Virzība uz konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un drošu enerģētiku Eiropā

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas par 80-95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tai ir skaidra programma laikposmam līdz 2020. gadam. Tagad ES nosaka jaunu dekarbonizācijas mērķi nākamajām trim desmitgadēm, lai radītu noteiktību investoriem, valdībām un iedzīvotājiem.

AKTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Enerģētikas ceļvedis 2050 (COM(2011) 885 galīgā redakcija, 15.12.2011.).

KOPSAVILKUMS

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas par 80-95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tai ir skaidra programma laikposmam līdz 2020. gadam. Tagad ES nosaka jaunu dekarbonizācijas mērķi nākamajām trim desmitgadēm, lai radītu noteiktību investoriem, valdībām un iedzīvotājiem.

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Enerģētikas ceļvedī ir aplūkoti dažādi scenāriji, lai līdz 2050. gadam izveidotu konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, vienlaikus nodrošinot energoapgādes drošību. Tas parāda, ka neatkarīgi no izvēlētā scenārija dekarbonizācijas mērķus ir iespējams sasniegt.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Lai īstenotu jauno energosistēmu, Enerģētikas ceļvedī ir identificēti šādi faktori.

• Ir pilnīgi jāīsteno esošā stratēģija“Enerģētika 2020” , kas ļautu līdz 2050. gadam samazināt emisijas par 40 %.
• Galvenā uzmanība jāpievērš energoefektivitātei, īpaši saistībā ar jaunām un vecām ēkām, transportu, precēm un ierīcēm.
• Atjaunojamie energoresursi var potenciāli nodrošināt aptuveni 30 % no ES kopējā enerģijas patēriņa 2030. gadā.
• Ir nepieciešami lielāki publiskā un privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, kā arī tehnoloģiskajā inovācijā, lai padarītu mazoglekļa ekonomiku rentablu.
• Aizstājot akmeņogles un naftu ar gāzi, var samazināt emisijas ar pašreizējām tehnoloģijām vismaz līdz 2030 gadam vai pat līdz 2035. gadam.
• Energoresursu cenām ir labāk jāatspoguļo faktiskās izmaksas, it īpaši veicot jaunus ieguldījumus. Jo ātrāk tas tiks paveikts, jo vieglāka būs pāreja uz mazoglekļa ekonomiku.
• Ir vajadzīga jauna enerģētikas infrastruktūra, piemēram, elektriskajiem transportlīdzekļiem, un glabātavas gan ES, gan kaimiņvalstīs.
• Arī turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš tradicionālo un jauno enerģijas avotu drošumam un drošībai.
• ES ir jāīsteno plašāka un koordinētāka pieeja attiecībā uz tās starptautiskajām enerģētikas attiecībām un rīcību klimata pārmaiņu jomā.
• Ir jānosaka konkrēti starpmērķi reāli sasniedzamu mērķu īstenošanā un lai informētu investorus laikā, kad ES sper nākamos soļus, nosakot tās politisko satvaru līdz 2030. gadam.

KONTEKSTS

Eiropas energosistēmai ir nepieciešamas izmaiņas saistībā ar klimata, drošības un ekonomikas apsvērumiem. Ir vajadzīgs ilgs laiks, līdz ieguldījumi enerģētikā sniedz rezultātus. Lēmumi, ko pieņem tagad, jau veido 2050. gada energosistēmu, jo novecojusī infrastruktūra ir jāaizstāj un tiek attīstīti jauni enerģijas veidi. Šajā pārmaiņu procesā publiskā un privātā sektora investoriem ir jābūt skaidram priekšstatam par to, kādu ceļu ES ir izvēlējusies.

Papildu informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnēs, kas veltītas Enerģētikas stratēģijai un Enerģētikas ceļvedim 2050. gadam.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Enerģētika 2020 - Konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģija” (COM(2010) 639 galīgā redakcija, 10.11.2010.).

Pēdējo reizi atjaunots: 30.07.2015