Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Summaries of EU Legislation

Pievēršoties ES bažām par darbavietām 2015. gadā

Legal status of the document This summary has been archived and will not be updated, because the summarised document is no longer in force or does not reflect the current situation.

Date of last review:
22/07/2015
Author:
Eiropas Savienības Publikāciju birojs
Archived:
true
Summarised document(s):

Pievēršoties ES bažām par darbavietām 2015. gadā

Kopīgā ziņojuma par nodarbinātību projekts ir pievienots Gada izaugsmes pētījumam par 2015. gadu. Tas analizē nodarbinātības un sociālās tendences Eiropas Savienības (ES) valstīs un to rīcībpolitiku nodarbinātības un sociālā snieguma uzlabošanā.

AKTS

Komisijas un Padomes vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts, ko pievieno Komisijas paziņojumam par 2015. gada izaugsmes pētījumu (COM(2014) 906 final (28.11.2014.)).

KOPSAVILKUMS

Kopīgā ziņojuma par nodarbinātību projekts ir pievienots Gada izaugsmes pētījumam par 2015. gadu. Tas analizē nodarbinātības un sociālās tendences Eiropas Savienības (ES) valstīs un to rīcībpolitiku nodarbinātības un sociālā snieguma uzlabošanā.

KĀDS IR ŠĪ ZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Eiropas pusgada jauna cikla kontekstā Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi Gada izaugsmes pētījumu (GIP) par 2015. gadu, pievēršoties tam, kā Eiropa varētu rīkoties, lai atbalstītu darbavietu veidošanu un izaugsmi. Jo īpaši GIP nosaka ES vispārējās ekonomikas prioritātes un sniedz ES valstīm politikas norādes nākamajam gadam.

GIP pievienots šis kopīgais ziņojums par nodarbinātību, kas analizē nodarbinātības situāciju ES un uz to attiecināmo ES valstu politisko reakciju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ziņojums parāda, ka būtiskas strukturālas reformas atmaksājas. Tas arī analizē potenciālu ES nodarbinātības un sociālā snieguma uzlabošanai.

Galvenie secinājumi

—
Darba tirgus un sociālās tendences: pat, ja bezdarba līmenis lēnām samazinās, ES-28 valstīs tas joprojām saglabājas augsts ar 24,6 miljoniem (10,1 %) 2014. gada septembrī. Šis ziņojums arī uzsver, ka:

—
ilgtermiņa bezdarbnieku skaits joprojām pieaug (5,1 % ES-28 valstīs 2013. gadā),

—
jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir ļoti augsts (21,6 % ES-28 valstīs 2013. gadā), taču parādās uzlabojuma pazīmes,

—
priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmenis pakāpeniski samazinās, virzoties uz mērķi līdz 2020. gadam skolu pametušo audzēkņu skaitu samazināt līdz mazāk nekā 10 %,

—
ES ir veikusi vērā ņemamu progresu pretim mērķim 40 % 30-34 gadus veciem iedzīvotājiem, kas ieguvuši trešā līmeņa izglītību līdz 2020. gadam.

—
ES valstu nodarbinātības un sociālās reformas: ES valstis ir īstenojušas reformas saskaņā ar 2014. gada Eiropas pusgadu, kas ietekmējušas aktīva darbaspēka līmeni. Tikuši veikti pasākumi, lai novērstu ilgtermiņa bezdarbnieku skaitu ar mērķi:

—
samazināt darba tirgus segmentāciju,* vienkāršojot ES valstu darba likumus,

—
samazināt darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem ar nolūku motivēt uzņēmumus (atkal) pieņemt darbā jauniešus un ilgtermiņa bezdarbniekus,

—
nodrošināt uzņēmumiem labvēlīgu vidi, lai palielinātu mācekļu skaitu,

—
uzlabot prasmes visos ES valstu izglītības sistēmas līmeņos,

—
veikt reformas sociālās aizsardzības sistēmās, lai nodrošinātu, ka no darba tirgus izslēgtie tiek aizsargāti un pasargāti no nabadzības.

Taču ziņojums uzsver, ka progress un vēriens, ar kādu šīs reformas īsteno dažādas ES valstis, atšķiras. Līdz ar to ir jāturpina pielikt pūles, lai nodrošinātu konkrētu iznākumu.

Rādītāju rezultātu pārskats

Ziņojumā iekļauts arī nozīmīgāko nodarbinātības un sociālo rādītāju otrais izdevums, kas ieviesti, lai pastiprinātu ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sociālo dimensiju:

—
bezdarbs,

—
jauniešu bezdarbs un to jauniešu skaits, kas nav iesaistīti nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā (NEET rādītājs),

—
mājsaimniecību izmantojamais ienākums,

—
nabadzības riska rādītājs,

—
ienākumu nevienlīdzība*.

Galvenie secinājumi 2015. gadā rāda pastāvīgu sociāli ekonomisko dažādību bezdarba līmenī, jauniešu bezdarbā un NEET jauniešu vidū. Mājsaimniecību ienākuma samazinājums un nevienlīdzības un nabadzības līmeņa pieaugums novērots arī vairumā dienvidu valstu eiro zonā (Itālija, Grieķija, u. c.).

GALVENIE TERMINI

* Darba tirgus segmentācija: kad darba tirgus ir sadalīts apakšiedaļās. Piemēros ietvertas situācijas, kad daļai nodarbināto ir beztermiņa darba līgumi un daļai ir līgumi uz noteiktu laiku vai kad pastāv atšķirīgi nosacījumi darbiniekiem, kuri ir imigranti un tiem, kuri tādi nav.

* Ienākumu nevienlīdzība: šajā kontekstā salīdzinājums starp relatīvo valsts ienākumu daļu dažādās tās iedzīvotāju grupās. Kad kopējo ienākumu daļa starp turīgākajiem ir augsta, mazturīgāko segmentiem attiecīgi ir mazāka daļa un nevienlīdzība ir augstāka.

Plašāku informāciju skatiet:

—
Ekonomika un finanšu lietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē un

—
ES faktu lapā par kopīgā nodarbinātības ziņojuma projektu.

Pēdējā atjaunināšana: 21.06.2015

Top