Labāks likumdošanas process — ES iestāžu nolīgums

 

KOPSAVILKUMS:

Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu

KĀDS IR ŠĪ NOLĪGUMA MĒRĶIS?

• Ar to uzlabo veidu, kādā ES pieņem tiesību aktus, nodrošinot, ka Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija (“trīs iestādes”) ir apņēmības pilnas patiesi un pārredzami sadarboties visā likumdošanas ciklā.
• Šis nolīgums aizstāj 2003. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu, neskarot 2010. gada 20. oktobra Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Gada un daudzgadu programmu izstrāde

Katra likumdošanas procesa sākumā visas trīs iestādes vienojas par daudzgadu prioritātēm. Papildus tam tās ik gadu pieņem kopīgu deklarāciju par starpiestāžu gada prioritātēm, par pamatu ņemot Komisijas gada darba programmu. Pirmā šāda kopīga deklarācija tika pieņemta par 2017. gadu.

Ietekmes novērtējumi

Nolīgumā ir noteikts, ka Komisija veic ietekmes novērtējumus par visiem tās galvenajiem leģislatīvo un neleģislatīvo aktu priekšlikumiem. Elementi, kas ietverami ietekmes novērtējumā:

• ietekme uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu;
• subsidiaritāte un proporcionalitāte;
• ietekme uz konkurētspēju un jo īpaši MVU;
• digitālie aspekti;
• teritoriālie aspekti.

Komisija paļaujas uz Regulējuma kontroles padomi, kuru daļēji veido neatkarīgi eksperti un kas veic objektīvu Komisijas ietekmes novērtējumu kvalitātes pārbaudi.

Parlaments un Padome var veikt ietekmes novērtējumus saistībā ar to izdarītajiem būtiskajiem grozījumiem, ja to uzskata par piemērotu un vajadzīgu. Turklāt nolīgumā ir paredzēti noteikumi par apspriešanos ar sabiedrību un ieinteresētajām personām un ES tiesību aktu ex post novērtējumu.

Pārredzamība

Nolīgumā ir uzsvērta pārredzamības uzlabošanas nozīme likumdošanas procesos, tostarp:

• vienošanās panākšana par uzlabotiem praktiskiem aspektiem sadarbībai un informācijas apmaiņai starp trīs iestādēm saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem;
• atbilstīga trialogu* organizēšana;
• kopīgi publiski paziņojumi par likumdošanas procesa sekmīgu iznākumu;
• kopīga leģislatīvo dosjē datubāze, kas ļauj skaidri izsekot dažādajiem likumdošanas procesa posmiem.

Deleģētie un īstenošanas akti

Nolīgumā ir paredzēti noteikumi, ar kuriem precizē un atvieglo deleģēto un īstenošanas aktu izmantošanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu. Jo īpaši, ir noteikts, ka:

• Komisija, sagatavojot deleģētos aktus, apspriedīsies ar ES valstu ekspertiem, un Parlamenta un Padomes ekspertiem būs vienāda piekļuve visām saistītajām sanāksmēm un dokumentiem;
• tiks veikta tūlītēja visu pirms Lisabonas līguma pieņemto dosjē saskaņošana;
• notiks turpmākas sarunas, lai precizētu nesaistošus robežu noteikšanas kritērijus deleģētajiem un īstenošanas aktiem (t. i., nesaistošus kritērijus LESD 290. un 291. panta piemērošanai);
• tiks izveidots deleģēto aktu publiskais reģistrs (kopš 2017. gada darbojas deleģēto aktu starpiestāžu reģistrs “DelReg”).

ES tiesību aktu īstenošana un piemērošana

Nolīgums ietver trīs jauninājumus, kas palīdz uzlabot un padarīt skaidrāku ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu:

• 1.

  ES valstīm ir skaidri jāinformē sabiedrība par valsts pasākumiem ES tiesību aktu transponēšanai un īstenošanai atbilstīgi 2011. gada kopīgajiem paziņojumu saistībā ar skaidrojošajiem dokumentiem, kuri pievienoti paziņojumiem par šādiem pasākumiem;

• 2.

  ES valstīm ir skaidri jānorāda transponēšanas aktā (t. i., aktā, ar kuru ES tiesību aktu iekļauj valsts tiesību aktos) vai ar to saistītā dokumentā, kad tās savos valsts tiesību aktos ietver aspektus, kas nekādi nav saistīti ar ES tiesību aktā noteikto (“pārmērīga reglamentēšana”);

• 3.

  Komisijai ir jāiekļauj visi konstatētie pārmērīgas reglamentēšanas gadījumi tās gada ziņojumā Parlamentam un Padomei.

Vienkāršošana

Nolīgums liek visām trīs iestādēm sadarboties, lai vienkāršotu tiesību aktus un samazinātu slogu, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti tiesību aktu mērķi. Trīs iestādes apstiprina, ka:

• apņemas spēkā esošo tiesību aktu grozīšanā biežāk izmanot pārstrādāšanas metodi un, ja pārstrādāšana nav piemērota — pēc iespējas drīz pēc grozošā akta pieņemšanas kodificēt tiesību aktus;
• apņemas sekmēt visefektīvākos regulatīvos instrumentus, tādus kā saskaņošana un savstarpēja atzīšana, lai izvairītos no pārmērīga regulējuma un samazinātu administratīvo slogu.

Izmantojot savu Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT), Komisija ik gadu nāk klajā ar ikgadēju apsekojumu par slogu, par rezultātiem ES centieniem vienkāršot tiesību aktus un samazināt administratīvo slogu.

Nolīguma īstenošana

Nolīguma 50. pantā ir paredzēts, ka trīs iestādes regulāri uzrauga šā nolīguma īstenošanu Starpiestāžu koordinācijas grupā un ka tās reizi gadā tiekas politiskā līmenī, lai izvērtētu progresu.

KOPŠ KURA LAIKA NOLĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas ir piemērojams kopš 2016. gada 13. aprīļa.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu — informatīvs dokuments (Eiropas Parlaments)
• Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu (Eiropas Savienības Padomes).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. marta lēmums par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju (2016/2005(ACI)) (OV C 50, 9.2.2018., 91.–97. lpp.)

Kopīgā deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm 2018. un 2019. gadā (OV C 446, 29.12.2017., 1.–3. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Sestā daļa — Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi, I sadaļa — Noteikumi par iestādēm, 2. nodaļa — Savienības tiesību akti, pieņemšanas procedūras un citi noteikumi, 1. iedaļa — Savienības tiesību akti, 290. pants (OV C 202, 7.6.2016., 172. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Sestā daļa — Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi, I sadaļa — Noteikumi par iestādēm, 2. nodaļa — Savienības tiesību akti, pieņemšanas procedūras un citi noteikumi, 1. iedaļa — Savienības tiesību akti, 291. pants (OV C 202, 7.6.2016., 173. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Sestā daļa — Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi, I sadaļa — Noteikumi par iestādēm, 2. nodaļa — Savienības tiesību akti, pieņemšanas procedūras un citi noteikumi, 2. iedaļa — Aktu pieņemšanas procedūras un citi noteikumi, 295. pants (OV C 202, 7.6.2016., 175. lpp.)

Kopīgā deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā (OV C 484, 24.12.2016., 7.–8. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Komisijas paziņojums saistībā ar iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu pieņemšanu 2016. gada 13. aprīlī (OV L 124, 13.5.2016., 1. lpp.)

Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgā politiskā deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem (OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.)

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (2011. gada 27. oktobra) kopīgā politiskā deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem (OV C 69, 17.12.2011., 15. lpp.)

Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (OV L 304, 20.11.2010., 47.–62. lpp.)

Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu (OV C 321, 31.12.2003., 1.–5. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 31.07.2018