Darba ņēmēju norīkošanu darbā no valstīm ārpus ES

Starptautiskām korporācijām dažkārt ir jāpārceļ darbinieki no vienas valsts uz citu. Šāda prakse paplašina attiecīgās personas pieredzi un uzņemošajam uzņēmumam var sniegt vērtīgas zināšanas. Kā daļu no savas kopējās imigrācijas politikas Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi standarta noteikumus par to, kā apstrādāt pārcelšanas pieteikumus un nodrošināt taisnīgu izturēšanos pret personām, kuras ieradušās un strādā ES.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/66/ES (2014. gada 15. maijs) par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros

KOPSAVILKUMS

Starptautiskām korporācijām dažkārt ir jāpārceļ darbinieki no vienas valsts uz citu. Šāda prakse paplašina attiecīgās personas pieredzi un uzņemošajam uzņēmumam var sniegt vērtīgas zināšanas. Kā daļu no savas kopējās imigrācijas politikas Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi standarta noteikumus par to, kā apstrādāt pārcelšanas pieteikumus un nodrošināt taisnīgu izturēšanos pret personām, kuras ieradušās un strādā ES.

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Šajā direktīvā ir izklāstīti noteikumi un nosacījumi, kas attiecas uz iedzīvotājiem no valstīm ārpus ES (jeb tā dēvētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem) un to ģimenes locekļiem, kad uzņēmums viņus norīko strādāt vienā vai vairākos tā centros Eiropas Savienībā uz laiku, kas ir ilgāks par 90 dienām. Šī direktīva neattiecas uz pašnodarbinātām personām, studentiem vai personām, kuras norīkojušas darbā nodarbinātības aģentūras.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Ar šo direktīvu nodrošina mehānismu, saskaņā ar kuru pārceltais darbinieks var veikt darbu atbilstoši savam norīkojumam vairākās ES valstīs bez pārtraukuma un bez nepieciešamības atkārtoti iesniegt pieteikumu par ieceļošanu katru reizi, kad pārceļas uz citu valstu.
• Pārceltajam darbiniekam var piebiedroties ģimenes locekļi un strādāt kā pašnodarbinātas personas vai kā darba ņēmēji.
• Lai pārcelto darbinieku varētu pārcelt, tam uzņēmumā jābūt nostrādājušam zināmu laika periodu. Jābūt noslēgtam darba līgumam un jāsniedz pierādījums tam, ka uzņēmums spēs pārcelt darbinieku atpakaļ darbā uz valstīm ārpus ES, kad norīkojums ES būs beidzies. Darbiniekiem praktikantiem jāsniedz pierādījumi par augstskolas izglītības iegūšanu un var būt jāiesniedz mācību līgums.
• Pārceltā darbinieka atalgojums nevar būt mazāks par summu, ko saņem ES valstspiederīgie par līdzīga darba veikšanu.
• Pārcelšanas perioda maksimālais ilgums ir trīs gadi vadītājiem un speciālistiem un viens gads - praktikantiem.
• Valstu iestādes var pieprasīt, lai pārceltajām personām būtu pietiekami finanšu līdzekļi sevis un savu ģimenes locekļu uzturēšanai, neizmantojot dalībvalstu sociālās palīdzības sistēmas.
• Ikvienam, ko uzskata par tādu, kas apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību, var neļaut ieceļot ES.
• Pieteikumu var arī noraidīt, piemēram, gadījumā, ja darba devējs vai uzņemošais uzņēmums nav ievērojis dažādās juridiskās un fiskālās saistības vai ir likvidācijas procesā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

No 2014. gada 28. maija.

Pēdējo reizi atjaunots: 15.12.2014