Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Tās mērķis ir atvieglot un veicināt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu (EST) (t. i., ātrdarbīga platjoslas interneta ar ātrumu virs 30 Mb/s) izvēršanu Eiropas Savienībā (ES). Galvenais šķērslis ir finansiāla rakstura, jo fiziskās infrastruktūras izvēršanas izmaksas veido 80 % no kopējām izmaksām (piemēram, ceļu pārrakšana, lai ieguldītu optiskās šķiedras kabeļus platjoslas internetam).
Vispārīgi runājot, tiek piedāvātas četras pieejas:
veicināt esošās fiziskās infrastruktūras izmantošanu;
radīt apstākļus inženiertehnisko darbu koordinēšanai un efektīvākai jaunas fiziskās infrastruktūras izbūvei;
aprīkot jaunbūvētas un lielākoties renovētas ēkas ar fizisku infrastruktūru;
Turpinājumā ir aprakstīti direktīvas svarīgākie elementi.
Piekļuve fiziskajai infrastruktūrai
ES valstīm ir jānodrošina, ka tīklu operatori1 (telesakaru, kā arī enerģētikas, transporta un ūdens) nodrošina telesakaru operatoriem piekļuvi savai fiziskajai infrastruktūrai.
Tīkla operatoriem ir pienākums nodrošināt piekļuvi to fiziskajai infrastruktūrai saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem, ieskaitot cenu.
Inženiertehnisko darbu koordinēšana
ES valstīm ir jānodrošina, ka tīklu operatori apspriež līgumus ar telesakaru operatoriem, lai koordinētu inženiertehniskos darbus.
Ja šos darbus finansē ar publiskā sektora līdzekļiem, tīkla operatoriem ir jāizpilda visi pamatoti un savlaicīgi koordinācijas pieprasījumi, ja vien tas neradīs papildu izmaksas un nekavēs koordinācijas kontroli. Tas nozīmē, ka ir jāsedz visas papildu izmaksas, kas saistītas ar kopizvēršanu, vai arī pieprasījums var tikt noraidīts.
Apspriežoties par inženiertehniskajiem darbiem, ES valstīm jāpieprasa, lai tīkla operators pēc publisko sakaru tīklu nodrošinātāja pieprasījuma darītu pieejamu konkrētu minimālo informāciju par notiekošiem vai plānotajiem inženiertehniskajiem darbiem: a) darbu veikšanas vieta un to veids; b) iesaistītie tīkla elementi; c) paredzamais darbu sākšanas datums un to ilgums; d) kontaktpunkts.
Pārredzamība
Lai uzlabotu izvēršanas procesu, ES valstīm ir jānodrošina, ka uzņēmumiem, kas ierīko EST tīklus, ir piekļuve vismaz minimālajam informācijas apjomam par esošo fizisko infrastruktūru, piemēram:
atrašanās vieta un maršruts;
infrastruktūras veids un izmantojums;
kontaktpunkts.
Šādas informācijas sniegšana nodrošinās, ka līdz minimumam tiks samazinātas projektu izmaksas (piemēram, piekļūstot esošajai fiziskajai infrastruktūrai un koordinējot inženiertehniskos darbus). Piekļuvi šai minimālajai informācijai var ierobežot šādu iemeslu dēļ:
tīklu drošība un integritāte;
valsts drošību;
sabiedrības veselība vai drošība;
konfidencialitāte vai ekspluatācijas noslēpumi un komercnoslēpumi.
Atļauju piešķiršana
ES valstīm ir jānodrošina, ka visa attiecīgā informācija par nosacījumiem un procedūrām, ko piemēro, lai piešķirtu inženiertehnisko darbu atļaujas, kas vajadzīgas EST tīklu izvēršanai, ir pieejama vienotajā informācijas punktā.
ES valstis var atļaut iesniegt pieteikumus, izmantojot elektroniskos līdzekļus.
Lēmumi par atļaujām ir jāpieņem četru mēnešu laikā, un atteikumam izsniegt atļauju ir jābūt pienācīgi pamatotam.
Ēkas, kuras ir sagatavotas ātrdarbīgu tīklu izvēršanai
Jaunās ēkās un kapitāli renovētās ēkās ir jāizbūvē fiziskā infrastruktūra (piemēram, mazi kanāli), kas ir piemērota ātrdarbīgiem EST tīkliem. Konstrukcijās ir jābūt ierīkotam piekļuves punktam, kas ir viegli pieejams publisko sakaru tīklu sniedzējiem. Tas ir jādara tehnoloģiski neitrālā veidā (t. i., infrastruktūra nedrīkst pieprasīt vai paredzēt konkrētu tehnoloģiju). Ir iespējami atbrīvojumi (piemēram, pieminekļiem vai brīvdienu mājām).
Pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt tiesībām piekļūt piekļuves punktam saskaņā ar godīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.
Ārpustiesas procedūras
ES valstīm ir jāizveido ārpustiesas procedūras, lai varētu laicīgi atrisināt strīdus saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu.
Sankcijas
ES valstīm ir jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas gadījumā, ja tiek pārkāpti atbilstīgi šai direktīvai pieņemtie valsts pasākumi. Paredzētajām sankcijām ir jābūt pienācīgām, iedarbīgām, samērīgām un atturošām.
Ieteikumi par pasākumiem, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes
Eiropas Komisija 2020. gada septembrī pieņēma ieteikumu, kurā sniedz norādes ES valstīm par to, kā līdz , izstrādāt un vienoties par kopīgu paraugprakses pasākumu kopumu, lai veicinātu ļoti augstas veiktspējas fiksēto un bezvadu tīklu izvēršanu, novēršot nevajadzīgus administratīvos šķēršļus un koordinējot radiofrekvenču spektra piešķiršanu piektās paaudzes (5G) tīkliem ar ieguldījumiem labvēlīgiem nosacījumiem, jo īpaši rūpniecības pārrobežu gadījumos. Tādēļ ES valstīm būtu jāpaziņo Komisijai īstenošanas plāns (līdz ) un jāziņo par pasākumu kopuma īstenošanu ().
KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?
ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz , un tās noteikumi ir piemērojami kopš .
Tīkla operatori: uzņēmumi, kas nodrošina publiskos sakaru tīklus, kā arī fizisko infrastruktūru, kura izveidota nolūkā sniegt elektroapgādes, siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas vai transporta pakalpojumus.
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/61/ES () par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (OV L 155, , 1.–14. lpp.)
Direktīvas 2014/61/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1307 () par kopīgu Savienības rīkkopu, kuras mērķis ir samazināt ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanas izmaksas un nodrošināt savlaicīgu un investīcijām labvēlīgu piekļuvi 5G radiofrekvenču spektram nolūkā veicināt savienojamību, atbalstot ekonomikas atveseļošanu no Covid-19 krīzes Savienībā (OV L 305, , 33.–41. lpp.)