22.5.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 143/116

1.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas plānu no nākamā daudzgadu budžeta 2014.–2020. gadam EUR 50 miljardus piešķirt transporta, enerģētikas un digitālo komunikāciju tīklu infrastruktūras savienošanas uzlabošanai Eiropas Savienībā, un atzinīgi vērtē arī Eiropas obligāciju aizņēmumu principu piemērošanu infrastruktūru projektiem, t.i., “ES projektu obligācijas”, kuras var radīt pastiprinošu efektu, mobilizējot publisko un privāto kapitālu, lai apmierinātu vajadzības pēc ieguldījumiem, kas prognozētas EUR 1 000 miljardu apmērā.

1.2.

Mērķtiecīgi ieguldījumi šajās svarīgajās infrastruktūrās veicinās tirdzniecību, izaugsmi, konkurētspēju un jaunu darba vietu izveidi, kas šobrīd ārkārtīgi nepieciešama Eiropā.

1.3.

Tā kā tradicionālā ieguldījumu finansēšana no publiskiem līdzekļiem šajā krīzes laikā kļūst arvien grūtāka, jauna veida finansēšanas instrumentu izmantošana Eiropas Savienībā, ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un ievērojot dažus nosacījumus (sk. TEN/472), būtu inovatīvs papildu risinājums, lai pensiju fondus, apdrošinātājus un citus kapitāla tirgus ieinteresētos dalībniekus mudinātu līdzekļus ieguldīt ilgtermiņa projektos.

1.4.

EESK atbalsta Komisijas centienus meklēt novatoriskus risinājumus lielākas privāto noguldījumu daļas piesaistīšanai, tomēr uzskata, ka šādu risinājumu mērķim ir jābūt ne tikai liela apjoma kapitālieguldījumu piesaistīšanai, bet tie jāstrukturē tā, lai interese rastos arī mazajiem noguldītājiem.

1.5.

Tas, cik svarīga ir pietiekami lielu līdzekļu ieguldīšana piemērotos, modernos, elastīgos un ilgtspējīgos infrastruktūras tīklos (tostarp personām ar invaliditāti), nav mērāms naudas izteiksmē vien — šie ieguldījumi ir jāvērtē arī sociālās un teritoriālās kohēzijas aspektā un no ekoloģiskā un piegādes drošuma viedokļa.

1.6.

Vienīgi apvienojot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa publisko finansējumu, kā arī privāto finansējumu ar Savienības finansējumu, būs iespējams sasniegt infrastruktūras tīklu savienojumu jomā izvirzītos mērķus.

1.7.

Tātad Komisijai, izraugoties līdzfinansējamos projektus, jāņem vērā ne vien to, vai projektam ir augsta ES pievienotā vērtība, bet arī — valstij vai reģionam nozīmīgas infrastruktūras attīstības vajadzības.

1.8.

Ieguldījumi infrastruktūrās ir būtiski arī no ES un valstu drošības viedokļa, un tas būtu jāņem vērā gan projektus plānojot, gan uzsākot to apstiprināšanas procedūru. Praktiski tie ir pamatnosacījumi, lai konkrēti pabeigtu Eiropas Savienībā joprojām pastāvošo izolēto reģionu integrāciju.

1.9.

Tātad Savienībai, izmantojot Eiropas struktūrfondus, arī turpmāk pastāvīgi un proporcionāli jāpiešķir dalībvalstīm līdzekļi visa veida sociālās un ģeogrāfiskās sadrumstalotības novēršanai attiecībā uz piekļuves iespējām valstu tīklu infrastruktūrai.

1.10.

EESK atbalsta priekšlikumu par Eiropas transporta un enerģētikas tīklu un digitālās infrastruktūras savienošanas projektu centralizētu pārvaldību. Izmantojot šo triju nozaru sinerģiju un uzlabojot darbības noteikumus, tostarp racionalizējot kopīgu interešu projektiem piemērojamās atļauju piešķiršanas procedūras un saīsinot projektu īstenošanas termiņus, varēs samazināt šo projektu izmaksas un palielināt to efektivitāti.

1.11.

EESK aicina dalībvalstis atbalstīt Komisijas iniciatīvas šajā jomā, informēt un rosināt kapitāla tirgus un citus ieguldītājus aktīvi piedalīties šā pasākuma veiksmīgā īstenošanā.

2.1.

Priekšlikumā par jauno daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam Komisija ierosina konkrētus pasākumus integrētu Eiropas infrastruktūru atbalstam transporta, enerģētikas un digitālās komunikācijas jomās.

2.2.

Infrastruktūras izdevumi Eiropā pēdējo desmit gadu laikā kopumā ir samazinājušies, taču ekonomikas krīzes apstākļos mērķtiecīgi ieguldījumi šajā jomā ir būtisks izaugsmes faktors, un no tiem lielā mērā ir atkarīga Eiropas ekonomikas nākotne.

2.3.

Lai veicinātu minēto infrastruktūru attīstību un ievērotu prioritātes, kas izaugsmes jomā izvirzītas jaunajā stratēģijā vienotajam tirgum, Komisija ierosina jaunu “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu”.

2.4.

Ir pilnīgi skaidrs (un EESK to ir uzsvērusi daudzos atzinumos), ka integrētā ekonomikas zonā ārkārtīgi svarīgi ir visjaunāko tehnoloģiju, viedi, ilgtspējīgi un savstarpēji pilnībā savienojami ceļu, dzelzceļu, ūdens un gaisa ceļu, multimodālo pārvadājumu, elektroenerģijas, naftas un gāzes cauruļvadu un platjoslas elektroniskās saziņas tīkli. Pārrāvumi un problemātiskie posmi Eiropas tīklu savstarpējā savienojumā būtiski kaitē iekšējā tirgus pilnīgai izveidei, rada atšķirības starp reģioniem un ir iemesls Eiropas atkarībai no trešām valstīm, jo īpaši enerģētikas jomā.

2.5.

Mērķtiecīgi ieguldījumi šajās svarīgajās infrastruktūrās veicinās tirdzniecību, izaugsmi, konkurētspēju un jaunu darba vietu izveidi, kas šobrīd ārkārtīgi nepieciešama Eiropā.

2.6.

Ieguldījumi lielo infrastruktūru tīklu projektos pēc būtības ir ilgtermiņa projekti, tiem vajadzīgi vērienīgi ieguldījumi, turklāt to ekonomiskais izdevīgums, īpaši būvniecības posmā un šo tīklu darbības sākumposmā, vienmēr pakļauts lielam riskam (jo nav pietiekami izvērtētas izmaksas, pārvērtēts satiksmes apjoms un finansējuma paketes sarežģītība).

2.7.

Tā kā šos projektus nav iespējams finansēt ar valstu, reģionu vai Savienības publiskajām finansēm vien, Komisija piedāvā jaunu finanšu instrumentu — infrastruktūras savienošanas mehānismu —, kā arī pārskatītas pamatnostādnes transporta, enerģētikas un IKT jomā, lai piesaistītu citus privātā un publiskā finansējuma līdzekļus, vienlaikus vairojot uzticēšanos infrastruktūru projektiem un samazinot to riska profilu privāto investoru skatījumā.

2.8.

Šajā nolūkā Komisija ir iesniegusi virkni priekšlikumu:

3.1.

Lai paātrinātu ieguldījumus Eiropas transporta, enerģētikas un digitālo komunikāciju tīklos un mobilizētu vajadzīgos publiskā un privātā sektora līdzekļus, Komisija ierosina laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam:

4.1.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvas ar mērķi veicināt un koordinēt ieguldījumus stratēģiskos projektos ar augstu ES pievienoto vērtību un laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam ierosināt tradicionālajam piešķīrumu finansējumam alternatīvus risinājumus.

4.2.

EESK atbalsta ierosinājumu Eiropas transporta, enerģētikas un digitālo komunikāciju tīklu savienošanas projektiem paredzēt finansēšanas un centralizētas pārvaldības mehānismu un kopējas darba programmas, par kurām tieši atbildīga Komisija, kurai vajadzības gadījumā palīdz izpildaģentūra. Izmantojot šo triju nozaru sinerģiju un uzlabojot darbības noteikumus, tostarp racionalizējot kopīgu interešu projektiem piemērojamās atļauju piešķiršanas procedūras un saīsinot projektu īstenošanas termiņus, varēs samazināt šo projektu izmaksas un palielināt to efektivitāti.

4.3.

Tātad EESK atbalsta priekšlikumu noteikt prioritāru statusu projektiem, kuriem ir pievienotā vērtībā un nepieciešamība Eiropā, lai panāktu Eiropas tīklu un dalībvalstu infrastruktūru savienošanu. Komiteja tomēr norāda, ka teritoriālai un sociālai kohēzijai nepieciešams, lai Eiropas Savienība turpinātu pastāvīgi un proporcionāli piešķirt līdzekļus dalībvalstīm sociālās un ģeogrāfiskās sadrumstalotības novēršanai attiecībā uz piekļuves iespējām valsts tīklu infrastruktūrai un piegādes drošības garantēšanai, izmantojot Eiropas struktūrfondus.

4.4.

EESK atzīst, ka nepieciešamība pēc piemērotiem, moderniem, elastīgiem, ilgtspējīgiem un pieejamiem infrastruktūras tīkliem (tostarp personām ar invaliditāti) nav mērāma naudas izteiksmē vien. Šie ieguldījumi ir nepieciešami arī no sociālās un teritoriālās kohēzijas un vides aizsardzības viedokļa un Komisijai, izvēloties līdzfinansējumos projektus, tas jāņem vērā.

4.5.

Ieguldījumi infrastruktūrās ir būtiski arī no ES un valstu drošības viedokļa, un tas būtu jāņem vērā gan projektus plānojot, gan uzsākot to apstiprināšanas procedūru. Praktiski tie ir pamatnosacījumi, lai konkrēti pabeigtu Eiropas Savienībā joprojām pastāvošo izolēto reģionu integrāciju.

4.6.

Lai gan Savienības finanšu ieguldījums EUR 50 miljardu apmērā ir ļoti būtisks, tomēr tā ir tikai neliela daļa no Komisijas apzinātajām ieguldījumu vajadzībām.

4.7.

Jebkurā gadījumā lielākā daļa ieguldījumu būs jānodrošina dalībvalstīm un privātajiem ieguldītājiem, bet Savienības finanšu ieguldījumam jākalpo par “sākumkapitālu”, kas rosinātu dalībvalstis un tirgus dalībniekus veikt lielākus ieguldījumus.

4.8.

Taču budžeta problēmu un publisko finanšu konsolidācijas pasākumu dēļ daudzas dalībvalstis plāno samazināt ieguldījumu apjomu vai pārtraukt ieguldījumu programmu īstenošanu; tas noteikti negatīvi ietekmēs privāto ieguldījumu pieplūdi.

4.9.

Vienīgi apvienojot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa publisko finansējumu, kā arī privāto finansējumu ar Savienības finansējumu, būs iespējams sasniegt infrastruktūras tīklu savienojumu jomā izvirzītos mērķus.

4.10.

Ieguldījumi infrastruktūras jomā veicinās pāreju uz ekonomiku un sabiedrību ar zemu oglekļa emisijas līmeni.

4.11.

Ņemot vērā Komisijas apņemšanos, pirmkārt, Savienības programmās iekļaut stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus, un jo īpaši mērķus klimata pārmaiņu jomā, un, otrkārt, šo mērķu sasniegšanai paredzēt vismaz 20 % no Savienības budžeta, EESK atbalsta Komisijas lēmumu ES budžetu izmantot ieguldījumiem un izraisīt pastiprinošu efektu, mobilizējot privāto kapitālu. Svarīgi ir samazināt regulējuma risku un kapitāla izmaksas trešo pušu ieguldītājiem, kuri meklē iespēju veikt ieguldījumus ilgtermiņa projektos; tā kā tradicionālā ieguldījumu finansēšana no publiskiem līdzekļiem šajā krīzes laikā kļūst arvien grūtāka, jauna veida finansēšanas instrumentu izmantošana, Eiropas Savienībai cieši sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku un ievērojot dažus nosacījumus, (sk. TEN/472), būtu inovatīvs papildu risinājums, lai pensiju fondus, apdrošinātājus un citus kapitāla tirgus ieinteresētos dalībniekus mudinātu līdzekļus ieguldīt ilgtermiņa projektos.

4.12.

EESK atbalsta Komisijas centienus meklēt novatoriskus risinājumus lielākas privāto noguldījumu daļas piesaistīšanai, tomēr uzskata, ka šādu risinājumu mērķim ir jābūt ne tikai liela apjoma kapitālieguldījumu piesaistīšanai, bet tie jāstrukturē tā, lai interese rastos arī mazajiem noguldītājiem.

4.13.

Tā kā nav citu potenciālu risinājumu, EESK pauž nožēlu par dažu dalībvalstu atturīgo vai pat noraidošo attieksmi pret obligāciju aizņēmumiem; Komiteja cer, ka no 2012. līdz 2013. gadam paredzētajā izmēģinājuma posmā, kurā tiks izmantoti līdz pat EUR 230 miljoni pašreizējā ES budžeta, izdosies pamudināt kapitāla tirgus, pensiju fondus, apdrošināšanas uzņēmumus u. c. veikt ilgtermiņa ieguldījumus un pārliecināt par paredzēto pasākumu pamatotību.