Elektroniskā tirdzniecība — ES standarta noteikumi

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2000/31/EK — elektroniskā tirdzniecība ES

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to ES tiek izveidoti standarta noteikumi attiecībā uz dažādiem ar elektronisko tirdzniecību saistītiem jautājumiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvu piemēro šādiem tiešsaistes pakalpojumiem:

• ziņu dienestu pakalpojumi (piemēram, ziņu vietnes);
• (grāmatu, finanšu pakalpojumu, tūrisma pakalpojumu) tirdzniecība;
• reklamēšana;
• (juristu, ārstu, nekustamā īpašuma aģentu) profesionālie pakalpojumi;
• izklaides pakalpojumi;
• starpnieku pamatpakalpojumi (piekļuve internetam, informācijas pārraidīšana un glabāšana);
• bezmaksas pakalpojumi, ko finansē ar reklamēšanu, sponsorēšanu utt.

Direktīvā ir paredzēts, ka šādu pakalpojumu sniedzēji ir pakļauti tās ES valsts tiesību aktiem (attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un veikšanu), kurā atrodas to reģistrētais galvenais birojs, nevis tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas to izmantotie serveri, e-pasta adreses vai pasta kastītes.

Valstu valdībām ir jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji pastāvīgi un viegli pieejamā veidā publicē pamatinformāciju par savu darbību (nosaukumu, adresi, reģistrācijas numuru utt.).

Reklamēšana

Valstu valdībām ir jānodrošina, ka reklamēšana notiek, ievērojot konkrētus noteikumus:

• tā ir skaidri atpazīstama kā reklamēšana;
• par reklamēšanu atbildīgā persona vai uzņēmums ir skaidri atpazīstams;
• veicinoši piedāvājumi, spēles vai sacensības ir skaidri atpazīstamas, un dalības noteikumi ir viegli pieejami un skaidri un vienkārši izklāstīti.

Surogātpasts

Nelūgtiem e-pasta ziņojumiem (surogātpastam) arī ir jābūt skaidri atpazīstamiem. Uzņēmumiem, kuri izsūta surogātpastu, regulāri ir jāizskata un jāievēro atsacīšanās (opt-out) reģistri, kuros var reģistrēties cilvēki, kas nevēlas saņemt šādus e-pasta ziņojumus.

Tiešsaistē noslēgti līgumi

Visās ES valstīs elektroniskajiem līgumiem ir jāpiešķir tāds pats juridiskais statuss kā papīra formātā noslēgtiem līgumiem.

Šajos līgumos skaidri un saprotami ir jāizklāsta arī šāda informācija:

• tehniskie posmi, kas patērētājiem jāievēro, lai noslēgtu līgumu;
• vai pakalpojuma sniedzējs glabā noslēgto līgumu un vai patērētāji vēlāk to varēs aplūkot;
• kā patērētāji var noteikt un labot drukas kļūdas pirms pasūtījuma izdarīšanas;
• valodas, kādās līgumu iespējams noslēgt.

Patērētājiem ir jānodrošina iespēja saglabāt un izdrukāt līgumus un vispārējos noteikumus.

Sk. arī Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām.

Pasūtījumi tiešsaistē

Pasūtījumiem tiešsaistē piemēro šādas prasības:

• pakalpojuma sniedzējam bez liekas kavēšanās jāapliecina pasūtījuma saņemšana ar elektroniskiem līdzekļiem (pa e-pastu vai izmantojot cita veida elektronisku ziņojumu);
• pasūtījumu (vai pasūtījuma saņemšanas apliecinājumu) uzskata par saņemtu, kad pircējs (pasūtītājs) var tam piekļūt.

Sk. arī Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem.

Esošo tiesību aktu īstenošana

Direktīvā ir aicināts nodrošināt gan pašregulāciju no pakalpojumu sniedzēju puses, gan līdzregulāciju no valstu valdību puses. Kā piemērus var minēt:

• ES līmeņa rīcības kodeksus;
• tiešsaistes sistēmas strīdu noregulējumam bez tiesas, jo īpaši gadījumos, kad pārdevējs un pircējs atrodas dažādās valstīs.

ES valstīm ir jānodrošina arī ātri un efektīvi juridisko problēmu risinājumi tiešsaistē, kā arī jānodrošina, ka sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

Pakalpojumu sniedzēju saistības

Tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā vienkāršās līnijas (mere conduit), superātrās līnijas (caching) vai glabāšanas pakalpojumus, nav atbildīgi par informāciju, ko tie pārraida vai glabā, ja vien tie izpilda noteiktus nosacījumus. Informācijas glabāšanas pakalpojumu sniedzēji ir atbrīvoti no atbildības, ja vien:

• tiem nav faktisku zināšanu par nelikumīgu darbību vai informāciju;
• tie pēc šādu ziņu iegūšanas rīkojas ātri, lai izņemtu šādu informāciju vai liegtu tai pieeju.

Valstu valdībām ir liegts pakalpojumu sniedzējiem uzlikt vispārējas pārraudzības pienākumu attiecībā uz to pārraidīto vai uzglabāto informāciju, lai atklātu un novērstu nelikumīgu darbību.

KONTEKSTS

Direktīva par elektronisko tirdzniecību

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”) (OV L 364, 9.12.2004., 1.–11. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 13.10.2015