ES pašu resursi

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi noteikumus par tā saukto pašu resursu, t. i., tās ieņēmumu, piešķiršanu. ES darbojas, pamatojoties uz sabalansētu budžetu. Tādēļ ES izdevumus pilnībā ir jāfinansē no tās pašu resursiem.

AKTS

Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

KOPSAVILKUMS

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi noteikumus par tā saukto pašu resursu, t. i., tās ieņēmumu, piešķiršanu. ES darbojas, pamatojoties uz sabalansētu budžetu. Tādēļ ES izdevumus pilnībā ir jāfinansē no tās pašu resursiem.

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA MĒRĶIS?

Lēmumā ir definēti pašu resursi. Tie ietver:

• nodevas, ko piemēro no ārpussavienības valstīm importētajām precēm, un nodokļus, ko piemēro cukura ražošanas nozarei ES teritorijā (tradicionālie pašu resursi);
• ieņēmumus, kurus veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) - ES valstu iekasētā patēriņa nodokļa - daļa;
• ieņēmumus, kurus veido katras ES valsts nacionālais kopienākums* (NKI).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Pašu resursu vispārējā maksimālā robeža attiecībā uz ES ikgadējām maksājumu apropriācijām (t. i., no ES budžeta veicamo maksājumu piešķīrumiem) nedrīkst pārsniegt 1,23 % no visu ES valstu NKI. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu stingru budžeta disciplīnu.
• No tradicionālajiem pašu resursiem ES valstis iekasēšanas izmaksu (t. i., nodevu vai nodokļu iekasēšanas izmaksu) veidā var paturēt 20 % no iekasētās summas.
• PVN gadījumā standarta likme tiek piemērota katras ES valsts saskaņotajai PVN aprēķina bāzei. Šajā nolūkā izmantotā aprēķina bāze nedrīkst pārsniegt 50 % no valsts NKI. Tā kā patēriņš (un tādējādi arī PVN) valstīs ar zemāku labklājības līmeni veido lielāku NKI daļu nekā bagātākās valstīs, tas nodrošina, ka nabadzīgākās valstis nemaksā nesamērīgi augstu summu.
• Attiecībā uz pašu resursiem, kuru pamatā ir NKI, jānorāda, ka katras ES valsts NKI tiek piemērota vienota procentuālā likme. Šie pašu resursi ir lielākais ES budžeta ieņēmumu avots un palīdz finansēt to budžeta daļu, ko nesedz citi ienākumu avoti.
• Korekcijas mehānismu piemēro atsevišķām valstīm, kuras ES budžetā iemaksā vairāk nekā tām būtu jāmaksā, ņemot vērā to relatīvās labklājības līmeni. Šajā kategorijā ietilpst Vācija, Nīderlande, Austrija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste (1), kas veic samazinātas iemaksas.

KONTEKSTS

Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom ir viens no trim tiesību aktiem, kuri veido tā saukto pašu resursu tiesību aktu kopumu, kas saistīts ar ES daudzgadu finanšu shēmu - ES izdevumu plānu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Pārējie divi tiesību akti šajā kopumā ir:

• 609/2014 (2014. gada 26. maijs) par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības;
• 608/2014 (2014. gada 26. maijs), ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

No 2014. gada 1. janvāra.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļā“No kurienes nāk naudas līdzekļi?” .

GALVENIE TERMINI

* Nacionālais kopienākums (NKI): valsts iedzīvotāju ienākumu summa noteiktā laikposmā.

SAISTĪTIE AKTI

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (2014. gada 26. maijs), ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus (OV L 168, 7.6.2014., 29.-38. lpp.)

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (2014. gada 26. maijs) par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (pārstrādāta redakcija) (OV L 168, 7.6.2014., 39.-52. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 23.08.2015

---

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).