Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014DC0033

Rīcība saistībā ar sekām, kas izriet no balsstiesību atņemšanas tiem Savienības pilsoņiem, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties

Rīcība saistībā ar sekām, kas izriet no balsstiesību atņemšanas tiem Savienības pilsoņiem, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties

Šajā paziņojumā Komisija piedāvā risinājumus tiem Eiropas pilsoņiem, kuri ir zaudējuši balsstiesības savas dzimtās valsts vēlēšanās, jo noteiktu laika periodu dzīvo citā dalībvalstī.

AKTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Rīcība saistībā ar sekām, kas izriet no balsstiesību atņemšanas tiem Savienības pilsoņiem, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties (COM(2014) 33 final, 29.1.2014.).

KOPSAVILKUMS

Noteiktu dalībvalstu ES pilsoņi zaudē balsstiesības (viņiem tiek atņemtas balsstiesības) savas valsts vēlēšanās, ja tie noteiktu laika periodu ir nodzīvojuši ārvalstīs, tai skaitā citā ES valstī. Šī iemesla dēļ viņi nevar piedalīties nevienas valsts - ne dzimtās, ne dzīvesvietas valsts - vēlēšanās.

Šāda situācija ir piecās dalībvalstīs (Dānijā, Īrijā, Kiprā, Maltā un Apvienotajā Karalistē (1)), kuru pilsoņi var zaudēt balsstiesības tikai tāpēc, ka noteiktu laika periodu dzīvojuši ārvalstīs. Divās citās valstīs (Vācijā un Austrijā) ir ieviesti īpaši nosacījumi balsstiesību saglabāšanai valsts vēlēšanās.

Balsstiesību atņemšana var tik uzskatīta par tādu Savienības pilsoņu pamattiesību ierobežošanu kā, piemēram, tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienībā. Turklāt tā rada attiecīgo ES pilsoņu politisko tiesību ierobežojumus, kas ir pretrunā centieniem veicināt pilsoņu līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē.

No vienas puses, Komisija šai situācijai ierosina īstermiņa risinājumus. ES valstīm saviem pilsoņiem, kuri dzīvo citā ES valstī, būtu vismaz jānodrošina iespēja saglabāt balsstiesības, ja viņi izrāda pastāvīgu interesi par politiskajām norisēm savā dzimtajā valstī. Piemēram, to varētu darīt, iesniedzot pieteikumu par reģistrācijas saglabāšanu vēlētāju reģistrā. Šādus pieteikumus varētu atjaunot ar atbilstošiem intervāliem un iesniegt elektroniski.

No otras puses, tā ierosina rīkot ilgāka termiņa pārdomas par to, kā novērst trūkumus saistībā ar ES pilsoņu, kuri dzīvo citā dalībvalstī, politisko līdzdalību, ņemot arī vērā pašreizējās diskusijas par balsstiesību piešķiršanu uzņemošajā valstī.

Pēdējo reizi atjaunots: 18.06.2014



(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).

Augša