Eiropas kaimiņattiecību instruments (2014.–2020. g.)

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

• Ar to izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI).
• EKI mērķis ir izveidot kopīgas labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kas aptver Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un partnervalstis, veicinot:
  • cilvēktiesības, tiesiskumu, ilgtspējīgu demokrātiju un pilsoņu līdzdalību;
  • ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību, ieskaitot pakāpenisku integrāciju ES iekšējā tirgū;
  • mobilitāti un tiešus personiskus kontaktus, ieskaitot studentu apmaiņu;
  • reģionālo integrāciju, ieskaitot pārrobežu sadarbības programmas.
• Cilvēktiesību, demokrātijas un labas pārvaldības ievērošana būs svarīgs kritērijs, kas ietekmēs finansējuma piešķiršanu partnervalstīm.
• Tā kā Regula (ES) Nr. 232/2014 kopš 2020. gada 31. decembra vairs nav piemērojama, īpaši noteikumi tagad ir izklāstīti atsevišķā regulā – Regulā (ES) 2022/2192 –, lai turpinātu īstenot sadarbības programmas, kuru īstenošanu traucē pret Ukrainu vērstā Krievijas militārā agresija un Covid-19 pandēmija.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• EKI nodrošina lielāko daļu finansējuma 16 partnervalstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, kas 2015. gadā tika pārskatīta, lai reaģētu uz jaunām problēmām, kas saistītas ar kaimiņattiecību attīstību, un kuras pamatā ir diferenciācija, kopīga atbildība un elastīgums.
• Šā finansēšanas instrumenta mērķis ir stiprināt attiecības ar saņēmējvalstīm ar divpusējām, daudzvalstu un pārrobežu sadarbības programmām.

Partnervalstis

EKI atbalsta saņēmējvalstis ir Alžīrija, Armēnija, Azerbaidžāna, Ēģipte, Gruzija, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Moldova, Maroka, Palestīna*, Sīrija, Tunisija un Ukraina.

Pārrobežu un transnacionālā sadarbība ar Krieviju (kas nebija partnervalsts, bet varēja piedalīties reģionālās sadarbības projektos) un Baltkrieviju ir apturēta kopš 2022. gada marta, kad sākās Krievijas militārā agresija pret Ukrainu.

EKI atbalsta arī reģionālo un makroreģionālo stratēģiju īstenošanu (piemēram, Melnās jūras reģiona sinerģiju).

Pieeja atbalsta sniegšanai

• EKI diferencē atbalsta līmeni, pielāgojot palīdzību partnervalstu vajadzībām un progresam.
• ES atbalsts:
  • ir balstīts uz pieeju, kuras pamatā ir stimuls (tā dēvētā “vairāk par vairāk” pieeja), lai ļautu sniegt lielāku atbalstu partneriem, kuri patiesi īsteno ilgtspējīgu demokrātiju;
  • ir koncentrēts uz pārrobežu sadarbības programmām, kurās piedalās dalībvalstis un partnervalstis;
  • cenšas stiprināt attiecības starp ES un partnervalstu iedzīvotājiem, ļaujot piedalīties ES iekšējās programmās, piemēram, “Apvārsnis 2020” un Erasmus+.
• EKI arī mudina pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās pārvaldes iestādes iesaistīties ES atbalsta sagatavošanā, īstenošanā un pārraudzībā. Lai uzlabotu ES darbības koordināciju un noteiktu un izstrādātu kopīgas prioritātes, tiek izmantota kopīga plānošana ar dalībvalstīm.
• EKI iesaistītās valstis var gūt labumu arī no šādiem instrumentiem:
  • mērķsadarbība, kas ir ES instruments, kurš veicina zināšanu apmaiņu ar institucionālu sadarbību starp dalībvalstu un atbalsta saņēmējvalstu vai partnervalstu valsts pārvaldes iestādēm;
  • TAIEX (Tehniskā palīdzība un informācijas apmaiņa), kas ir vēl viens instruments īstermiņa palīdzības sniegšanai partnervalstīm, sniedzot speciālās zināšanas par ES tiesību aktu integrēšanu valsts tiesību aktos un vēlāku to piemērošanu un izpildi.

Budžets un īstenošana

• EKI budžets 2014.–2020. gadam ir 15,433 miljardi EUR.
• Nozīmīgākie šīs programmas īstenošanas noteikumi un procedūras ir atrodami Regulā (ES) Nr. 236/2014 par finansējumu saskaņā ar ES ārējiem finanšu instrumentiem.
• Eiropas Komisija pieņēma īstenošanas aktu (Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014), ar ko paredz īpašus noteikumus par to pārrobežu sadarbības programmu īstenošanu, kuras finansē saskaņā ar EKI. Tas ietver šādus aspektus, kas attiecas uz programmām:
  • sagatavošana;
  • saturs;
  • pieņemšana;
  • pielāgojumi un pārskatīšana;
  • finansēšanas nolīgumi;
  • īstenošanas metodes;
  • līdzfinansējums un ieguldījumi natūrā;
  • izpildes termiņš;
  • programmas struktūras;
  • pārvaldības un kontroles sistēmas.
• Komisija 2020. gadā pieņēma Regulu (ES) 2020/879, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 897/2014, lai saskaņotu EKI finansēto pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas noteikumus ar īpašiem pasākumiem, kas tiek īstenoti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Tas tika darīts tādēļ, lai ļautu šādām pārrobežu sadarbības programmām elastīgi un efektīvi reaģēt uz strauji augošajām vajadzībām attiecībā uz visvairāk skartajām nozarēm, piemēram, veselības aprūpi, uzņēmējdarbību, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, un darba tirgu, kā arī veicināt sociālekonomisko atveseļošanos programmu apgabalos. Cita starpā grozījumu regulā ir noteikts:
  • līdzfinansējuma noteikumu nepiemēro ES ieguldījumam attiecībā uz izdevumiem, kas radušies un samaksāti kā iekļauti programmu gada pārskatos par pārskata gadu, kas sākas 2020. gada 1. jūlijā un beidzas 2021. gada 30. jūnijā;
  • termiņu līdz 2021. gada 31. decembrim, līdz kuram jāparaksta visi līgumi, izņemot jau noslēgtos lielos infrastruktūras projektus, pagarina līdz 2022. gada 31. decembrim;
  • projektu aktivitātes, ko finansē no programmām, nevar tikt pabeigtas līdz 2022. gada 31. decembrim – šo termiņu pagarina līdz 2023. gada 31. decembrim;
  • attiecībā uz pārskata gadu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam revīzijas iestādes var izmantot ar statistiku nesaistītu atlases metodi;
  • projektu atlasi bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus var veikt izņēmuma gadījumos un ar pienācīgu pamatojumu saistībā ar Covid-19 pandēmiju;
  • Komisijas veicamie procesuālie pasākumi būtu jāsaīsina, nepieprasot pilna projekta iesnieguma iesniegšanu Komisijā projekta izvērtēšanai;
  • izņēmuma kārtā, sākot no 2020. gada 1. februāra, ir atļauta izdevumu atbilstība, lai veicinātu krīzes reaģēšanas spējas Covid-19 pandēmijas kontekstā;
  • ka, lai nodrošinātu saskaņotību starp noteikumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1303/2013 par ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondu (skatīt kopsavilkumu) un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 897/2014, abu veidu pārrobežu sadarbības programmu īstenošana ir saskaņota – programmu izpildes periodu pagarina par vienu gadu līdz 2025. gada 31. decembrim.

Programmu īstenošanas traucējumu novēršana

Lai novērstu programmu īstenošanas traucējumus saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Covid-19 pandēmiju, Regulas (ES) 2022/2192 mērķis ir:

• atvieglot EKI resursu izmantošanu dalībvalstīm un reģioniem, lai atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir risināt migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija;
• pieļaut atkāpi no patlaban piemērojamajiem līdzfinansējuma noteikumiem, lai nodrošinātu elastību, kas nepieciešama, lai esošos ieguldījumu resursus izmantotu šo traucējumu novēršanai;
• uzlabot juridisko noteiktību attiecībā uz citiem aspektiem, ar kuriem nākas saskarties programmā iesaistītajām iestādēm.

Regula pieļauj, piemēram:

• 100 % ES līdzfinansējumu EKI pārrobežu sadarbības programmām pārskata gados, kas sākas 2021. gada 1. jūlijā, 2022. gada 1. jūlijā un 2023. gada 1. jūlijā – tas nozīmē, ka valsts līdzfinansējums turpmāk nebūs nepieciešams;
• attiecināmību ar atpakaļejošu spēku līdz pat Krievijas uzbrukuma sākumam attiecībā uz projektiem, ar kuriem EKI pārrobežu sadarbības programmu ietvaros risina migrācijas problēmas;
• ārkārtas atbrīvojumu no pienākuma nodrošināt, ka visos projektos ir iesaistīts vismaz viens atbalsta saņēmējs no partnervalsts un ka visas aktivitātes rada patiesu pārrobežu vai starptautisku ietekmi un ieguvumus;
• programmu vadošo iestāžu īstenotas darbības, lai paātrinātu nepieciešamo izmaiņu veikšanu jau apstiprinātos un pa pusei īstenotos projektos, tostarp lielos infrastruktūras projektos.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2014. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Eiropas Kaimiņattiecību politika (Eiropas Ārējās darbības dienests);
• TAIEX un mērķsadarbība (Eiropas Komisija);
• Reģionālā politika (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27.–43. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2192 (2022. gada 9. novembris), ar ko pēc programmu īstenošanas traucējuma rašanās nosaka īpašus noteikumus sadarbības programmām 2014.–2020. gadā, kuras saņem atbalstu no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta un saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (OV L 292, 11.11.2022., 1.–11. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/879 (2020.gada 23. jūnijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 897/2014 groza attiecībā uz īpašiem noteikumiem, lai saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu finansēto pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas noteikumus saskaņotu ar īpašiem pasākumiem, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju (OV L 203, 26.6.2020., 59.–62. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014 (2014. gada 18. augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus to pārrobežu sadarbības programmu īstenošanai, kuras finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 244, 19.8.2014., 12.–54. lpp.).

Regulas (ES) Nr. 897/2014 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 30.03.2023