Maksātnespējas procedūras

Ar šo tiesību aktu paredz kopīgus noteikumus pārrobežu maksātnespējas procedūrām Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Dānijā. Tā mērķis ir atturēt parādniekus no aktīvu vai tiesvedības pārvietošanas no vienas dalībvalsts uz citu nolūkā iegūt labvēlīgāku tiesisko statusu.

AKTS

Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām.

KOPSAVILKUMS

Ar šo tiesību aktu ievieš saskaņotu juridisko noteikumu sistēmu, lai pārvaldītu starptautiskas maksātnespējas procedūras, kurās iesaistīti uzņēmumi, komersanti vai privātpersonas. Tas ļauj veikt koordinētus pasākumus saistībā ar citā ES valstī esoša maksātnespējīga parādnieka aktīviem. Šie noteikumi attiecas uz:

• tiesu, kurai ir atļauts sākt maksātnespējas procedūras;
• piemērojamajiem tiesību aktiem;
• tiesas nolēmumu atzīšanu maksātnespējas gadījumos;
• atšķirību starp dažādām uzsāktajām maksātnespējas procedūrām attiecībā uz vienu parādnieku;
• ārvalstu kreditoru prasījumu iesniegšanu.

Darbības joma

Šis tiesību akts attiecas uz kolektīvām maksātnespējas procedūrām, kas ir saistītas ar daļēju vai pilnīgu parādnieka mantas atsavināšanu un likvidatora iecelšanu. Attiecīgās valstu procedūras ir uzskaitītas tiesību akta pielikumā.

Tas neattiecas uz maksātnespējas procedūrām attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem, kredītiestādēm, ieguldījumu uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, kuri saistīti ar trešo personu līdzekļu vai vērtspapīru turēšanu, kā arī uz kolektīviem ieguldījumu uzņēmumiem.

Galvenā un sekundārā procedūra

Tiesas, kuru piekritībā ir sākt galveno procedūru, ir tās ES valsts tiesas, kurā atrodas parādnieka galveno interešu centrs (t. i., kur atrodas uzņēmuma juridiskā adrese, ja nav pierādījumu pretējam). Šai procedūrai ir globāls mērogs, un tā ir izstrādāta, lai aptvertu parādnieka aktīvus visā pasaulē un būtu kreditoru interesēs, lai kur tie atrastos.

Papildus galvenajai procedūrai tiesas citā ES valstī var atvērt sekundāru procedūru, ja parādnieks veic saimniecisku darbību, taču tā attiecas tikai uz šajā teritorijā esošajiem parādnieka aktīviem.

Lai nodrošinātu parādnieka īpašuma efektīvu pārvaldību, tiesību aktā noteikts, ka galvenā un sekundārā procedūra ir koordinēta. Katrā procedūrā iecelto likvidatoru pienākums ir cieši sadarboties, jo īpaši, apmainoties ar informāciju. Galvenās procedūras likvidators var arī iejaukties sekundārajās procedūrās, piemēram, lai ierosinātu pārstrukturēšanas plānu vai pieprasītu apturēt aktīvu realizāciju.

Piemērojamie tiesību akti

Parasti piemērojami ir tās ES valsts tiesību akti, kurā ir uzsāktas maksātnespējas procedūras. Šis noteikums attiecas gan uz galveno, gan sekundāro procedūru.

Tās ES valsts, kurā uzsākta procedūra, tiesību akti īpaši nosaka:

• to sākšanas, izpildes un slēgšanas nosacījumus;
• parādnieku un aktīvu definīciju, parādnieka un likvidatora attiecīgās pilnvaras, procedūru ietekmi uz līgumiem, individuālajiem kreditoriem, prasījumiem u. c.

Izņēmumi

Pastāv noteikumi, kas garantē trešo pušu nodrošinājuma tiesības attiecībā uz parādnieka ķermeniskiem un bezķermeniskiem aktīviem un pārdevēja tiesības, kas pamatojas uz īpašuma tiesību paturēšanu, piemēram, procedūras uzsākšana neietekmē šīs tiesības, ja aktīvi atrodas ārpus tās valsts, kurā sākta maksātnespējas procedūra.

Tiesības uz nekustamo īpašumu nosaka vienīgi tās ES valsts tiesību akti, kurā atrodas attiecīgais īpašums. Likvidatora tiesības izbeigt darba līgumus, kreditora tiesības pieprasīt ieskaitu, pušu tiesības un pienākumi attiecībā uz maksājumu sistēmu vai finanšu tirgu arī nosaka vienīgi attiecīgās ES valsts tiesību akti.

Maksātnespējas procedūru atzīšana

Ja ES valsts tiesa nolemj uzsākt maksātnespējas procedūru, tiesību aktā ir noteikts, ka šis lēmums jāatzīst visās pārējās ES valstīs.

Tiesību akts nodrošina, ka citā valstī tiek atzīti arī lēmumi, kas ir cieši saistīti ar maksātnespējas procedūrām (piemēram, juridisku aktu, kas kaitē kreditoram, pārsūdzības prasības).

Šāda lēmuma sekas tiek piemērotas saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā procedūra uzsākta. Atzīšanu var noraidīt vienīgi gadījumā, ja tās sekas ir pretrunā attiecīgās valsts sabiedriskajai kārtībai.

Prasījumu iesniegšana

Ar šo tiesību aktu ikvienam kreditoram no ES valstīm ir tiesības iesniegt savus prasījumus maksātnespējas procedūrās, kas uzsāktas citā ES valstī.

Šīs tiesības arī attiecas uz nodokļu iestādēm un sociālā nodrošinājuma iestādēm. Ja saistībā ar parādnieka aktīviem ir uzsāktas vairākas procedūras, tiesību aktā noteikts, ka ieņēmumu sadale ir jākoordinē starp dažādām procedūrām, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret kreditoriem.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Ieteikums 2014/135/ES (2014. gada 12. marts) par jaunu pieeju neveiksmīgai darījumdarbībai un maksātnespējai (OV L 74, 14.3.2014., 65.-70. lpp.).

Šajā ieteikumā ir iekļauti vairāki valsts maksātnespējas procedūru principi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās. Tajā uzsvērts, ka jāveicina dzīvotspējīgu uzņēmumu pārstrukturēšana jau agrīnā posmā, lai novērstu maksātnespēju. Komisija uzskata, ka, reformējot valstu maksātnespējas noteikumus, tiktu sniegts atbalsts dzīvotspējīgu uzņēmumu darbības turpināšanai un darbavietu saglabāšanai, vienlaikus uzlabojot vidi kreditoriem, kuri spētu atgūt lielāku ieguldījuma daļu nekā tad, ja parādnieks bankrotētu.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai: Jauna Eiropas pieeja neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai (COM(2012) 742 final, 12.12.2012.).

Pēdējā atjaunināšana: 02.09.2014