Konvencija Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai

 

KOPSAVILKUMS:

Konvencija Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Antigvas konvenciju

Lēmums 2006/539/EK par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Antigvas konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā

KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS UN LĒMUMA MĒRĶIS?

Konvencijas mērķis ir nodrošināt tunzivju un tunzivjveidīgo sugu un saistīto sugu un to ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu Klusā okeāna austrumos, ko ierobežo Ziemeļamerikas, Centrālās un Dienvidamerikas krasta līnija, ģeogrāfiskajā teritorijā, kuras robežas noteiktas 3. pantā.

Ar lēmumu Eiropas Savienības (ES) vārdā ratificē konvenciju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija

• Jūras tiesību konvencija (skatīt kopsavilkumu) nosaka, ka tās pusēm ir pienākums sadarboties, lai nodrošinātu “tālu migrējošo sugu” kategorijā ietilpstošo tunzivju un tunzivjveidīgo sugu saglabāšanu.
• Klusā okeāna austrumos šo funkciju veic Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC).

Komisijas stiprināšana

• Sākotnējā IATTC, kas 1949. gadā tika izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas starpā noslēgto Antigvas konvenciju, nodarbojās vienīgi ar zinātniskajiem pētījumiem un tās vienīgais mērķis bija vākt un interpretēt faktus.
• Ar šo konvenciju IATTC loma tiek būtiski paplašināta, pārveidojot to par reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju.
• Konvenciju ir parakstījusi 21 valsts.

Darbības joma

Konvencija attiecas uz Klusā okeāna teritoriju, ko ierobežo Ziemeļamerikas, Centrālās un Dienvidamerikas krasta līnija, ģeogrāfiskajā teritorijā, kuras robežas noteiktas 3. pantā.

Komisija

• Komisiju veido viens līdz četri komisāri, kurus ieceļ katrs loceklis.
• Sanāksmes notiek vismaz reizi gadā, savukārt ārkārtas sēdes var rīkot, kad tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, lēmumus pieņemot saskaņā ar vienprātības principu.
• Komisijas galvenā mītne ir Sandjego, Kalifornijā, Amerikas Savienotajās Valstīs.
• Tai ir virkne uzdevumu, kuru īstenošanā par prioritāti tiek noteiktas tunzivju un tunzivjveidīgo sugas. Tie ir šādi:
  • veicināt, veikt un koordinēt zinātniskos pētījumus par attiecīgu zivju populācijām;
  • pieņemt standartus datu savākšanai, pārbaudei, apmaiņai un ziņošanai;
  • pieņemt pasākumus, kas balstās uz vislabākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, lai nodrošinātu zivju krājumu, uz kuriem attiecas šī konvencija, ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un uzturēt vai atjaunot iegūtās sugas populācijas bagātīguma līmeni, kas var radīt maksimālu ilgtspējīgas ieguves apjomu;
  • pieņemt atbilstošus pasākumus, lai izvairītos, samazinātu vai minimizētu atkritumus, izmesto zivju daudzumu, zveju ar nozaudētiem vai izmestiem rīkiem un piezvejas sugu nozveju (gan zivju, gan citu sugu);
  • pieņemt pasākumus, lai novērstu vai likvidētu intensīvu un ilgstošu nozveju;
  • veicināt selektīvu, videi drošu un rentablu zvejas rīku izmantošanu.
• Komisiju šo uzdevumu veikšanā, tai skaitā administratīvajā, zinātniskajā un tehniskajā jomā, atbalsta kvalificēts personāls, kas strādā direktora vadībā.
• Ir izveidota īpaša Zinātniskā konsultatīvā komiteja, kas sniedz padomus, ieteikumus un ziņojumus komisijai un tās zinātniskajam personālam.

Veicot savus uzdevumus, Komisijai ir jāievēro piesardzības princips, kas nozīmē, ka:

• tai ir jābūt jo īpaši uzmanīgai, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai nepietiekama;
• pietiekamas zinātniskas informācijas trūkumu neizmanto par iemeslu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu atlikšanai vai neveikšanai;
• gadījumos, ja ir apdraudēts mērķa populāciju vai piezvejas sugu un ar tām saistīto vai no tām atkarīgo sugu statuss, ir jānodrošina šo populāciju un sugu pastiprināta uzraudzība, lai pārskatītu to statusu un saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti.

Atbilstība

• Katra konvencijas puse:
  • veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu konvencijas ieviešanu un atbilstību tai, un īsteno pieņemtos saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus;
  • nodrošina, ka kuģi, kas kuģo ar tās karogu, ievēro šo konvenciju un komisijas pieņemtās rezolūcijas;
  • nodrošina, ka kuģi, kas darbojas tās jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ievēro šo konvenciju un saskaņā ar to pieņemtos pasākumus;
  • atļauj kuģim zvejot noteiktā teritorijā tikai tad, ja tā var veikt savus pienākumus saskaņā ar šo konvenciju attiecībā uz šo kuģi.
• Ja komisija konstatē, ka kuģi, kas zvejo konvencijas teritorijā, ir iesaistīti darbībās, kas mazina komisijas pieņemto saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti vai citādi tos pārkāpj, puses var veikt darbības, lai atturētu šos kuģus no šādām darbībām līdz laikam, kad karoga valsts* veic atbilstošu darbību, lai nodrošinātu, ka kuģi vairs neturpina šīs darbības.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Konvencija stājās spēkā 2010. gada 27. augustā.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Konvencija Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (“Antigvas Konvencija”) (OV L 224, 16.8.2006., 24.–42. lpp.).

Padomes Lēmums 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22.–23. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija un Nolīgums par tās XI daļas īstenošanu – ANO Jūras tiesību konvencija (OV L 179, 23.6.1998., 3.–134. lpp.).

Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1.–2. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 13.07.2022