Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32003H0878

    Vēža skrīninga veicināšana ES

    Vēža skrīninga veicināšana ES

    Vēzis ir smaga slimība un izplatīts nāves cēlonis Eiropā. Veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizācija un sniegšana ir valstu pienākums. Taču ES var papildināt šīs politikas jomas, palīdzēt uzlabot sabiedrības veselību un stāties pretī šai slimībai.

    AKTS

    Padomes Ieteikums (2003. gada 2. decembris) par vēža skrīningu (O L 327, 2003. gada 16. decembris, 34.-38. lpp.).

    KOPSAVILKUMS

    Vēzis ir smaga slimība un izplatīts nāves cēlonis Eiropā. Veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizācija un sniegšana ir valstu pienākums. Taču ES var papildināt šīs politikas jomas, palīdzēt uzlabot sabiedrības veselību un stāties pretī šai slimībai.

    KĀDS IR ŠĪ IETEIKUMA MĒRĶIS?

    Skrīnings ļauj atklāt vēzi agrīnā stadijā, uzlabojot veiksmīgas ārstēšanas izredzes. Šajā ieteikumā ES valstis tiek mudinātas īstenot vēža skrīninga programmas. Tajā ir apskatīti tādi faktori kā skrīninga datu reģistrēšana un pārvaldīšana, procesa monitorings un darbinieku apmācība. Eiropas Komisija sagatavo ziņojumus par šo programmu īstenošanu, rosina valstu iestādes sadarboties pētniecības un paraugprakses jomās un palīdz izstrādāt vēža skrīninga pamatnostādnes.

    SVARĪGĀKIE ASPEKTI

    • Divos Komisijas ziņojumos par 2003. gada ieteikuma īstenošanu ir konstatēts, ka ir panākts ievērojams progress.
    • Līdz 2013. gadam no 28 ES valstīm (1) vien četras nebija paguvušas ieviest valsts vēža kontroles plānu.
    • 2014. gadā Komisija izveidoja vēža kontroles ekspertu grupu, kuras uzdevums ir sniegt atbalstu un konsultācijas šajā jomā.
    • 2014. gadā tika arī aizsākta iniciatīva sagatavot Eiropas ceļvedi par kvalitātes uzlabošanu vēža izplatības visaptverošā ierobežošanā.
    • Tiek gatavota Eiropas pretvēža rīcības kodeksa ceturtā versija.
    • Eiropā ir izstrādātas pamatnostādnes par krūts (2013. g.), dzemdes kakla (2007. g., atjauninātas 2014. gadā) un zarnu (2010. g.) vēzi. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam attiecībā uz šiem vēža veidiem tiks veikti vairāk nekā 500 miljoni skrīninga pārbaužu.
    • Komisija izstrādā ar krūts vēzi saistītu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas programmu.
    • Laikā no 2007. līdz 2014. gadam ES vēža pētniecībā ieguldīja vairāk nekā EUR 1,4 miljardus.
    • Komisijas Kopīgajam pētniecības centram 2012. gadā tika noteikts uzdevums koordinēt Eiropas vēža informācijas sistēmu.

    KONTEKSTS

    Aplēstais ar vēzi saistīto nāves gadījumu skaits ES 2012. gadā bija 1,263 miljoni. Visbiežāk sastopamais bija plaušu vēzis, kam sekoja zarnu, krūts un kuņģa vēzis. Tajā pašā gadā tika atklāti vairāk nekā 2,6 miljoni jaunu vēža gadījumu (izņemot nemelanomas ādas vēzi).

    Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes lapās, kas veltītas nopietnām un hroniskām slimībām.

    SAISTĪTIE AKTI

    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Komisijas 2009. gada 24. jūnija Paziņojuma par vēža apkarošanu: Eiropas partnerība (COM(2009) 291, galīgā redakcija) un Padomes 2003. gada 2. decembra Ieteikuma par vēža skrīningu (2003/878/EC) otrā īstenošanas ziņojuma īstenošana (COM(2014) 584 final , 2014. gada 23. septembris.).

    Komisijas Lēmums (2014. gada 3. jūnijs), ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu vēža apkarošanai un ar ko atceļ Lēmumu 96/469/EK (2014/C 167/05) (OVC 167, 2014. gada 4. jūnijs, 4.-8. lpp.).

    Pēdējo reizi atjaunots: 09.07.2015



    (1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).

    Augša