EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.7.2020

COM(2020) 608 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES 2020.–2025. gada rīcības plāns attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību

ES 2020.–2025. gada rīcības plāns attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību

Saturs

1.Ievads

2.Risināmā problēma

3.ES iniciatīvas

4.Jauns ES rīcības plāns 2020.–2025. gadam

4.1.Rādītāju noteikšana un ziņošana

4.2.Vispārējās prioritātes

4.2.1.1. prioritāte: aizsargāt likumīgo tirgu un ierobežot novirzīšanu

4.2.2.2. prioritāte: izveidot labāku izlūkdatu apkopojumu

4.2.3.3. prioritāte: palielināt spiedienu uz noziedzīgajiem tirgiem

4.2.4.4. prioritāte: pastiprināt starptautisko sadarbību

5.Konkrētas darbības attiecībā uz Dienvidaustrumeiropu un tās sadarbību ar ES

5.1.Pasākumu pielāgošana reģionam

5.2.Modernizēta pārvaldība ar mērķi nodrošināt efektīvu īstenošanu

5.2.1.Finansējuma vajadzību apmierināšana ar mērķi risināt problēmas

5.2.2.Visaptveroša koordinācija ar mērķi īstenot pasākumus Dienvidaustrumeiropā

6.Secinājumi

1.Ievads

2020. gada jūlija sākumā Eiropols, Francija un Nīderlande paziņoja par rezultātiem, kas gūti plašā kopīgā pārrobežu izmeklēšanā pret lielu noziedzīgu tīklu, kuras rezultātā Nīderlandē tika konfiscēti desmitiem automātisko šaujamieroču. Nemieru laikā Dižonā (Francijā) jūnija beigās jaunieši ar lepnumu filmējās ar triecienuzbrukumu ieročiem un pistolēm. Tajā pašā laikā policijas operācija Spānijā likvidēja lielu šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības tīklu, tās laikā visā valstī tika izņemti 730 ieroči un aizturēta 21 persona. Tie visi ir piemēri tam, cik reāli ir nelikumīgu šaujamieroču radītie draudi. Galēji labējie aktīvisti arvien vairāk pievēršas ieroču uzkrāšanai. Tas parāda, ka šaujamieroči var palielināt draudus, ko rada smagā un organizētā noziedzība, tostarp terorisms. Tiek lēsts, ka 2017. gadā ES civiliedzīvotājiem piederēja 35 miljoni nelikumīgu šaujamieroču (56 % no aplēstā kopējā šaujamieroču daudzuma) 1 . Saskaņā ar šīm aplēsēm nelikumīgo šaujamieroču skaits pārsniedz likumīgo šaujamieroču skaitu divpadsmit ES dalībvalstīs 2 .

Ņemot vērā, ka ES ir teritorija bez iekšējām robežām, tā ir aktīvi iesaistījusies cīņā pret šiem draudiem. Jo īpaši tika pastiprināti tiesību akti par šaujamieročiem, lai izvairītos no ieroču nonākšanas nepareizās rokās 3 . Noziedzīgas organizācijas, kas darbojas ES, šaujamieročus galvenokārt iegūst, nelikumīgi pārveidojot nenāvējošus ieročus un īstenojot nelikumīgu tirdzniecību: vai nu nelikumīgi nododot starp ES dalībvalstīm, vai kontrabandas ceļā no trešām valstīm (galvenokārt no Dienvidaustrumeiropas) 4 . Pēdējo gadu laikā ES atbalstīja spēcīgas tiesībaizsardzības koordinācijas izveidi šajā jomā.

Daudzas problēmas turpina pastāvēt, jo to risināšanai ir vajadzīgs jauns pasākumu kopums, kā tika īpaši atzīts Komisijas novērtējumā attiecībā uz 2015.–2019. gada rīcības plānu par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Dienvidaustrumeiropas reģionu 5 . Eiropas Savienībai un tās partnervalstīm, jo īpaši Dienvidaustrumeiropā, ir jāpārvar šīs problēmas, nosakot šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību par starpdisciplināru drošības prioritāti. Tā kā šis apdraudējums ir visaptverošs un skar daudzas nozares, tikai vienots rīcības plāns var nodrošināt saskaņotu sadarbības regulējumu ar mērķi pastiprināt starptautisko sadarbību saskaņā ar konkrētām vajadzībām, prasībām un darbības rādītājiem.

Tāpēc Komisija ierosina pieņemt vienotu rīcības plānu gan ES, gan Dienvidaustrumeiropas partnervalstīm (Rietumbalkāniem, Moldovai un Ukrainai) attiecībā uz četrām konkrētām prioritātēm ar mērķi novērst atlikušās juridiskās nepilnības un pretrunas šaujamieroču kontroles jomā, kuras kavē policijas sadarbību. Šajā rīcības plānā tiks definēti pasākumi, kas ļaus sasniegt vienotu izpratni par to, kā novērst nelikumīgu šaujamieroču radīto apdraudējumu un nodrošināt kopīgu turpmāku rīcību šajā jomā.

2.Risināmā problēma

Eiropols 2019. gadā norādīja, ka 2017. gada smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējuma (SOCTA) secinājumi joprojām ir spēkā un nelikumīgu šaujamieroču izplatīšana un pieejamība ES dalībvalstīs palielina risku, ka šādi ieroči tiks izmantoti teroristu uzbrukumos un organizētās noziedzības darbībās. Turklāt Eiropols piezīmēja, ka “izmaiņas saistībā ar darbības veidiem, maršrutiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kurus skar dažas noziedzīgās darbības, var uzrādīt zināmas ilgāka termiņa norises un izmaiņas, kas ietekmē noziedzību”. Šaujamieroču nelikumīga tirdzniecība, izplatīšana un lietošana “joprojām rada lielu apdraudējumu”. Konkrētāk, ir “palielinājusies dezaktivētu, reaktivētu un pārveidotu šaujamieroču tirdzniecība.” 6 Nelikumīgiem šaujamieročiem var vieglāk piekļūt tiešsaistē (jo īpaši tumšajā tīmeklī), un — papildus organizētās noziedzības grupām — tos aizvien biežāk tirgo atsevišķi noziedznieki. Nelikumīgie šaujamieroči galvenokārt ir pistoles un šautenes (attiecīgi 34 % un 27 % no visiem konfiscētajiem šaujamieročiem).

Nesen veiktā pētījumā 7 tika identificētas 23 masu apšaudes, kas notika (daļēji) publiskajā Eiropas telpā laikposmā no 2009. gada līdz 2018. gadam un kurās tika nogalināts 341 cilvēks. 2015. gadā Eiropols reģistrēja 57 terora aktus, kuros tika izmantots kāds šaujamierocis 8 . 2017. gadā šaujamieroči tika izmantoti 41 % no visiem teroristu uzbrukumiem; tas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2016. gadu (38 %) 9 . Jaunākās Eurojust izskatītās lietas apstiprina, ka nelikumīgi šaujamieroči tika vairākkārt izmantoti teroristu uzbrukumos un ka kontrabandas tīkli mijiedarbojās ar atsevišķiem teroristiem vai teroristu organizācijām. Eurojust veiktā pārrobežu izmeklēšanu koordinācija ļāva vairākos gadījumos izņemt nelikumīgus šaujamieročus.

Šādas tendences kopumā apliecina arī jaunākie dati, kurus apkopojis Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC) 10 : 2016. un 2017. gadā Eiropas Savienībā konfiscēto ieroču sastāvs bija šāds: bises — vidēji 30 %, pēc tam pistoles (22 %), šautenes (15 %) un revolveri (8 %); lielākā daļa no pārējiem ieročiem bija mašīnpistoles un ložmetēji (2 %). Šķiet, ka kopumā Eiropā konfiskācijas aptuveni vienādā apmērā ietver pistoles (35 %), šautenes (27 %) un bises (22 %). Eiropa ir uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem nelikumīgu plūsmu sākumpunktiem, taču šīs plūsmas galvenokārt paliek Eiropas iekšienē. Turklāt konfiscēto ieroču veidi ietver tādu ieroču būtisku daļu, kas nav šaujamieroči (piemēram, tukšo patronu ieroči un gāzes ieroči); tas uzsver faktu, ka pastāv draudi, ka šādi ieroči var tikt pārveidoti par nelikumīgiem šaujamieročiem.

11 Eiropols un tiesībaizsardzības iestādes uzsver, ka ārpus likuma pasludinātas motociklistu bandas nelikumīgi tirgo šaujamieročus visā Eiropas Savienībā. Daudzas organizētās noziedzības grupas, kas iesaistās šaujamieroču nelikumīgā tirdzniecībā, ir iesaistītas vairākās dažādās noziedzīgās darbībās un veic arī narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, organizētus noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu, migrantu kontrabandu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un vardarbīgus noziegumus. Dažās dalībvalstīs (piemēram, Zviedrijā un Dānijā) būtiski ir palielinājies nonāvēšanas gadījumu un citu vardarbīgu noziegumu skaits, turklāt tiek ziņots, ka biežāk tiek izmantoti potenciāli nāvējoši ieroči, piemēram, šaujamieroči, naži un sprāgstvielas. Zviedrijā 2017. gadā konstatēti 40 nāves gadījumi, kas saistīti ar šaujamieročiem, un tas ir par 33,3 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.

12 13 14 Vairākos Eiropola sagatavotos draudu novērtējuma ziņojumos ir apstiprināts, ka Rietumbalkāni joprojām ir viens no galvenajiem reģioniem, no kura nelikumīgi tirgotie šaujamieroči nonāk Eiropas Savienībā, kā arī norādīts uz nepieciešamību palielināt informācijas un izlūkdatu plūsmu starp ES un Rietumbalkāniem. Pastāvīgo apdraudējumu šajā reģionā apstiprināja vairāki pētījumi; jaunākajā no tiem tika uzsvērts, ka teroristu uzbrukumos ES izmantotie ieroči tika iegūti vietējos nelikumīgajos šaujamieroču tirgos un ka to izcelsmes vieta ir Balkāni. Šajā pašā pētījumā Balkāni tika identificēti kā “galvenais nelikumīgu šaujamieroču piegādātājs Eiropai”, un tika minēta “saikne starp Balkāniem un kājnieku ieročiem, kuri izmantoti ES dalībvalstīs dažādās noziedzīgās darbībās.” To apstiprina jaunākais UNODC globālais pētījums par šaujamieročiem, saskaņā ar kuru Rietumbalkāni joprojām ir nelikumīgu šaujamieroču, jo īpaši triecienšauteņu, avots, tāpēc ka salīdzinājumā ar Rietumeiropu ir vērojamas būtiskas cenu atšķirības.

ES iekšējā un starptautiskā sadarbība tiesībaizsardzības jomā ir ar lielu uzlabojumu potenciālu. Valstu tiesiskie regulējumi un definīcijas joprojām ir atšķirīgi, un tas traucē īstenot vienotu pieeju, kā arī to joprojām var izmantot noziedznieki. Dalībvalstis joprojām nav pilnībā transponējušas un īstenojušas Šaujamieroču direktīvu 15 . Komisija 2019. gada 24. jūlijā nosūtīja 20 argumentētus atzinumus dalībvalstīm, kas nebija paziņojušas par direktīvas pilnīgu transponēšanu 16 . Turklāt Komisija 2017. gada decembrī publicēja novērtējumu par to, kā tiek piemērota Regula (ES) Nr. 258/2012 par civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču importu, eksportu un tranzītu, kurā tika konstatētas nepilnības viendabīgas īstenošanas trūkuma dēļ 17 . Pēc tam 2018. gada aprīlī tika publicēts ieteikums stiprināt ES noteikumus, lai uzlabotu šaujamieroču izsekojamību un to eksporta un importa kontroles procedūru drošību, kā arī iestāžu sadarbību cīņā pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību 18 .

Neraugoties uz centieniem, jo īpaši Komisijas finansēto UNODC globālo pētījumu par šaujamieročiem, izlūkdatu apkopojums joprojām ir sadrumstalots, jo trūkst visaptverošu un salīdzināmu datu par šaujamieroču konfiskāciju Eiropā. Informācijas apmaiņu izlūkošanas un profilēšanas mērķiem kavē valstu tiesību aktos noteiktie ierobežojumi saistībā ar informācijas (arī nepersondatu, piemēram, ballistikas datu) apmaiņu ārpus konkrētas izmeklēšanas. Problēmu pastiprina saziņas un koordinācijas trūkums starp dažādām pārvaldes iestādēm, kā arī valstu un starptautiskā līmenī. Dažāda veida šaujamieroču kontaktpunkti ir izveidoti 20 ES dalībvalstīs 19 un 4 Rietumbalkānu partnervalstīs 20 . Tomēr bieži vien tiem netiek nodrošinātas atbilstošas pilnvaras (attiecībā uz administratīvo kontroli, tiesībaizsardzības datu vākšanu, piekļuvi datubāzēm, izsekošanu, starptautisko sadarbību un kriminālistiku) un personāla komplektēšana saskaņā ar ieteikumiem valstu šaujamieroču ekspertu izstrādātājos paraugprakses norādījumos 21 .

Turklāt šaujamieroču nelikumīga tirdzniecība ne vienmēr tiek atzīta par kriminālnoziegumu, proti, ne visi neatļautas ieroču pārrobežu nodošanas gadījumi tiek klasificēti kā nelikumīga tirdzniecība pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas Šaujamieroču protokolam 22 . Tāpēc dažreiz netiek nodrošināta izpilde un sankcijas. Tas arī ierobežo šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības rezultātā noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju. Dažādas valstu pieejas neļauj īstenot vienotas pārrobežu operācijas, piemēram, kontrolētu piegādi.

Īpaši Dienvidaustrumeiropā joprojām ir jāveic būtisks darbs, lai valstu pārvaldes iestādēs ieviestu augstākos standartus un nodrošinātu šaujamieroču efektīvu kontroli. Vajadzības ievērojami atšķiras — sākot no valstu datubāzu izveides un ballistisko spēju veidošanas līdz nepieciešamībai garantēt drošus ieroču krājumu apstākļus un organizēt brīvprātīgas nodošanas kampaņas. Pārvaldības ziņā Komisijas novērtējumā attiecībā uz 2015.–2019. gada rīcības plānu tika norādīts, ka “sadarbība starp Eiropas Savienību un Dienvidaustrumeiropas reģionu joprojām ir sarežģīta tādēļ, ka ir ļoti daudz ieinteresēto personu, kuras ne vienmēr tiek koordinētas”, ka “nevajadzīgi tiek dublētas sanāksmes” un ka ir vērojams “integrētas un visaptverošas budžeta pieejas trūkums ES līmenī”.

Gan ES, gan starp Eiropas kaimiņvalstīm, kas bieži saskaras ar līdzīgām problēmām, parādās arī jaunas tendences. Šīs tendences ietver izmaiņas pārveidošanas metodēs, lai tukšo patronu ieročus vai gāzes un trauksmes ieročus pārveidotu par šaujamieročiem, kā arī jaunas slēpšanas metodes. Noziedznieki arī cenšas apiet tiesību aktus, mainot viegli pieejamo Flobēra ieroču (neliela mazas jaudas kalibra ieroči, kas paredzēti šaušanai iekštelpās) stobru. Tehnoloģiskie uzlabojumi 3D drukāšanas jomā nākotnē varētu veicināt šaujamieroču nelikumīgu ražošanu. Parādās jauni izplatīšanas modeļi, tostarp šaujamieroču detaļu nelikumīga tirdzniecība, izmantojot eksprespaku un pasta sūtījumus; tā rezultātā jo īpaši ir notikusi pāreja no tradicionālo konfliktu ieroču eksporta no Rietumbalkāniem uz jaunu ieroču importu no Rietumeiropas uz Balkāniem vai uz nemarķētu būtisku sastāvdaļu importu no Amerikas Savienotajām Valstīm. Bruņoti konflikti ES austrumu kaimiņreģionā arī rada potenciālus avotus nelikumīgu ieroču nogāšanai ES.

Ilgstošos bruņotos konfliktus, kas plaši ietekmē Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionu, joprojām palīdz uzturēt šaujamieroču novirzīšana un nelikumīga tirdzniecība. Šaujamieroču nelikumīgo tirdzniecību šajā reģionā veicina dažādi iemesli, tostarp tādu likumīgu ieroču krājumu vāja drošība un novirzīšana, kuru izcelsme ir arī ES dalībvalstīs veikta likumīga ražošana un atļauts eksports. Āfrikā šaujamieroču nelikumīga tirdzniecība veicina reģiona nestabilitāti.

3.ES iniciatīvas 23  

ES jau sen uzskata, ka šaujamieroču nelikumīga tirdzniecība ir nopietns drauds iedzīvotājiem. Tāpēc Komisija 2013. gada paziņojumā par šaujamieročiem 24 un 2015. gada Eiropas Drošības programmā 25 definēja īpašu politiku ar mērķi risināt šo jautājumu. 2014. gadā dalībvalstis sagatavoja pirmo operatīvo rīcības plānu attiecībā uz noziedzību saistībā ar Eiropas daudznozaru platformu pret noziedzības draudiem (EMPACT Firearms) 2014.–2018. gada ES politikas cikla kontekstā sadaļā “Šaujamieroči” 26 .

Kopš 2002. gada Eiropas Savienība ir sniegusi palīdzību Rietumbalkāniem, pieņemot vairākus secīgus Padomes KĀDP lēmumus, ar kuriem tika nodrošināts finansējums kājnieku ieroču kontroles projektiem kopumā gandrīz 30 miljonu euro vērtībā. Aptverto pasākumu vidū bija daudzas jomas, sekmējot kājnieku ieroču labāku kontroli un apkarojot un novēršot ieroču nelikumīgu tirdzniecību. Jaunāko šādu Padomes KĀDP lēmumu, kurā paredzēta bezprecedenta summa 11,8 miljonu euro apmērā, Augstais pārstāvis ierosināja 2019. gada decembrī; Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, un tas ir spēkā 4 gadus. Eiropas Savienības galvenais īstenošanas partneris attiecībā uz reģionam sniegto palīdzību ir Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas informācijas apstrādes centrs vieglo un kājnieku ieroču kontrolei (SEESAC 27 ). Tas piemēroja visaptverošu reģionālu pieeju šaujamieroču kontrolei reģionā, tostarp veicot šādas darbības: uzlabota marķēšana, izsekošana un uzskaite; uzlabota tiesībaizsardzība; uzlabota fiziskā drošība un krājumu pārvaldība; informētības palielināšana un dzimumu līdztiesības politika, kā arī ieroču eksporta pārredzamība. Šis ilgstošais un ilglaicīgais atbalsts Rietumbalkāniem ir veicinājis uzticēšanās veidošanos starp reģiona valsts iestādēm un palīdzējis uzlabot reģionālo sadarbību.

Eiropas Savienība un tās Rietumbalkānu partneri 2014. gada decembrī apstiprināja ES un Eiropas dienvidaustrumu reģiona rīcības plānu pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību (2015.–2019.) 28 . Pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē Komisija 2015. gada novembrī ierosināja vēl vairāk stiprināt ES tiesisko regulējumu, lai novērstu vairākas nepilnības, un tā rezultātā tika pārskatīta Šaujamieroču direktīva. Vienlaikus Komisija publicēja jaunu “ES rīcības plānu pret šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un izmantošanu” 29 .

2018. gadā Padome atbalstīja Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo paziņojumu “Elementi ES stratēģijai pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un to munīciju” 30 , padarot to par pilnvērtīgu ES stratēģiju 31 .

Rietumbalkānu valstu iestāžu gatavība kopīgi novērst atlikušās nepilnības, īstenojot reģionālu pieeju, nesen tika formulēta, izstrādājot Ceļvedi nolūkā rast ilgtspējīgu risinājumu saistībā ar vieglo un kājnieku ieroču (VIKI) un to munīcijas nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību (turpmāk tekstā “Reģionālais kontroles ceļvedis” 32 ), kas tika pieņemts Berlīnes procesa Londonas samitā 2018. gada 10. jūlijā. Pēc tam ar Padomes 2018. gada 19. novembra lēmumu 33 šai iniciatīvai tika piešķirts ES finansiāls atbalsts.

Darbības starp ES un trešām valstīm šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas tiesībaizsardzības aspektu jomā ir izstrādātas galvenokārt ar EMPACT Firearms starpniecību. Uzmanība tika veltīta valstu spēju attīstīšanai cīņā pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību un saistībā ar informācijas operatīvu apmaiņu ar dalībvalstīm un Eiropolu, kā arī kopīgu kontroles operāciju kontekstā.

Komisija ar komponenta “Iekšējās drošības fonds — policija” starpniecību finansiāli atbalstīja un veicināja vairākus pētījumus, piemēram, EFFECT 34 , FIRE 35 un SAFTE 36 pētniecības programmas, lai uzlabotu zināšanas par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, cita starpā aptverot nelikumīgu tirdzniecību tiešsaistē un likumīgas tirdzniecības novirzīšanu. Komisija finansēja UNODC Globālo šaujamieroču programmu ar mērķi apkopot un analizēt kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju un datus par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību 37 .

Komisija ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta (IcSP) starpniecību finansēja arī UNODC Globālās šaujamieroču platformas darbu ar mērķi īstenot partnervalstīs ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Šaujamieroču protokolu. Arī Interpols ir saņēmis finansiālu atbalstu nelikumīgo ieroču reģistra un meklēšanas pārvaldības sistēmas (iARMS) izstrādei un pilnveidei.

Komisija un Padome ir sniegušas atbalstu arī nelikumīgu šaujamieroču brīvprātīgu vākšanai, ieroču un munīcijas pārpalikumu iznīcināšanai, fiziskajai drošībai un krājumu pārvaldībai, spēju veidošanai marķēšanas, uzskaites un izsekošanas jomā, spēju veidošanai ieroču eksporta kontroles jomā, kā arī embargo pārraudzībai un novirzītu ieroču izsekošanai.

4.Jauns ES rīcības plāns 2020.–2025. gadam

4.1.Rādītāju noteikšana un ziņošana

Iepriekšējos rīcības plānos nebija iekļauti pienācīgi rādītāji, un tas sarežģīja šo plānu īstenošanas novērtēšanu. Rietumbalkānu partneri un vairākas ES dalībvalstis 2018. gadā izstrādāja noderīgus rādītājus reģionālā ceļveža kontekstā. Visas iesaistītās ieinteresētās personas atzinīgi novērtēja šos rādītājus, ko izstrādāja Rietumbalkānu iestādes ar SEESAC atbalstu.

Komisija ierosina izmantot līdzīgus rādītājus, lai izvērtētu un pārraudzītu jaunā šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas rīcības plāna efektivitāti, sistemātiski apkopojot tiesībaizsardzības iestāžu (policijas, muitas, prokuratūru un tiesu iestāžu) datus par noziedzību un krimināltiesībām. Šie rādītāji cita starpā ietver atbilstību ES tiesību aktiem, konfiskācijas gadījumu skaitu, kriminālvajāšanas un notiesāšanas gadījumu skaitu saistībā ar šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, eksporta licenču un pēcnosūtīšanas pārbaužu skaitu, izveidoto šaujamieroču kontaktpunktu skaitu, kā arī nodoto, legalizēto, deaktivēto vai iznīcināto ieroču skaitu (plašāku informāciju sk. 4. pielikumā). Atbilstošie rādītāji attiecīgā gadījumā ir norādīti turpmāk tekstā, pēc katras darbības.

Eiropas Komisija katru gadu lūgs ES dalībvalstīm un Dienvidaustrumeiropas partnervalstīm sniegt datus saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1788 par darbības rādītājiem, attiecīgā gadījumā pievienojot konkrētus pierādījumus (piemēram, par iznīcināšanu), lai nodrošinātu gada laikā veikto darbību aktualizētu izvērtējumu. Komisija sniegs atbalstu kompetentajām iestādēm, izstrādājot metodiku un skaidras norādes attiecībā uz šo ziņošanu ciešā sadarbībā ar EMPACT Firearms.

4.2.Vispārējās prioritātes

4.2.1.1. prioritāte: aizsargāt likumīgo tirgu un ierobežot novirzīšanu 

Eiropas Komisija pastiprinās savas saistības ar mērķi nodrošināt, ka visas dalībvalstis pareizi transponē un faktiski izpilda Šaujamieroču direktīvu un tās attiecīgos deleģētos un īstenošanas aktus. Komisija turpinās īstenot visas savas pilnvaras, kas tai šajā saistībā piešķirtas ar Līgumu. Šaujamieroču direktīvas īstenošanai dalībvalstīs ir prioritāra nozīme. Komisija aicina Dienvidaustrumeiropas partnervalstis savus juridiskās kontroles tiesību aktus pilnībā tuvināt ES un starptautiskajiem standartiem [1.1 darbība — 1. galvenais darbības rādītājs]. Lai sniegtu palīdzību dalībvalstīm un Dienvidaustrumeiropas partnervalstīm, Komisija kopā ar Eiropolu izstrādās ES līmeņa šaujamieroču atsauces tabulu, kas ļaus viegli klasificēt šaujamieročus atbilstoši ES kategorijām [1.2. darbība].

Saskaņā ar Šaujamieroču direktīvā noteikto prasību Komisija 2021. gada sākumā publicēs ziņojumu par tās piemērošanu. Tādējādi Komisija izskatīs, kā labāk novērst no jauna radušos un turpmāko apdraudējumu, jo īpaši attiecībā uz “Flobēra” šaujamieročiem un šaujamieroču 3D drukāšanu [1.3. darbība].

Komisija veiks ietekmes novērtējumu par ES tiesību aktiem attiecībā uz civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču importa un eksporta kontroli [1.4. darbība — 6. galvenais darbības rādītājs], konkrētāk, lai izskatītu veidus, kā uzlabot izsekojamību (saskaņoti importa marķējumi), lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm ar mērķi novērst eksporta aizliegumu apiešanu un lai palielinātu šaujamieroču eksporta un importa kontroles procedūru drošību (lielāka skaidrība vienkāršotās procedūrās). Komisija izskatīs, kā nodrošināt Regulas (ES) Nr. 258/2012 un Šaujamieroču direktīvas saskaņotību, piemēram, lai veiksmīgāk risinātu jautājumu par viegli pārveidojamu trauksmes un signālieroču importu vai piemērotu eksporta kontroli visiem ieročiem, kas tiek regulēti ar direktīvu. Lai nodrošinātu šo noteikumu stabilu izpildi, Komisija attiecībā uz personām, kuras ziņo par grozītās Regulas (ES) Nr. 258/2012 pārkāpumiem, plāno arī piemērot trauksmes cēlēju aizsardzības kārtību, kas ieviesta ar Direktīvu (ES) 2019/1937 38 .

Visbeidzot, lai atbalstītu atbilstīgo ANO starptautisko konvenciju 39 īstenošanu, Komisija stiprinās partnervalstu spējas ieviest šaujamieroču efektīvu kontroli un pastiprinās savas saistības tiekties uz augstākajiem standartiem, lai nodrošinātu efektīvu izsekošanu un novērstu šaujamieroču nonākšanu nelikumīgos tirgos [1.5. darbība — 1. galvenais darbības rādītājs]. 

4.2.2.2. prioritāte: izveidot labāku izlūkdatu apkopojumu

Komisija atkārto savu ieteikumu dalībvalstīm sistemātiski papildināt Šengenas Informācijas sistēmu ar datiem par pazaudētiem un nozagtiem šaujamieročiem, kā arī pārdotiem ieročiem, kurus var viegli pārveidot par šaujamieročiem, un meklēt tajā informāciju, kad tās konfiscē kādu ieroci [2.1. darbība — 9.8. galvenais darbības rādītājs]. Komisija atbalstīs iniciatīvas, kas valstu iestādēm nodrošina iespēju vienlaikus meklēt un/vai ievadīt informāciju gan Šengenas Informācijas sistēmā, gan Interpola iARMS, un mudina dalībvalstis reaģēt uz Interpola aicinājumu brīvprātīgajiem testēt jaunās iespējas [2.2. darbība — 9.6. galvenais darbības rādītājs]. Ir izšķiroši svarīgi visus operatīvos un stratēģiskos izlūkdatus un ar risku saistīto informāciju, kas ir būtiska muitai, automātiski nodot vienotajai Muitas riska pārvaldības sistēmai (CRMS) [2.3. darbība — 9.9. galvenais darbības rādītājs]. Dalībvalstīm un Dienvidaustrumeiropas partnervalstīm nozagtie un pazaudētie šaujamieroči būtu sistemātiski jāreģistrē iARMS [2.4. darbība — 9.6. galvenais darbības rādītājs].

Pamatojoties uz UNODC īstenoto projektu, Komisija rīkosies, lai nodrošinātu, ka sistemātiski un saskaņoti tiek vākti dati par šaujamieroču konfiskāciju [2.5. darbība — 4. galvenais darbības rādītājs] un tiek publicēta ikgadēja statistika, lai analizētu datus par narkotiku konfiskāciju 40 . Tas nodrošinātu noderīgu informāciju tiesībaizsardzības iestādēm, jo īpaši ar mērķi palīdzēt tām identificēt jaunas tendences saistībā ar nelikumīgu tirdzniecību un izveidot papildinātus riska profilus. Lai to paveiktu, kā arī, pamatojoties uz sagatavošanas darbu, ko veikuši dažādi dalībnieki, piemēram, Eiropols, Frontex, UNODC, EMPACT Firearms un Dienvidaustrumeiropas partnervalstis, Komisija ierosinās ieviest vienotu veidlapu ziņošanai par konfiskāciju. Sadarbībā ar Eiropolu Komisija izpētīs iespēju ieviest ES līmeņa rīku, ar kura palīdzību reāllaikā izseko ar šaujamieročiem saistītus incidentus un nodrošina pastāvīgi aktuālu ainu [2.6. darbība — 10. galvenais darbības rādītājs]. Tādējādi Komisija iedvesmosies no ES finansētā 2017. gada projekta FIRE 41 un Dienvidaustrumeiropu aptverošās bruņotas vardarbības novērošanas platformas 42 .

Šaujamieroču nelikumīga tirdzniecība var norisināties arī tumšā tīmekļa (šifrētajos) tirgos. Komisija īstenos Eiropas Parlamenta ierosināto sagatavošanas darbību par tumšā tīkla nepārtrauktu pārraudzību [2.7. darbība]. Turklāt ES politikas cikla ietvaros Eiropols turpinās sniegt palīdzību dalībvalstīm informācijas vākšanā un pārliecinoša izlūkdatu apkopojuma izveidē par tumšā tīkla izmantošanu šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības nolūkā.

4.2.3.3. prioritāte: palielināt spiedienu uz noziedzīgajiem tirgiem

Komisija mudina dalībvalstis un Dienvidaustrumeiropas partnervalstis pabeigt izveidot šaujamieroču kontaktpunktus, kas ir pilnībā nokomplektēti un kuru darbinieki ir pilnībā apmācīti, kā ieteikts valstu ekspertu izstrādātajos paraugprakses norādījumos 43  [3.1. darbība — 7.1. galvenais darbības rādītājs]. Šādiem kontaktpunktiem vajadzētu būt sistemātiski saistītiem ar ANO Kājnieku ieroču un vieglo ieroču rīcības programmas un Starptautiskā izsekošanas instrumenta īstenošanu. Lai sekmētu ES līmeņa un starptautisko sadarbību, Komisija publicēs šo kontaktpunktu rezultātu pārskatu, skaidri nosakot to kontaktinformāciju un kompetenci [3.2. darbība — 7.1. galvenais darbības rādītājs].

Komisija aicina visas dalībvalstis, kas vēl to nav paveikušas 44 , ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Šaujamieroču protokolu, kas veicina un stiprina sadarbību ar mērķi novērst, apkarot un izskaust šaujamieroču nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību [3.3 darbība — 1.5. galvenais darbības rādītājs]. Komisija sāks arī apspriedes ar ieinteresētajām personām, lai pārbaudītu, vai pastāv tiesiskā regulējuma atšķirības, un novērtētu nepieciešamību noteikt vienotus krimināltiesību standartus šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības un nelikumīgas ražošanas jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. pantu [3.4. darbība — 1.5. un 8. galvenais darbības rādītājs]. Šajā kontekstā Komisija izskatīs iespējamību ieviest noteikumus par policijas sadarbību ar mērķi nodrošināt konfiscēto ieroču sistemātiskāku izsekošanu, veikt izlūkdatu apmaiņu ārpus konkrētām izmeklēšanām un ballistikas datu vieglāku un sistemātiskāku apmaiņu vai kontrolētu piegāžu īstenošanu.

Komisija aicina dalībvalstis un Dienvidaustrumeiropas partnervalstis uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu (muitas, policijas, robežsardzes) sadarbību, kā arī sadarbību ar prokuroriem un kriminālistikas ekspertiem, lai likvidētu galvenos nelikumīgo šaujamieroču avotus un tirdzniecības ceļus, iedvesmojoties no Dienvidaustrumeiropas šaujamieroču ekspertu tīkla [3.5. darbība — 3. galvenais darbības rādītājs]. Valstīm būtu ievērojami jāattīsta savu tiesībaizsardzības iestāžu speciālās zināšanas par šaujamieroču radīto apdraudējumu, tiesisko regulējumu un tā starptautiskās sadarbības instrumentu, jo īpaši labāk izmantojot CEPOL piedāvātās apmācības iespējas un attīstot pasniedzēju apmācīšanu ar mērķi uzlabot viņu sniegto pievienoto vērtību [3.6. darbība — 7.2. galvenais darbības rādītājs].

Komisija aicina Eiropolu, dalībvalstis un Dienvidaustrumeiropas partnervalstis pievērst uzmanību šaujamieroču gadījumiem saistībā ar kiberpatrulēšanas operācijām un pasākumiem pret šifrēto tirgu, cieši koordinējot Kiberpatrulēšanas vienotās rīcības dienu un tumšā tīmekļa izmeklēšanas ar Eiropola tumšā tīmekļa grupu [3.7. darbība — 9.4. galvenais darbības rādītājs].

Komisija arī uzlabos tiesībaizsardzības iestāžu un paku un pasta sūtījumu operatoru sadarbību, lai nodrošinātu, ka ciešāk tiek uzraudzīti sūtījumi, kas satur šaujamieročus vai to sastāvdaļas. Komisija jo īpaši izskatīs to, kādā mērā var izmantot mākslīgo intelektu, lai jo īpaši ar rentgenizmeklēšanu labāk identificētu ieroču detaļas, kas paslēptas lielā daudzumā mazu sūtījumu [3.8. darbība]. Komisija arī ierosinās noslēgt ES līmeņa saprašanās memorandu starp paku sūtījumu operatoriem, policiju un muitas dienestiem, lai uzlabotu tādu datu paziņošanu, kas saistīti ar šaujamieročiem un to detaļām, kā arī veidu, kā minētās iestādes var atbalstīt cita citu, balstoties uz paraugpraksi, kas jau ir īstenota valstu līmenī [3.9. darbība]. Tas radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus, novēršot dažu operatoru nostiprināšanos vietās, kur kontrole ir vājāka.

4.2.4.4. prioritāte: pastiprināt starptautisko sadarbību

ES un trešo partnervalstu sadarbība ir jāpastiprina saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas 2018. gada ES stratēģijā pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un to munīciju 45 .

Jo īpaši ir jāpastiprina sadarbība ar valstīm Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.

Būtu jāpadziļina sadarbība ar Tunisiju, Libānu un Jordāniju saistībā ar ieroču izsekošanu un ieroču kontroles uzlabošanu. Komisija cieši sadarbosies ar Augsto pārstāvi un aicina dalībvalstis nodrošināt vairāk personāla tehniskās palīdzības sniegšanai Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm [4.1. darbība]. Īpaši svarīga ir arī sadarbība ar Turciju, jo tā tiek uzskatīta par daudzu viegli pārveidojamu un tādējādi nelikumīgu gāzes un trauksmes ieroču izcelsmes valsti [4.2. darbība]. Āfrikā, jo īpaši Sāhelas reģionā, tiks veicināts tas, lai nodrošinātu labāku fizisko drošību un krājumu pārvaldību, uzskaiti un ieroču kontroli [4.3. darbība]. Labas prakses apmaiņa ar Dienvidaustrumeiropu jau notiek.

Ņemot vērā to, ka Dienvidaustrumeiropā (t. i., šādās trešās partnervalstīs: Rietumbalkānos, Ukrainā un Moldovā) ir augsts šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības risks, un ar šā reģiona ģeopolitisko kontekstu saistītās īpatnības, kā arī to, ka ir iesaistīti daudzi dažāda veida valstu un starptautiskie dalībnieki, un pašreizējo nestabilitāti Austrumeiropā, 2015.–2019. gada rīcības plāna novērtējuma ziņojumā tika pausta nepieciešamība izstrādāt jaunu rīcības plānu. Pieņemt jaunu rīcības plānu ieteica arī visu partnervalstu delegāti, kuri apmeklēja Apvienotās komitejas trešo sanāksmi, kas notika 2018. gada 24. septembrī Briselē un kurā piedalījās Eiropas Savienības šaujamieroču eksperti un Dienvidaustrumeiropas eksperti. Novērtēšanas ziņojumā arī tika uzsvērta nepieciešamība iesaistīt Ukrainu un Moldovu plašākā saskaņotā sadarbībā pret kopējo apdraudējumu, ko rada šaujamieroču nelikumīgā tirdzniecība visā reģionā. Tā ir arī atbilde uz Padomes aicinājumu iesaistīt Ukrainu attiecīgajos operatīvajos rīcības plānos, kas izstrādāti ES politikas ciklā attiecībā uz organizētu un smagu starptautisko noziedzību 46 . Attiecībā uz Ukrainu rīcības plānā ņem vērā ES atbalstu 47 Ukrainas centieniem sadarbībā ar EDSO un SEESAC 48 apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību. Ar ES finansējumu Komisija atbalsta robežu integrētu pārvaldību un cīņu pret nelikumīgu tirdzniecību, tostarp ar Eiropas Robežu palīdzības misijas Moldovā un Ukrainā starpniecību. Ukrainā pašlaik darbojas organizācija Conflict Armament Research, kuras darbs tiek atbalstīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2283.

Tāpēc šajā rīcības plānā Komisija ierosina konkrētas detalizētas darbības un pārvaldības pasākumus attiecībā uz Dienvidaustrumeiropu (sk. 5. sadaļu turpmāk), kas jāveic ciešā sadarbībā ar Augsto pārstāvi un apspriežoties ar partneriem.

5.Konkrētas darbības attiecībā uz Dienvidaustrumeiropu un tās sadarbību ar ES

5.1.Pasākumu pielāgošana reģionam

Kā minēts 2. sadaļā, 2015.–2019. gada ES un Dienvidaustrumeiropas rīcības plāna novērtējumā 49 tika apliecināts, ka abas puses saskaras ar vienām un tām pašām problēmām un ka ciešāka reģionālā sadarbība ir būtiska, lai labāk apkarotu šaujamieroču nelikumīgās tirdzniecības pārrobežu dimensiju visā reģionā.

Reģionālā ceļveža izstrādes darbs, kas tika veikts 2018. gadā un ko atbalstīja Francija un Vācija, izrietēja no visu Rietumbalkānu partnervalstu vienprātīgas un līdzdalīgas pieejas. Tajā tika identificēti daudzi atbilstīgi mērķi un uzdevumi, kurus būtu svarīgi iekļaut rīcības plānā. Balstoties uz to, Komisija 3. pielikumā ierosina tādu konkrētu pasākumu kopumu, ar kuriem tiek integrēts minētajā ceļvedī izklāstītais atbilstīgi Padomes lēmumam par finansējuma piešķiršanu tā īstenošanai 50 .

Visas reģionā esošās jurisdikcijas saskaras ar līdzīgām problēmām. Tomēr ne visas partnervalstis sasniegs savus mērķus vienlaikus, un dažādos progresa posmos būs jāīsteno atšķirīga vēriena mērķi. Pareizajā brīdī šajās darbībās atbilstošā veidā būtu jāiekļauj arī Ukraina un Moldova. Sadarbībā ar Augsto pārstāvi Komisija sadarbosies ar šīm divām valstīm, lai apspriestu to, kā un ar kādiem līdzekļiem tās integrēt kopējā sistēmā.

Šos īpašos Dienvidaustrumeiropas pasākumus Rietumbalkānu iestādes ir definējušas, izstrādājot un pieņemot reģionālo ceļvedi, kas ir pievienots Padomes Lēmumam (KĀDP) 1788/2018. Vienlaikus vedot uz rīcības plāna vispārējo mērķi, proti, apkarot šaujamieroču un munīcijas nelikumīgu tirdzniecību, tas pievērš uzmanību trim galvenajiem darbības virzieniem, nodrošinot lielāku skaidrību un labāku struktūru nekā 2015.–2019. gada rīcības plānā, jo īpaši tāpēc, lai novērstu tās atlikušās juridiskās nepilnības un pretrunas šaujamieroču kontroles jomā, kuras kavē policijas un tiesu iestāžu sadarbību, t. i.:

·saskaņot juridisko vidi, modernizēt administratīvo struktūru un veicināt spēju veidošanu;

·palielināt krājumu drošību un samazināt krājumus;

·padarīt tiesībaizsardzības iestāžu darbību efektīvāku, sekmējot operatīvo sadarbību, informācijas apmaiņu un sadarbību ballistiskās analīzes jomā.

5.2.Modernizēta pārvaldība ar mērķi nodrošināt efektīvu īstenošanu

Lai pilnībā īstenotu šīs darbības, visām partnervalstīm ir jāmācās no gūtās pieredzes, jo īpaši izveidojot jauna veida pārvaldību, kuras ietvaros tiek novērsta dublēšanās vai koordinācijas trūkums.

5.2.1.Finansējuma vajadzību apmierināšana ar mērķi risināt problēmas

Komisija apņemas padziļināt sadarbību ar Dienvidaustrumeiropas partnervalstīm un piešķirt speciālus finanšu resursus, lai panāktu to atbilstību prasītajiem standartiem. Papildus 11,8 miljoniem euro, ko 2019. gada decembrī piešķīra Padome 51 , Komisija plāno mobilizēt un iezīmēt pieejamos līdzekļus no Iekšējās drošības fonda un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta vissteidzamāko problēmu risināšanai. Daudzgadu finanšu shēmas sarunu kontekstā Komisija aicina dalībvalstis reaģēt uz vajadzībām, vienojoties par vērienīgiem budžeta risinājumiem un mobilizējot valstu ekspertus uz vietas.

Kopā ar Augsto pārstāvi Komisija sasauks galveno īstenošanas partneru un līdzekļu devēju koordinācijas komiteju, kuru veidos dalībvalstu pārstāvji, kā arī pārstāvji no Eiropas Ārējās darbības dienesta, attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūrām (UNDP un UNODC) un NATO. Šīs koordinācijas komitejas mērķis būtu nodrošināt stratēģisku globālo līdzekļu devēju koordināciju, ietverot tos, kuri nav ceļveža īstenošanai paredzētā ANO daudzpartneru trasta fonda valdes locekļi. Dialogā ar reģiona valdībām Komisija ierosinās pieņemt saprašanās memorandu starp šiem dalībniekiem, kura mērķis būs pieņemt kopīgus lēmumus par finansējamajiem projektiem. Pilnībā ievērojot līdzekļu devēju juridisko autonomiju un saskaņā ar Līgumiem piemērojamās lēmumu pieņemšanas procedūras, šādā memorandā varētu izklāstīt, kā komiteja izstrādās reģionālo un valsts budžeta plānošanu un saņems konsolidētus finanšu pārskatus par visām attiecīgajām darbībām un instrumentiem. Tas visiem līdzekļu devējiem un ieinteresētajām personām nodrošinātu visaptverošu aktuālu redzējumu par plānotajiem vai īstenotajiem pasākumiem un to izmaksām. Lai nodrošinātu darbību sinerģiju un efektīvu sadarbību ar SEESAC, vietējā līmenī tiks pastiprināta koordinācija līdzekļu devēju starpā un nodrošināta koordinēšanas funkcija, jo īpaši norīkojot tādu reģionālu koordinatoru šaujamieroču jautājumos, kurš strādātu kādā no ES delegācijām Dienvidaustrumeiropā, piemēram, ES delegācijā Belgradā.

5.2.2.Visaptveroša koordinācija ar mērķi īstenot pasākumus Dienvidaustrumeiropā 

Komisija ierosina racionalizēt esošo struktūru darbu, lai uzlabotu koordināciju. Politisko ievirzi Eiropas Savienībā arī turpmāk nodrošinātu Padome, savukārt starp ES un Dienvidaustrumeiropas partnervalstīm — tieslietu un iekšlietu ministru un (vajadzības gadījumā) ārlietu un pārējo ministru sanāksmes.

Lai nodrošinātu pasākumu reģionālo stratēģisko koordināciju, visām valstu starpministriju struktūrām, kas sasauc visas iestādes, kuru darbība attiecas uz kājnieku ieroču kontroli (kājnieku ieroču komisijas), būtu jāturpina organizēt sanāksmes ar ES pārstāvju līdzdalību. Tāpat kā pašlaik, ceļveža koordinācijas sanāksmes tiks organizētas kopā ar tām un atvieglos ceļveža īstenošanā gūto panākumu pārskatīšanu, dalīšanos gūtajā pieredzē un pārrunas par atlikušo trūkumu novēršanu.

Reģionālajā tiesībaizsardzības līmenī būtu lietderīgi arī racionalizēt visu esošo struktūru 52 darbu. Komisija ierosina ES un Dienvidaustrumeiropas ekspertu kopīgās sanāksmes organizēt EMPACT Firearms ietvaros, turklāt šīs platformas ietvaros Rietumbalkānu partneri jau ir uzaicināti piedalīties.

Komisija visos līmeņos aicina varas iestādes sūtīt dalībniekus, kuriem ir uzticētas skaidras pilnvaras paust nostāju un uzņemties saistības vai sniegt informāciju par iespējamiem nodevumiem.

Visbeidzot attiecībā uz administratīvo pārvaldību kopš 2002. gada SEESAC ir jo īpaši sekmējis kājnieku ieroču komisiju un Dienvidaustrumeiropas šaujamieroču ekspertu tīkla procedūras un reģionālā ceļveža koordināciju. Tas minētā reģiona partnervalstīm ir sniedzis būtisku tehnisko palīdzību, kuru ir atzinīgi novērtējušas visas vietējās ieinteresētās personas. Saskaņā ar ES Padomes Lēmumiem (KĀDP) 2013/710, 2016/2356, 2018/1788 un 2019/2111 šis process būtu jāturpina pārredzamības garā attiecībā uz vispārējo budžeta pārvaldību ar līdzekļu devēju koordinācijas komitejas starpniecību. Konkrētāk, sanāksmju plānošanai un budžeta un pārskata dokumentu iesniegšanai būtu jānotiek saskaņā ar integrēto pieeju — pēc apspriešanās ar Komisiju.

Komisija uzskata, ka ir ļoti svarīgi vadīt un atbalstīt partnerus, lai tie varētu izpildīt dažādās saistības, un izmantot rādītājus rezultātu mērīšanai, piemēram, pusgada ziņojumu SEESAC par progresu, kas panākts, īstenojot reģionālo ceļvedi, un plānoto starpposma novērtējumu par reģionālā ceļveža īstenošanu saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1788. Tāpēc Komisija izmantos visus pievienošanās procesa līdzekļus ar mērķi apspriest un pārraudzīt darbības, kas veiktas, lai īstenotu rīcības plānu. Tas nozīmē, ka panāktā progresa novērtēšanai tiks izmantota Tieslietu un iekšlietu apakškomitejas sanāksmēs sniegtā informācija, kā arī ikgadējie valstu ziņojumi. Lai palīdzētu sasniegt rīcības plāna mērķus, tiks izmantotas pievienošanās sarunas 24. nodaļas “Tiesiskums, brīvība un drošība” ietvaros. Attiecībā uz valstīm, kas nav iesaistītas paplašināšanās procesā, panāktais progress tiks apspriests Tieslietu un iekšlietu apakškomitejās, tiesiskuma platformās vai citos esošos forumos.

6.Secinājumi

Cīņai pret nelikumīgu piekļuvi šaujamieročiem ir jābūt Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un partnervalstu starpdisciplinārai drošības prioritātei. Šāda veida piekļuve izraisa fizisku nedrošību un palielina vardarbības risku ģimenē, kas var novest pie slepkavības vai arī pie tā, ka šaujamieroči var tikt izmantoti pašnāvības izdarīšanai. Cīņa pret nelikumīgu piekļuvi šaujamieročiem palīdz novērst citu veidu noziedzīgas darbības, piemēram, terorismu, narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu, jūras pirātismu, viltošanu, noziedzību vides jomā vai organizētus noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu. Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Padomi, dalībvalstis un Dienvidaustrumeiropas partnervalstis pilnībā atzīt nepieciešamību pastiprināt darbības šajā jomā valstu līmenī, ES līmenī un īstenojot starptautisku sadarbību.

Komisija uzskata, ka šā rīcības plāna visaptverošais un daudznozaru raksturs var nodrošināt saskaņotu operatīvo sistēmu ES un tās dalībvalstīm ES robežās, kā arī sadarbības un palīdzības priekšlikumus ar mērķi apkarot šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību Dienvidaustrumeiropā un darījumos ar šā reģiona valstīm.

Komisija jo īpaši aicina visas ES institūcijas, tiesībaizsardzības iestādes un ieinteresētās personas gan Eiropas Savienībā, gan Dienvidaustrumeiropā risināt šajā rīcības plānā minētās problēmas. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šo rīcības plānu un atbalstīt un pilnībā izmantot katras stratēģiskās prioritātes potenciālu.

(1)    Pētniecības projekts “Small Arms Survey”, “Estimating Global Civilian-held Firearms Numbers” (“Aplēses par civiliedzīvotājiem piederošu šaujamieroču skaitu pasaulē”), informatīvs dokuments, 2018. gada jūnijs. Datu kopa ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://www.smallarmssurvey.org/fileadmin/docs/Weapons_and_Markets/Tools/Firearms_holdings/SAS-BP-Civilian-held-firearms-annexe.pdf.

(2)    HU, IT, BE, AT, LT, LV, FR, DE, SI, PL, RO, NL.

(3)    Papildu atsauces sk. 1. pielikumā.

(4)    Šajā rīcības plānā par “Dienvidaustrumeiropu” tiks dēvētas visas Rietumbalkānu partnervalstis, Moldova un Ukraina.

(5)      COM(2019) 293 final, 27.6.2019.

(6)      Eiropols, “Interim report of new, changing and emerging threats” (“Starpposma ziņojums par jaunu, mainīgu un no jauna radušos apdraudējumu”), Padomes dokuments Nr. 9037/19, 2019. gada 8. maijs.

(7)    Flandrijas Miera institūts, Armed to kill (“Bruņojies, lai nogalinātu”), Brisele, 2019. gada 3. oktobris.

(8)    Eiropols, 2017. gada TE-SAT: ziņojums par terorisma situāciju un tendencēm ES.

(9)    Eiropols, 2018. gada TE-SAT: ziņojums par terorisma situāciju un tendencēm ES.

(10)    UNODC (2020), “Global Study on Firearms Trafficking” (“Globāls pētījums par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību”), Vīne: UNODC, pieejams https://www.unodc.org/unodc/en/firearms-protocol/firearms-study.html .

(11)    UNODC, “Global Study on homicides” (“Globāls pētījums par nonāvēšanas gadījumiem”), 2019. gads.

(12)    Eiropola ziņojumi: “Threat Assessment Report on Illicit Trafficking in Firearms” (“Draudu novērtējuma ziņojums par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību”) (EDOC#673806v7A, 2013. gada jūnijs), izlūkošanas paziņojums (19/2014); “Firearms in the hands of Terrorist in Europe” (“Šaujamieroči teroristu rokās Eiropā”) (EDOC:#759937v3; 2015. gada maijs).

(13)    “Strengthening Resilience in the Western Balkans: Mapping Assistance for SALW Control”, (“Noturības stiprināšana Rietumbalkānos: palīdzības kartēšana VIKI kontrolei”), “Small Arms Survey”, 2018. gada septembris.

(14)    UNODC (2020), “Global Study on Firearms Trafficking” (“Globāls pētījums par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību”), Vīne: UNODC, pieejams https://www.unodc.org/unodc/en/firearms-protocol/firearms-study.html .

(15)      Direktīva (ES) 2017/853 (2017. gada 17. maijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 137, 24.5.2017., 22. lpp.).

(16)    2020. gada 15. aprīlī par pilnīgu transponēšanu bija paziņojušas 17 dalībvalstis (AT, BG, DE, DK, IE, EL, EE, FR, HR, IT, LV, LT, MT, NL, PT, RO, FI).

(17)    COM(2017) 737 final, 12.12.2017.

(18)    C(2018) 2197 final, 17.4.2018.

(19)    Kontaktpunkta nav Bulgārijā, Igaunijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā un Maltā.

(20)    Kontaktpunkta nav Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā.

(21)      “Best practice guidance for the creation of national firearms focal points” (“Paraugprakses norādījumi valstu šaujamieroču kontaktpunktu izveidei”), 2018. gada 15. maijs, Padomes dokuments Nr. 8586/18.

(22)    Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību 2001. gada 31. maija Protokols par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu. Padomes Lēmums (2014. gada 11. februāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (OV L 89, 25.3.2014., 7. lpp.).

(23)    Sīkāku informāciju sk. 1. pielikumā.

(24)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: “Šaujamieroči un ES iekšējā drošība: pilsoņu aizsardzība un nelegālās tirdzniecības pārtraukšana”, COM(2013) 716, 21.10.2013.

(25)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2015) 185 final, 28.4.2015.

(26)    Dok. 16726/3/13 REV 3 RESTREINT UE / EU RESTRICTED.

(27)    SEESAC ir 2002. gadā izveidota ANO Attīstības programmas un Reģionālās sadarbības padomes kopīga iniciatīva.

(28)      Padomes 2014. gada 14. novembra dokuments Nr. 15516/14, ko Padome pieņēmusi 2014. gada 4. un 5. decembrī (Padomes dokuments Nr. 16526/14); ES un Rietumbalkānu tieslietu un iekšlietu ministru forums, kas notika 2014. gada 12. decembrī Belgradā.

(29)      COM(2015) 624 final, 2.12.2015.

(30)      JOIN(2018) 17 final, 1.6.2018.

(31)      Padomes 2018. gada 19. novembra secinājumi — dokuments Nr. 13581/18.

(32)    Ceļvedi ar SEESAC atbalstu izstrādāja Rietumbalkānu iestādes konsultāciju procesā. Rietumbalkānu valstu un valdību vadītāji to pieņēma Berlīnes procesa Londonas samitā 2018. gada 10. jūlijā.

(33)    Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/1788 (2018. gada 19. novembris), ar ko atbalsta Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas Informācijas apstrādes centru vieglo un kājnieku ieroču kontrolei (SEESAC), lai īstenotu Reģionālo ceļvedi par nelikumīgas ieroču tirdzniecības apkarošanu Rietumbalkānos (OV L 293, 20.11.2018., 11. lpp.).

(34)      Examination of Firearms and Forensics in Europe and aCross Territories (“Šaujamieroču un kriminālistikas datu pārbaude Eiropā un pārrobežu mērogā”), red. profesore Erica Bowen un dr. Helen Poole, Koventrijas Universitāte, Kalabrijas Universitāte, Arquebus Solutions Ltd., 2016.

(35)      Fighting Illicit Firearms Trafficking Routes and Actors at European Level, red. Ernesto U. Savona, Marina Mancuso, Transcrime – Università Cattolica del Sacro Cuore, 31.3.2017.

(36)      Triggering Terror: Illicit Gun Markets and Firearms Acquisition of Terrorist Networks in Europe (“Terora radīšana: nelikumīgi šaujamieroču tirgi un teroristu tīklu īstenota šaujamieroču iegāde Eiropā”), red. Nils Duquet, Flandrijas Miera institūts, 2018. gada 17. aprīlis.

(37)    UNODC (2020), “Global Study on Firearms Trafficking” (“Globāls pētījums par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību”), Vīne: UNODC, pieejams https://www.unodc.org/unodc/en/firearms-protocol/firearms-study.html .

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(39)    Sk. 1. pielikumu.

(40)    5. un 5.a pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru, (OV L 376, 27.12.2006.).

(41)      Fighting Illicit Firearms Trafficking Routes and Actors at European Level, minēts iepriekš.

(42)     http://www.seesac.org/AVMP . Finansējuma lēmums: Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/2111 (2019. gada 9. decembris) par atbalstu SEESAC atbruņošanās un bruņojuma kontroles darbībām Dienvidaustrumeiropā, ar kurām vājina kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas radīto apdraudējumu (OV L 318, 10.12.2019.).

(43)    Sk. 21. zemsvītras piezīmi.

(44)    Vācija, Īrija, Luksemburga, Malta. Visas Dienvidaustrumeiropas partnervalstis ir ratificējušas protokolu vai pievienojušās tam.

(45)      Sk. 30. zemsvītras piezīmi.

(46)    Padomes secinājumi par Eiropas Savienības un Ukrainas sadarbības stiprināšanu iekšējās drošības jomā. Dokuments Nr. 15615/17, 11.12.2017.    

(47)     Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/2009 (2019. gada 2. decembris), ar ko atbalsta Ukrainas centienus sadarbībā ar EDSO apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību (OV L 312, 3.12.2019., 42. lpp.).

(48)    Sk. Padomes Lēmumus (KĀDP) 2018/1788, (KĀDP) 2019/2111 un (KĀDP) 2019/2113, ar kuriem sniedz atbalstu Moldovai, Baltkrievijai un Ukrainai.

(49)    Sk. 5. zemsvītras piezīmi.

(50)    Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/1788 (2018. gada 19. novembris), ar ko atbalsta Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas Informācijas apstrādes centru vieglo un kājnieku ieroču kontrolei (SEESAC), lai īstenotu Reģionālo ceļvedi par nelikumīgas ieroču tirdzniecības apkarošanu Rietumbalkānos (OV L 293, 20.11.2018., 11. lpp.).

(51)    Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/2111 (2019. gada 9. decembris) par atbalstu SEESAC atbruņošanās un bruņojuma kontroles darbībām Dienvidaustrumeiropā, ar kurām vājina kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas radīto apdraudējumu (OV L 318, 10.12.2019.).

(52)    Eiropas šaujamieroču ekspertu grupa, EMPACT Firearms, Dienvidaustrumeiropas šaujamieroču ekspertu tīkls un tā integrētā Dienvidaustrumeiropas šaujamieroču ekspertu grupa, ES un Rietumbalkānu partnervalstu Apvienotā šaujamieroču ekspertu komiteja.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.7.2020

COM(2020) 608 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETO KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES 2020.–2025. gada rīcības plāns attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību

1. PIELIKUMS
Attiecīgo tiesību aktu un ES iniciatīvu saraksts

ES tiesību akti

·Padomes Direktīva 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 256, 13.9.1991., 51. lpp.) (ar grozījumiem);

·Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, grozīta ar Padomes 2019. gada 16. septembra Lēmumu (KĀDP) 2019/1560 (OV L 239, 17.9.2019., 16. lpp.);

·Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009. 1. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2012 (2012. gada 14. marts), ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (OV L 94, 30.3.2012., 1. lpp.);

·Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami (OV L 333, 19.12.2015., 62. lpp.) (ar grozījumiem);

·Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2019/68 (2019. gada 16. janvāris), ar ko nosaka šaujamieroču un to būtisko daļu marķējumu tehniskās specifikācijas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 15, 17.1.2019., 18. lpp.);

·Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2019/69 (2019. gada 16. janvāris), ar ko nosaka trauksmes un signālieroču tehniskās specifikācijas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 15, 17.1.2019., 22. lpp.);

·Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/686 (2019. gada 16. janvāris), ar ko, ievērojot Padomes Direktīvu 91/477/EEK, nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā sistemātiski veikt ar šaujamieroču pārvešanu Savienībā saistītās informācijas apmaiņu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (OV L 116, 3.5.2019., 1. lpp.);

·Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/689 (2019. gada 16. janvāris) par izmēģinājuma projektu, ar ko, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, īsteno konkrētus administratīvās sadarbības noteikumus, kas izklāstīti Padomes Direktīvā 91/477/EEK (OV L 116, 3.5.2019., 75. lpp.)

Starptautiskie instrumenti

·2001. gada Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokols par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu;

·Apvienoto Nāciju Organizācijas 2001. gada Rīcības programma par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos;

·2005. gada Starptautiskais instruments, ar kuru valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus;

·2013. gada Ieroču tirdzniecības līgums.

ES iniciatīvas

Vispārīgi

·2014.–2018. gada ES politikas cikls, pirmais operatīvais rīcības plāns saistībā ar Eiropas daudznozaru platformu pret noziedzības draudiem 1 . Tas ietvēra daudzus pasākumus, kuru mērķis bija paplašināt izlūkdatu vākšanu, apkopošanu un sagatavošanu, uzlabot ballistikas informācijas apmaiņu, izveidot valstu kontaktpunktus, organizēt kopīgas kontroles operācijas konkrētu draudu jomā (pārveidoti ieroči, gāzes un trauksmes ieroči, paku sūtījumu piegāde), apmācības un spēju veidošanas pasākumus un starptautisko sadarbību.

·Šaujamieroči un ES iekšējā drošība: pilsoņu aizsardzība un nelegālās tirdzniecības pārtraukšana, Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam, COM(2013) 716, 21.10.2013.

·Eiropas Drošības programma, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2015) 185 final, 28.4.2015.).

·ES rīcības plāns pret šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un izmantošanu (COM(2015) 624 final, 2.12.2015.).

·Elementi ES stratēģijai pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un to munīciju, Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgs paziņojums (JOIN(2018) 17 final, 1.6.2018.), Padome paudusi atbalstu, tādējādi tā kļuvusi par pilnvērtīgu ES stratēģiju (Padomes 2018. gada 19. novembra secinājumi — dokuments Nr. 13581/18).

·Komisijas ziņojums attiecībā uz novērtējumu par to, kā piemēro Regulu (ES) Nr. 258/2012 par civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču importu, eksportu un tranzītu (COM(2017) 737 final, 12.12.2017.).

·Komisijas ieteikums par tūlītēju rīcību ar mērķi uzlabot šaujamieroču, to detaļu un būtisko sastāvdaļu un munīcijas eksporta, importa un tranzīta pasākumu drošību, aicinot stiprināt ES noteikumus, lai uzlabotu šaujamieroču izsekojamību un eksporta un importa kontroles procedūru drošību, kā arī iestāžu sadarbību cīņā pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību (C(2018) 2197 final, 17.4.2018.).

Dienvidaustrumeiropa

·ES un Eiropas dienvidaustrumu reģiona rīcības plāns par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību (2015–2019), 2014. gada 14. novembris, Padomes dokuments Nr. 15516/14, pieņēmusi Padome 2014. gada 4. un 5. decembrī (Padomes dokuments Nr. 16526/14); ES un Rietumbalkānu tieslietu un iekšlietu ministru forums, kas notika 2014. gada 12. decembrī Belgradā.

·Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā, (COM(2018) 65 final, 6.2.2018). 2.12. darbībā uzmanība īpaši pievērsta jautājumam par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību.

·Kopīgs rīcības plāns terorisma apkarošanai Rietumbalkānu reģionā, parakstījuši Eiropas Savienības un sešu Rietumbalkānu partneru pārstāvji 2018. gada 5. oktobrī ES un Rietumbalkānu reģiona tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē Tirānā 2 . Šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības problēmas novēršana ir iekļauta tā piecos visaptverošajos mērķos. Ar visu sešu Rietumbalkānu partneru varas iestādēm ir kopīgi izstrādātas un noslēgtas pielāgotas pretterorisma divpusējās vienošanās 3 . Tajās ir iekļauti galvenie jautājumi, kas saistīti ar šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, piemēram, pilnībā funkcionējošu šaujamieroču kontaktpunktu izveide. Prioritārās darbības tiek noteiktas ar konkrētām norādēm par atbildību, rādītājiem un termiņiem.

·Ceļvedis nolūkā rast ilgtspējīgu risinājumu saistībā ar VIKI un to munīcijas nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību, Berlīnes procesa Londonas samits 2018. gada 10. jūlijā. Šī iniciatīva vēlāk saņēma ES finansiālu atbalstu, kurš tika piešķirts ar Padomes 2018. gada 19. novembra Lēmumu (KĀDP) 2018/1788, ar ko atbalsta Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas Informācijas apstrādes centru vieglo un kājnieku ieroču kontrolei (SEESAC), lai īstenotu Reģionālo ceļvedi par nelikumīgas ieroču tirdzniecības apkarošanu Rietumbalkānos, kurā noteikta ceļveža īstenošanas vispārējā koordinācija un uzraudzība (OV L 293, 20.11.2018., 11. lpp.).

·Novērtējums attiecībā uz 2015.–2019. gada rīcības plānu par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Dienvidaustrumeiropas reģionu, Komisijas 2019. gada 27. jūnija ziņojums (COM(2019) 293 final, 27.6.2019.). Saskaņā ar šo novērtējuma ziņojumu ar rīcības plānu tika uzlaboti sadarbības tīkli un informācijas apmaiņa un tika izveidots turpmākas sadarbības pamats. Tomēr vairākas plānotas darbības vēl nav pilnībā īstenotas, piemēram, šaujamieroču kontaktpunktu izveide; šie kontaktpunkti ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgas tiesībaizsardzības stratēģijas, koordināciju, izlūkošanu un informācijas apmaiņu gan valsts, gan Eiropas līmenī. Joprojām nenotiek saskaņota datu vākšana par šaujamieroču konfiskācijām, kas ļautu veidot uz pierādījumiem pamatotu politiku un nelikumīgas tirdzniecības tendenču pienācīgu un uzticamu novērtējumu. Ieinteresētās personas arī nebija izstrādājušas rīcības plānā paredzēto standarta ziņojumu formātu informācijas apmaiņas vajadzībām.

·Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/2111 (2019. gada 9. decembris) par atbalstu SEESAC atbruņošanās un bruņojuma kontroles darbībām Dienvidaustrumeiropā, ar kurām vājina kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas radīto apdraudējumu (OV L 318, 10.12.2019.). Kopš 2002. gada ES ir sniegusi palīdzību Rietumbalkāniem, pieņemot vairākus secīgus Padomes lēmumus, ar kuriem tika nodrošināts finansējums kājnieku ieroču kontroles projektiem 18,1 miljona euro vērtībā.

· Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/2009 (2019. gada 2. decembris), ar ko atbalsta Ukrainas centienus sadarbībā ar EDSO apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību (OV L 312, 3.12.2019., 42. lpp.).

Šie projekti sniedza visaptverošu atbalstu VIKI kontroles centieniem un ieroču tirdzniecības novēršanai Dienvidaustrumeiropā. Kopš 2002. gada galvenais īstenošanas partneris attiecībā uz palīdzību, kuru reģionam sniegusi Padome, ir Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas informācijas apstrādes centrs vieglo un kājnieku ieroču kontrolei (SEESAC). Jaunais Padomes 2019. gada 9. decembra lēmums piešķir 11,8 miljonus euro ieroču kontroles darbībām nākamajos 4 gados. Vieglo un kājnieku ieroču komisijas un Dienvidaustrumeiropas Šaujamieroču ekspertu tīkls veicina pieeju standartizāciju reģionā un darbību formulēšanu reģionālā un vietējā līmenī, veicinot uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu; uzlabotu fizisko drošību un krājumu pārvaldību; uzlabotu marķēšanu, izsekošanu un uzskaiti; stiprinot šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas spējas, atbalstot šaujamieroču kontaktpunktu izveidi un stiprinot izmeklēšanas spējas. Atbalsts tika sniegts arī izpratnes veicināšanai, VIKI un munīcijas savākšanas kampaņām, ieroču eksporta pārskatāmībai reģionā un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai VIKI kontrolē.

·Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada, kopīgs paziņojums (JOIN(2020) 7 final, 18.3.2020.); atkārtoti tika uzsvērts 2015. gada Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatā minētais aicinājums uzlabot organizētās noziedzības darbību novēršanas, tostarp šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības, drošības dimensiju.

2. PIELIKUMS
ES rīcības plāna intervences loģika

3. PIELIKUMS
Konkrētas darbības attiecībā uz Dienvidaustrumeiropu un tās sadarbību ar ES

4. PIELIKUMS
Galvenie darbības rādītāji

Ceļvedī nolūkā līdz 2024. gadam rast ilgtspējīgu risinājumu saistībā ar kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un to munīcijas nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību Rietumbalkānos tika izstrādāti turpmāk minētie rādītāji. Šajā pielikumā tie formulēti tā, lai attiektos arī uz ES dalībvalstīm. Tas neietekmē veidu, kādā Rietumbalkānu partneri ir sākuši ziņot par ceļveža īstenošanu. Rādītāju numerācija nav mainīta.

1.Tādu tiesisko regulējumu skaits, kuri attiecas uz ieroču kontroli un ir pilnībā saskaņoti ar ES tiesību aktiem 7 , Ieroču tirdzniecības līgumu un Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu (Šaujamieroču protokolu):

1.1.Ieroču kontroles leģislatīvie akti par šaujamieroču un munīcijas izmantošanu civilām vajadzībām saskaņā ar attiecīgajām ES direktīvām par šaujamieročiem un munīciju;

1.2.Ieroču kontroles leģislatīvie akti par sprāgstvielu izmantošanu civilām vajadzībām saskaņā ar attiecīgajām ES direktīvām par sprāgstvielām;

1.3.Ieroču kontroles leģislatīvie akti par šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu izmantošanu militārām vajadzībām saskaņā ar Direktīvu 2009/43/EK;

1.4.Ieroču eksporta kontroles leģislatīvie akti saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP un Ieroču tirdzniecības līgumu;

1.5.Ieroču kontroles leģislatīvie akti saskaņā ar Šaujamieroču protokolu.

2.Tikai Dienvidaustrumeiropā: tādu uz pierādījumiem balstītu ieroču kontroles politikas dokumentu skaits, kuri izstrādāti katrā jurisdikcijā un kuros pievērsta uzmanība arī vīriešu, sieviešu, zēnu un meiteņu vajadzībām:

2.1.VIKI stratēģija ir ieviesta;

2.2.VIKI stratēģija ir balstīta uz pierādījumiem;

2.3.VIKI stratēģijā ir pievērsta uzmanība vīriešu, sieviešu, zēnu un meiteņu vajadzībām.

3.Tādu gadījumu un skarto personu skaits un ļaunprātīgi izmantotu un nelikumīgi tirgotu šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu (FAE) daudzums, attiecībā uz kuriem ir sākta kriminālvajāšana un pieņemts spriedums, salīdzinājumā ar tiesībaizsardzības ziņojumu skaitu par attiecīgajām konfiskācijām.

4.Tādu gadījumu skaits un FAE daudzums, kad FAE konfiscēti iekšzemē (tostarp uz Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējas robežas), salīdzinājumā ar tādu gadījumu skaitu un FAE daudzumu, kad FAE konfiscēti uz ārējās robežas (Dienvidaustrumeiropas partnervalstu robežas vai ES ārējās robežas):

4.1.Tādu gadījumu skaits, kad FAE konfiscēti iekšzemē;

4.2.Iekšzemē konfiscēto šaujamieroču skaits;

4.3.Iekšzemē konfiscētās munīcijas daudzums (skaits);

4.4.Iekšzemē konfiscēto sprāgstvielu daudzums;

4.5.Tādu gadījumu skaits, kad FAE ir konfiscēti uz ārējās robežas;

4.6.Uz ārējās robežas konfiscēto šaujamieroču skaits;

4.7.Uz ārējās robežas konfiscētās munīcijas daudzums (skaits);

4.8.Uz ārējās robežas konfiscēto sprāgstvielu daudzums.

5.Tādu ziņoto gadījumu skaits, kad FAE konfiscēti uz Eiropas Savienības robežas un izsekoti līdz Dienvidaustrumeiropai, salīdzinājumā ar tādu FAE skaitu (daudzumu), kas konfiscēti Eiropas Savienībā un izsekoti līdz Dienvidaustrumeiropai vai novirzīti no tās:

5.1.[Nav piemērojams, jau ietverts 4.2. rādītājā];

5.2.[Nav piemērojams, jau ietverts 4.3. rādītājā];

5.3.[Nav piemērojams, jau ietverts 4.4. rādītājā];

5.4.Tādu šaujamieroču skaits, kas konfiscēti uz ES robežas un izsekoti līdz Dienvidaustrumeiropai;

5.5.Tādas munīcijas daudzums (skaits), kas konfiscēta uz ES robežas un izsekota līdz Dienvidaustrumeiropai;

5.6.Tādu sprāgstvielu daudzums, kas konfiscētas uz ES robežas un izsekotas līdz Dienvidaustrumeiropai;

5.7.Tādu šaujamieroču skaits, kas konfiscēti ES un izsekoti līdz Dienvidaustrumeiropai;

5.8.Tādas munīcijas daudzums (skaits), kas konfiscēta ES un izsekota līdz Dienvidaustrumeiropai;

5.9.Tādu sprāgstvielu daudzums, kas konfiscētas ES un izsekotas līdz Dienvidaustrumeiropai.

6.Tādu FAE skaits (daudzums), attiecībā uz kuriem valstu kompetentās iestādes ir izdevušas eksporta licences un kuri ir identificēti kā novirzīti:

6.1.Izdoto un realizēto ieroču eksporta licenču skaits;

6.2.Izdoto un realizēto munīcijas eksporta licenču skaits;

6.3.To gadījumu skaits, kad ieročus, par kuriem bija izdotas un realizētas licences, identificēja kā novirzītus

6.4.To gadījumu skaits, kad munīciju, par kuru izdotas un realizētas licences, identificēja kā novirzītu, izmantojot pēcnosūtīšanas kontroles procedūras.

7.Šaujamieroču kontaktpunkti un spēju veidošana:

7.1.Šaujamieroču kontaktpunkti izveidoti un funkcionē katrā jurisdikcijā saskaņā ar ES paraugprakses norādījumu standartiem;  8

7.2.To darbinieku skaits, kuri saņēmuši apmācību par šaujamieroču radīto apdraudējumu ES līmenī (jo īpaši CEPOL apmācības) un valstu līmenī (ietverot pasniedzēju apmācīšanu).

8.Iestāžu operatīvās sadarbības gadījumu skaits, ietverot izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un pirmstiesas posmu:

8.1.Tādu ar FAE saistītu incidentu skaits, kurus reģistrējušas valstu tiesībaizsardzības iestādes;

8.2.Ar FAE saistītas lietas, kuras izskatījis mazāk smagu noziegumu tiesnesis;

8.3.Ar FAE saistītas lietas, kurās spriedumu pasludinājis mazāk smagu noziegumu tiesnesis;

8.4.Tādu ar FAE saistītu lietu skaits, kuras izbeidzis prokurors;

8.5.Tādu ar FAE saistītu lietu skaits, kuras izbeidzis tiesnesis / pirmstiesas procesa tiesnesis.

9.Tādu operatīvās sadarbības gadījumu skaits, kuri balstīti uz izlūkošanas informāciju, ietverot ballistikas izlūkdatus cīņā pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem, un kuros operatīvā sadarbība īstenota ar ES dalībvalstīm, Dienvidaustrumeiropas valstu varas iestādēm un aģentūrām, kā arī starptautiskām tiesībaizsardzības iestādēm:

9.1.Tādu jurisdikcijas līmeņa operatīvās sadarbības gadījumu skaits, kuru pamatā ir izlūkdati;

9.2.Tādu Dienvidaustrumeiropas mēroga operatīvās sadarbības gadījumu skaits, kuru pamatā ir izlūkdati;

9.3.Tādu ar Frontex īstenotas operatīvās sadarbības gadījumu skaits, kuru pamatā ir izlūkdati;

9.4.Tādu ar Eiropolu/EMPACT īstenotas operatīvās sadarbības gadījumu skaits, kuru pamatā ir izlūkdati;

9.5.Tādu Dienvidaustrumeiropas partnervalstu un ES dalībvalstu operatīvās sadarbības gadījumu skaits, kuru pamatā ir divpusējie izlūkdati un kuros nav iesaistīts Eiropols;

9.6.Tādu ar Interpolu īstenotas operatīvās sadarbības gadījumu skaits, kuru pamatā ir izlūkdati:

9.7.Tikai ES: tādu ES dalībvalstu savstarpējās operatīvās sadarbības gadījumu skaits, kuru pamatā ir divpusējie izlūkdati un kuros nav iesaistīts Eiropols/EMPACT;

9.8.Tikai ES: tādu gadījumu skaits, kad informācija tiek ievadīta un meklēta Šengenas Informācijas sistēmā;

9.9.Tikai ES: tādu gadījumu skaits, kad informācija tiek ievadīta un meklēta Muitas riska pārvaldības sistēmā.

10.Tādu incidentu skaits, kas saistīti ar šaujamieročiem, un tādu cietušo skaits, kurus skārusi šaujamieroču ļaunprātīga izmantošana, sadalījumā atbilstoši dzimumam un vecumam katrā jurisdikcijā:

10.1.Tādu incidentu skaits, kuros izmantoti likumīgi un nelikumīgi šaujamieroči;

10.2.To personu skaits, kuras noslepkavotas ar šaujamieročiem, sadalījumā atbilstoši dzimumam un vecumam;

10.3.To personu skaits, kuras ievainotas ar šaujamieročiem, sadalījumā atbilstoši dzimumam un vecumam;

10.4.To personu skaits, kuras izdarījušas pašnāvību ar šaujamieroci, sadalījumā atbilstoši dzimumam un vecumam.

11.Brīvprātīgi nodotu šaujamieroču un munīcijas skaits (daudzums), kā arī legalizētu vai deaktivētu šaujamieroču skaits:

11.1.Brīvprātīgi nodotu šaujamieroču skaits;

11.2.Brīvprātīgi nodotas munīcijas skaits (daudzums);

11.3.Legalizētu šaujamieroču skaits;

11.4.Deaktivētu šaujamieroču skaits saskaņā ar ES standartiem.

12.Tādu paziņoto VIKI / šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu (konfiscētu vai pārpalikumu) skaits (daudzums), kas sistemātiski iznīcināti:

12.1.Paziņoto konfiscēto šaujamieroču/munīcijas/sprāgstvielu skaits/daudzums;

12.2.Konfiscēto un iznīcināto šaujamieroču/munīcijas/sprāgstvielu skaits/daudzums;

12.3.Konfiscēto un citādi likvidēto šaujamieroču/munīcijas/sprāgstvielu skaits/daudzums;

12.4.Šaujamieroču/munīcijas/sprāgstvielu pārpalikumu skaits/daudzums;

12.5.Iznīcināto šaujamieroču/munīcijas/sprāgstvielu pārpalikumu skaits/daudzums;

12.6.Citādi likvidēto šaujamieroču/munīcijas/sprāgstvielu pārpalikumu skaits/daudzums.

13.Tādu VIKI / šaujamieroču un to munīcijas glabāšanas objektu skaits, kas atbilst starptautiskiem drošības un drošuma standartiem:

13.1.VIKI un munīcijas militāro glabāšanas objektu skaits;

13.2.VIKI / šaujamieroču un munīcijas tiesībaizsardzības glabāšanas objektu skaits;

13.3.Šaujamieroču un munīcijas civilo glabātuvju skaits;

13.4.Tādu militārās glabāšanas objektu skaits, kas atbilst starptautiskiem drošības un drošuma standartiem;

13.5.Tādu tiesībaizsardzības glabāšanas objektu skaits, kas atbilst starptautiskiem drošības un drošuma standartiem;

13.6.Tādu šaujamieroču un munīcijas civilo glabātuvju skaits, kas atbilst starptautiskiem drošības un drošuma standartiem.

14.Iedzīvotāju apmierinātība vai drošības sajūta (%, sadalījumā atbilstoši vecumam un dzimumam) bruņotas vardarbības kontekstā.

14.1.To iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri jūtas apdraudēti saistībā ar ieroču nelikumīgu glabāšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

(1)    Dok. 16726/3/13 REV 3 RESTREINT UE / EU RESTRICTED.

(2)    https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/news/docs/20181005_joint-action-plan-counter-terrorism-western-balkans.pdf.

(3)    Pirmās divas vienošanās parakstīja komisārs Dimitris Avramopuls, Albānijas iekšlietu ministrs un Ziemeļmaķedonijas iekšlietu ministrs Briselē 2019. gada 9. oktobrī, sk. https://ec.europa.eu/home-affairs/news/news/20191009_security-union-implementing-counter-terrorism-arrangements-albania-north-macedonia . Vienošanās ar Kosovu* tika parakstīta Briselē 2019. gada 30. oktobrī. Pēdējās trīs vienošanās, proti, ar Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Serbiju, tika parakstītas 2019. gada 19. novembrī tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē, kas notika Skopjē.* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(4)    Reģionālā ceļveža laika periods.

(5)    Sk. 4. pielikumu.

(6)    M = mērķis; U = uzdevums.

(7)    Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(8)    Padomes 2018. gada 15. maija dokuments Nr. 8586/18.