Lieta C‑218/09

SGS Belgium NV u.c.

pret

Belgisch Interventie‑ en Restitutiebureau u.c.

(Hof van beroep te Brussel lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EEK) Nr. 3665/87 – Eksporta kompensācijas – 5. panta 3. punkts – Piešķiršanas nosacījumi – Izņēmums – “Nepārvaramas varas” jēdziens – Transportēšanā zudušas preces

Sprieduma kopsavilkums

Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Eksporta kompensācijas – Diferencēta kompensācija

(Komisijas Regulas Nr. 3665/87 5. panta 3. punkts)

Regulas Nr. 3665/87, ar ko nosaka vispārīgus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kas grozīta ar Regulu Nr. 1384/95, 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka liellopu gaļas sūtījuma sabojāšanās transportēšanas laikā nav nepārvarama vara šī noteikuma izpratnē.

Regulas Nr. 3665/87 5. panta 3. punkts ir izņēmums no parastās eksporta kompensāciju sistēmas, un līdz ar to šis noteikums ir interpretējams šauri. Tā kā nepārvaramas varas esamība ir nosacījums, lai pretendētu uz kompensācijas maksājumu par eksportētām precēm, kuras nav laistas apgrozībā patēriņam trešajā (eksporta) valstī, no tā izriet, ka šis jēdziens ir jāinterpretē tā, lai situāciju, kad var saņemt šādu maksājumu, skaits saglabātos ierobežots. Sabojāšanās risks ir īpaši liels liellopu gaļas eksportēšanas gadījumā, jo tā var tikt vairākkārt iekrauta un izkrauta starp dažādiem izmantotajiem transporta veidiem un transportēta lielos attālumos. Tādēļ negadījumu var uzskatīt par šādiem darījumiem raksturīgu risku, proti, apstākli, ko nevar kvalificēt ne par “neierastu” šajos komercdarījumos, ne arī “neiespējamu” piesardzīgam un rūpīgam komersantam.

(sal. ar 46., 48., 50., 52. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2010. gada 18. martā (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EEK) Nr. 3665/87 – Eksporta kompensācijas – 5. panta 3. punkts – Piešķiršanas nosacījumi – Izņēmums – “Nepārvaramas varas” jēdziens – Transportēšanā zudušas preces

Lieta C‑218/09

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko hof van beroep te Brussel (Beļģija) iesniedza ar 2009. gada 4. jūnija lēmumu, kas Tiesā saņemts 2009. gada 15. jūnijā, tiesvedībā

SGS Belgium NV

pret

Belgisch Interventie- en Restitutiebureau,

Firme Derwa NV,

Centraal Beheer Achmea NV

un

Firme Derwa NV,

Centraal Beheer Achmea NV

pret

SGS Belgium NV,

Belgisch Interventie- en Restitutiebureau.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], tiesneši K. Toadere [C. Toader] (referente), K. Šīmans [K. Schiemann], P. Kūris [P. Kūris] un L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen],

ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [V. Trstenjak],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        SGS Belgium NV vārdā – M. Storme [M. Storme], advokāts,

–        Firme Derwa NV vārdā – L. Misons [L. Misson] un L. Veisens [L. Wysen], advokāti,

–        Beļģijas valdības vārdā – Ž. K. Alo [J.‑C. Halleux], pārstāvis,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – B. Burhhrāfs [B. Burggraaf], kā arī Z. Maluskova [Z. Maluskova] un E. Cerepa‑Lakomba [E. Tserepa‑Lacombe], pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz 5. panta 3. punkta interpretāciju Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulā (EEK) Nr. 3665/87, ar ko nosaka vispārīgus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 351, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 1995. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1384/95 (OV L 134, 14. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 3665/87”).

2        Šis lūgums tika iesniegts tiesvedības par eksporta kompensāciju, kas samaksāta par gaļu, kas galapunktā nonākusi bojāta, starp, pirmkārt, SGS Belgium NV (turpmāk tekstā – “SGS Belgium”), sabiedrību, kas specializējusies kontrolē un uzraudzībā, pret Belgisch Interventie- en Restitutiebureau (Beļģijas Intervences un kompensāciju birojs, turpmāk tekstā – “BIRB”), Firme Derwa NV (turpmāk tekstā – “Firme Derwa”), eksportētājsabiedrību, kā arī pret Centraal Beheer Achmea NV (turpmāk tekstā – “Centraal Beheer Achmea”), apdrošināšanas sabiedrību, un, otrkārt, Firme Derwa un Centraal Beheer Achmea pret SGS Belgium un BIRB.

 Atbilstošās tiesību normas

3        Regulā Nr. 3665/87 uzņēmumiem, kas eksportē liellopa gaļu ārpus Eiropas Kopienas teritorijas, ir paredzēta iespēja saņemt eksporta kompensāciju.

4        Saskaņā ar Regulas Nr. 3665/87 4. panta 1. punktu “[..] kompensācijas maksājums ir atkarīgs no tā, vai tiek iesniegts pierādījums, ka produkti, uz ko attiecas pieņemtās eksporta deklarācijas, ir izvesti no Kopienas muitas teritorijas nemainītā stāvoklī 60 dienu laikā pēc šīs [eksporta deklarācijas] pieņemšanas”. [Neoficiāls tulkojums]

5        Regulas Nr. 3665/87 5. pantā ir noteikts:

“1.      Papildus nosacījumam, ka produkts ir atstājis Kopienas muitas teritoriju, diferencētas vai nediferencētas kompensācijas samaksa ir atkarīga no tā, vai produkts – izņemot, ja tas ir gājis bojā transportēšanas laikā force majeure apstākļos, – divpadsmit mēnešu laikā pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas ir importēts uz trešo valsti vai attiecīgajā gadījumā – uz noteiktu trešo valsti:

[..]

Tomēr 47. pantā paredzētajos apstākļos var tikt piešķirti papildtermiņi.

[..]

Tāpat kompetenti dalībvalstu dienesti var pieprasīt iesniegt papildu pierādījumus par to, ka attiecīgais produkts nemainītā stāvoklī tik tiešām ir nokļuvis importētājvalsts tirgū.

[..]

3.      Ja produkts pēc Kopienas muitas teritorijas atstāšanas ir gājis bojā transportējot nepārvaramas varas dēļ,

–        diferencētās kompensācijas gadījumā tiek maksāta tā kompensācijas daļa, kas definēta 20. panta noteikumos;

–        nediferencētās kompensācijas gadījumā tiek maksāta kompensācija pilnā apmērā.”

6        Regulas Nr. 3665/87 13. pantā ir paredzēts, ka “kompensāciju nepiešķir tad, ja produktiem nepiemīt pienācīgi laba tirdzniecības kvalitāte, un tad, ja šie produkti paredzēti lietošanai pārtikā, taču to izmantošana šim nolūkam ir izslēgta vai ievērojami samazināta to īpašību vai stāvokļa dēļ”.

7        Saskaņā ar šīs regulas 17. panta 3. punktu produktu uzskata par importētu, ja trešā valstī ir nokārtotas visas muitas formalitātes tā laišanai apgrozībā patēriņam.

8        Regulas Nr. 3665/87 18. pantā ir noteikts:

“1.      Pierādījumu, ka ievedmuitas formalitātes ir nokārtotas, pēc eksportētāja izvēles iesniedz ar vienu no šādiem dokumentiem:

a)      muitas dokumentu vai tā kopiju vai fotokopiju; [..]

b)      sertifikātu par to, ka produkti ir izkrauti un importēti, ko izdevusi kāda starptautiska kontroles un uzraudzības aģentūra, ko apstiprinājusi kāda dalībvalsts. [..]

2.      Ja eksportētājs nevar saņemt dokumentu, kas izvēlēts saskaņā ar 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, pat pēc atbilstošu pasākumu veikšanas vai arī ja pastāv šaubas par iesniegtā dokumenta autentiskumu, tad pierādījumu par to, ka ievedmuitas formalitātes ir nokārtotas, var iesniegt ar vienu vai vairākiem šādiem dokumentiem:

[..]

c)      izkraušanas sertifikātu, ko sagatavojusi kāda starptautiska kontroles un uzraudzības aģentūra, ko apstiprinājusi kāda dalībvalsts, papildus apliecinot, ka produkts ir aizvests no izkraušanas vietas vai ka vismaz, cik tai zināms, produkts nav vēlāk iekrauts, lai to reeksportētu;

[..].”

9        Regulas Nr. 3665/87 20. pantā ir noteikts:

“1.      Atkāpjoties no 16. panta un neierobežojot 5. pantu, daļu kompensācijas samaksā pēc eksportētāja iesnieguma pēc tam, kad ir iesniegts pierādījums, ka produkts ir atstājis Kopienas muitas teritoriju.

[..]

2.      1. punktā minētā kompensācijas daļa atbilst kompensācijas summai, ko eksportētājs saņemtu, ja tā produkts sasniegtu galamērķa valsti, kurai noteikta zemākā kompensācijas likme, likmes nenoteikšanu uzskatot par zemāko likmi.

[..]”

 Pamata tiesvedība un prejudiciālie jautājumi

10      1996. gadā Firme Derwa eksportēja liellopu gaļu uz Libānu. 1996. gada 24. jūnijā muitas iestādes pieņēma eksporta deklarāciju. 1996. gada 19. jūlijā BIRB avansā izmaksāja Firme Derwa eksporta kompensāciju BEF 1 301 696 (jeb EUR 32 268,20) apmērā.

11      1996. gada 9. jūlijā šis gaļas sūtījums nonāca Beirutā, kur saskaņā ar muitas noteikumiem veterinārie dienesti paņēma paraugus kontrolei. Tie atklāja gaļā baktēriju. Tā rezultātā viss sūtījums tika atzīts par pārtikai nederīgu, kravas saņēmējs no tā atteicās un pēc tam tas tika iznīcināts.

12      Firme Derwa, lai tā būtu pilnībā tiesīga uz saņemto kompensāciju, bija jāiesniedz pierādījums par ievešanu Libānā nemainītā veidā 12 mēnešu laikā pēc eksporta deklarācijas saņemšanas datuma, kas ir pierādījums šī sūtījuma importam Libānā neskartā veidā. 1997. gada 3. jūnijā Firme Derwa lūdza BIRB papildtermiņu pierādošo dokumentu iesniegšanai.

13      Tā kā Firme Derwa prasītā dokumenta nebija, 1997. gada 14. aprīlī Centraal Beheer Achmea, rīkojoties kā preces, par kuru ir pamata tiesvedība, apdrošinātājs, lūdza SGSBelgium vērsties pie tās partneriem Beirutā, lai tie izsniegtu sertifikātu saskaņā ar Regulas Nr. 3665/87 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu. 1997. gada 17. jūnijā SGS Liban ar faksu atbildēja SGS Belgium, ka šī prece nav tikusi deklarēta laišanai apgrozībā patēriņam.

14      Tomēr 1997. gada 19. jūlijā SGS Belgium atbildēja, ka Libānas muitas iestādes ir laidušas šo preci apgrozībā patēriņam.

15      Tā rezultātā 1997. gada 8. oktobrī BIRB atbrīvoja Firme Derwa sniegto garantiju. Tomēr, tā kā pēdējā minētā bija kavējusies ar pierādījumiem par šīs preces importu Libānā laišanai apgrozībā patēriņam, Firme Derwa bija jāatmaksā daļa no saņemtās eksporta kompensācijas.

16      Pārbaudē, ko SGSBelgium telpās 1998. un 1999. gadā veica Beļģijas Ekonomikas lietu ministrijas Ekonomikas lietu inspekcija, tika atrasts SGS Lebanon 1997. gada 17. jūnija fakss, kas bija pretrunā apgalvojumam par eksportētās gaļas laišanu apgrozībā patēriņam.

17      BIRB 1999. gada 21. aprīlī informēja SGS Belgium par pārbaudes rezultātiem.

18      2001. gada 1. februārī BIRB paziņoja SGS Belgium, ka šādos apstākļos saskaņā ar Regulas Nr. 3665/87 13. pantu tiesības uz kompensāciju izbeidzas, ka nepamatoti izmaksātā summa tiek palielināta par 15 %, jo kompensācija tika izmaksāta avansā, ka tiek noteikts sods 200 % apmērā, jo apzināti tika sniegtas nepatiesas ziņas, un ka tiek aprēķināti procenti, skaitot no dienas, kad tika izdota bankas garantija, proti, 1997. gada 8. oktobra. Tādējādi BIRB pieprasītā summa sasniedza BEF 3 829 628 (jeb EUR 94 934).

19      BIRB 2001. gada 11. aprīlī cēla prasību pret SGSBelgium par BEF 3 829 628 , kā arī procentu un likumisko procentu samaksu.

20      SGSBelgium 2001. gada 21. septembrī trešās personas tiesību aizsardzības procedūrā cēla prasību pret Firme Derwa, kā arī pret Centraal Beheer Achmea.

21      2002. gada 8. augustā Firme Derwa un Centraal Beheer Achmea cēla prasību pret BIRB.

22      2003. gada 11. aprīlī rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Antverpenes Pirmās instances tiesa) nosprieda, ka neapstrīdami muitas formalitātes attiecīgās gaļas importam laišanai apgrozībā patēriņam nebija izpildītas un ka tādējādi nebija izpildīti arī nosacījumi diferencētas kompensācijas izmaksai. Tādēļ rechtbankvan eerste aanleg te Antwerpen piesprieda SGSBelgium samaksāt BIRB BEF 3 829 628, kā arī nokavējuma procentus un likumiskos procentus.

23      Šajā pašā spriedumā Firme Derwa un Centraal Beheer Achmea tika piespriests solidāri un kopīgi pilnībā atlīdzināt SGSBelgium. Savukārt Firme Derwa un Centraal Beheer Achmea prasības tika noraidītas kā nepamatotas.

24      Izskatot apelācijas sūdzību, hof van beroep te Antwerpen (Antverpenes Apelācijas tiesa) 2004. gada 21. decembra spriedumā nosprieda, ka SGSBelgium nevarēja uzskatīt par atbildīgu par jebkādu nepareizu rīcību, jo saskaņā ar Regulas Nr. 3665/87 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu sagatavotajā 1997. gada 19. jūlija deklarācijā bija būtiska kļūda un šo deklarāciju varēja uzskatīt par izkraušanas sertifikātu Regulas Nr. 3665/87 18. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē, kas Firme Derwa deva tiesības uz eksporta kompensāciju.

25      Kā uzskatīja hof van beroep te Antwerpen, no tā izrietēja, ka Firme Derwa eksporta kompensācija netika izmaksāta nelikumīgi un tādējādi SGSBelgium nebija pieļāvusi nelikumību vai piedalījusies tādas nelikumības veikšanā, kas nelabvēlīgi iespaidotu Eiropas Kopienu budžetu vai Eiropas Kopienu kontrolētos budžetus.

26      BIRB par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību.

27      Hof van Cassatie (Kasācijas tiesa) 2007. gada 16. martā nosprieda, ka izkraušanas sertifikāts, kā norādīts Regulas Nr. 3665/87 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ir acīmredzami atspēkojams pierādījums faktam, ka preces tiešām sasniedza galamērķa valsts tirgu un tika laistas apgrozībā. Hof van Cassatie nosprieda, ka hof van beroep te Antwerpen kļūdaini ir nospriedusi, ka tādēļ, ka tika iesniegts izkraušanas sertifikāts, bija uzskatāms, ka ir izpildīti diferencētās kompensācijas nosacījumi, it kā šis sertifikāts būtu neatspēkojams pierādījums. Tādēļ Hof van Cassatie atcēla hof van beroep te Antwerpen 2004. gada 21. decembra spriedumu un nosūtīja šo lietu hof van beroep te Brussel (Briseles Apelācijas tiesa).

28      Šajā citā apelācijas tiesā SGS Belgium tāpat norādīja, ka eksporta laikā precei bija pienācīgi laba tirdzniecības kvalitāte un tādējādi būtu jāuzskata, ka tā ir gājusi bojā transportējot nepārvaramas varas apstākļu dēļ Regulas Nr. 3665/87 5. panta 3. punkta izpratnē.

29      BIRB nosodīja šo SGS Belgium, kura kopš tiesvedības sākuma apgalvoja, ka šī prece tikusi faktiski importēta Libānā un laista apgrozībā patēriņam, nostājas maiņu. Katrā ziņā BIRB norādīja, ka šajā noteikumā izmantotais vārdu savienojums “gājis bojā” nenozīmē “sabojājies”. Lai eksportētājs varētu gūt labumu saskaņā ar Regulas Nr. 3665/87 5. panta 3. punktu, pašai precei būtu jāiet bojā, proti, eksportētājam būtu jāzaudē tās turējums, kas netieši nozīmētu, ka prece nav varējusi nonākt savā galamērķī.

30      Hof van beroep te Brussel atzīst, ka SGS Belgium nostājas maiņa norāda uz pretrunām. Šis apstāklis, kā uzskata šī tiesa, tomēr neesot šķērslis šim eksportētājam atsaukties uz nepārvaramu varu.

31      Ņemot vērā Centraal Beheer Achmea iesniegto apdrošināšanas sabiedrības Lloyds ziņojumu, šī tiesa uzskata, ka attiecīgā gaļa pienācīgā iepakojumā tikusi transportēta saldētājkonteinerā un ka šāda konteinera izmantošanas mērķis bijis tieši tāds, lai gaļa nebojātos. Transportēšanas laikā tikusi pienācīgi uzturēta arī šo preču 0°C temperatūra. Visbeidzot, no šī ziņojuma izrietot arī, ka eksporta brīdī šī prece bijusi pienācīgi labas tirdzniecības kvalitātes un derīga patēriņam pārtikā un ka savukārt, ierodoties Beirutā, tā jau bijusi bojāta.

32      Šādos apstākļos hof van beroep te Brussel nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai jēdziens “nepārvarama vara” [..] Regulas [..] Nr. 3665/87 [..] 5. panta 3. punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka liellopu gaļas, kas pārvadāta pienācīgā iepakojumā un saldētājkonteinerā, kurā nemainīgi uzturēta noteikta temperatūra, sabojāšanās principā ir nepārvarama vara?”

 Par prejudiciālo jautājumu

 Tiesai iesniegtie apsvērumi

33      SGS Belgium un Firme Derwa uzskata, ka uz uzdoto jautājumu ir jāatbild apstiprinoši. Lai gan Regulas Nr. 3665/87 5. panta 3. punkta holandiešu valodas versijā tiek izmantots vārds “verloren”, šajā noteikumā paredzētais jēdziens “gājis bojā”, kā tas izriet no šī noteikuma citu valodu versijām, ietver arī “sabojāšanos”. Tā angļu un franču valodas versijās esot attiecīgi norādīts “perished” un “péri”, nevis “lost” vai “perdues”. Turklāt Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru, ko 1987. gada 20. maijā ir noslēgušas Austrijas Republika, Somijas Republika, Īslandes Republika, Norvēģijas Karaliste, Zviedrijas Karaliste, Šveices Konfederācija un Eiropas Ekonomikas Kopiena (OV L 226, 2. lpp.), kas grozīta ar EK–EBTA Jauktās komisijas “Kopīgais tranzīts” 2000. gada 20. decembra lēmumu Nr. 1/2000 (OV 2001, L 9, 1. lpp.), I pielikuma 114. pantā esot paskaidrots šajā sakarā, ka “preces ir neglābjami gājušas bojā, ja tās ir kļuvušas nelietojamas”.

34      SGS Belgium apgalvo, ka preces, par kuru ir pamata tiesvedība, transportēšanā tikusi ievērota lielāka piesardzība, nekā tā ir prasīta tiesiskajā regulējumā, it īpaši attiecībā uz gaļas sasaldēšanu nemainīgā temperatūrā. Baktērijas parādīšanās tādējādi esot neparedzams notikums, un šajā sakarā fakts, ka ir iespējams apdrošināties pret šāda veida negadījumu, negrozot šo apgalvojumu.

35      Beļģijas valdība un Eiropas Kopienu Komisija piedāvā atbildēt uz uzdoto jautājumu tādējādi, ka principā šāda preču bojāšanās nav nepārvaramas varas gadījums Regulas Nr. 3665/87 5. panta 3. punkta izpratnē. Nepārvarama vara esot tikai tad, ja sabojāšanās iemesls un apstākļi nav zināmi un ja šķiet, ka sabojāšanās ir neierasta un neparedzama, no eksportētāja neatkarīga, un tās sekas tomēr iestājas, neraugoties uz visu iespējamo piesardzību.

36      Komisija piebilst, ka bakteriālas infekcijas parādīšanās risks zināmā mērā esot raksturīgs ierastajam komercriskam zaudējamu preču eksportā. Bakteriāla infekcija tomēr neesot jāuzskata par eksportētājam neierastu un neparedzamu notikumu. Tikai papildu un ārkārtas apstākļu esamība ļaujot izdarīt citādu secinājumu. Šajā ziņā šai iestādei esot tikai nedaudz faktiskās informācijas, lai tā varētu izspriest šo lietu. Konkrētāk, vispirms tā norāda uz to, ka nav norāžu, vai transportam izmantotais konteiners bija pienācīgs un kāds bija tā stāvoklis. Komisija norāda arī, ka no eksporta deklarācijas pieņemšanas līdz baktērijas atklāšanai pagāja 16 dienas, nezinot, kas īsti notika šajā laikposmā. Visbeidzot, kā uzskata šī iestāde, tas, vai bija veikta apdrošināšana vai paredzēts kāds līguma noteikums par sabojāšanās risku, varētu izrādīties noderīgi analīzei.

37      Attiecībā uz eksportētāja veiktajiem pasākumiem pamata lietā Beļģijas valdība norāda, ka no apdrošināšanas sabiedrības Lloyds Beirutā sagatavotā ziņojuma izriet, ka atklāto bakteriālo infekciju varēja radīt pārrāvums saldēšanas ķēdē, uzglabājot gaļu. Visbeidzot, ņemot vērā, ka preces, par kuru ir pamata tiesvedība, sabojāšanās patiesais iemesls nav ticis noteikts, nevarot secināt, ka eksportētājs ir veicis visus iespējamos piesardzības pasākumus šīs sabojāšanās novēršanai. Kā uzskata minētā valdība, ir visai iespējams, ka ir tikusi traucēta liellopu gaļas, par kuru ir pamata tiesvedība, sasaldēšana transportēšanas laikā vai pēc tās izkraušanas Beirutas ostā. Šāds notikums esot normāls un paredzams faktors, pret ko var apdrošināties un ko eksportētājs var novērst, un tas tādējādi neesot nepārvarama vara.

 Tiesas atbilde

38      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru diferencēto eksporta kompensāciju sistēmas mērķis ir atvērt un turēt atvērtus Kopienu eksportam attiecīgo trešo valstu tirgus, [tai pat laikā] kompensāciju diferenciācija rodas no vēlmes ņemt vērā katra importa tirgus, kurā Kopiena vēlas piedalīties, konkrētās īpatnības (1994. gada 9. augusta spriedums lietā C‑347/93 Boterlux, Recueil, I‑3933. lpp., 18. punkts un tajā minētā judikatūra).

39      No šīs judikatūras izriet, ka diferenciācijas sistēmas raison d’être netiktu ņemts vērā, ja eksportēto preču izkraušana trešā valstī vien dotu tiesības uz kompensācijas maksājumu (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Boterlux, 19. punkts).

40      Tieši tādēļ Regulas Nr. 3665/87 5. panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka tiesības uz kompensāciju papildus nosacījumam, ka prece ir atstājusi Eiropas Savienības muitas teritoriju, ir pakārtotas nosacījumam, ka prece ir tikusi importēta trešā (eksporta) valstī. Šajā ziņā šīs regulas 17. panta 3. punktā ir precizēts, ka prece tiek uzskatīta par importētu, ja ir pabeigtas muitas formalitātes laišanai apgrozībā patēriņam trešā valstī.

41      Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 3665/87 13. pantu kompensācija netiek piešķirta, ja produktiem nepiemīt pienācīgi laba tirdzniecības kvalitāte, un tad, ja šie produkti ir paredzēti lietošanai pārtikā, taču to izmantošana šim nolūkam ir izslēgta vai ievērojami samazināta to īpašību vai stāvokļa dēļ.

42      Attiecībā uz diferencēto kompensāciju Regulas Nr. 3665/87 20. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts pamata kompensācijas maksājums, kas aprēķināts pēc zemākās kompensācijas likmes, kuru piemēro eksporta dienā, kad eksportētājs ir iesniedzis pierādījumu, ka produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas. Kompensācijas diferencētās daļas samaksa savukārt ir atkarīga no šīs regulas 17. un 18. pantā definētajiem papildu nosacījumiem. Eksportētājam 12 mēnešu laikā pēc deklarācijas pieņemšanas ir jāpierāda, ka produkts ir ievests trešā valstī vai kādā no trešām valstīm, kam piemēro kompensāciju, iesniedzot pierādījumus muitas formalitāšu nokārtošanai, laižot produktu apgrozībā patēriņam šajā valstī (skat. 2009. gada 19. marta spriedumu lietā C‑77/08 Dachsberger & Söhne, Krājums, I-2097. lpp., 28. punkts).

43      Tomēr, atkāpjoties Regulas Nr. 3665/87 5. panta, 3. punktā ir paredzēts, ka kompensācijas maksājums tomēr ir nodrošināts, ja produkts pēc Kopienas teritorijas atstāšanas ir gājis bojā transportējot nepārvaramas varas dēļ, kādēļ nav bijis iespējams to laist apgrozībā patēriņam trešā valstī.

44      No pastāvīgās judikatūras izriet, ka ar “nepārvaramas varas” jēdzienu saprot neparastus un neparedzamus apstākļus, ko persona, kas uz tiem atsaucas, nevar kontrolēt, un kuru sekas, neraugoties uz pienācīgu rūpību, nav novēršamas (it īpaši skat. 1987. gada 5. februāra spriedumu lietā 145/85 Denkavit België, Recueil, 565. lpp., 11. punkts, un 2006. gada 5. oktobra spriedumu lietā C‑377/03 Komisija/Beļģija, Krājums, I‑9733. lpp., 95. punkts).

45      Attiecībā uz Regulas Nr. 3665/87 noteikumiem par nepārvaramu varu pastāvīgā judikatūra ir tāda, ka, tā kā šim jēdzienam nav vienāds saturs dažādās Savienības tiesību piemērošanas jomās, tā nozīme nosakāma atbilstoši tiesiskajam kontekstam, kādā tam iecerēts radīt sekas (it īpaši skat. 1993. gada 7. decembra spriedumu lietā C‑12/92 Huygen u.c., Recueil, I‑6381. lpp., 30. punkts, kā arī 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑263/97 First City Trading u.c., Recueil, I‑5537. lpp., 41. punkts).

46      Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 3665/87 5. panta 3. punkts ir izņēmums no parastās eksporta kompensāciju sistēmas un ka līdz ar to šis noteikums ir interpretējams šauri. Tā kā nepārvaramas varas esamība ir nosacījums, lai pretendētu uz kompensācijas maksājumu par eksportētām precēm, kuras nav laistas apgrozībā patēriņam trešā (eksporta) valstī, no tā izriet, ka šis jēdziens ir jāinterpretē tā, lai situāciju, kad var saņemt šādu maksājumu, skaits saglabātos ierobežots (analoģijai skat. 2008. gada 20. novembra spriedumu lietā C‑38/07 P Heuschen & Schrouff Oriëntal Foods Trading/Komisija, Krājums, I‑8599. lpp., 60. punkts).

47      Vispārīgi ir jānorāda, ka baktēriju parādīšanās liellopu gaļas sūtījumos nav neierasta lieta. Neraugoties uz tādām stingrām sanitārajām prasībām kā preventīva liellopu medicīniskā aprūpe, gaļas sasaldēšana un izsekojamība, kā arī sanitāro iestāžu kontroles un uzraudzības pasākumu ieviešana, pārdošanas punkti atsauc Savienības teritorijā tirgū laistu gaļu baktērijas konstatēšanas dēļ.

48      Šāds sanitārās infekcijas risks ir īpaši liels liellopu gaļas eksportēšanas gadījumā, jo pirms galamērķa sasniegšanas gaļas sūtījumi var tikt vairākkārt iekrauti un izkrauti starp dažādiem izmantotajiem transporta veidiem. Turklāt transportēšana lielos attālumos, tostarp pa jūru, var radīt būtisku ārējās temperatūras maiņu un papildu tehniskās prasības šādam transportam nepieciešamajām saldēšanas iekārtām.

49      Attiecībā uz to, vai uzņēmējs ir pienācīgi rīkojies, lai novērstu inficēšanos, iesniedzējtiesai ir jānosaka konkrētie preces, par kuru ir pamata tiesvedība, transportēšanas, glabāšanas un izkraušanas apstākļi un jāpārbauda, vai, neraugoties uz eksportētājas dalībvalsts sanitāro iestāžu veikto pārbaudi, baktērija varēja būt klātesoša, iekraujot šo preci. Tomēr ir jānorāda, ka, ja gaļas transportēšana pienācīgā iepakojumā un saldētājkonteinerā, nemainīgi uzturot prasīto temperatūru, nav varējusi novērst baktērijas parādīšanos un/vai vairošanos, ir iespējams, ka patiesībā tā jau bija gaļas sūtījumā brīdī, kad tas atstāja Savienības teritoriju, proti, pirms tā transportēšanas uz trešo valsti, tādā līmenī, ko nebija atklājušas vai ko nevarēja atklāt eksportētājas dalībvalsts sanitārās iestādes.

50      Tādēļ šādu negadījumu var uzskatīt par šādiem darījumiem raksturīgu risku, proti, apstākli, ko nevar kvalificēt ne par “neierastu” šajos komercdarījumos, ne arī “neiespējamu” piesardzīgam un rūpīgam komersantam (šajā sakarā skat. 1968. gada 11. jūlija spriedumu lietā 4/68 Schwarzwaldmilch, Recueil, 549. un 563. lpp.).

51      Turklāt, kā to pareizi norādījušas Beļģijas valdība un Komisija, fakts, ka bakteriālas infekcijas parādīšanos eksportētos sūtījumos var, kā pamata lietā, īpaši apdrošināt, pierāda, ka šāds apstāklis nebūtu jāuzskata par neparedzamu eksporta darījumos.

52      Tādēļ uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 3665/87 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka liellopu gaļas sūtījuma sabojāšanās iesniedzējtiesas aprakstītajos apstākļos nav nepārvarama vara šī noteikuma izpratnē.

 Par tiesāšanās izdevumiem

53      Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar ko nosaka vispārīgus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem,kas grozīta ar Komisijas 1995. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1384/95, 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka liellopu gaļas sūtījuma sabojāšanās iesniedzējtiesas aprakstītajos apstākļos nav nepārvarama vara šī noteikuma izpratnē.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – holandiešu.