Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Korupcijas apkarošana privātajā sektorā

 

KOPSAVILKUMS:

Pamatlēmums 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA MĒRĶIS?

  • Tajā tiek noteikta kriminālatbildība gan par aktīvo*, gan pasīvo korupciju* privātajā sektorā. Juridiskās personas* par šādiem nodarījumiem var tikt sauktas pie atbildības.
  • Ar to atceļ Vienoto rīcību 98/742/TI.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Korupcijas jēdziena iekļaušana valsts krimināllikumā

  • Savienības dalībvalstīm ir pienākums sodīt par darbībām, kas tiek apzināti veiktas uzņēmējdarbības gaitā:
    • kukuļa došana personai: rīcība, ar ko personai, kas jebkādā statusā vada privātā sektora subjektu vai strādā tā labā, tieši vai ar starpnieku sola, piedāvā vai sniedz jebkāda veida nepamatotu labumu šai personai pārkāpjotvai kādai trešajai pusei tādēļ, lai šī persona, nepildot savus pienākumus*, izpildītu jebkādu darbību vai atturētos no tās izpildes;
    • nepamatota labuma pieprasīšana: rīcība, ar ko tieši vai ar starpnieku pieprasa vai saņem jebkāda veida nepamatotu labumu vai solījumu par šādu labumu pašam vai kādai trešajai pusei, vienlaikus jebkādā statusā vadot privātā sektora subjektu vai strādājot tā labā, lai, nepildot savus pienākumus, izpildītu jebkādu darbību vai atturētos no tās izpildes.
  • Iepriekš minētais attiecas uz uzņēmējdarbību peļņas un bezpeļņas organizācijās. Pieņemšanas laikā Savienības dalībvalstis varēja ierobežot darbības jomu, kas izraisa vai varētu izraisīt konkurences traucējumus attiecībā uz preču vai komercpakalpojumu pirkšanu. Šis ierobežojums vairs nav spēkā. Ierobežojumi ir spēkā piecus gadus no 2005. gada 22. jūlija.
  • Savienības dalībvalstīm jāpaziņo Padomei, kā tās gatavojas rīkoties šī pamatlēmuma pieņemšanas laikā. Padomei Savienības dalībvalstu deklarācijas saistībā ar ierobežojumiem ir jāpārskata līdz 2010. gada 22. jūlijam.

Juridisko un fizisko personu atbildība

  • Šī lēmuma mērķis ir nodrošināt, ka pie atbildības var saukt ne tikai fiziskas personas, piemēram, darbiniekus, bet arī juridiskas personas, piemēram, uzņēmumus.
  • Attiecībā uz fizisku personu atbildību, Savienības dalībvalstīm jānodrošina, ka par paredzētajiem nodarījumiem piemēro maksimālo sodu, kas ir vismaz 1–3 gadu cietumsods. Piemēram, ja kādā Savienības dalībvalstī par rīcību ir paredzēts sods, kura maksimums ir vismaz viens gads ieslodzījumā, savukārt citā dalībvalstī – divi gadi ieslodzījumā, abas lietas atbilst pamatlēmumā noteiktajiem kritērijiem. Savienības dalībvalstis var piemērot arī striktākus juridiskos ierobežojumus attiecībā uz maksimālo ieslodzījuma termiņu.
  • Tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību var uz laiku apturēt. Pamudinājums veikt kādu no iepriekš minētajām darbībām, kā arī šādu darbību atbalstīšana vai līdzdalība tajās, arī jāuzskata par noziedzīgu nodarījumu.
  • Juridiskas personas var saukt pie atbildības par nodarījumu, kas saistīts ar korupciju, ja šo nodarījumu tās labā izdarījusi fiziska persona, kura darbojās atsevišķi vai kā juridiskas personas iestādes locekle, pamatojoties uz:
    • pilnvarām pārstāvēt juridisku personu;
    • pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskas personas vārdā;
    • pilnvarām īstenot kontroli juridiskās personas iekšienē.
  • Sankcijas juridiskām personām var ietvert naudassodus par krimināli sodāmiem vai cita veida likumpārkāpumiem. Turklāt Savienības dalībvalstis var apsvērt aizliegumu saņemt valsts pabalstus vai atbalstu, īslaicīgu vai pastāvīgu komercdarbības veikšanas aizliegumu u. c.

Jurisdikcija

Katra Savienības dalībvalsts nosaka tās jurisdikciju attiecībā uz pārkāpumiem, ja attiecīgo pārkāpumu izdara:

  • pilnīgi vai daļēji tās teritorijā;
  • kāds tās valsts pilsonis;
  • par labu juridiskai personai, kuras galvenais birojs atrodas minētās dalībvalsts teritorijā.

Šo pamatlēmumu piemēro Gibraltāram.

Šo pamatlēmumu ietekmē Eiropas Savienības Tiesas spriedums Lietā C-176/03 attiecībā uz pilnvaru sadali krimināllietās starp Eiropas Komisiju un Padomi.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Savienības dalībvalstīm, lai izpildītu pamatlēmuma noteikumus, nepieciešamie pasākumi ir jāveic līdz 2005. gada 22. jūlijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Aktīvā korupcija: kukuļa došana personai, lai šī persona prettiesiski veic konkrētu darbību savu dienesta pienākumu ietvaros.
Pasīvā korupcija: kukuļu ņemšana.
Juridiska persona: subjekts, kam šāds statuss ir atbilstīgi piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai citas valsts iestādes, kas darbojas, īstenojot valsts varu, un sabiedriskas starptautiskas organizācijas.
Pienākumu nepildīšana: saprot atbilstoši valsts tiesību aktiem. Jēdzienam “pienākumu nepildīšana” valsts tiesību aktos jāattiecas vismaz uz nelojālu rīcību, ko veido likumā noteikto pienākumu nepildīšana vai attiecīgi to profesionālo noteikumu un norādījumu nepildīšana.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Pamatlēmums 2003/568/TI (2003. gada 22. jūlijs) par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54.–56. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā novērtē, cik lielā mērā dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmumu 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (COM(2019) 355 final, 26.7.2019.)

Pēdējo reizi atjaunots: 18.02.2020

Top