Finansējums inovācijai un uzņēmumiem (Eiropas Investīciju fonds)

KOPSAVILKUMS

Eiropas Investīciju fonds (EIF) nodrošina riska kapitāla finansējumu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam. Tā akcionāri ir Eiropas Investīciju banka (EIB), Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija, kā arī publiskas un privātas finanšu iestādes, pašlaik — no 15 ES valstīm un Turcijas.

KĀDS IR ŠO STATŪTU MĒRĶIS?

Tajos noteikti:

EIF uzdevumi un darbība;
vadības struktūru funkcionēšanas un lēmumu pieņemšanas sistēma;
EIF reģistrētais pamatkapitāls;
sistēma, kas attiecas uz EIF dalībniekiem un akcijām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

EIF var īstenot savu darbību ES valstu, ES kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu teritorijā. Pilnsapulce var nolemt, ka ar īpašām pilnvarām EIF var īstenot savu darbību ārpus iepriekš minētā ģeogrāfiskā mēroga.
EIF ir juridiskas personas statuss, un tas ir finansiāli patstāvīgs.
Tas atbalsta ES mērķus uzņēmējdarbības, izaugsmes, inovācijas, pētniecības un nodarbinātības jomās, veicot šādas darbības:
- sniedz garantijas, kā arī citus pielīdzināmus instrumentus attiecībā uz aizdevumiem un citām finansiālajām saistībām jebkādā juridiski pieļaujamā formā;
- iegūst, tur, pārvalda un atbrīvojas no līdzdalības daļām jebkurā uzņēmumā, ievērojot pilnsapulcē pieņemtos nosacījumus;
- veic citus pasākumus, kas saistīti ar tā pienākumiem, tostarp aizņēmuma operācijas.
EIF reģistrētais pamatkapitāls ir EUR 4,5 miljardi, un tas ir sadalīts 4500 daļās ar vienu miljonu euro lielu nominālvērtību par katru daļu, uz kurām var parakstīties fonda locekļi. Ar pilnsapulces lēmumu to var palielināt.
EIF locekļi ir atbildīgi par fonda saistībām tikai līdz tādam viņu attiecīgā parakstītā kapitāla daļas apmēram, kas nav samaksāts.

Vadības struktūras

EIF vada un pārvalda pilnsapulce, Direktoru padome un ģenerāldirektors.

1.
Pilnsapulci veido EIF akcionāri. Tā parasti pieņem lēmumus ar balsu vairākumu un tiek sasaukta vismaz reizi gadā. Priekšlikumus lēmuma pieņemšanai var iesniegt arī rakstiskajā procesā. Pilnsapulces pilnvaras paredz, ka tā:
- lemj par EIF reģistrētā pamatkapitāla palielināšanu;
- apstiprina jebkādas izmaiņas statūtos un reglamentā;
- lemj par jaunu locekļu uzņemšanu;
- apstiprina gada ziņojumu un gada pārskatu;
- lemj par EIF tīrā ienākuma izlietošanu un sadali;
- ieceļ Direktoru padomes un Revīzijas padomes locekļus un šo locekļu vietniekus.

2.
Direktoru padomes locekļus uz divu gadu termiņu ieceļ pilnsapulce un izraugās EIF akcionāri. Padome parasti sanāk 10 reizes gadā, un priekšlikumus lēmumu pieņemšanai var iesniegt rakstiskajā procesā. Padomes locekļi strādā EIF interesēs un, veicot savus pienākumus, atskaitās pilnsapulcei. Tā:
- lemj par visām EIF darbībām (atsevišķos gadījumos šīs pilnvaras tiek deleģētas ģenerāldirektoram);
- pieņem pamatnostādnes un norādījumus attiecībā uz fonda darbību un vadību;
- ieceļ un var atlaist fonda ģenerāldirektoru un viņa vietnieku;
- izstrādā priekšlikumus iesniegšanai pilnsapulcei;
- izstrādā vispārējos nosacījumus EIF akciju iegūšanai.

Direktoru padomes priekšsēdētājs tiek ar balsu vairākumu iecelts no padomes locekļu vidus. Lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, klātesot vismaz pusei no padomes locekļiem.

3.
Ģenerāldirektors, kuru var iecelt uz pieciem gadiem, atskaitās padomei. Darbojoties neatkarīgi, viņš/viņa ir atbildīgs(-a) par ikdienas vadību un viņam/viņai ir:
- jārīkojas atbilstoši padomes pieņemtajām pamatnostādnēm;
- jāiesniedz padomei gada ziņojums un citi ziņojumi;
- jāpārrauga gada pārskata sagatavošana.

Kā darbojas EIF

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir daļa no Eiropas Investīciju bankas grupas. Tā pamatuzdevums ir atbalstīt Eiropas mikro, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), atvieglojot tiem piekļuvi finansējumam. EIF veido un attīsta riska un izaugsmes kapitālu, garantijas un mikrofinansēšanas instrumentus, kas īpaši paredzēti šim tirgus segmentam. Šajā lomā EIF sekmē ES mērķu sasniegšanu attiecībā uz atbalstu inovācijai, pētniecībai, attīstībai, uzņēmējdarbībai, izaugsmei un nodarbinātībai.

EIF pārskatus revidē neatkarīgs ārējs revidents. EIF Revīzijas padomē ir trīs locekļi, kurus attiecīgi izvirza EIF, Eiropas Komisija un finanšu iestāžu akcionāri, kā arī viens vietnieks, ko rotācijas kārtībā izraugās trīs akcionāru grupas. Locekļus ieceļ un tie atskaitās pilnsapulcei. Kā pārraudzības struktūra Revīzijas padome, pamatojoties pati uz savām zināšanām un spriedumu, ik gadu pārliecinās, vai EIF darbība tikusi veikta saskaņā ar statūtiem un reglamentu un vai finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par EIF finansiālo stāvokli attiecībā uz tā aktīviem un pasīviem, un tā darbības rezultātiem pārskata finanšu gadā.

EIF kopējās saistības garantiju sniegšanas operācijām nedrīkst pārsniegt parakstītā kapitāla apmēru vairāk kā trīs reizes. Saskaņā ar statūtu 26. pantu šo maksimumu var palielināt ar pilnsapulces lēmumiem līdz augstākais astoņkārtīgam parakstītā kapitāla apmēram. Pilnsapulce pieņem lēmumu attiecībā uz līdzdalības daļām.

Domstarpības starp EIF un palīdzības saņēmējiem tiek risinātas valstu tiesās vai šķīrējtiesās. Domstarpības par EIF struktūru noteiktajiem pasākumiem ir Eiropas Savienības Tiesas piekritībā.

Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (Protokols Nr. 7) attiecas arī uz fondu, tā struktūru locekļiem un tā personālu.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds

Sadarbībā ar Eiropas Komisiju, EIF un EIB ir galvenā nozīme Investīciju plānā Eiropai, izveidojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF). ESIF, kas uzsāka darbību 2015. gadā, mērķis ir mobilizēt privāto finansējumu stratēģiskām investīcijām, kurām nepietiek vienīgi ar finanšu līdzekļiem, kas pieejami tirgos. EIF ir atbildīgs par finanšu darbību īstenošanu MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumu (proti, uzņēmumi ar 250 līdz 3000 darbiniekiem) atbalstam ESIF MVU daļas ietvaros.

KONTEKSTS

EIF izveidots 1994. gadā, un tā galvenā mītne atrodas Luksemburgā.

AKTS

Eiropas Investīciju fonda statūti, ko pilnsapulce apstiprinājusi 1994. gada 14. jūnijā un grozījusi 2000. gada 19. jūnijā, 2007. gada 30. novembrī, 2012. gada 8. martā un 2014. gada 27. maijā (OV C 95, 21.3.2015., 22.–31. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 19.10.2015

Top