Katastrofu apdrošināšana

ES vispārējās stratēģijas ietvaros ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņām, un ņemot vērā dabas un cilvēka izraisītu katastrofu biežuma palielināšanos, ES ir uzsākusi diskusiju, lai novērtētu apdrošināšanas tirgus gatavību šāda veida notikumiem.

AKTS

Zaļā grāmata par apdrošināšanu pret dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām (COM(2013) 213 final, 16.4.2013. - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

KOPSAVILKUMS

Laikposmā no 1980. gada līdz 2011. gadam Eiropa cieta gandrīz EUR 445 miljardus lielus finanšu zaudējumus, ko izraisīja dažādas dabas katastrofas, piemēram, upju pārplūšana un lietusgāžu izraisīti plūdi, vētras, mežu ugunsgrēki un zemestrīces, kas parāda, ka Eiropas Savienība (ES) ir neaizsargāta pret gandrīz visu veidu dabas katastrofām.

Tā kā šādas katastrofas nākotnē var notikt biežāk, Eiropas Komisija 2013. gadā publicēja Zaļo grāmatu ar mērķi sākt diskusiju par šo tēmu. Šajā dokumentā ir aplūkota esošā katastrofu apdrošināšanas sistēma un ir uzdots jautājums, vai tai ir pietiekami resursi, vai tā ir jāuzlabo un vai ES būtu jārīkojas šajā sakarā.

Apdrošināšana - riska pārvaldības rīks.

Zaļās grāmatas mērķis ir uzlabot apdrošināšanas nozarē strādājošo zināšanas par katastrofu apdrošināšanu. Tajā ir norādīts, kā ir nepieciešams attīstīt piesardzības kultūru un zināšanas par riska pārvaldību.

Pētījumi liecina, ka pašlaik ES valstīs ir ļoti mazs katastrofu apdrošināšanas tirgus un ka cilvēki un uzņēmumi bieži pienācīgi nenovērtē apdrošināšanas patiesās izmaksas.

Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs ES, jo katastrofām var būt būtiska pārrobežu ietekme, kas var apdraudēt kaimiņvalstu teritorijas.

Pat gadījumos, kad lielu katastrofu izmaksas ir koncentrētas vienā reģionā vai vienā valstī, katastrofu skartajai valstij rodas smags izmaksu slogs, ja tām nav nodrošināta pietiekama apdrošināšana.

Katastrofu apdrošināšanas tirgus izveide

Zaļajā grāmatā ir norādītas vairākas metodes, kuras varētu izmantot, lai izveidotu katastrofu apdrošināšanas tirgu. Tās ir šādas.

• Atsevišķu veidu scenāriju apvienošana vienā apdrošināšanas polisē, piemēram, apdrošināšana pret ugunsgrēku un vētru vai pret ugunsgrēku un plūdiem. Tā kā visi riski vienā polisē ir neatkarīgi viens no otra, apvienošana samazina katra polisē iekļautā nelaimes gadījuma kumulatīvo risku.
• Ieviešot obligātu apdrošināšanu pret katastrofām, varētu atrisināt problēmu, ka cilvēki nepietiekami apdrošina savus īpašumus, jo pienācīgi nenovērtē risku. Tāpat pastāv problēma, ka cilvēkiem, kuri apzinās risku, ir jāmaksā milzīgas apdrošināšanas prēmijas, jo nav pietiekams apdrošināšanas klientu skaits un tāpēc cenas ir augstas.
• Lai palīdzētu mazināt spiedienu uz dalībvalstu valdībām, ES arī ierosina, ka valstīm būtu jāapsver iespēja iesaistīties kā apdrošinātājiem vai jāievieš valsts vadītas apdrošināšanas apvienības. Katastrofu apdrošināšanas apvienību izveidošana ļautu apdrošināšanas tirgum palielināt tā spēju segt lielāku risku.

Visbeidzot, Zaļajā grāmatā ir arī norādīts, kā apdrošinātāji varētu nodrošināt stimulus, lai veicinātu informētību par risku un tā novēršanu, lai mudinātu cilvēkus apdrošināt savus īpašumus un samazināt savu neaizsargātību. Tie ietver atlaides cilvēkiem, kuri izrāda iniciatīvu, apdrošinot savus īpašumus pret noteiktām katastrofām, kas, savukārt, varētu veicināt šo polišu popularitātes palielināšanos.

Pēdējā atjaunināšana: 10.04.2014