izveido pamatnostādnes tāda Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai, kas ietver visaptverošo tīklu un pamattīklu, kas ir izveidots uz visaptverošā tīkla pamata;
nosaka kopīgu interešu projektus un konkretizē prasības, kas jāievēro TEN-T infrastruktūras pārvaldībā;
paredz noteikumus par pasākumiem TEN-T īstenošanai — kopīgu interešu projektu īstenošana ir atkarīga no to gatavības pakāpes, atbilstības Eiropas Savienības (ES) un valstu juridiskajām procedūrām un finanšu resursu pieejamības, neskarot kādas ES dalībvalsts vai ES finanšu saistības;
Regulas pielikumi ir vairākas reizes grozīti ar Eiropas Komisijas pieņemtiem deleģētajiem aktiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šajās pamatnostādnēs:

izklāstīta ilgtermiņa stratēģija pilnīga TEN-T attīstībai, ko veido dzelzceļa, jūras un gaisa transporta infrastruktūra, autoceļi, iekšējie ūdensceļi un dzelzceļa termināļi;
ietverti tehniskie standarti un infrastruktūru savstarpējas izmantojamības prasības;
noteiktas prioritātes TEN-T attīstībai.

Ar regulu aizstāj sākotnējās 1996. gadā pieņemtās pamatnostādnes un izveido tīkla divlīmeņu struktūru, ko veido visaptverošs tīkls un pamattīkls. Pamattīklu plānots pabeigt līdz 2030. gadam, savukārt visaptveroša tīkla pabeigšanas saistošais termiņš ir 2050. gads.

Visaptverošais transporta tīkls un pamattīkls

Visaptverošais tīkls nodrošinās visu ES reģionu pieejamību un savienojumus ar tiem.
Pamattīklā ietilps tās visaptverošā tīkla daļas, kuras ir stratēģiski vissvarīgākās TEN-T izveides mērķu sasniegšanai, savienojot stratēģiski svarīgākos pilsētu un citus mezglus (piemēram, ostas, lidostas un robežšķērsošanas punktus).
Abas tīkla daļas aptvers visus transporta veidus un to savstarpējos savienojumus.

Tīkla attīstība

Pamatnostādnes ļauj noteikt kopīgu Eiropas interešu projektus tīkla attīstībai.
Ar šiem projektiem tiks izveidota jauna transporta infrastruktūra un uzlabota esošā transporta infrastruktūra.
Savukārt ar citiem pasākumiem tiks veicināta tīkla resursu ziņā efektīva izmantošana.
ES finansējums šiem projektiem ir pieejams no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 (sk. kopsavilkumu).

Risināto problēmu veidu piemēri

Regulas mērķis ir risināt pašreizējās galvenās problēmas:

iztrūkstoši savienojumi, jo īpaši pierobežas reģionos;
infrastruktūras atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē;
nepietiekams multimodālo savienojumu apjoms (savienojumi starp dažādiem transporta veidiem);
transporta radīts pārmērīgi augsts siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis un neatbilstoša savstarpējā izmantojamība (dažādu ar transportu saistītu sistēmu saderība).

Pielikumi

Regulu papildina trīs pielikumi.

I pielikums. Visaptverošā tīkla un pamattīkla kartes.
II pielikums. Pamattīkla un visaptverošā tīkla mezglpunktu saraksts.
III pielikums. Eiropas transporta tīkla, kas pagarināts noteiktās kaimiņvalstīs, indikatīvās kartes.

Regulu (ES) Nr. 1315/2013 grozošie deleģētie akti

Ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 473/2014III pielikumu papildina ar jaunām indikatīvām kartēm saskaņā ar augsta līmeņa nolīgumu starp ES un Austrumu partnerības valstīm (Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu) attiecībā uz dzelzceļa un autoceļu tīkliem, kā arī ostām, lidostām un dzelzceļa termināļiem.
Ar Deleģēto regulu (ES) 2016/758 pielāgo III pielikumu, pamatojoties uz:
- augsta līmeņa nolīgumu starp ES un Rietumbalkānu valstīm valstīm (Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu (*1), Melnkalni, Serbiju un Ziemeļmaķedoniju) — nolīgums attiecas uz dzelzceļa un autoceļu tīkliem, kā arī ostām un lidostām;
- augsta līmeņa nolīgumu starp ES un Islandi un Norvēģiju attiecībā uz ierobežotu skaitu korekciju šo valstu ceļu, ostu un lidostu tīkla kartēs, lai atbilstoši TEN-T metodikai precīzāk atspoguļotu orientējošā TEN-T pieskaņošanu.
Ar Deleģēto regulu (ES) 2017/849 groza I pielikumā ietvertās kartes un II pielikumā ietverto sarakstu, lai atspoguļotu:
- nepieciešamību visaptverošajā tīklā iekļaut loģistikas platformas, dzelzceļa termināļus, iekšzemes ostas, jūras ostas un lidostas, kuru vidējais satiksmes apjoms pēdējo divu gadu laikā pārsniedz attiecīgo robežvērtību;
- tīkla izveidē gūto progresu, kas prasa pielāgot autotransporta, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu infrastruktūras kartes.
Ar Deleģēto regulu (ES) 2019/254 pielāgo orientējošās visaptverošā tīkla kartes un jo īpaši III pielikumā iekļautā orientējošā pamattīkla identifikāciju, lai ļautu ES precīzāk virzīt sadarbību ar attiecīgajām Austrumu partnerības valstīm.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2013. gada 21. decembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Eiropas transporta tīkls (TEN-T) (Eiropas Komisija);
TENtec publiskais portāls (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1.–128. lpp.)

Regulas (ES) Nr. 1315/2013 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (OV L 249, 14.7.2021., 38.–81. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 06.09.2021

(*1)
* Šis nosaukums nekādi neskar nostājas attiecībā uz Kosovas statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Top

All