ES politika saistībā ar Arktikas reģionu

Nekur citur klimata pārmaiņas nav tik acīmredzamas kā Arktikas reģionā. Tiek prognozēts, ka tuvākajos 30-40 gados Ziemeļu ledus okeāns vasarās būs gandrīz brīvs no ledus. Eiropas Savienība ir apņēmusies aizsargāt vidi un apkarot klimata pārmaiņas šajā reģionā.

AKTS

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Savienības politikas izstrāde saistībā ar Arktikas reģionu: kopš 2008. gada panāktais progress un turpmākie pasākumi (JOIN(2012) 19 final, 26.6.2012.).

KOPSAVILKUMS

Nekur citur klimata pārmaiņas nav tik acīmredzamas kā Arktikas reģionā. Tiek prognozēts, ka tuvākajos 30-40 gados Ziemeļu ledus okeāns vasarās būs gandrīz brīvs no ledus. Eiropas Savienība ir apņēmusies aizsargāt vidi un apkarot klimata pārmaiņas šajā reģionā.

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Komisijas un Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgajā paziņojumā (KP) ir atspoguļota ES rīcība vides aizsardzības jomā šajā reģionā. Tajā ir arī pausts atbalsts ES investīciju palielināšanai globālā un ilgtspējīgā attīstībā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

2008. gadā Komisija pieņēma pirmo Paziņojumu par Arktikas reģionu, ierosinot ES Arktikas politiku ar trim galvenajiem mērķiem:

• aizsargāt un saglabāt Arktiku kopā ar reģiona iedzīvotājiem;
• veicināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;
• rosināt starptautisko sadarbību.

Šajā 2012. gada kopīgajā paziņojumā ir sniegts pārskats par ES ieguldījumu Arktikas reģionā kopš 2008. gada. Tas sniedz ievirzi ES iesaistei Arktikā nākotnē, lai kopīgi risinātu problēmas, kas saistītas ar vides aizsardzību un ilgtspējīgu reģiona attīstību.

Stratēģiski svarīgs reģions

Arktikas stratēģiskā nozīme arvien palielinās. Mainīgā Arktikas ainava tagad paver iespējas jauniem transporta maršrutiem, kā arī dabas resursu un minerālresursu, piemēram, naftas un gāzes, izmantošanai. Ziemeļu jūras ceļš, kas stiepjas no Eiropas līdz Āzijai, ļautu par apmēram vienu trešdaļu saīsināt laiku, kas kravas kuģiem nepieciešams, lai kuģotu starp Kluso okeānu un Atlantijas okeānu.

Lai gan tas dos ieguldījumu reģiona un pasaules tautsaimniecībā, tas var arī negatīvi ietekmēt Arktikas neaizsargāto vidi. Šī iemesla dēļ KP ir ierosināta jauna ES Arktikas politika, kas vērsta uz trim jomām:

• 1.

  atbalsts pētniecībai unzināšanām , lai risinātu ar vidi un klimata pārmaiņām saistītās problēmas Arktikā: programma “Apvārsnis 2020” mēģina veidot plašu sadarbību ar pētniekiem, kas specializējušies Arktikas jautājumos. Ir izveidots arī Eiropas Arktikas informācijas centrs, lai nodrošinātu informāciju par ES lomu Arktikā;

• 2.

  atbildīga rīcība, lai nodrošinātu to, ka ekonomiskā attīstība Arktikā ir balstīta uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu un vides zināšanām. Galvenais mērķis ir sadarboties ar Arktikas partneriem (tostarp privāto sektoru), lai izstrādātu videi nekaitīgas zema riska tehnoloģijas, ko varētu izmantot ieguves rūpniecības un kuģniecības nozarēs. ES pēta arī iespējas īstenot inovatīvu saimniecisko darbību, piemēram, ekotūrismu;

• 3.

  konstruktīva iesaiste un dialogs ar Arktikas reģiona valstīm, pamatiedzīvotājiem un citiem partneriem, lai palielinātu izpratni un kopīgi risinātu problēmas.

ES atbalsts

Kopš 2008. gada ES ir nodrošinājusi vairāk nekā EUR 1,14 miljardus ES Arktikas reģionu (Dānijas, Somijas un Zviedrijas) ekonomiskā, sociālā un vides potenciāla attīstīšanai. ES struktūrfondi ir snieguši ievērojamu ieguldījumu Arktikas reģiona attīstībā ar tādām iniciatīvām kā apakšprogramma“Sápmi” , lai atbalstītu sāmu tautas kultūras un rūpniecības attīstību.

ES ir arī ieguldījusi aptuveni EUR 200 miljonus starptautiskajā pētniecībā Arktikā. ES ir lielākā ieguldītāja Ziemeļu dimensijas vides partnerības (NDEP) atbalsta fondā, kas atbalsta projektus Arktikas Barenca jūras reģionā.

Starptautiskā sadarbība

ES izvirzītie mērķi ir atbalstīt starptautiskos centienus apkarot klimata pārmaiņas, izmantojot alternatīvus enerģijas avotus un pētniecību.

Arktikas reģiona valstis sadarbojas, pamatojoties uz ANO Jūras tiesību konvenciju. Arktikas Padome ir kļuvusi par galveno reģionālo iestādi, kurā ir pārstāvētas visas Arktikas reģiona valstis (Amerikas Savienotās Valstis, Dānija, Islande, Kanāda, Krievija, Norvēģija, Somija, Zviedrija), kā arī pamatiedzīvotāju kopienas.

KONTEKSTS

ES ir no Arktikas reģiona ievesto resursu (ogļūdeņražu un izejvielu) un preču (piemēram, zivju) svarīgs galamērķis. Tāpēc daudzas tās politikas jomas un tiesību akti būtiski ietekmē Arktikas reģiona valstu valdības, to uzņēmumus un patērētājus.

Plašāka informācija ir pieejama ES Arktikas politikai veltītajā sadaļā Eiropas Savienības Ārējās darbības dienesta tīmekļa vietnē.

GALVENIE TERMINI

Ekotūrisms: atbildīga ceļošana uz dabas teritorijām, saglabājot apkārtējo vidi un uzlabojot vietējo iedzīvotāju labklājību (Starptautiskās ekotūrisma savienības definīcija).

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Savienība un Arktikas reģions (COM(2008) 763 galīgā redakcija, 20.11.2008.).

Kopīgs dienestu darba dokuments. Eiropas Savienības Arktikas politikas izstrādes ietvaros īstenoto aktivitāšu uzskaite, kas ir pavaddokuments dokumentam Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Savienības politikas izstrāde saistībā ar Arktikas reģionu: kopš 2008. gada panāktais progress un turpmākie pasākumi (SWD(2012) 182 final, 26.6.2012.).

Kopīgs dienestu darba dokuments. Kosmoss un Arktika, kas ir pavaddokuments dokumentam Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Savienības politikas izstrāde saistībā ar Arktikas reģionu: kopš 2008. gada panāktais progress un turpmākie pasākumi (SWD(2012) 183 final, 26.6.2012.).

Pēdējo reizi atjaunots: 18.07.2015