EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Zveja Ziemeļaustrumu Atlantijā – noteikumi par zveju dziļūdens krājumos un starptautiskajos ūdeņos

Zveja Ziemeļaustrumu Atlantijā – noteikumi par zveju dziļūdens krājumos un starptautiskajos ūdeņos

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2016/2336 – noteikumi dziļūdens zivju krājumu un jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

  • Tās mērķis ir nodrošināt dziļūdens zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus samazinot šādas zvejas ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām (JJE)* dziļos ūdeņos un ar datu vākšanas palīdzību uzlabojot informācijas bāzi zinātniskās novērtēšanas vajadzībām.
  • Ar to atceļ un aizstāj Regulu (EK) Nr. 2347/2002, kurā izklāstīti noteikumi par piekļuvi dziļūdens zivju krājumiem Eiropas Savienībā (ES).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • Dziļūdens zveja ar grunts traļiem (t. i., zvejas rīkiem, kas paredzēti zvejai uz jūras grunts vai tās tuvumā) vairāk nekā 800 metru dziļumā ir aizliegta.
  • Pamatojoties uz vislabākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām, Eiropas Komisija 2022. gadā ar Regulu (ES) 2022/1614 izveidoja to apgabalu sarakstu, kuros ES ūdeņos ir vai varētu būt atrodamas JJE. Šie apgabali ir slēgti zvejai ar jebkādiem grunts zvejas rīkiem, ko izmanto ES ūdeņos, zvejojot vairāk nekā 400 metru dziļumā.
  • Saskaņā ar regulu tiek ieviestas divu veidu zvejas atļaujas:
    • kuģiem, kas izkrauj vairāk nekā 8 % dziļūdens sugu jebkurā no zvejas reisiem un vismaz 10 tonnas attiecīgajā kalendārajā gadā (mērķrādītāja atļauja);
    • kuģiem, kuriem ir dziļūdens sugu piezveja* un uz kuriem attiecas pielaide 15 % apjomā virs 10 tonnām (piezvejas atļauja).
  • Zvejas kapacitāti ierobežo, pamatojoties uz to kuģu zvejas kapacitāti, kuri laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam ir izkrāvuši vairāk nekā 10 tonnas dziļūdens sugu.
  • Mērķtiecīgas dziļjūras zvejas darbības ir atļautas tikai tajos apgabalos (t. s. “atsauces apgabali”), kuros dziļūdens zveja notika 2009.–2011. gadā.
  • ES dalībvalstis var to zvejas flotes vārdā iesniegt Komisijai pieprasījumu atļaut veikt izpētes zveju ārpus atsauces apgabaliem. Pieprasījumiem ir jāpievieno ietekmes novērtējums, un tajos jānorāda izpētes zvejas plānotais ilgums un plānotais izpētes zvejā iesaistīto kuģu skaits un to kapacitāte. Komisija īstenošanas aktos paredz noteikumus par šādu zveju. Izpētes zvejas ilgums nepārsniedz vienu gadu (šo termiņu var atjaunot vienu reizi).
  • Kuģiem ir pienākums paziņot par saskari* ar JJE, zvejojot vairāk nekā 400 metru dziļumā, un pārvietoties uz citu apgabalu, kas ir vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no apgabala, kurā notikusi saskare.
  • Ar regulu nosaka stingrākus noteikumus, ieskaitot:
    • ierobežojumus pārkraušanai citā kuģī*;
    • paziņošanu reālā laikā par kvotu izmantošanu;
    • nepareizi paziņotas nozvejas izsekošanu;
    • īpašas kontroles un pārbaudes programmas.
  • Dziļūdens sugu nozvejas daudzumi, kuru svars ir lielāks par 100 kg, jāizkrauj tikai apstiprinātās ostās. Ja šādus daudzumus ir plānots izkraut no kuģa, tad par to ir jāpaziņo vismaz četras stundas pirms paredzamās ierašanās ostā vai vismaz vienu stundu pirms paredzētās ierašanās ostā tādu kuģu gadījumā, kas īsāki par 12 metriem.
  • Zvejas atļaujas var anulēt uz vismaz diviem mēnešiem, ja netiek ievēroti noteikumi saistībā ar:
    • neatbilstošu zvejas rīku izmantošanu;
    • darbības apgabaliem un nozvejas limitiem;
    • zinātniskā novērotāja neuzņemšanu uz kuģa.
  • Ar regulu arī izveido noteikumus par datu vākšanas standartiem un prasībām attiecībā uz novērotāju īstenotu uzraudzību, lai nodrošinātu attiecīgu, savlaicīgu un precīzu datu vākšanu par dziļūdens sugu nozveju un piezveju. Tāpat ir jāvāc dati par saskari ar JJE, vismaz 20 % apmērā uzraugot kuģus, kas izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus, un vismaz 10 % apmērā uzraugot pārējos kuģus. Komisija var pielāgot novērotāju īstenotu uzraudzību, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem.
  • Minētie pasākumi attiecas uz ES ūdeņiem un noteiktiem Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas apgabaliem, kuros zvejo ES kuģi. Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas apgabalā turpina piemērot esošos noteikumus par zvejas atļaujām, apstiprinātām ostām un datu vākšanu, kā arī līdz 20 % palielinātu novērotāju īstenotu uzraudzību.
  • Regula tika izvērtēta, lai noteiktu, cik lielā mērā ir sasniegti tās mērķi. 2021. gada maijā publicētais novērtējums ir pieejams īpašā tīmekļa vietnē: dziļūdens zveja.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2017. gada 12. janvāra.

KONTEKSTS

  • ES kopējā zivsaimniecības politika tika reformēta, un 2014. gada 1. janvārī stājās spēkā jauna pamatregula (Regula (ES) Nr. 1380/2013 – skatīt kopsavilkumu). Ar to cita starpā ieviesa izkraušanas pienākumu un pienākumu ilgtspējīgi apsaimniekot visus krājumus ES ūdeņos.
  • Dziļūdens zveju Ziemeļaustrumu Atlantijā veic gan ES ūdeņos, gan starptautiskajos ūdeņos, ko reglamentē nolīgumi ar Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisiju. Vairāku zvejniecības kopienu ekonomika zināmā mērā ir atkarīga no dziļūdens zvejas. Šajā zvejā dominē tradicionālās piekrastes flotes un lieli klejojoši traleri, un tā nodrošina aptuveni 1 % no izkrautajiem Ziemeļaustrumu Atlantijā iegūtajiem apjomiem.

GALVENIE TERMINI

Jutīga jūras ekosistēma. Jūras ekosistēmas dziļos ūdeņos, kam raksturīgs fizikāls un funkcionāls trauslums un kam var tikt nodarīts kaitējums, saskaroties ar zvejas rīkiem.
Piezveja. Nevēlamu zivju un jūras organismu sugu netīša nozveja.
Saskare. Tāda JJE indikatorsugu daudzuma nozveja, kas pārsniedz robežvērtības līmeņus.
Pārkraušana citā kuģī. Nozvejas pārkraušana no mazāka zvejas kuģa lielākā, kurš pēc tam iekļauj to lielākā partijā tālākai nosūtīšanai.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2336 (2016. gada 14. decembris), ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (OV L 354, 23.12.2016., 1.–19. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1614 (2022. gada 15. septembris), ar kuru nosaka esošos jeb pastāvošos dziļūdens zvejas apgabalus un izveido to apgabalu sarakstu, kuros ir vai varētu būt atrodamas jutīgas jūras ekosistēmas (OV L 242, 19.9.2022., 1.–141. lpp.).

Padomes Regula (ES) 2016/72 (2016. gada 22. janvāris), ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2015/104 (OV L 22, 28.1.2016., 1.–165. lpp.).

Regulas (ES) 2016/72 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes Regula (ES) 2016/2285 (2016. gada 12. decembris), ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem un groza Padomes Regulu (ES) 2016/72 (OV L 344, 17.12.2016., 32.–45. lpp.).

Padomes Regula (ES) Nr. 1367/2014 (2014. gada 15. decembris), ar ko 2015. un 2016. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 366, 20.12.2014., 1.–14. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 21.10.2022

Top