā uzņēmējdarbības veikšanai. Tajā norādīti:

  • speciālistu veidi, kuriem piemēro šo nodaļu, un nozares, kurās tie var darboties;
  • maksimālais uzturēšanās ilgums;
  • tas, ka ES speciālistiem Kanādā tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme, un otrādi.

11. nodaļa. Profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana

Ar šo nodaļu izveido kārtību, kas ļauj Kanādai atzīt ES iegūtas profesionālās kvalifikācijas, un otrādi. Ar šo nolīgumu:

  • ļauj abu pušu speciālistiem praktizēt otras puses teritorijā;
  • priekšlikuma izstrādi par kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu atstāj attiecīgo ES un Kanādas iestāžu vai profesionālo struktūru ziņā; šādu priekšlikumu pēc tam var integrēt CETA.

12. nodaļa. Iekšzemes regulējums

  • Lai nodrošinātu, ka iekšzemes noteikumi pušu teritorijās nerada netaisnīgus šķēršļus tirdzniecībai, visiem pieņemtajiem noteikumiem jābūt pieejamiem publiski, viegli saprotamiem un piemērotiem.
  • Dažos gadījumos ES vai Kanādas iestādes var piešķirt licenci uzņēmumam vai fiziskai personai noteiktas saimnieciskās darbības veikšanai. Citos gadījumos tās var noteikt kvalifikācijas prasības.
  • Dažās regulējuma jomās pastāv izņēmumi, piemēram, attiecībā uz ūdensapgādi vai citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

13. nodaļa. Finanšu pakalpojumi

  • Šī nodaļa ļauj ES un Kanādas finanšu iestādēm un ieguldītājiem izmantot taisnīgas un vienlīdzīgas piekļuves iespējas otras puses tirgiem. Šiem pakalpojumiem piemēro noteiktus nosacījumus, un šie noteikumi pilnībā atbilst ES un Kanādas uzraudzības un regulatīvajiem standartiem. Turklāt finanšu pakalpojumu uzņēmumi savus pakalpojumus var piedāvāt otrai pusei tikai ierobežotā skaitā nozaru, piemēram, attiecībā uz noteiktiem apdrošināšanas un banku pakalpojumiem.
  • Finanšu pakalpojumu komiteja palīdzēs pusēm uzraudzīt un regulēt šo nozari. Tām ir atļauts aizsargāt to attiecīgo finanšu sistēmu drošību un integritāti. Ir izslēgtas tādas jomas kā pensijas un sociālais nodrošinājums.

14. nodaļa. Starptautiskie jūras transporta pakalpojumi

Šī nodaļa:

  • ir izklāstīti noteikumi par jūras transporta tirgu starp pusēm;
  • iekļauti pasākumi, ar kuriem tirdzniecības kuģiem nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi ostām un ostu pakalpojumiem;
  • sniegtas definīcijas, lai būtu skaidri noteiktas pušu saistības.

15. nodaļa. Telekomunikācijas

Puses apņemas savstarpēji nodrošināt otras puses uzņēmumiem taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi publiskajiem telekomunikāciju tīkliem un pakalpojumiem. Ar šiem noteikumiem apstiprina klientu tiesības:

  • saglabāt savu numuru, mainot pakalpojumu sniedzējus;
  • saņemt telekomunikāciju pakalpojumus tālākajos reģionos.

16. nodaļa. Elektroniskā komercija

  • Šī nodaļa attiecas uz jebkādiem uzņēmējdarbības veidiem, ko veic elektroniski (piemēram, iepirkšanās internetā).
  • Tā ietver noteikumus, ar kuriem nodrošina personiskās informācijas aizsardzību internetā un to, ka tiešsaistes pakalpojumi neietvers muitas nodevas;
  • puses apņemas sadarboties ar e-komerciju saistītos jautājumos, piemēram, cīņā pret surogātpastu.

17. nodaļa. Konkurences politika

Puses vienojas:

  • aizliegt un noteikt sankcijas tādai darbībai, kas kropļo konkurenci un tirdzniecību (karteļi, dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīga izmantošana vai apvienošanās, kam ir pret konkurenci vērsta ietekme);
  • ievērot noteikumus, lai nodrošinātu pušu godīgu un pārredzamu rīcību, piemērojot savus konkurences tiesību aktus un veicot izmeklēšanu attiecībā uz uzņēmumiem, par kuriem pastāv aizdomas par šādu noteikumu pārkāpšanu;
  • atzīt sadarbības nozīmi starp to attiecīgajām konkurences iestādēm.

18. nodaļa. Valsts uzņēmumi, monopoli un uzņēmumi, kam piešķirtas īpašas tiesības vai privilēģijas

  • Puses vienojas neiejaukties vai potenciāli kropļot konkurenci starp privātiem uzņēmumiem. Abas puses nodrošinās, ka valsts uzņēmumi, monopoli un uzņēmumi, kam piešķirtas īpašas tiesības vai privilēģijas, nediskriminēs attiecībā uz otras puses precēm, pakalpojumiem vai ieguldījumiem.
  • Tas nodrošina, ka netiks negatīvi ietekmēta konkurence starp privātiem un valsts uzņēmumiem. Šie noteikumi nodrošina, ka abām pusēm ir pilnīga izvēles brīvība attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas veidiem saviem iedzīvotājiem.

19. nodaļa. Publiskais iepirkums

Šajā nodaļā ir norādītas jomas, kurās ES un Kanādas uzņēmumi var piedāvāt preces un sniegt pakalpojumus otras puses valdībām visos valdības līmeņos: valsts, reģionālā, provinces un vietējā līmenī. Lai tas būtu iespējams, uzņēmumiem jāievēro noteikti nosacījumi attiecībā uz:

  • preču, pakalpojumu vai attiecīgā līguma vērtību;
  • klientu;
  • atļautajām precēm un pakalpojumiem (uzskaitīti pielikumā).

20. nodaļa. Intelektuālais īpašums

Šī nodaļa:

  • paredzēts izstrādāt abām pusēm saskaņotus noteikumus un standartus, pamatojoties uz esošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem intelektuālā īpašuma (IĪ) jomā;
  • aprakstītas procedūras aizsardzībai pret IĪ tiesību pārkāpumiem;
  • noteiktas jomas, kurās abas puses var sadarboties ciešāk.

21. nodaļa. Regulatīvā sadarbība

  • Šī nodaļa:
    • ir veidota, pamatojoties uz esošu vienošanos starp pusēm par regulatīvo sadarbību;
    • tajā regulatori tiek mudināti apmainīties ar pieredzi un informāciju un noteikt potenciālās sadarbības jomas.
  • Sadarbība ir brīvprātīga, un ES un Kanādas regulatori saglabā savas attiecīgās likumdošanas pilnvaras.

22. nodaļa. Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība

Šajā nodaļā puses:

  • atzīst, ka ekonomikas izaugsme, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji saistītas;
  • piekrīt nodrošināt, ka ekonomikas izaugsme atbalsta to sociālos un vides mērķus;
  • izveido Apvienoto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komiteju;
  • apņemas sekmēt forumus ar ieinteresēto personu grupām.

23. nodaļa. Tirdzniecība un nodarbinātība

  • Partneri apņemas ievērot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) noteiktos darba standartus un ratificēt un īstenot SDO pamatkonvencijas.
  • Ar šo nodaļu:
    • aizsargā katras puses tiesības reglamentēt ar nodarbinātību saistītus jautājumus;
    • novērš to, ka puses ignorē vai pazemina darba standartus, lai veicinātu tirdzniecību;
    • nodrošina, ka šajā nodaļā sniegto noteikumu īstenošanā tiek iesaistītas nevalstiskās organizācijas;
    • veicina sadarbību ar SDO;
    • izveido mehānismu, ar kuru nodrošina, ka abas puses šīs nodaļas noteikumus ievieš praksē (izpildes mehānisms).

24. nodaļa. Tirdzniecība un vide

  • Puses vienojas ieviest starptautiskos vides nolīgumus.
  • Ar šo nolīgumu:
    • aizsargā abu pušu tiesības reglamentēt vides jautājumus;
    • prasa abām pusēm ieviest to vietējos vides tiesību aktus;
    • novērš to, ka puses atvieglo to tiesību aktu prasības, lai veicinātu tirdzniecību;
    • mudina aizsargāt mežus un zivsaimniecības resursus un nodrošināt to ilgtspējīgu apsaimniekošanu;
    • nodrošina nevalstisko grupu līdzdalību.

25. nodaļa. Divpusējie dialogi un sadarbība

  • Puses vienojas ciešāk sadarboties tādās jomās kā zinātne un mežsaimniecība.
  • Esošie nolīgumi par dialogu un sadarbību tirdzniecības un ekonomikas jautājumos ir iekļauti CETA, tāpēc visām šādām darbībām ir vienāds juridiskais pamats.

26. nodaļa. Administratīvie un institucionālie pasākumi

Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par to, kā puses organizē dažādās ar šo nolīgumu izveidotās komitejas, lai pārvaldītu un piemērotu CETA, kā arī to lēmumu juridisko spēku.

27. nodaļa. Pārredzamība

Līgumslēdzējas puses vienojas:

  • publicēt tiesību aktus, noteikumus, procedūras un administratīvus nolēmumus par jautājumiem, uz kuriem attiecas CETA, un darīt tos pieejamus attiecīgajām personām;
  • nekavējoties sniegt informāciju un atbildēt uz jautājumiem par pasākumiem, kas skar veidus, kādos puses īsteno CETA;
  • sadarboties starptautiskās organizācijās, lai veicinātu starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu pārredzamību.

28. nodaļa. Izņēmumi

Pusēm ir tiesības izslēgt noteiktas jomas no noteiktām CETA nodaļām vai no visa nolīguma. Tam var būt dažādi iemesli (piemēram, lai garantētu sabiedrības drošību, novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai veicinātu kultūras identitāti).

29. nodaļa. Domstarpību izšķiršana

  • Ar šo nodaļu paredz sistēmu strīdu risināšanai starp pusēm par to, kādā veidā tās piemēro vai interpretē CETA. Ja radušās domstarpības, abām pusēm vispirms ir nekavējoties un skaidri jāsazinās, lai mēģinātu šādas domstarpības ātri novērst. Tām arī jākonsultējas ar attiecīgās jomas ekspertiem. Tikai tādā gadījumā, ja šādi centieni ir nesekmīgi, tās var izmantot šajā nodaļā aprakstīto formālo procedūru.
  • Tajā ir arī aprakstītas procedūras, kas abām pusēm jāievēro, lai izšķirtu oficiālu strīdu. Šīs procedūras pusēm sniedz iespēju izmantot neatkarīgu mediatoru, kurš pārrauga strīda izšķiršanas procesu.

30. nodaļa. Nobeiguma noteikumi

Šajā nodaļā ir aprakstīti noteikumi par nolīguma stāšanos spēkā, jaunu dalībvalstu iekļaušanu nolīgumā pēc tā parakstīšanas un nolīguma grozīšanu vai izbeigšanu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE LĒMUMI UN NOLĪGUMS IR PIEMĒROJAMI?

Lēmumi (ES) 2017/37 un (ES) 2017/38 ir piemērojami kopš 2016. gada 28. oktobris.

CETA varēs pilnīgi un galīgi stāties spēkā tikai tad, kad to būs ratificējušas visas dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

KONTEKSTS

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums (ES) 2017/37 (2016. gada 28. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (OV L 11, 14.1.2017., 1.–2. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2017/38 (2016. gada 28. oktobris) par to, lai provizoriski piemērotu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (OV L 11, 14.1.2017., 1080.–1081. lpp.)

Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puse (OV L 11, 14.1.2017., 23.–1079. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Paziņojums par Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, provizorisku piemērošanu (OV L 238, 16.9.2017., 9.–1081. lpp.)

Paziņojums par to, lai provizoriski piemērotu Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses (OV L 89, 1.4.2017., 1. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 09.09.2021

Top