Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums 2020. gadam

Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums aptver papildinošus tiesību aktus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka ES sasniedz savus 2020. gadam nospraustos vērienīgos mērķus klimata un enerģētikas jomā. Tiesību aktu kopumā ir noteikti trīs galvenie mērķi:

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23.aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK

KOPSAVILKUMS

• par 20 % samazināt ES radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, salīdzinot ar 1990. gada līmeni;
• par 20 % uzlabot ES energoefektivitāti ;
• panākt, ka 20 % no ES patērētās enerģijas nāk no atjaunojamiem energoresursu avotiem (vējš, saule, biomasa utt.).

KĀDS IR ŠĪ TIESĪBU AKTU KOPUMA MĒRĶIS?

Šie “20-20-20” mērķi ir vērsti uz klimata pārmaiņu apkarošanu, palielinot ES enerģētisko drošību un stiprinot tās konkurētspēju. Tie ir arī stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei pamatmērķi.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Reformēta ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

Tiesību aktu kopuma būtiskākais aspekts ir ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) pārskatīšana. Šī sistēma aptver aptuveni 45 % no visām ES radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Šajā sistēmā ietilpst visas ES valstis, kā arī Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Tās mērķis ir rentablā veidā samazināt elektroenerģijas nozares un galveno rūpniecības nozaru radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, nosakot emisiju tirgus cenu, piemērojot maksimālā apjoma noteikšanas un tirdzniecības politiku *. ES ETS attiecas uz aptuveni 11 000 elektrostaciju un citu lielapjoma rūpniecisko iekārtu. 2012. gadā ES ETS tika paplašināta, lai tajā iekļautu arī aviācijas nozari.

ES ETS pamatā ir Emisiju tirdzniecības direktīva, kuras noteikumi tika būtiski pārskatīti un pastiprināti. Pārskatīšanas rezultātā grozītos noteikumus piemēro no 2013. gada, kad aizsākās trešais ES ETS tirdzniecības posms, un ar tiem sistēmā ievieš šādus elementus:

• vienots ES mēroga emisiju kvotu maksimālā apjoma ierobežojums (ikgadējais samazinājums par 1,74 %), ar kuru aizstāj valstu ierobežojumu sistēmu, lai līdz 2020. gadam emisiju apjoms būtu par 21 % mazāks nekā 2005. gadā;
• izsoles (emisijas kvotu iegādāšanās) pakāpeniski aizstās bezmaksas kvotu sadali, sākot ar elektroenerģijas nozari;
• plašāks tvērums nozaru un gāzu ziņā (oglekļa dioksīds, slāpekļa oksīds un perfluorogļūdeņraži).

Valstu mērķi attiecībā uz emisijām, kas neietilpst ES ETS

Otrais tiesību aktu kopuma tiesību akts ir Lēmums par kopīgiem centieniem. Tajā katrai ES valstij ir noteikti saistoši ikgadējie mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras rada nozares, kas nav iekļautas ES ETS, piemēram, mājokļi, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana un transports (izņemot aviāciju).

Valstu mērķi, kas attiecas uz laikposmu no 2013. līdz 2020. gadam, atšķiras atkarībā no ES valstu relatīvā labklājības līmeņa. Tie svārstās robežās no emisiju samazināšanas par 20 % (salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni) bagātākajās ES valstīs līdz emisiju palielināšanai par 20 % valstīs, kur ir viszemākais labklājības līmenis. Tomēr visām valstīm ir jācenšas ierobežot emisiju apjomu. Tām katru gadu ir arī jāziņo par savu emisiju līmeni, izmantojot ES monitoringa mehānismu.

Valstu mērķi atjaunojamo energoresursu jomā

Saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu, kas ir trešais tiesību aktu kopuma tiesību akts, ES valstīm ir noteikti saistoši mērķi līdz 2020. gadam palielināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaru kopējā energopatēriņā. Šie mērķi ir atkarīgi no tā, cik daudz katra valsts izmanto no atjaunojamiem energoresursiem saražotu enerģiju un no tās iespējām palielināt tās ražošanu, kas svārstās no 10 % Maltā līdz 49 % Zviedrijā.

Valstīm noteiktie mērķi dos iespēju ES sasniegt tās mērķi līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % enerģijas nāk no atjaunojamiem energoresursu avotiem, kas ir divreiz vairāk nekā 2010. gadā, kad šis rādītājs bija 9,8 %, un ka atjaunojamo energoresursu īpatsvars transporta nozarē ir 10 %. Šie mērķi palīdzēs arī samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazināt ES atkarību no importētās enerģijas. Vismaz 10 % no transporta nozarē izmantotās degvielas jānāk no atjaunojamiem energoresursu avotiem (piemēram, biodegviela, ūdeņradis, “zaļā” elektroenerģija). Biodegvielai ir jāatbilst noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.

Oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana

Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma ceturtā daļa ir direktīva, ar kuru nosaka tiesisko regulējumu attiecībā uz oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) tehnoloģiju izmantošanu videi drošā veidā. CCS ietver rūpnieciskos procesos emitētā oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu ģeoloģiskajos veidojumos zemes dzīlēs, kur tas nekādi neveicina globālo sasilšanu.

Direktīva attiecas uz CO₂ visa veida uzglabāšanu zemes dzīlēs ES teritorijā un tajā ir noteiktas prasības, kas attiecas uz visu uzglabāšanas vietu ekspluatācijas laiku.

Energoefektivitāte

Energoefektivitātes mērķi īsteno ar 2011. gada energoefektivitātes plānu un Energoefektivitātes direktīvu.

Plašāka informācija:

• Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums 2020. gadam

GALVENIE TERMINI

* Maksimālā apjoma noteikšanas un tirdzniecības princips: ES ETS darbojas saskaņā ar maksimālā apjoma noteikšanas un tirdzniecības principu. Maksimālais apjoms jeb robežvērtība tiek noteikta kā daļa no noteiktu siltumnīcefekta gāzu kopējā apjoma, ko var radīt rūpnīcas, elektrostacijas un citas sistēmā iekļautas iekārtas. Laika gaitā maksimālais apjoms tiek samazināts, tādējādi samazinot arī emisiju kopējo apjomu. Sistēma pieļauj emisiju kvotu tirdzniecību, lai iekārtu un gaisa kuģu operatoru radīto emisiju kopējais apjoms nepārsniegtu maksimālo līmeni un emisijas varētu samazināt ar pasākumiem, kas rada vismazākās izmaksas.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (OV L 140, 5.6.2009., 63.-87. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136.-148. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114.-135. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 10.09.2015