Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 21987A0720(01)

    Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu

    Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu

     

    KOPSAVILKUMS:

    Lēmums 87/369/EEK – par noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās grozījumu protokolu

    Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu

    Starptautiskās preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas konvencijas grozījumu Protokols

    KĀDS IR LĒMUMA, KONVENCIJAS UN PROTOKOLA MĒRĶIS?

    Ar lēmumu tiek apstiprināts, ka Eiropas Savienība (ES) piemēros starptautisko konvenciju un grozījumu protokolu no 1988. gada 1. janvāra.

    Konvencijas mērķis ir atvieglot starptautisko tirdzniecību un tirdzniecības statistikas apkopošanu, salīdzināšanu un analīzi, izmantojot harmonizētu klasifikācijas sistēmas.

    Grozījumu protokolā norādīts, ka konvencija stājas spēkā 1. janvārī, kas seko vismaz trīs mēnešus pēc dienas, kurā vismaz 17 dalībvalstis vai muitas, vai ekonomikas savienības ir parakstījušas minēto konvenciju, taču ne agrāk par 1988. gada 1. janvāri.

    SVARĪGĀKIE ASPEKTI

    Konvencija:

    • tiek apstiprināts, ka visas līgumslēdzējas puses:
      • nodrošina to muitas tarifu un statistikas nomenklatūras atbilstību saskaņotajai sistēmai, tiklīdz konvencija stājās spēkā;
      • piemēro konvencijas vispārīgos noteikumus;
      • dara publiski pieejamu importa un eksporta tirdzniecības statistiku atbilstīgi harmonizētās sistēmas sešciparu kodiem;
      • var izmantot harmonizētās sistēmas preču apakšpozīcijas;
    • tiek atļauts jaunattīstības valstīm:
      • atlikt uz vēlāku laiku dažu vai visu harmonizētās sistēmas apakšpozīciju piemērošanu, tomēr sistēmu tiek ieteikts pieņemt piecu gadu laikā;
    • tiek norādīts, ka attīstības valstīm jāsniedz jaunattīstības valstīm, kuras to pieprasa, tehnisko palīdzību attiecībā uz harmonizētās sistēmas pārņemšanu;
    • izveido harmonizētās sistēmas komiteju:
      • ko veido visu līgumslēdzēju pušu pārstāvji;
      • kura sanāk vismaz divreiz gadā;
      • kura ierosina konvencijas grozījumus;
      • kura sagatavo paskaidrojumus, klasificēšanas ieteikumus vai citus padomus, lai nodrošinātu harmonizētās sistēmas piemērošanas vienveidību;
      • kura salīdzina un izplata informāciju par harmonizēto sistēmu;
    • paredz, ka Pasaules Muitas organizācija (PMO) (iepriekš – Muitas sadarbības padome) izvērtē šīs konvencijas grozījumu priekšlikumus un iesaka tos līgumslēdzējām pusēm;
    • nosaka, ka jebkādas domstarpības līgumslēdzēju pušu starpā par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, ja vien iespējams, jāizšķir savstarpējās sarunās. Ja tas nav iespējams, domstarpības nodod PMO harmonizētās sistēmas komitejai;
    • paredz, ka par šīs konvencijas līgumslēdzēju pusi ir tiesības kļūt:
      • PMO dalībvalstīm;
      • muitas vai ekonomikas savienībām, kurām ir nodota kompetence slēgt līgumus;
      • jebkurai citai valstij, kura ir saņēmusi uzaicinājumu;
    • piešķir līgumslēdzējām pusēm tiesības izlemt, vai konvencija attiecas uz visām vai daļu no teritorijām;
    • ir noslēgta uz nenoteiktu laiku.

    Konvencija aizstāj 1950. gada 15. decembrī Briselē parakstīto Konvenciju par nomenklatūru.

    SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

    Konvencija stājās spēkā 1988. gada 1. janvārī.

    KONTEKSTS

    • Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu izstrādāja Pasaules Muitas organizācija. Tā tiek izmantota 211 valstu ekonomikā, no kurām 160 valstis ir parakstījušas konvenciju, attiecībā uz muitas tarifu un starptautiskās tirdzniecības statistikas datu vākšanu.
    • Sistēmā ir aptuveni 5000 preču grupu – katra apzīmēta ar sešciparu kodu – un tajā ir klasificēts vairāk nekā 98 % starptautiski tirgoto preču.
    • Valdības, starptautiskās organizācijas un privātais sektors harmonizēto sistēmu izmanto daudziem citiem mērķiem, tostarp iekšējiem nodokļiem, tirdzniecības politikai, kontrolēto preču uzraudzībai un kravu pārvadājumu tarifiem. Tādējādi tā ir kļuvusi par universālu ekonomikas valodu un preču kodu sistēmu.
    • Konvenciju atjaunina ik pēc pieciem gadiem. Jaunākā redakcija, kurā ir 351 grozījums, stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī (aizstājot pašreizējo 2017. gada redakciju).

    Plašāka informācija:

    PAMATDOKUMENTI

    Padomes Lēmums 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) par noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās grozījumu protokolu (OV L 198, 20.7.1987., 1.–2. lpp.)

    Starptautiskā Konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (OV L 198, 20.7.1987., 3.–10. lpp.)

    Starptautiskās preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas konvencijas grozījumu protokols (OV L 198, 20.7.1987., 11.–409. lpp.)

    Pēdējo reizi atjaunots: 17.09.2020

    Augša