This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32020L1828
Patērētāju tiesību aizsardzība – pārstāvības prasības
Ar to pilnvaro organizācijas vai publiskās iestādes, ko izraudzījušās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, patērētāju grupu vārdā īstenot aizlieguma vai tiesiskās aizsardzības pasākumus, ceļot pārstāvības prasības (tostarp pārrobežu pārstāvības prasības). Tas ietver kompensācijas pieprasīšanu no tirgotājiem, kuri pārkāpj patērētāju tiesības tādās jomās kā finanšu pakalpojumi, ceļošana un tūrisms, enerģētika, veselība, telesakari un datu aizsardzība, ja tas ir atbilstīgi un pieejami saskaņā ar ES vai valsts tiesību aktiem.
Tā kā gan tiesu, gan administratīvās procedūras var efektīvi un iedarbīgi palīdzēt aizsargāt patērētāju kolektīvās intereses, dalībvalstu ziņā ir noteikt, vai pārstāvības prasības var celt tiesā, administratīvajās procedūrās vai abos veidos, atkarībā no attiecīgās tiesību jomas vai attiecīgās ekonomikas nozares.
Tiesīgās iestādes
Dalībvalstīm jāizraugās iestādes, kas patērētāju vārdā ir tiesīgas celt pārstāvības prasības (tiesīgās iestādes).
Lai varētu celt pārstāvības prasību dalībvalstī, kas nav to izraudzītā valsts (pārrobežu prasības), tiesīgajām iestādēm jāatbilst šādiem kritērijiem:
Iepriekš minētos kritērijus dalībvalstis var piemērot arī iepriekš izraudzītām tiesīgām iestādēm, kas var iesniegt iekšzemes prasības (to izraudzītajā dalībvalstī). Konkrētas iekšzemes pārstāvības prasības celšanai dalībvalstis tiesīgās iestādes var izraudzīties arī ad hoc kārtā.
Eiropas Komisijai tiešsaistes portālā jāpublicē saraksts ar tiesīgajām iestādēm, ko tā izraudzījusies pārrobežu pārstāvības prasību celšanas nolūkā, un saraksts pēc nepieciešamības ir jāatjaunina.
Aizlieguma pasākumi
Aizlieguma pasākums ir pagaidu vai galīgs pasākums, ar ko izbeidz vai aizliedz praksi. Abu veidu pasākumus var izmantot, lai pārtrauktu esošu praksi vai aizliegtu nenovēršamu praksi. Tie var ietvert (atkarībā no valsts tiesību aktu nosacījumiem) arī pienākumu publicēt tiesas lēmumu vai korektīvu paziņojumu.
Tiesīgajai iestādei nav pienākuma pierādīt faktiskus zaudējumus vai kaitējumu individuāliem patērētājiem, kurus skāris pārkāpums, vai tirgotāja nodomu vai nolaidību.
Tiesiskā aizsardzība
Tiesiskās aizsardzības pasākums uzliek tirgotājam pienākumu attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem nodrošināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, kompensāciju, remontu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu.
Dalībvalstīm jānodrošina, ka:
Šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi neskar papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas nav pārstāvības prasības priekšmets.
Ja tiesiskās aizsardzības pasākumu finansē trešā persona, lai izvairītos no interešu konflikta, dalībvalstīm, kas pieļauj šāda veida finansējumu, jo īpaši jānodrošina, ka:
Izlīgumi
Dalībvalstīm jānodrošina, ka:
Tiesāšanās izmaksas
Sankcijas
Dalībvalstīm:
Atcelšana
Ar Direktīvu (ES) 2020/1828 no 2023. gada 25. jūnija atceļ Direktīvu 2009/22/EK (skatīt kopsavilkumu).
Tā stājās spēkā 2020. gada 24. decembrī. Dalībvalstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2022. gada 25. decembrim un dalībvalstīs tā ir jāpiemēro no 2023. gada 25. jūnija.
Direktīva ir daļa no pasākumu kopuma “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”.
Plašāka informācija:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 04.12.2020., 1.–27. lpp.)
Direktīvas 2020/1828/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
Pēdējo reizi atjaunots: 02.05.2023