Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa””

(COM(2021) 87 final – 2021/48(NLE))

(2021/C 341/04)

Galvenais ziņotājs:

Anastasis YIAPANIS

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 6.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. un 188. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Biroja lēmums	23.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	9.6.2021.
Plenārsesija Nr.	561
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	160/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka kopuzņēmumu (KU) darbības galīgie rezultāti ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas ekonomikas nākotnei. Tieši tagad ir pienācis laiks mobilizēt visus iespējamos resursus un pārveidot mūsu ekonomiku, paverot iespējas revolucionārām tehnoloģijām un ilgtspējīgiem ekonomikas modeļiem.

1.2.

Mijiedarbībai un sadarbībai ar citām Eiropas partnerībām būtu jākoncentrējas uz stratēģiskiem un ietekmes virzītiem rezultātiem. Sinerģija starp dažādām Savienības finansēšanas programmām un Savienības politikas virzieniem, kā arī sinerģija ar finansējumu ES un dalībvalstu līmenī ir būtiski svarīga, lai garantētu, ka pētniecības un inovācijas projektiem ir pēc iespējas lielāka ietekme.

1.3.

Nav pietiekamas skaidrības par to, vai un kā Eiropas partnerības būs atvērtas pēc iespējas lielākam ieinteresēto personu skaitam. EESK uzskata, ka atklātas līdzdalības un pārredzamības principiem vajadzētu būt vadošajiem visu kopuzņēmumu darbībā.

1.4.

Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju – gan kā speciālo zināšanu nodrošinātāju, gan kā komunikācijas kanālu – iesaistīšana ir ārkārtīgi svarīga, lai kopuzņēmumi gūtu panākumus. EESK aicina esošajās KU padomdevēju grupās veidot pastāvīgu pilsoniskās sabiedrības dialogu un kopuzņēmumu ieinteresēto personu grupās iesaistīt attiecīgos sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

1.5.

Atšķirīgi noteikumi dažādos kopuzņēmumos rada skaidrības trūkumu, un EESK aicina pēc iespējas izmantot vienādu pieeju un vienlaikus ievērot katra kopuzņēmuma specifiku.

1.6.

EESK pauž bažas par to organizāciju ierobežoto skaitu, kas paredzētas kā privāti dibinātāji vairākiem uzņēmumiem. Komiteja aicina nodrošināt arī atklātību un pārredzamību asociēto dalībnieku atlasē. Kopuzņēmumiem būtu jācenšas panākt, ka pēc iespējas vairāk dalībvalstu piedalās. Ieguvums, ko sniedz kļūšana par dalībnieku, ir ļoti ierobežots, ņemot vērā, ka pieteikšanās finansējumam notiek saskaņā ar atklāta uzaicinājuma principu. Tādēļ būtu jāpalielina privātajam sektoram paredzēto vietu skaits valdē, piemēram, kopuzņēmuma “Tīra aviācija” gadījumā.

1.7.

26. panta 4. punkta b) apakšpunkts būtu jāmaina uz “dalībnieku un ieguldījuma partneru finansiālie ieguldījumi kopuzņēmumā darbības izmaksu segšanai”. Ieguldījuma partneru loma nav skaidra attiecībā uz līdzdalību darbībās, iesaisti pārvaldībā, finansiālā ieguldījuma sniegšanu u. c.

1.8.

Cik vien iespējams, ir jānodrošina ES finansējuma sviras efekts un jāveicina privāti ieguldījumi, kas atspoguļo ieguldītāju kapacitāti. EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu, ka MVU gada izmaksām vajadzētu būt ievērojami zemākām, un atbalsta to, ka daļa no KU budžeta tiek atvēlēta MVU darbībām.

1.9.

EESK aicina precīzi izskaidrot katra kopuzņēmuma darba programmas izstrādes procedūru un iekļaut to regulas I daļā. Galīgie izpētes rezultāti būtu jādara pilnībā pieejami un jāizplata visām ES ieinteresētajām personām.

1.10.

EESK ļoti atzinīgi vērtē gan priekšlikumu atcelt partneru pienākumu ziņot par neattiecināmām izmaksām, gan nodomu izvairīties no dubultām revīzijām.

1.11.

Ir jārīkojas pašas ES interesēs un jāstiprina Eiropas Pētniecības telpa un Eiropas inovācijas spējas. EESK skaidri norāda, ka Eiropas Savienībā būtu jānodrošina lietderīgs rūpnieciskais pielietojums kopuzņēmumu veikto pētījumu rezultātiem, izmantojot Eiropas tehnoloģijas.

1.12.

Eiropas inovācija un patenti būtu labi jāaizsargā pret naidīgiem nodomiem un ekonomisko spiegošanu. Vienota spēka Eiropas patenta ieviešana ir obligāta, un intelektuālais īpašums un patenti ir viens no galvenajiem jautājumiem, taču tie nav minēti Komisijas tiesību akta priekšlikumā.

1.13.

EESK atzinīgi vērtē uzraudzības pienākumus attiecībā uz MVU iekļaušanu, ģeogrāfisko sastāvu un līdzfinansējuma likmi. Būtu jāievieš arī kvalitatīvi rādītāji, piemēram, ieviesto inovāciju veids, pilsoniskajai sabiedrībai sniegtās priekšrocības un radīto jauno darbvietu skaits.

2.   Ievads

2.1.

Eiropas atveseļošanas stratēģija ir ļoti skaidra un vērsta uz divējādo – zaļo un digitālo – pārkārtošanos un stratēģiskās atkarības novēršanu. Šajā sakarā kopuzņēmumiem ir ļoti svarīga loma, lai pulcētu Eiropas ekspertus no dažādām ekonomikas nozarēm, veicinātu konkurētspēju, uzlabotu prasmes un stiprinātu rūpniecisko pamatu.

2.2.

Eiropas Komisija ierosina pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” II pīlāra “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ietvaros izveidot deviņus kopuzņēmumus: “Apritīga biobāzēta Eiropa”, “Tīra aviācija”, “Tīrs ūdeņradis”, “Eiropas dzelzceļš”, Global Health EDCTP3, “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”, “Svarīgas digitālās tehnoloģijas”, “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība” un “Viedie tīkli un pakalpojumi”.

2.3.

Visu kopuzņēmumu darba programmām būtu jābalstās uz Eiropas zaļo kursu (1), Eiropas digitālo stratēģiju (2), Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (3) un jāpārņem mērķi, kas iekļauti “Atjauninātajā 2020. gada industriālajā stratēģijā: ceļā uz Eiropas atveseļošanu ar spēcīgāku vienoto tirgu” (4). Tajās būtu jāiekļauj ES sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, MVU, publiskās iestādes un citas ieinteresētās personas. Līdz šim tas nav panākts.

2.4.

Kopuzņēmumu galvenais mērķis ir stimulēt pētniecību un inovāciju visā Savienībā, vienlaikus paātrinot ekonomisko, sociālo, digitālo un ekoloģisko pārkārtošanos. Ir visnotaļ skaidrs, ka kopuzņēmumi spēj veidot spēcīgas publiskā un privātā sektora partnerības, kas spēj stiprināt ES vadošo lomu, veicināt konkurētspēju un izaugsmi un piesaistīt zināšanas, zinātību un zinātnisko izcilību no visas Savienības un trešām valstīm. Ļoti svarīga ir zināšanu apmaiņa starp reģioniem, kā arī starp iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

2.5.

Pētniecība un inovācija ir ārkārtīgi svarīga arī ilgtspējīgai Eiropas atveseļošanai pēc pandēmijas, jo tā nodrošina ekonomikas konkurētspēju, darbvietu radīšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un sekmē Eiropas autonomiju. Tikai veicot lielus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, ES dominēs pasaules arēnā. Tieši tagad ir pienācis laiks mobilizēt visus iespējamos resursus un pārveidot mūsu ekonomiku, paverot iespējas revolucionārām tehnoloģijām un ilgtspējīgiem ekonomikas modeļiem.

2.6.

Attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā ES atpaliek salīdzinājumā ar citām pasaules daļām, it īpaši ASV un Āziju. Tas pats attiecas uz jaudu un ātrumu, ar kādu pētniecības un inovācijas rezultāti tiek pārvērsti inovatīvos produktos un pakalpojumos. Ilgtermiņā tas nav pieņemami, un Eiropa varēs kļūt par pasaules līderi tikai tad, ja tā izmantos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” radīto impulsu. EESK jau ir brīdinājusi, ka “Eiropā izstrādātās tehnoloģijas pārāk bieži tiek komercializētas citur. ES nav spējusi radīt tehnoloģiju gigantus. Pārāk maz vadošu novatorisku jaunuzņēmumu izaug par lieliem, uz intensīvu pētniecību un izstrādi orientētiem uzņēmumiem” (5).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Kopuzņēmumi piesaista Eiropas, valstu un privātos līdzekļus, lai vienotu svarīgākās ieinteresētās personas no Eiropas pētniecības jomas (tostarp asociētajās valstīs). EESK uzskata, ka to darbības galīgie rezultāti ir īpaši svarīgi Eiropas ekonomikas nākotnei.

3.2.

Katra kopuzņēmuma darbībā būtu jānodrošina pilnīga pārredzamība un uz mērķiem vērstas vērienīgas darbības. Mijiedarbībai un sadarbībai ar citām Eiropas partnerībām un it īpaši ar citām aptuveni 120 partnerības iniciatīvām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros būtu jākoncentrējas uz stratēģiskiem un ietekmes virzītiem rezultātiem. Visbeidzot “[a]r saderīgu regulējumu radīta dažādu Savienības finansēšanas programmu un Savienības politikas pasākumu, proti, struktūrfondu, sinerģija ir būtiska, lai varētu garantēt pētniecības un inovācijas projektu iespējami lielāku ietekmi” (6).

3.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atvērt Eiropas partnerības pēc iespējas lielākam ieinteresēto personu skaitam, taču nav skaidrs, vai un kā tas faktiski tiks darīts. Privāto dibinātāju loks ir visai ierobežots, savukārt asociētos locekļus izvēlas sastāva ziņā ierobežota valde. Nav arī skaidrs, kā ieguldījuma partneri tiks mudināti pievienoties kopuzņēmumiem. Visbeidzot, EESK uzskata, ka atklātas līdzdalības un pārredzamības principiem vajadzētu būt vadošajiem visu kopuzņēmumu darbībā.

3.4.

EESK norāda, ka attiecībā uz kopuzņēmumiem regulas II daļa dažkārt paredz atšķirīgas pieejas un organizatoriskos noteikumus. Cik vien iespējams, ir jānodrošina ES finansējuma sviras efekts un jāveicina privāti ieguldījumi, kas atspoguļo ieguldītāju kapacitāti.

3.5.

Attiecībā uz ģeogrāfiski līdzsvarotu pārstāvību šādu organizatorisku noteikumu ievieš tikai kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš”. Turklāt, lai gan kopuzņēmumu sadarbība ir ārkārtīgi svarīga, tas ir minēts tikai attiecībā uz kopuzņēmumiem “Tīra aviācija” un “SESAR”.

3.6.

EESK norāda arī uz to, ka attiecībā uz kopuzņēmumiem “Tīrs ūdeņradis”, “EDCTP 3”, “Viedie tīkli un pakalpojumi” un “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” nav minēta asociēto dalībnieku atlase. Turklāt dažos gadījumos tie jāapstiprina Komisijai, bet citos tos vienkārši izraugās valde. EESK uzskata, ka vienādi noteikumi radītu lielāku skaidrību.

3.7.

EESK pauž bažas par to organizāciju ierobežoto skaitu, kas paredzētas kā privāti dibinātāji vairākiem uzņēmumiem. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai kopuzņēmumu pieejamība un piekļuve tiem būtu pēc iespējas plašāka. EESK aicina veikt rūpīgu analīzi, galveno uzmanību pievēršot ierosinātā dibinātāju loka paplašināšanai attiecībā uz visiem kopuzņēmumiem, kā arī asociēto dalībnieku atlases atvērtībai un pārredzamībai. Turklāt, lai nodrošinātu saskaņotību ar valsts un reģionālo politiku, kopuzņēmumiem būtu jācenšas panākt, ka pēc iespējas vairāk dalībvalstu piedalās. Ieguvums, ko sniedz kļūšana par dalībnieku, ir ļoti ierobežots, ņemot vērā, ka pieteikšanās finansējumam notiek saskaņā ar atklāta uzaicinājuma principu. Tāpēc EESK uzskata, ka būtu jāpalielina privātajam sektoram paredzēto vietu skaits valdē, piemēram, kopuzņēmuma “Tīra aviācija” gadījumā.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

Dalībvalstīs ir atšķirīgas strukturālās inovācijas ekosistēmas un sekmīga pētniecība un inovācija neplaukst vienādi. EESK aicina visas dalībvalstis, it īpaši mazāk attīstītās dalībvalstis, veikt ieguldījumus un iesaistīties. Kopuzņēmumu darbība ir jāsaskaņo ar citām ES pētniecības un inovācijas programmām, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismu (7). Būtu jāiesaka dalībvalstīm veidot strukturētas saiknes starp saviem nacionālajiem atveseļošanas plāniem un kopuzņēmumu stratēģiskajām pētniecības un inovācijas programmām, kā arī radīt sinerģijas, iekļaujot valstu līmeņa finansēšanas programmas.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē ES budžeta ieguldījumu gandrīz 10 miljardu EUR apmērā. Komiteja uzskata, ka dažās izšķirīgi svarīgās nozarēs to varētu palielināt, lai piesaistītu nozīmīgus papildu resursus no privātā sektora un dalībvalstu budžetiem. Ar 2020. gada decembra vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu 5 miljardu EUR apmērā, kas no NextGenerationEU piešķirami pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, būtu jāpapildina finansējums kopuzņēmumiem, kas aptver nozares, kuras smagi skārusi Covid-19 pandēmija, un tās, kuras risina stratēģiskās atkarības problēmu. Tomēr 26. panta 4. punkta b) apakšpunkts būtu jāformulē šādi: “dalībnieku un ieguldījuma partneru finansiālie ieguldījumi kopuzņēmumā darbības izmaksu segšanai”.

4.3.

EESK aicina nodrošināt lielāku skaidrību, pārredzamību un ex ante izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz priekšlikumu izveidot kopēju atbalsta biroju visiem kopuzņēmumiem, lai novērtētu, vai būs reāla pievienotā vērtība un efektivitātes pieaugums. EESK sagaida arī to, ka atbalsta biroja administrācija būs pilnībā pārredzama iedzīvotājiem un uzņēmumiem un ka tiks izmantota augstākā pieejamā tehnoloģija, tostarp blokķēde, lielo datu analīze u. c.

4.4.

Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana ir ārkārtīgi svarīga, lai kopuzņēmumi gūtu panākumus. Tās būtu cieši jāiesaista gan kā speciālo zināšanu nodrošinātāji, gan kā komunikācijas kanāli, lai progress un galarezultāti sasniegtu visu Eiropas uzņēmēju kopienu, kā arī darba ņēmējus, patērētājus un iedzīvotājus. EESK aicina esošajās KU padomdevēju grupās veidot pastāvīgu pilsoniskās sabiedrības dialogu un ieinteresēto personu grupās iesaistīt attiecīgos sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

4.5.

EESK uzskata, ka kopuzņēmumu struktūrai vajadzētu būt atšķirīgai, jo tie aptver dažādas nozares ar attiecīgām īpatnībām. Tomēr attiecībā uz visiem kopuzņēmumiem būtu skaidri jānosaka visu ieinteresēto personu atklātas līdzdalības un MVU piekļuves principi. Pašlaik tā nav. EESK ir norādījusi: “Neraugoties uz līdzšinējiem pamatprogrammu centieniem, MVU būtu vairāk jāiesaista darbībās, kas balstās uz pētniecību un inovāciju, un programma “Apvārsnis Eiropa” varētu būt labākā iespēja iesaistīt šos uzņēmumus” (8).

4.6.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir kopīgas problēmas, un tiem ir vajadzīgs atbalsts, lai tie paplašinātos un sasniegtu starptautiskos tirgus. EESK atzinīgi vērtē to, ka MVU gada administratīvajām izmaksām vajadzētu būt ievērojami zemākām salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem. Tomēr nav skaidrs, kāpēc MVU pārstāvji dažās valdēs (piemēram, kopuzņēmumi “Apritīga biobāzēta Eiropa”, “Tīra aviācija”) ir iekļauti, bet citās ne.

4.7.

EESK uzskata, ka daļa kopuzņēmumu budžeta būtu jāatvēl MVU darbībām. Šāds budžets būtu jādara pieejams iespējami drīz pēc kopuzņēmumu izveides, un tam vajadzētu būt skaidri pieejamam katra kopuzņēmuma oficiālajā tīmekļa vietnē.

4.8.

Komisijai ir jānodrošina, ka dabūjamie līdzekļi ir pieejami visiem dalībniekiem, kuri atsaucas uz uzaicinājumiem visos kopuzņēmumos, un ka projektu pieņemšana ir pārredzama un taisnīga. EESK brīdina, ka dažām organizācijām, ko atbalsta kopuzņēmumu dibinātāji, varētu būt pieejamas zināma veida preferenciālas piekļuves iespējas. Tas programmu pārveidotu par lielu subsīdiju atbalsta shēmu, ko EESK uzskata par pilnīgi nepieņemamu.

4.9.

EESK aicina precīzi izskaidrot katra kopuzņēmuma darba programmas izstrādes procedūru un iekļaut to regulas I daļā. Ir skaidrs, ka būtu jāizvairās no situācijas, kad kopuzņēmumi finansē tādas pētniecības programmas, ko uzņēmumi būtu īstenojuši jebkurā gadījumā. Visbeidzot, EESK aicina nodrošināt, lai galīgie pētījumu rezultāti būtu pieejami visām ES ieinteresētajām personām.

4.10.

Saistībā ar vienkāršošanu EESK ļoti atzinīgi vērtē gan priekšlikumu atcelt partneru pienākumu ziņot par neattiecināmām izmaksām, gan nodomu izvairīties no dubultām revīzijām. Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka ir novērsta vajadzība kopuzņēmumam, vai jebkurai citai ES iestādei revidēt papildu darbību izmaksas.

4.11.

Lai kopuzņēmumu darbība būtu sekmīga, ir svarīgi pulcēt pēc iespējas vairāk starptautisko ieinteresēto personu. Tomēr ir jārīkojas pašas ES interesēs un jāstiprina Eiropas Pētniecības telpa un Eiropas inovācijas spējas. EESK skaidri norāda, ka Eiropas Savienībā būtu rūpnieciski jāizmanto kopuzņēmumu veikto pētījumu rezultāti, pielietojot Eiropas tehnoloģijas.

4.12.

EESK jau ir norādījusi, ka “ES nevar saglabāt vadošo lomu inovācijā bez lietpratīgas intelektuālā īpašuma tiesību politikas. Mums jāgādā, lai Eiropas inovācija un patenti būtu labi aizsargāti pret naidīgiem nodomiem un ekonomisko spiegošanu. Tāpēc obligāti jāievieš vienota spēka Eiropas patents” (9). Piemēram, 2019. gadā Āzija iesniedza 65 % no patentu pieteikumiem pasaulē. Eiropai tie ir 11,3 % (10). Intelektuālais īpašums un patenti ir viens no galvenajiem jautājumiem, taču diemžēl tie nav minēti Komisijas priekšlikumā.

4.13.

EESK atzinīgi vērtē 171. pantu, kas veltīts kopuzņēmumu darbības uzraudzībai un novērtēšanai. Komiteja īpaši atzinīgi vērtē uzraudzības pienākumus attiecībā uz MVU iekļaušanu, ģeogrāfisko sastāvu un līdzfinansējuma likmi. Tomēr EESK ierosina aizstāt vārdu “periodiski” ar “reizi gadā” vai “reizi divos gados”, lai novērstu neskaidrību. Šā paša iemesla dēļ Komisijai būtu skaidri jānorāda, kurš dienests ir atbildīgs par uzraudzības darbībām.

4.14.

EESK joprojām uzskata: “Sociālekonomiskās sistēmas “gudrību” nevar izmērīt tikai ar kvantitatīviem rādītājiem, piemēram, pētniecības un inovācijas izdevumiem; ir jāizmanto arī kvalitatīvi rādītāji, piemēram, radīto inovāciju veids, priekšrocības pilsoniskajai sabiedrībai un radīto jauno darbvietu skaits” (11).

---

(1)  COM(2019) 640 final.

(2)  COM(2020) 67 final.

(3)  ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi.

(4)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_21_1884

(5)  OV C 364, 28.10.2020., 108. lpp.

(6)  OV C 62, 15.2.2019., 33. lpp.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(8)  OV C 62, 15.2.2019., 33. lpp.

(9)  OV C 364, 28.10.2020., 108. lpp.

(10)  World Intellectual Property Indicators 2020.

(11)  OV C 440, 6.12.2018., 73. lpp.