This document is an excerpt from the EUR-Lex website
European border surveillance system (Eurosur)
Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR)
Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR)
This summary has been archived and will not be updated. See 'Eiropas Robežu un krasta apsardze' for an updated information about the subject.
Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR)
Lai uzlabotu robežu integrētu pārvaldību un novērstu pārrobežu noziedzību un nelegālo imigrāciju, Eiropas Savienība izveidoja Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR).
AKTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR).
KOPSAVILKUMS
ES 2013. gada oktobrī pieņēma regulu, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR).
Multifunkcionāla sistēma
EUROSUR ir multifunkcionāla sistēma, kas paredzēta nelegālās imigrācijas un pārrobežu noziedzības novēršanai pie ārējām robežām. Tā arī palīdzēs nodrošināt to migrantu dzīvības aizsardzību un saglabāšanu, kuri cenšas sasniegt Eiropas krastus.
Tā nodrošina mehānismu ātrai informācijas apmaiņai starp robežu uzraudzības iestādēm un to kopīgam darbam. Visām ES valstu iestādēm, kas atbildīgas par robežu uzraudzību, (piemēram, robežsardzei, policijai, krasta apsardzei, jūras spēkiem utt.) ar valsts koordinācijas centru palīdzību ir jāsaskaņo savas darbības ar citu ES valstu un ES aģentūras Frontex darbībām.
Ātrāka reakcija, pateicoties labākai informācijai
EUROSUR izmanto izlūkošanas pieeju, ļaujot valstu un ES aģentūrām labāk izprast pie ārējām robežām notiekošo un ātrāk reaģēt uz jauniem migrācijas ceļiem un noziedzīgo tīklu izmantotajām metodēm.
Ātras reaģēšanas spējas
EUROSUR ļauj ES valstīm ātrāk reaģēt ne vien uz atsevišķiem incidentiem, bet arī uz kritiskām situācijām pie ES ārējām robežām. Šajā nolūkā ārējās sauszemes un jūras robežas ir sadalītas posmos un katram posmam ir noteikts zemas, vidējas vai augstas ietekmes līmenis. Tas ļauj konstatēt neaizsargātākos ārējo robežu punktus un vajadzības gadījumā standartizēti reaģēt valsts un ES līmenī.
Pamattiesības
ES valstis ir parakstījušas Šengenas nolīgumu, un Frontex ir pilnībā jāievēro cilvēktiesības, jo īpaši neizraidīšanas princips (tas aizliedz patiesas vajāšanas upuri nosūtīt atpakaļ pie vajātājiem) un personas datu aizsardzība.
Stāšanās spēkā
No 2013. gada decembra EUROSUR darbojās 19 ES valstīs, kuras ir parakstījušas Šengenas nolīgumu un atrodas pie dienvidu un austrumu ārējās robežas. Pārējās 11 Šengenas nolīguma dalībvalstis EUROSUR pievienojās 2014. gada 1. decembrī.
Apvienotā Karaliste (1), Īrija un Dānija nepiedalījās šīs regulas pieņemšanā. Taču tika panākta vienošanās, ka Apvienotā Karaliste (1) un Īrija varētu sadarboties ar EUROSUR ar reģionālo tīklu starpniecību. Dānija jau ir pieņēmusi lēmumu par dalību EUROSUR.
ATSAUCES
Akts |
Stāšanās spēkā |
Transponēšanas termiņš dalībvalstīs |
Oficiālais Vēstnesis |
Regula (ES) Nr. 1052/2013 |
26.11.2013. |
— |
OV L 295, 6.11.2013. |
Pēdējo reizi atjaunots: 22.04.2014
(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).