Covid-19 krīze – ieteikumi par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai

 

KOPSAVILKUMS:

Ieteikums (ES) 2021/402 par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE)

KĀDS IR ŠĪ IETEIKUMA MĒRĶIS?

Tajā ir izklāstītas pamatnostādnes, kuras ES dalībvalstīm jāievēro, sniedzot iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai (EASE), lai:

• veicinātu tādu ekonomikas atveseļošanu, kurā tiktu radīts daudz jaunu darbvietu;
• sekmētu prasmju pilnveidi;
• atbalstītu cilvēkus pārejā uz jaunām kvalitatīvām darbvietām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Dalībvalstīm būtu:

• jāizstrādā saskaņotas rīcībpolitikas, kurās apvienoti pagaidu un pastāvīgie pasākumi nolūkā risināt pandēmijas radītās sekas un sagatavoties zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam un kuras ietver šādus EASE pasākumus:
  • darbā pieņemšanas un profesionālo pārmaiņu stimuli un atbalsts uzņēmējdarbībai;
  • prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas un atbalsta pasākumi;
  • nodarbinātības dienestu lielāka iesaiste profesionālajās pārmaiņās;
• jāpapildina minētie pasākumi ar:
  • konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu Eiropas pusgada ietvaros;
  • ekonomikas nozarēs un reģionos vajadzīgo prasmju kartēšanu, ņemot vērā jauno Eiropas industriālo stratēģiju un Eiropas zaļo kursu;
  • īpašu koncentrēšanos uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, uz nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām un nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem;
• jāmudina darba devēji un to pārstāvji prognozēt cilvēkkapitāla vajadzības saskaņā ar ES kvalitātes sistēmu pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai;
• jāiesaista sociālie partneri* dažādu politikas pasākumu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā.

Sadaļa Darbā pieņemšanas un profesionālo pārmaiņu stimuli un atbalsts uzņēmējdarbībai ietver šādus aspektus:

• mērķtiecīgas un pagaidu shēmas ar spēcīgu apmācības komponentu un atbilstīgiem aizsardzības pasākumiem, lai nodrošinātu, ka jaunizveidotās darbvietas saglabājas arī pēc stimulu pakāpeniskas beigšanās;
• shēmas, ar kurām paredzēts atbalstīt māceklību un apmaksātu stažēšanos, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos un nozarēs, kurās trūkst prasmju, un kas saistītas ar darba kvalitātes veicināšanas pasākumiem, piemēram, Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai un stažēšanās kvalitātes sistēmu;
• dotācijas jaunuzņēmumiem, aizdevumus un pašu kapitālu, apvienojot finansiālu un nefinansiālu atbalstu uzņēmējdarbībai un labāku sociālo aizsardzību pašnodarbinātajiem.

Sadaļā Prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas un atbalsta pasākumi galvenā uzmanība ir veltīta:

• visaptverošām prasmju stratēģijām, kas paredzētas dažādām ekonomikas nozarēm un ekosistēmām, iesaistot uzņēmumus, sociālos partnerus, izglītības un apmācības iestādes un nodarbinātības dienestus saskaņā ar Prasmju pilnveides paktu;
• atjauninātai informācijai par darba tirgu un prasmēm, kas pieejama cilvēkiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām;
• atbalstam izglītības un apmācības jomā atbilstoši darba tirgus vajadzībām, piedāvājot iespējas iegūt arodprasmes un kompetences un īsus kursus un īpašu uzsvaru liekot uz jauniešiem;
• kvalitatīvai apmācībai un karjeras ievirzei, lai apmierinātu pieaugušo turpmākās profesionālās vajadzības;
• ārpus formālās izglītības un apmācības iegūto zināšanu un pieredzes validēšanai, lai nodrošinātu, ka cilvēki var informēt potenciālos darba devējus par savām prasmēm.

Sadaļā Nodarbinātības dienestu lielāka iesaiste profesionālajās pārmaiņās uzsvērts, ka:

• individualizēts atbalsts, piemēram, konsultācijas, karjeras ievirze un praktiska palīdzība būtu jāsniedz darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem;
• palīdzība būtu jāpiedāvā darbiniekiem, kurus skārusi uzņēmumu pārstrukturēšana, lai viņi varētu pāriet uz citām darbvietām attiecīgajā nozarē vai ārpus tās;
• valstu nodarbinātības dienestiem būtu jābūt to pienākumu veikšanai vajadzīgajiem resursiem.

Sadaļā Finansēšanas iespējas, uzraudzība un ziņošana dalībvalstis tiek aicinātas:

• atvēlēt pietiekamus resursus EASE pasākumiem un nodrošināt šo pasākumu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem;
• pilnībā izmantot finansējumu, kas pieejams no dažādiem ES fondiem, vienlaikus izvairoties no dubultas finansēšanas;
• iekļaut atbilstīgos EASE pasākumus savos atveseļošanas un noturības plānos (skatīt kopsavilkumu);
• uzraudzīt un izvērtēt EASE pasākumus, lai palielinātu to efektivitāti, īstenojot vairāk uz pierādījumiem balstītu politikas pasākumu.

KONTEKSTS

• Eiropas Komisijas 2021. gada 4. martā pieņemtajā ieteikumā par EASE ir konkrēti izklāstīts, kā īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus.
• Tajā ir izklāstīta stratēģija pakāpeniskai pārejai no ārkārtas pasākumiem, kas paredzēti darbvietu aizsargāšanai pandēmijas laikā, uz jauniem pasākumiem, kas nepieciešami tādai ekonomikas atveseļošanai, kurā tiktu radīts daudz jaunu darbvietu.
• Tas ir būtiski svarīgs elements, lai varētu sasniegt plašāko mērķi – panākt taisnīgu, iekļaujošu un noturīgu sociāli ekonomisko atveseļošanos.
• Plašāka informācija:
  • Eiropas sociālo tiesību pīlārs: principu īstenošana praksē – paziņojums presei (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Komisijas Ieteikums (ES) 2021/402 (2021. gada 4. marts) par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE) (OV L 80, 8.3.2021., 1.–8. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.)

Padomes Ieteikums (2018. gada 15. marts) par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (OV C 153, 2.5.2018., 1.–6. lpp.)

Padomes Ieteikums (2014. gada 10. marts) par stažēšanās kvalitātes sistēmu (OV C 88, 27.3.2014., 1.–4. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 04.06.2021