Subsidiaritātes princips

 

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienību 5. pants – Kopīgi noteikumi – subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips

Līguma par Eiropas Savienības darbību Protokols (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu

Protokols (Nr. 1) par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā

KĀDS IR ŠĪ PANTA UN PROTOKOLU MĒRĶIS?

• Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā ir noteikts subsidiaritātes princips. Šis princips ir būtisks Eiropas Savienības (ES) darbībai un konkrētāk – ES līmeņa lēmumu pieņemšanas procesam. Tas jo īpaši nosaka, kad ES ir tiesīga pieņemt tiesību aktus. Tas ir minēts līdztekus šādiem diviem citiem principiem, kas arī tiek uzskatīti par būtiskiem Eiropas lēmumu pieņemšanas procesam: kompetences piešķiršanas princips un proporcionalitātes princips.
• Ar Lisabonas līgumu subsidiaritātes princips (kas sākotnēji tika ieviests ar Māstrihtas līgumu) tika pārskatīts, ieviešot kontroles mehānismus tā piemērošanas uzraudzībai:
  • Protokolu (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, kurā ir arī definēta subsidiaritātes principa piemērošana;
  • Protokolu (Nr. 1) par valstu parlamentu lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Subsidiaritātes principa definīcija

• Subsidiaritātes principa mērķis ir noteikt vispiemērotāko intervences līmeni jomās, kurās kompetence tiek dalīta starp ES un ES dalībvalstīm. Tas var attiekties uz pasākumiem ES, valstu vai vietējā līmenī. Jebkurā gadījumā, ES var iejaukties tikai tad, ja tā spēj rīkoties efektīvāk nekā dalībvalstis attiecīgajā valsts vai vietējā līmenī.
• Protokolā (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu ir noteikti šādi trīs kritēriji, kuru mērķis ir nodrošināt vēlamo intervences pakāpi ES līmenī:
  • Vai attiecīgajai darbībai ir starptautiski aspekti, kurus dalībvalstis nevar atrisināt?
  • Vai darbība valsts līmenī vai tās trūkums būtu pretrunā Līguma prasībām?
  • Vai darbībai ES līmenī ir acīmredzamas priekšrocības?
• Subsidiaritātes principa mērķis ir arī ciešāk satuvināt ES un tās iedzīvotājus, garantējot, ka pasākumi vajadzības gadījumā tiek veikti vietējā līmenī.

Papildināmība ar kompetences piešķiršanas un proporcionalitātes principiem

• Līguma par Eiropas Savienību 5. pants nosaka kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm. Vispirms tajā ir minēta atsauce uz kompetences piešķiršanas principu, saskaņā ar kuru ES darbojas tikai to kompetenču robežās, kas tai ir piešķirtas ar Līgumiem.
• Subsidiaritāte un proporcionalitāte ir principi, kas izriet no kompetences piešķiršanas principa. Tie nosaka, cik lielā mērā ES var īstenot kompetences, kas tai piešķirtas ar Līgumiem.
• Proporcionalitātes princips paredz, ka pasākumi, kurus ES īsteno nolūkā sasniegt Līgumos noteiktos mērķus, nedrīkst sniegties tālāk, nekā ir nepieciešams.
• Tādēļ ES kādā politikas jomā var rīkoties tikai tad, ja:
  • attiecīgā darbība ietilpst kompetencēs, kas ES piešķirtas ar Līgumiem (kompetences piešķiršanas princips);
  • ņemot vērā kompetences, kuras ES dala ar dalībvalstīm, vispiemērotākais līmenis Līgumos noteikto mērķu sasniegšanai ir ES līmenis (subsidiaritātes princips);
  • attiecīgās darbības saturs un forma nesniedzas tālāk nekā ir nepieciešams, lai sasniegtu Līgumos noteiktos mērķus (proporcionalitātes princips).

Subsidiaritātes principa piemērošanas uzraudzība

Iepriekš minētais protokols ir grozīts ar Lisabonas līgumu nolūkā uzlabot un pastiprināt uzraudzību.

• Mehānismi subsidiaritātes principa piemērošanas uzraudzībai tika izveidoti ar Protokolu (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu un Protokolu (Nr. 1) par valstu parlamentu lomu ES.
• Protokolā (Nr. 2), kas sākotnēji tika ieviests ar Amsterdamas līgumu, ir noteikts, ka tiesību aktu izstrādes procesā ir jāizpilda noteikti pienākumi. Tādējādi pirms iesniegt priekšlikumu par kādu leģislatīvo aktu, Eiropas Komisija veic vispusīgas konsultācijas un šādās konsultācijās, attiecīgā gadījumā, vērā ņem paredzēto darbību reģionālo un vietējo dimensiju. Šīs konsultācijas Komisijai dod iespēju apkopot valsts un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības viedokļus par tiesību akta priekšlikuma vēlamību, it īpaši attiecībā uz subsidiaritātes principu.
• Šajā protokolā Komisijai ir paredzēts arī pienākums tiesību aktu projektiem pievienot detalizētu paziņojumu, kurā apliecināta subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošana.

Saskaņā ar Protokolu (Nr. 1) ar Lisabonas līgumu tiek ieviesta reforma, paredzot valstu parlamentu ciešu iesaistīšanu subsidiaritātes principa piemērošanas uzraudzībā. Valstu parlamenti veic šādu divkāršu uzraudzību:

• tiem ir tiesības iebilst tiesību aktu izstrādes laikā. Tādējādi tie var noraidīt Komisijas tiesību akta priekšlikumu, ja uzskata, ka subsidiaritātes princips nav ievērots;
• tie var apstrīdēt tiesību aktu Eiropas Savienības Tiesā, ja uzskata, ka subsidiaritātes princips nav ievērots.

Lisabonas līgums nosaka arī to, ka Eiropas Reģionu komiteja veic subsidiaritātes principa piemērošanas uzraudzību. Gluži tāpat kā valstu parlamenti, arī Komiteja var Tiesā apstrīdēt tiesību aktu, kurš neatbilst subsidiaritātes principam.

Katru gadu Komisija sagatavo gada ziņojumu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu un par attiecībām ar valstu parlamentiem un, īstenojot labāka regulējuma iniciatīvu, publicē ikgadējus ziņojumus par subsidiaritāti un proporcionalitāti.

PAMATDOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija, I sadaļa – Kopīgi noteikumi, 5. pants (bijušais LES 5. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 18. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija. Protokols (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu (OV L 202, 7.6.2016., 206.–209. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija. Protokols (Nr. 1) par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā (OV L 202, 7.6.2016., 203.–205. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums. 2020. gada ziņojums par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu un par attiecībām ar valstu parlamentiem (COM(2021) 417 final, 23.7.2021.).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. “Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai – ES programma” (COM(2015) 215 final, 19.5.2015.).

Pēdējo reizi atjaunots: 17.05.2024