ES Vispārējās tiesas Reglaments

 

KOPSAVILKUMS:

Vispārējās tiesas Reglaments

Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktiskie noteikumi

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījums

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījums

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījumi

Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktisko noteikumu grozījumi

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījumi

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījumi

Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktisko noteikumu grozījumi

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījumi

Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktisko noteikumu grozījumi

KĀDS IR ŠĪ REGLAMENTA MĒRĶIS?

Reglamentā ir izklāstīti Vispārējās tiesas iekšējās darba organizācijas noteikumi un tas, kā tā ved tiesvedību. Vispārējās tiesas kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana attiecībā uz:

• lietām, ko ierosinājušas fiziskas personas vai uzņēmumi pret Eiropas Savienības (ES) iestāžu izstrādātiem tiesību aktiem, kas attiecas uz šīm personām un uzņēmumiem vai arī tiešā un individuālā veidā tos skar, tostarp:
  • lietām saistībā ar darba attiecībām starp ES iestādēm un to darbiniekiem;
  • prasībām attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām;
• prasībām, ko ierosinājušas ES dalībvalstis pret Eiropas Komisiju;
• prasībām, ko ierosinājušas dalībvalstis pret noteiktiem Eiropas Savienības Padomes aktiem;
• prasībām par ES iestāžu vai struktūru radītu zaudējumu atlīdzināšanu.

Praktiskie noteikumi papildina reglamentu. Tie ir izstrādāti, lai nodrošinātu, ka reglaments tiek pareizi īstenots, un lai tiesas procedūras noritētu raiti un efektīvi.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Vispārējā tiesa tāpat kā Tiesa ir viena no ES tiesām, kas veido Eiropas Savienības Tiesu. Šo iestāžu nolūks ir nodrošināt ES tiesību aktu vienotu interpretāciju un piemērošanu.

Vispārējās tiesas struktūra un darba organizācija

Sastāvs

Regulā (ES, Euratom) 2015/2422 paredzētās ES tiesu sistēmas reformas īstenošanas rezultātā kopš 2019. gada 1. septembra Vispārējās tiesas sastāvā ir pa diviem tiesnešiem no katras dalībvalsts. Tiesneši no sava vidus uz trim gadiem ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Tiesnešiem savi pienākumi ir jāveic objektīvi un neatkarīgi. Izņēmuma gadījumos tiesnesim var uzdot pildīt ģenerāladvokāta* atveseļošanai un noregulējumam. Tiesneši uz sešiem gadiem ieceļ sekretāru*.

Palātu izveide

Vispārējā tiesā ierosinātās lietas iztiesā palātas trīs vai piecu tiesnešu sastāvā vai arī dažos gadījumos viena tiesneša sastāvā. Tiesneši ievēlē palātu priekšsēdētājus. Viens tiesnesis katrā lietā tiek iecelts par tiesnesi referentu (kurš sagatavo sākotnējo sprieduma projektu). Ja lieta ir juridiski sarežģīta vai arī ļoti svarīga, to var nodot iztiesāšanai Vispārējās tiesas virspalātai (15 tiesnešu sastāvā).

Noteikumi tika grozīti 2023. gadā, un viens no mērķiem bija nodrošināt, ka Vispārējās tiesas noteiktā palātu daļējā specializācija nekļūst lieka, kad palātu sastāvs mainās ik pēc trim gadiem.

Vispārējās tiesas apspriedes

Vispārējās tiesas apspriedes ir slēgtas. Pēc šīm apspriedēm tiesneši pasludina vienu spriedumu.

Valoda

Prasītājs lietas izskatīšanai var izvēlēties jebkuru no ES 24 oficiālajām valodām. Šo valodu izmanto lietas dalībnieku rakstveida un mutvārdu paskaidrojumos un Vispārējās tiesas saziņā ar lietas dalībniekiem.

Ja iestādes iesniegtais pieteikums attiecas uz klauzulu līgumā, ko noslēgusi ES vai kas noslēgts ES vārdā, neatkarīgi no tā, vai šo līgumu reglamentē publiskās vai privātās tiesības, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 272. pantu tiesvedības valodai ir jābūt līguma valodai. Ja līgums ir sastādīts vairāk nekā vienā valodā, pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties vienu no tām.

Pārstāvju un advokātu tiesības un pienākumi

Pārstāvjiem (kuri pārstāv dalībvalstis vai ES iestādes) un advokātiem ir imunitāte attiecībā uz visu, ko viņi teikuši vai rakstījuši saistībā ar lietu. Attiecībā uz materiāliem un dokumentiem, kas ir saistīti ar tiesvedību, nedrīkst veikt kratīšanu un konfiskāciju.

Advokāti savu statusu apliecina ar apliecinošu dokumentu par to, ka viņi ir tiesīgi praktizēt dalībvalsts tiesā.

Procedūra

Procedūra var ietvert dažus vai visus no tālāk tekstā uzskaitītajiem posmiem.

• Rakstveida daļa (procesuālo rakstu apmaiņa lietas dalībnieku starpā):
  • Tiesvedība tiek uzsākta pēc pieteikuma iesniegšanas no advokāta vai pārstāvja puses un tā nosūtīšanas kancelejai*. Prasības galvenos punktus visās oficiālajās valodās publicē paziņojumā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
  • Kanceleja pieteikumu izsniedz atbildētājam, kurš divu mēnešu laikā var iesniegt iebildumu rakstu.
  • Tiešu prasību gadījumā prasītājs principā var noteiktā laikposmā iesniegt replikas rakstu, uz kuru atbildētājs atbild ar atbildes rakstu uz repliku.
• Pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz kārtību, kādā veic darbības ar konfidenciālu informāciju vai dokumentiem, kas attiecas uz ES vai dalībvalstu drošību vai to starptautisko attiecību uzturēšanu.
• Ja lietas dalībnieks uzskata par nepieciešamu, lai viņa identitāte netiktu publiskota, tas var iesniegt Vispārējai tiesai lūgumu, lai tā attiecīgajā lietā noteiktu pilnīgu vai daļēju “anonimitāti”.
• Vispārējā tiesa var nolemt izlaist:
  • fizisku personu, neatkarīgi no tā, vai tās ir lietā iesaistītās puses vai trešās personas, vārdu un uzvārdu, kā arī jebkādus citus šo fizisko personu persondatus, kas minēti dokumentos un informācijā, kura attiecas uz lietu un kura ir publiski pieejama, vai
  • datus, kas nav fizisku personu persondati, kuri minēti dokumentos un publiski pieejamā informācijā, ja ir pamatoti iemesli, kādēļ šie dati nav publiski izpaužami.
• Tiesvedībā var iestāties jebkura persona, kā arī dalībvalstu iestādes, kuras var pierādīt, ka ir juridiski ieinteresētas Tiesai iesniegtās lietas izskatīšanas rezultātos. Šī persona var iesniegt iestāšanās rakstu, kurā pausts atbalsts kādas puses paskaidrojumiem vai arī tie tiek noraidīti, un puses var sniegt atbildi uz šo rakstu.
• Mutvārdu daļa:
  • Vispārējā tiesa var nolemt noturēt tiesas sēdi pēc viena no lietas dalībnieku pieprasījuma vai arī pēc savas iniciatīvas. Tiesas sēdes laikā tiesneši var uzdot jautājumus lietas dalībnieku pārstāvjiem. Pēc tam tiesneši apspriežas, ņemot vērā tiesneša referenta sagatavoto sprieduma projektu, un spriedumu pasludina atklātā tiesas sēdē.
  • Juridisko palīdzību var sniegt nolūkā segt izdevumus, kas saistīti ar juridisko pārstāvību Vispārējā tiesā.
• Paātrinātā tiesvedība:
  • Šī procedūra Vispārējai tiesai ļauj ātri pieņemt lēmumu par strīdu pēc būtības lietās, kas tiek uzskatītas par īpaši steidzamām. Paātrināto tiesvedību var pieprasīt gan prasītājs, gan atbildētājs. Arī Vispārējā tiesa pēc savas iniciatīvas var nolemt par paātrināto tiesvedību.

Piemērošanas apturēšana vai citi pagaidu noregulējuma pasākumi

• Vispārējā tiesā ierosinātā tiesvedība neaptur apstrīdētā tiesību akta piemērošanu. Taču noteiktos apstākļos Vispārējā tiesa var izdot rīkojumu par piemērošanas apturēšanu vai citiem pagaidu noregulējuma pasākumiem. Šāds rīkojums ir pagaidu pasākums un nekādi nenosaka, kāds būs Vispārējās tiesas lēmums pamata tiesvedībā.

Tiesvedība attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām

• Šis tiesvedības veids attiecas uz prasībām, kas celtas pret Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja lēmumiem par intelektuālā īpašuma noteikumu piemērošanu un Kopienas Augu šķirņu biroja lēmumiem saistībā ar augu šķirņu aizsardzības tiesībām.
• Reglamentā ir noteiktas procedūras, kas attiecas uz tiesvedības dalībniekiem, pieteikumiem un atbildes rakstiem.
• Ieinteresētās personas, kas nav prasītāji, var iestāties lietā tās izskatīšanas laikā, un tām ir tādas pašas tiesības kā lietas pusēm.

Parauglietu mehānisms un vairāku lietu kopīga izskatīšana

Ja divās vai vairākās Vispārējā tiesā izskatāmajās lietās ir izvirzīts viens un tas pats tiesību jautājums un Tiesa vēlas izvairīties no šo lietu paralēlas izskatīšanas, vienu vai vairākas lietas var atlikt līdz tās lietas iznākumam, kura no šīm lietām ir vispiemērotākā minētā jautājuma izskatīšanai un kura tiek noteikta kā parauglieta.

Lai atsevišķas lietas varētu izskatīt efektīvāk, var organizēt divu vai vairāku līdzīgu lietu kopīgu izskatīšanu.

Videokonferences

Ja veselības, drošības vai citu nopietnu iemeslu dēļ puses pārstāvis nevar piedalīties tiesas sēdē klātienē, viņam pēc pieprasījuma var atļaut piedalīties sēdē, izmantojot videokonferenci.

e-Curia

Kopš 2018. gada ir noteikta obligāta prasība izmantot Eiropas Savienības Tiesas lietojumprogrammu e-Curia, kas lietās, kuras iesniegtas izskatīšanai Vispārējā tiesā, lietas dalībnieku pārstāvjiem ļauj apmainīties ar procesuālajiem dokumentiem ar Vispārējās tiesas kanceleju tikai elektroniski.

Reglamenta izpildes praktiskie noteikumi

Tie paskaidro, precizē un papildina dažus reglamenta noteikumus. Daudzi no praktiskajiem noteikumiem attiecas uz tādiem aspektiem kā procesuālo dokumentu un lietu iesniegšana, to noformēšana un tulkošana, kā arī mutiskā tulkošana tiesas sēdēs.

Kopš 2015. gada tie ir vairākkārt grozīti, pēdējo reizi 2022. gada novembrī, lai tos papildinātu vai pielāgotu jaunajiem noteikumiem par datu apstrādi, vairāku lietu kopīgu izskatīšanu un videokonferenču izmantošanu tiesas sēdēs. Pēdējie grozījumi precizē veidu, kādā veicami daži kancelejas uzdevumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz reģistra kārtošanu, lietas materiālu uzturēšanu un iepazīšanos ar lietas materiāliem, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā veiktās izmaiņas. Tajos ņemtas vērā arī izmaiņas, kas izriet no tiesvedības procesa digitalizācijas.

KOPŠ KURA LAIKA REGLAMENTS IR PIEMĒROJAMS?

Reglamentu piemēro kopš 2015. gada 1. jūlija. Tas aizstāja sākotnējo reglamentu, kas bija pieņemts 1991. gada 2. maijā. Jaunākie grozījumi stājās spēkā 2023. gada 1. aprīlī.

Reglamenta izpildes praktiskos noteikumus piemēro kopš 2015. gada 1. jūlija. 2022. gada grozījumi stājās spēkā 2023. gada 1. aprīlī.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Vispārējā tiesa – apraksts (Curia – Eiropas Savienības Tiesa);
• Eiropas Savienības Tiesa (EST) (Eiropas Savienība).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Vispārējās tiesas Reglaments (OV L 105, 23.4.2015., 1.–66. lpp.).

Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktiskie noteikumi (OV L 152, 18.6.2015., 1.–30. lpp.).

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījums (OV L 217, 12.8.2016., 71. lpp.).

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījums (OV L 217, 12.8.2016., 72. lpp.).

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījumi (OV L 217, 12.8.2016., 73.–77. lpp.).

Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktisko noteikumu grozījumi (OV L 217, 12.8.2016., 78.–80. lpp.).

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījumi (OV L 240, 25.9.2018., 67. lpp.).

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījumi (OV L 240, 25.9.2018., 68.–71. lpp.).

Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktisko noteikumu grozījumi (OV L 294, 21.11.2018., 23.–43. lpp.).

Vispārējās tiesas Reglamenta grozījumi (OV L 44, 14.2.2023., 8.–14. lpp.).

Vispārējās tiesas Reglamenta izpildes praktisko noteikumu grozījumi (OV L 73, 10.3.2023., 58.–66. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2016/1192 (2016. gada 6. jūlijs) par to, lai Vispārējai tiesai nodotu kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem (OV L 200, 26.7.2016., 137.–139. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 341, 24.12.2015., 14.–17. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 31.03.2023