EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 17.4.2018

COM(2018) 450 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku

{SWD(2018) 150 final}
{SWD(2018) 151 final}
{SWD(2018) 152 final}
{SWD(2018) 153 final}
{SWD(2018) 154 final}
{SWD(2018) 155 final}
{SWD(2018) 156 final}

I.    IEVADS

Eiropas Komisija 2015. gada novembrī noteica vidēja termiņa stratēģiju attiecībā uz ES paplašināšanās politiku, kas joprojām ir spēkā. Šajā paziņojumā ir apkopots progress, kas panākts šīs paplašināšanās politikas īstenošanā līdz 2018. gada janvāra beigām, un attiecīgās valstis rosinātas turpināt savu modernizāciju, īstenojot politiskas un ekonomiskas reformas atbilstoši pievienošanās kritērijiem.

Paplašināšanās procesa pamatā joprojām ir vispāratzīti kritēriji un stingri un taisnīgi nosacījumi. Katra valsts tiek novērtēta uz pašas nopelnu pamata. Panāktā progresa novērtējuma un trūkumu konstatēšanas mērķis ir nodrošināt stimulus un norādes valstīm īstenot nepieciešamās tālejošās reformas. Lai paplašināšanās izredzes kļūtu par realitāti, joprojām ir būtiska cieša apņemšanās ievērot principu “pamatjautājumi vispirms”. Ir saglabājušies strukturāli trūkumi, jo īpaši tādās svarīgās jomās kā tiesiskums un ekonomika. Pievienošanās kandidātvalstīm ir jānodrošina tiesiskums, tiesu sistēmas reforma, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, drošība, pamattiesību ievērošana, demokrātiskas institūcijas un valsts pārvaldes reforma, kā arī ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Ņemot vērā nepieciešamo reformu sarežģīto raksturu, tas ir ilglaicīgs process.

Ir svarīgi apzināties, ka pievienošanās sarunas nav un nekad nav bijušas mērķis. Tās ir daļa no plašāka modernizācijas un reformu procesa. Paplašināšanās procesā iesaistīto valstu valdībām ir aktīvāk jāatbalsta vajadzīgās reformas un jāiekļauj tās savā politiskajā programmā — nevis tāpēc, ka ES to lūdz, bet tāpēc, ka tas ir šo valstu pilsoņu interesēs. Eiropas pamatvērtību, piemēram, tiesiskuma, iekļaušana ir būtiska paaudzes izvēlei tiekties kļūt par ES dalībvalsti. Sabiedrības atbalsts turpmākajam paplašināšanās procesam būs atkarīgs no kandidātvalstu sagatavotības līmeņa. Tāpēc ES pievienošanās procesā īstenotajām reformām būtu jāpalīdz palielināt ES dalībvalstu un kandidātvalstu iedzīvotāju uzticēšanos.

Eiropas Komisija 2018. gada februārī atkārtoti apstiprināja Rietumbalkānu stabilās un no nopelniem atkarīgās izredzes uz dalību ES paziņojumā “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” 
1 . Tas ir spēcīgs stimuls visām Rietumbalkānu valstīm un apliecina ES pārliecību par to nākotnei Eiropā. Reģiona līderi nedrīkst radīt ne mazākās šaubas par savu stratēģisko ievirzi un apņēmību. Reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības ir būtiskas, lai panāktu būtisku progresu ceļā uz Eiropu. Turklāt Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka Savienībai jābūt spēcīgākai un viengabalainākai, pirms tā sāk plesties plašumā. Tāpēc saskaņā ar Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedi 2 šā gada gaitā Komisija ierosinās vairākas iniciatīvas, lai līdz 2025. gadam uzlabotu Savienības demokrātisko, institucionālo un politisko satvaru, balstoties uz pašreizējiem Līgumiem.

Turcija ir galvenā Eiropas Savienības partnere un kandidātvalsts, ar kuru augstā līmenī ir turpinājies dialogs un sadarbība kopēju interešu jomās, ieskaitot atbalstu sīriešu bēgļiem. Komisija atzina Turcijas likumīgo nepieciešamību ātri un samērīgi rīkoties, saskaroties ar neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu 2016. gada jūlijā. Tomēr Turcija ir ievērojami attālinājusies no Eiropas Savienības, jo īpaši tiesiskuma un pamattiesību jomā, pavājinot efektīvas pārbaudes un līdzsvaru politiskajā sistēmā. Eiropas Komisija ir atkārtoti aicinājusi Turciju prioritārā kārtā pavērst šo negatīvo tendenci pretējā virzienā.

II.    2015. GADA PAPLAŠINĀŠANĀS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANA

Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm visneatliekamākais uzdevums ir īstenot reformas tiesiskuma, pamattiesību un labas pārvaldības jomā. Tas ir arī galvenais kritērijs, ko ES izmantos šo valstu izredžu novērtēšanai. Tām ir arī stingrāk un pārliecinošāk jāiekļauj šīs ES pamatvērtības. To neatbalstīšanai ir atturoša ietekme arī uz ieguldījumiem un tirdzniecību. Tiesiskuma pastiprināšana nav tikai institucionāls jautājums. Tam ir nepieciešama sociāla pārkārtošanās.

a) Tiesiskums

Neraugoties uz lielāku uzmanības pievēršanu tiesiskuma reformām, pievienošanās procesā iesaistītajās valstīs progress joprojām ir nevienāds. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas jaunās valdības stingrā apņemšanās īstenot steidzamo reformu prioritātes ir pozitīvi ietekmējusi tiesiskumu. Turcijā pēc apvērsuma mēģinājuma 2016. gadā situācija tiesiskuma jomā turpināja pasliktināties.

Tiesu sistēmas sekmīga reformēšana ir ilglaicīgs process, kam nepieciešama ilgstoša politiskā griba visā politiskajā spektrā, un pievienošanās procesā iesaistītajām valstīm vēl jāveic liels darbs. Paredzams, ka Albānijā notiekošais nepieredzētais tiesnešu un prokuroru atkārtotas novērtēšanas process uzlabos tiesu sistēmas profesionālismu, neatkarību un integritāti. Turcijā tiesnešu un prokuroru masveida atlaišanas, kā arī konstitūcijas grozījumi ir vēl vairāk vājinājuši tiesu iestāžu efektivitāti un neatkarību.

Valstīm bez žēlastības ir jāiznīdē korupcija un jālikvidē jebkurš “valsts nozagšanas” elements. Korupcija joprojām ir plaši izplatīta, neraugoties uz pastāvīgiem centieniem saskaņot tiesisko un institucionālo sistēmu ar ES acquis un Eiropas standartiem. Spēcīgas un neatkarīgas iestādes ir būtiskas korupcijas novēršanai un apkarošanai, jo īpaši augstā līmenī, un izmeklēšanas un kriminālvajāšanas efektīvākai veikšanai, lai tiesa varētu pieņemt galīgos spriedumus, kas tiek izpildīti un ietver preventīvas sankcijas. Ir nepieciešama lielāka pārredzamība valsts līdzekļu pārvaldībā, jo īpaši visos publisko iepirkumu posmos, jomā, kur korupcija ir īpaši izplatīta.

Ir izveidotas specializētas struktūras, bet reti ir izmeklēti neizskaidrojamas bagātības gadījumi politiski ietekmējamu personu vidū. Nelielais progress liecina par patiesas politiskās gribas trūkumu kopā ar vēl joprojām ierobežotu administratīvo spēju. Joprojām ir būtiska lielāka pārredzamība un pārskatatbildība, varas dalīšana un spēcīgākas neatkarīgas uzraudzības struktūras. Triestā 2017. gadā uzsāktais darbs, lai vienotos par reģionālu instrumentu datu apmaiņai par līdzekļu atklāšanu un interešu konfliktiem, Rietumbalkānu reģionā varētu palīdzēt uzlabot valstu rezultātus korupcijas lietu izskatīšanā.

Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs organizētās noziedzības pozīcijas joprojām ir spēcīgas. Spēcīgas noziedzīgas grupas turpina darboties gan Rietumbalkānu reģionā, gan no tā, kā arī Turcijā. Reģions vēl arvien ir svarīgs iekļūšanas ceļš preču, jo īpaši narkotisko vielu un ieroču, nelikumīgai tirdzniecībai, kā arī personu tirdzniecībai to ceļā uz ES. Paplašināšanās procesā iesaistītās valstis arvien ciešāk sadarbojas ar ES tiesībaizsardzības aģentūrām, piemēram, Eiropolu un Eurojust, un pakāpeniski uzlabo savu spēju apkarot konkrētus organizētās noziedzības veidus, tostarp narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību. Albānijā tiesībaizsardzības iestāžu liela mēroga operāciju rezultātā tika sekmīgi konfiscēti lieli kaņepju daudzumi un nesen arī no Latīņamerikas ievests kokaīns. Tomēr tiesībsargājošo iestāžu darbinieku skaits un operatīvās neatkarības ievērošana šajā reģionā joprojām ir problemātiska. Vēl arvien ir neatbilstība starp organizētās noziedzības draudu analīzi un noteiktajām darbības prioritātēm, tādējādi samazinot noziedznieku grupu efektīvas likvidēšanas sekmīguma līmeni. Turklāt iestādēm jāsāk izmantot finanšu izmeklēšanas atbilstoši Finanšu darbību darba grupas metodikai un jāuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas rezultāti. Centralizētu aģentūru, kas atbild par noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanu un izsekošanu (līdzekļu atguves dienesti), izveide un pastiprināšana paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs var padarīt efektīvākas šo valstu līdzekļu atgūšanas sistēmas un veicināt operatīvo sadarbību ar līdzekļu atguves dienestiem ES dalībvalstīs. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā pievienošanās procesā iesaistītajām valstīm prioritārā kārtā ir jāsaskaņo savi tiesību akti un prakses ar Finanšu darbību jomas darba grupas ieteikumiem. Steidzami jāpanāk konkrēti un ilgtspējīgi rezultāti korupcijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un organizētās noziedzības apkarošanā.

Lai apkarotu terorismu, vardarbīgu ekstrēmismu, radikalizāciju un jo īpaši ārvalstu kaujinieku teroristu (kuri atgriežas) fenomenu, ES ir pastiprinājusi operatīvo sadarbību ar katru paplašināšanās procesā iesaistīto valsti. Visās valstīs tiek pastāvīgi ieguldītas lielas pūles, lai tiesību aktus un prakses terorisma un radikālisma apkarošanas jomā saskaņotu ar ES standartiem un praksēm. Tomēr joprojām ir iespēja padarīt efektīvākas struktūras valsts un reģiona līmenī, lai nodrošinātu konkrētus rezultātus, jo īpaši vardarbīga ekstrēmisma, ieroču nelikumīgas tirdzniecības, terorisma finansēšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, kā arī informācijas apmaiņas un radikalizācijas apkarošanas politikas jomā. Lielu daļu no šī darba ir atbalstījis ES Radikalizācijas izpratnes tīkls. Ir vēl vairāk jāpastiprina cīņa pret terorismu kopā ar ikvienu Rietumbalkānu partneri un Turciju. Personas datu aizsardzības standarti būtu jāsaskaņo ar ES standartiem, lai varētu noslēgt sadarbības nolīgumus ar Eurojust. Iedvesmojoties no agrākā kopējā darba terorisma apkarošanā ES un Rietumbalkānu partneri 2017. gadā vienojās par Rietumbalkānu iekšējās drošības integrētu pārvaldību kā jaunu pieeju drošības pārvaldības spējas veidošanai un reformām reģionā.

b) Pamattiesības

Pamattiesības Rietumbalkānos lielā mērā ir nostiprinātas tiesību aktos, taču vēl ir jāiegulda lielas pūles, lai nodrošinātu to pilnīgu īstenošanu praksē. Turcija pārskata periodā ir piedzīvojusi nepārtrauktu un spēcīgu stāvokļa pasliktināšanos galvenajās cilvēktiesību jomās.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu neatkarības kā demokrātijas pīlāra reģionā aizsardzībai. Šajā jomā situācija ir nozīmīgi pasliktinājušies dažās valstīs, ieskaitot nopietnu regresu Turcijā, kur vairāk nekā 150 žurnālisti joprojām atrodas cietumā. Visās citās kandidātvalstīs labākajā gadījumā ir bijis ierobežots progress. Ir turpinājušies uzbrukumi un draudi žurnālistiem, savukārt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas joprojām notiek lēni. Visās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs joprojām ir izplatīti centieni ietekmēt sabiedriskās raidorganizācijas, kā arī nepārredzams publiskais finansējums plašsaziņas līdzekļiem. Šie pārkāpumi ne tikai iedragā pamattiesības uz vārda brīvību, bet arī demokrātiju reģionā. Valdībām ir jāveic steidzami un konkrēti pasākumi, lai īstenotu esošos tiesiskos regulējumus attiecībā uz vārda brīvību, un jāuzlabo vispārējais klimats plašsaziņas līdzekļu brīvībai. ES stingri atbalsta vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, kuri bieži cieš no iebiedēšanas. To ieguldījums ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu valdības pārskatatbildību par vārda brīvību, kā arī par visām citām pamattiesībām.

Visām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm jāiegulda lielākas pūles, lai efektīvi novērstu bērnu tiesību pārkāpumus, kas joprojām ir izplatīti. Valdībām ir prioritārā kārā jānovērš arī personu ar invaliditāti, minoritāšu un citu neaizsargātu iedzīvotāju grupu diskriminācija. Ir jādara vairāk, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un novērstu vardarbību pret sievietēm. Lai gan Rietumbalkānos ir panākts progress attiecībā uz lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu tiesībām, ir jāiegulda papildu pūles, lai izbeigtu diskrimināciju, draudus un vardarbību. Kā prioritāte jāizvirza arī romu nedrošā situācija, jo viņi turpina saskarties ar sociālu atstumtību, marginalizāciju un diskrimināciju. Ir jāuzlabo apstākļi cietumos, un aizdomās turēto un apsūdzēto personu, kā arī cietušo procesuālās tiesības būtu jāsaskaņo ar ES acquis. Turcijā ārkārtas stāvokļa ietvaros pieņemtie dekrēti ierobežoja galvenās procesuālās tiesības, tostarp tiesības uz aizstāvību.

c) Demokrātisko iestāžu darbība un valsts pārvaldes reforma

Demokrātisko iestāžu pareiza darbība joprojām ir galvenais uzdevums vairākās valstīs. Tas ietver konstruktīva dialoga nodrošināšanu visā politiskajā spektrā un jo īpaši parlamentos. Neraugoties uz zināmu progresu, vairāki galvenie aspekti demokrātisko vēlēšanu norisē rada bažas. Ir pareizi jāīsteno vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumi. Politiskajā kultūrā ir jānostiprina parlamenta pārskatatbildība kā labi funkcionējošās demokrātijas būtisks elements.

Atzīstot Turcijas likumīgo nepieciešamību ātri un samērīgi rīkoties, saskaroties ar neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu, Turcijā nopietnas bažas rada to pasākumu samērīgums, kuri īstenoti ārkārtas stāvokļa ietvaros, kas joprojām ir spēkā un ierobežoja parlamenta galveno likumdošanas funkciju, vienlaicīgi vēl vairāk samazinot telpu dialogam starp politiskajām partijām. Eiropas Padome novērtēja tālejošos konstitūcijas grozījumus un konstatēja, ka tiem trūkst pietiekamas pārbaudes un līdzsvara, kā arī tie, apdraudot varas dalīšanas principu, tika apstiprināti referendumā, kas organizēts ārkārtas stāvokļa ietvaros.

Rietumbalkānos valstu parlamentu spēju izmantot galveno likumdošanas un uzraudzības funkciju negatīvi ietekmēja politiskā dialoga trūkums, steidzamu parlamentāro procedūru pārmērīga izmantošana un visu partiju konstruktīvas iesaistīšanās neesamība.  Saglabājas politiskā kultūra, kas vērsta uz konfrontāciju, lai gan ir pārvarēti daži boikoti. Albānijā 2017. gada maijā partiju politiska vienošanās ļāva atsākt parlamenta darbu pirms pārtraukuma vēlēšanu laikā. Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā jaunais parlaments centās atjaunot savu izpildvaras uzraudzības spēju. Tomēr Melnkalnē opozīcija kopš parlamenta sasaukšanas 2016. gada novembrī boikotēja likumdošanas darbu. Serbijā parlamenta efektivitāti un tiesību aktu kvalitāti negatīvi ietekmē tiesību aktu projektu parlamenta veiktu pienācīgu pārbaužu trūkums. Kosovā 3* gan iepriekšējās, gan pašreizējās valdošās koalīcijas darbības laikā Asamblejas darbam bija raksturīga polarizācija un paralīze, tomēr Asambleja nesen ratificēja robežas demarkācijas nolīgumu ar Melnkalni. Bosnijā un Hercegovinā no reformu programmas izrietošo tiesību aktu pieņemšanu negatīvi ietekmēja nesaskaņas starp valdošās koalīcijas partijām, tādējādi samazinot reformu tempu. Lai gan vēlēšanas reģionā kopumā norit bez nozīmīgiem incidentiem, pilsoņu uzticības līmeni vēlēšanu procesiem negatīvi ietekmē būtiski trūkumi, tostarp vēlēšanu komisiju politizācija, valsts resursu ļaunprātīgu izmantošana un politisko partiju un vēlēšanu kampaņas finansēšanas pārredzamības trūkums.

Valsts pārvaldes reforma ir ļoti svarīga, lai pastiprinātu pārvaldību visos līmeņos. Tas ietver pārvaldes kvalitātes un pārskatatbildības uzlabošanu, profesionālisma palielināšanu, depolitizāciju un pārredzamību, arī pieņemot darbā un atlaižot no darba, publisko finanšu pārredzamāku pārvaldību un labākus pakalpojumus pilsoņiem. Ir jāatrod arī atbilstošs līdzsvars starp centrālo, reģionālo un vietējo valdību. Lai gan Rietumbalkānos ir bijis mērens progress dažās jomās, Turcijā ir nozīmīgi pasliktinājusies civildienesta un cilvēkresursu pārvaldība un pārskatatbildība.

Tagad ir pieņemtas valsts pārvaldes un publisko finanšu pārvaldības vispusīgas reformas stratēģijas, izņemot Bosniju un Hercegovinu un Turciju. Joprojām bažas rada reformu īstenošanas kavēšanās un finansiālā ilgtspējība. Daudzos gadījumos ir uzlabota budžeta pārredzamība. Rietumbalkānos ir nozīmīgi jāuzlabo centrālās valdības stratēģiskās plānošanas kvalitāte un saistība ar nozaru plānošanu. Politikas, tiesību akti un publiskie ieguldījumi joprojām bieži ir sagatavoti bez sistemātiskiem ietekmes novērtējumiem un apspriešanās. Vairumā valstu galvenā problēma ir steidzamu parlamentāro procedūru plaša izmantošana. Visās valstīs joprojām ir jānodrošina civildienesta profesionālisms. Neraugoties uz mūsdienīgiem tiesību aktiem, kas regulē civildienestu, regulāri tiek izmantoti izņēmumi, jo īpaši attiecībā uz augstākā līmeņa civildienesta ierēdņu iecelšanu amatā un atlaišanu.

Visās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs ir jānodrošina valsts pārvaldes struktūras turpmāka racionalizācija. Rietumbalkānos vienādām pārvaldes struktūrām ir atšķirīgi statusi, daudzas no tām ziņo tieši valdībai vai parlamentam, nevis ministrijām, kurām tās ir pakļautas. Ir nepietiekama pārskatatbildība un ziņošana starp pakļautajām aģentūrām un iestādēm, kurām tās ir pakļautas. Lai uzlabotu pakalpojumu sniegšanu, lielākā daļa paplašināšanās procesā iesaistīto valstu galveno uzmanību ir pievērušas e-valdības pakalpojumiem, bet iniciatīvām bieži trūkst stratēģiskas vadības un koordinācijas. Virums valstu ir panākušas progresu, pieņemot mūsdienīgus tiesību aktus attiecībā uz vispārējām administratīvām procedūrām, bet daudzās valstīs vēl ir jāgroza ievērojams skaits tiesību aktu, kas regulē nozares, lai līdz minimumam samazinātu īpašas administratīvās procedūras.

d) Migrācija    

Galvenās problēmas ES darbā ar paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir bijušas saistītas ar bēgļu krīzi un neatbilstīgu migrāciju. Ir gūti panākumi, veicot kopīgu darbu gar Vidusjūras austrumu reģiona/Rietumbalkānu migrācijas maršrutiem. Joprojām bažas rada migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība. Ir jāiegulda lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka valstis ir labāk sagatavotas, lai saskartos ar migrācijas problēmām, tostarp saistībā ar neatbilstīgu migrāciju, atgriešanas darbībām un robežu aizsardzību, kā arī neatbilstīgas migrācijas novēršanu, spēju veidošanu patvēruma, sociālās iekļaušanas un integrācijas jomā saskaņā ar ES acquis.

Ar lielām pūlēm Turcija pašlaik nodrošina patvērumu vairāk nekā 3,5 miljoniem reģistrētu sīriešu bēgļu, un ES vēl arvien ir apņēmusies palīdzēt Turcijai risināt šo problēmu. Sadarbība saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu turpināja nodrošināt konkrētus rezultātus. Ir pastiprināta tendence ievērojami samazināt nelikumīgu un bīstamu Egejas jūras šķērsošanu un dzīvību zaudēšanu tajā. Izmantojot Vidusjūras austrumu maršrutu 2017. gadā ieradās 42 319 migranti, salīdzinot ar 182 277 migrantiem 2016. gadā, kas ir samazinājums gandrīz par 77 %. Turcijas krasta apsardze joprojām ir apņēmusies aktīvi patrulēt un novērst nelikumīgu jūras šķērsošanu un jaunu maršrutu atvēršanu. ES Bēgļu atbalsta mehānisms turpina atbalstīt bēgļu vajadzības un uzņēmējkopienas. Pilnībā ir noslēgts līgums par pirmās atbalsta daļas izmaksu EUR 3 miljardu apmērā. Līdz šim izmaksas ir sasniegušas EUR 1,9 miljardus. Ir sākusies mehānisma otrās atbalsta daļas piešķiršana saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu. Mehānisms ir izrādījies viens no ātrākajiem un efektīvākajiem ES atbalsta mehānismiem, gandrīz 1,2 miljoniem vismazāk aizsargāto bēgļu nodrošinot ikmēneša naudas pārskaitījumus Ārkārtas sociālās drošības tīkla ietvaros. Vairāk nekā 312 000 bērnu ir saņēmuši turku valodas apmācību, un ir sākusies kancelejas preču un mācību grāmatu izdalīšana 500 000 skolēnu. Bēgļi ir saņēmuši vairāk nekā 763 000 primārās veselības aprūpes konsultāciju un vairāk nekā 217 000 sīriešu bēgļu ir pilnībā vakcinēti.

ES saskaņotie reaģēšanas pasākumi, atbalstot valstu centienus, 2019. gadā par 91 % ir samazinājuši neatbilstīgo migrantu plūsmas, kas šķērsoja Rietumbalkānu reģionu, tādējādi panākot situācijas vispārēju stabilizāciju gar robežām. Jo īpaši Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Serbija pierādīja, kas ir uzticamas ES partneres šajā jomā. Tomēr tās joprojām ir ietekmētas, un nepārtraukti pakļauta pārbaudījumam ir to spēja pārvarēt krīzes situācijas. Visā reģionā ir vēl vairāk jāpastiprina administratīvā spēja un infrastruktūra. ES ir apņēmusies atbalstīt Rietumbalkānu partneru centienus. Komisija ved sarunas par statusa nolīgumiem starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Rietumbalkāniem. Tie ļaus izvietot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras grupas ar izpildpilnvarām zonās, kas robežojas ar ES ārējo robežu, atbalstot valstu robežu iestādes.

e)    Ekonomika

Rietumbalkāniem un Turcijai ir ievērojams ekonomikas potenciāls. Pieaugošie izaugsmes tempi visās šajās valstīs dažos pēdējos gados ir radījuši jaunas darba vietas. Neraugoties uz zināmu progresu, visas valdības saskaras ar nozīmīgām strukturālām ekonomiskām un sociālām problēmām, augstiem bezdarba līmeņiem, jo īpaši jauniešu vidū, lielām pieprasīto un piedāvāto prasmju neatbilstībām, pastāvīgi lielu ēnu ekonomikas apjomu, vāju uzņēmējdarbības vidi ar ierobežotu piekļuvi finansējumam, kā arī zemu inovāciju līmeni un reģionālās savienojamības līmeni. Rietumbalkānos ieguldījumu klimatam joprojām traucē “valsts nozagšanas” pazīmes, jo īpaši saistībā ar neatkarīgu un efektīvu tiesu sistēmu trūkumu un konkurences noteikumu nevienādu izpildi. Reģionā ir spēcīga valsts ietekme ekonomikā, palielinot korupcijas risku ar publisko finanšu pārvaldību un biežām atļauju un nodokļu izmaiņām. Ir jāpastiprina korporatīvās pārvaldības sistēmas un jāpabeidz privatizācijas process. Ir jāuzlabo infrastruktūra un izglītības sistēmas. Ieguldījumiem reģiona infrastruktūrā vajadzētu būt atbilstošiem prioritātēm, kas saskaņotas ar ES, jo īpaši saistībā ar Eiropas komunikāciju tīkliem — transporta tīkliem uz Rietumbalkāniem. Turcijā ekonomikas izaugsme ir spēcīgi atjaunojusies, taču uzņēmējdarbības vide turpināja pasliktināties, kā arī ekonomika joprojām ir neaizsargāta pret finansiālo nenoteiktību, starptautisko ieguldītāju uzticības izmaiņām un pastāvīgu politisko risku.

ES atbalsta labāku politikas formulēšanu un ekonomikas pārvaldību, izmantojot ekonomisko reformu programmu novērtēšanu, kas ir sagatavošanās procesa neatņemama daļa. Šī novērtēšana ir kļuvusi par galveno instrumentu makroekonomisko un strukturālo reformu formulēšanai un īstenošanai. Tā palīdz pastiprināt ilglaicīgu ilgtspējīgu izaugsmi un saskaņotību, veicina politikas plānošanu, kā arī ļauj panākt virzību uz Kopenhāgenas ekonomisko kritēriju izpildi. Visas valdības ir aicinātas iesniegt gada ekonomiskās reformas programmas. Tagad ir nepieciešams spēcīgs politiskais atbalsts un attiecīgo valdību atbildība, lai īstenotu noteiktās reformas. Es atbalsta arī klimata uzlabošanu ieguldījumiem Rietumbalkānos, padziļinot reģionālo ekonomisko zonu, kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus tirdzniecībai, mobilitātei un ieguldījumiem reģionā. Komisija 2016. gada decembrī pieņēma ieteikumu sākt sarunas par ES un Turcijas muitas savienības iespējamo paplašināšanu un modernizāciju, kas līdz šim ir tikusi izskatīta Padomē.

f)    Reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības

Reģionālā sadarbība ir galvenais līdzeklis, lai nodrošinātu politisko stabilizāciju un ekonomiskas iespējas. Jaunu impulsu Rietumbalkānu reģionālajai sadarbībai ir radījusi ES savienojamības programma. Triestē 2017. gadā reģiona valstu vadītāji apstiprināja rīcības plānu attiecībā uz reģionālo ekonomisko zonu un parakstīja Transporta kopienas līgumu. Ir turpinājušās arī Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības process un citas reģionālās iniciatīvas, lai veicinātu stabilizāciju un sadarbību. Ir izveidots Jauniešu reģionālās sadarbības birojs, kas jau izsludinājis pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai turpinātu uzlabot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību. Erasmus+ programma ir turpinājusi veicināt starpkultūru dialogu augstākajā izglītībā un jauniešu vidū un ir atbalstījusi darbības, lai veicinātu augstākās izglītības iestāžu un sistēmu internacionalizāciju un modernizāciju. Ir panākts zināms progress savienojamības projektu īstenošanā uz vietas. ES stratēģija attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu un tai pievienotais rīcības plāns ir sekmējis kopīgu projektu izstrādi, iesaistītajās valstīs veicinot turpmāku saskaņošanu ar acquis. Tomēr vēl pārāk daudz reģionālajos nolīgumos paredzēto pienākumu un saistību nav izpildītas. Lai pilsoņi redzētu reālos ieguvumus no reģionālās sadarbības, ir nepieciešami papildu centieni, lai panāktu, ka šie nolīgumi un saistības darbojas, tostarp savienojamības reformas pasākumu īstenošanai, par ko tika panākta vienošanās 2015. gadā.

Labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība ir būtiski stabilizācijas, asociācijas un paplašināšanās procesu elementi. Lai gan starp valdībām divpusējā un reģionālā līmenī ir bijuši pastāvīgi un regulāri kontakti un sadarbība, ir jāiegulda lielākas pūles visjutīgākajās jomās, tādās kā kara noziegumi, bezvēsts pazudušas personas, organizētā noziedzība un tiesu un policijas sadarbība. Viens izņēmums attiecas uz bēgļu atgriešanos no Balkānu kariem; šajā jomā Reģionālo mājokļu programmai ir pozitīvi rezultāti. Ir jāizvairās no paziņojumiem, kas negatīvi ietekmē labas kaimiņattiecības. Lai veicinātu stabilitāti un radītu labvēlīgu vidi pagātnes mantojuma pārvarēšanai un samierināšanas pasākumiem, ir nepieciešama atbildīga politiskā vadība un nozīmīgs turpmāks darbs. Šajā sakarā pozitīvs piemērs ir Sadraudzības līgums starp Bulgāriju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

ES paplašināšanās politikai ir jāturpina radīt stabilitāte ārpus ES robežām. Tāpēc ES nevar pieļaut un nepieļaus divpusēju strīdu ieviešanu savā teritorijā. Tie ir steidzami jāatrisina atbildīgajām pusēm. Rezultāti šajā sakarā ir bijuši niecīgi. Ir nepieciešams turpmāks darbs visā Rietumbalkānu reģionā. ES atbalstītā dialogā steidzami ir jāpanāk progress Serbijas un Kosovas attiecību pilnīgai normalizācijai, kam būtu jābeidzas ar vispusīga, juridiski saistoša normalizācijas nolīguma noslēgšanu un īstenošanu. Ir panākts pozitīvs progress attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, lai ANO aizgādnībā atrastu sarunu ceļā panāktu un savstarpēji pieņemamu risinājumu nosaukuma jautājumam. Arī Albānija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu ilglaicīgus divpusējus strīdus.

Lai gan atjaunoto centienu rezultātā Apvienoto Nāciju Organizācijas vadītās sarunās par noregulējumu attiecībā uz Kipru neizdevās panākt vienošanos, ir svarīgi saglabāt līdz šim sasniegto progresu un turpināt gatavoties taisnīgam, vispusīgam un dzīvotspējīgam noregulējumam, ieskaitot tā ārējos aspektus. Ļoti svarīga būs Turcijas pastāvīga apņemšanās un konkrēts ieguldījums sarunās par taisnīgu, visaptverošu un dzīvotspējīgu Kipras jautājuma noregulējumu ANO ietvaros. Turcijai ir steidzami jāizpilda tās pienākums — pilnībā īstenot Papildprotokolu un panākt progresu attiecību normalizācijā ar Kipras Republiku. Komisija aicina izvairīties no jebkādu veidu draudiem, nesaskaņu avotiem vai rīcības, kas kaitē labām kaimiņattiecībām un miermīlīgam domstarpību risinājumam. Komisija uzsver, ka visām ES dalībvalstīm ir suverēnas tiesības. Tās cita starpā ietver divpusēju nolīgumu noslēgšanas tiesības un savu dabas resursu izpēti un izmantošanu saskaņā ar ES acquis un starptautiskajām tiesībām, tostarp ANO Jūras tiesību konvenciju. Turcijas rīcība un paziņojumi attiecībā uz vairākām ES dalībvalstīm ir radījusi nesaskaņas, kas negatīvi ietekmē tās attiecības ar ES. Šo divpusējo jautājumu atrisināšana ir prioritāte.

III.    SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

Pamatojoties uz iepriekš sniegto analīzi un valstu novērtējumiem, kas iekļauti pielikumā sniegtajos kopsavilkumos par valstīm, Komisija izvirza turpmāk izklāstītos secinājumus un ieteikumus.

I

1.ES paplašināšanās politika ir ieguldījums miera, drošības, labklājības un tādējādi arī stabilitātes nodrošināšanā Eiropā. Tā nodrošina lielākas ekonomiskas un tirdzniecības iespējas, radot abpusēju ieguvumu ES un valstīm, kas vēlas kļūt par tās dalībvalstīm. Stabilās izredzes pievienoties ES, kā to atkārtoti apstiprinājusi ES un tās dalībvalstis, turpina veicināt pārmaiņas un nostiprināt stabilitāti un drošību Dienvidaustrumeiropas valstīs.

2.Paplašināšanās procesa pamatā joprojām ir vispāratzīti kritēriji un stingri un taisnīgi nosacījumi. Katra valsts tiek novērtēta uz pašas nopelnu pamata, lai nodrošinātu stimulus īstenot tālejošas reformas. Lai paplašināšanās procesā iesaistīto valstu izredzes realizētos dzīvē, joprojām ir būtiska cieša apņemšanās ievērot principu “pamatjautājumi vispirms”.

3.Komisijas Rietumbalkānu stratēģija, kas pieņemta 2018. gada februārī, nodrošina vēsturisku iespēju stingri un neapšaubāmi saistīt reģiona nākotni ar Eiropas Savienību. Valstīm reģionā tagad ir jārīkojas ar noteiktību, lai izlēmīgi un neatgriežami virzītu savu pārmaiņu procesu un likvidētu esošos trūkumus, jo īpaši attiecībā uz tiesiskuma pamatprincipiem, pamattiesībām, demokrātiskām iestādēm un valsts pārvaldes reformu, kā arī ekonomiku.

II.

4.Turcija ir Eiropas Savienības galvenā partnere. ES, kas nekavējoties un stingri nosodīja apvērsuma mēģinājumu 2016. gadā, atkārtoti pauda pilnīgu atbalstu valsts demokrātiskajām iestādēm un atzina Turcijas likumīgo nepieciešamību ātri un samērīgi rīkoties, saskaroties ar šādiem nopietniem draudiem. Tomēr kopš apvērsuma mēģinājuma veikto pasākumu kolektīvais raksturs, piemēram plaši izplatītās masveida atlaišanas, aresti un aizturēšanas, turpināja radīt nopietnas bažas par to pasākumu samērīgumu, kas īstenoti ārkārtas stāvokļa ietvaros, kas joprojām ir spēkā. Turcijas valdība atkārtoti pauda savu apņemšanos pievienoties ES, bet tā nav bijusi samērīga ar attiecīgajiem pasākumiem un reformām. Gluži pretēji, Turcija ir ievērojami atvirzījusies no Eiropas Savienības. Pašreizējos apstākļos netiek apsvērts atvērt jaunas sadaļas. Turcijai pašreizējā negatīvā tendence tiesiskuma un pamattiesību jomā ir jāpavērš pretējā virzienā, prioritārā kārtā un pastiprinātā sadarbībā ar Eiropas Padomi, sākot ar ārkārtas stāvokļa atcelšanu un efektīvu pārbaužu un līdzsvara vājināšanās novēršanu politiskajā sistēmā.

Ir bijusi nozīmīga pasliktināšanās galvenajās jomās — tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reforma, pamattiesības un vārda brīvība, kā arī turpmāka pasliktināšanās pieaugošā skaitā citu jomu. Pievienošanās procesā būtisks pienākums ir tiesiskuma, pamattiesību un pamatbrīvību pilnīga ievērošana. Kopš ārkārtas stāvokļa noteikšanas vairāk nekā 150 000 cilvēku tika apcietināti un 78 000 cilvēku tika arestēti. Vairāk nekā 150 žurnālisti joprojām ir ieslodzīti cietumā kopā ar daudziem rakstniekiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, juristiem un ievēlētiem pārstāvjiem. Daudzi Turcijas pilsoņi tika aizturēti to politisko uzskatu dēļ, kurus viņi pauduši sociālajos plašsaziņas līdzekļos. 31 dekrēts, ko pieņēma ārkārtas stāvokļa ietvaros un atbrīvoja no izskatīšanas tiesā un parlamenta veiktas pārbaudes, nozīmīgi ierobežoja politiskās tiesības, tostarp vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un tiesības uz aizstāvību. Ārkārtas stāvokļa komisija oficiāli sāka darboties, bet tai vēl ir jāizveidojas par efektīvu, uzticamu tiesiskās aizsardzības līdzekli situācijā, kad Turcijas spēju nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli Eiropas Cilvēktiesību tiesas izpratnē ir vēl vairāk negatīvi ietekmējuši vairāki problemātiski tiesas lēmumi.

Ārkārtas stāvokļa laikā organizētā referendumā ar nelielu vairākumu tika apstiprināti tālejoši konstitucionāli grozījumi. Tos novērtēja Eiropas Padome, un konstatēja, ka tiem trūkst pietiekamas kontroles un līdzsvara, kā arī tie apdraud varas dalīšanu starp izpildvaru un tiesu varu. Parlamenta kā likumdevēja galvenā funkcija tika ierobežota, parlamentā vēl vairāk sašaurinājās telpa dialogam starp politiskajām partijām, turklāt tika arestēti vairāki deputāti no Tautas demokrātiskā partijas (HDP), bet desmit deputātiem no no viņiem tika atņemts deputāta mandāts. Pilnvaroto iecelšana, lai aizstātu ievēlētos pārstāvjus, nozīmīgi vājināja vietējo demokrātiju. Pilsoniskā sabiedrība tika pakļauta arvien lielākam spiedienam, saskaroties ar daudzu aktīvistu, tostarp cilvēktiesību aizstāvju, arestiem, kā rezultātā ir strauji sašaurinājusies pamattiesību un pamatbrīvību telpa. Situācija dienvidaustrumos joprojām ir viena no viskritiskākajām problēmām pašas Turcijas stabilitātei. Nav notikušas nekādas izmaiņas attiecībā uz uzticama politiska procesa atjaunošanu, kas nepieciešams, lai atrastu miermīlīgu un ilgtspējīgu risinājumu.

Lai gan izaugsme 2017. gadā spēcīgi atjaunojās, tā joprojām paliks nenoturīga, ja vien Turcija nenovērsīs makroekonomisko nelīdzsvarotību, neveiks turpmākas strukturālas reformas un neuzlabos uzņēmējdarbības vidi. Politiskā nenoteiktība, palielināta valsts kontrole ekonomikas jomā un uzbrukumi tiesu iestāžu neatkarībai rada mazāk paredzamu klimatu ieguldījumiem, valsts valūtas kursa kritumu un Eiropas tiešo ieguldījumu nozīmīgu samazināšanos.

ES un Turcija turpināja dialogu un sadarbību kopēju interešu jomās, tostarp izmantojot vairākas augsta līmeņa vizītes un valstu vadītāju tikšanās 2017. gada maijā un 2018. gada martā. Turpinājās augsta līmeņa dialogi par ārpolitiku un drošības politiku, tostarp par cīņu pret terorismu, transportu un ekonomiku. Eiropas Komisija uzsver savu Padomei sniegto priekšlikumu nozīmīgumu ES un Turcijas muitas savienības paplašināšanai un modernizācijai, kas būtu abpusēji izdevīgi.

Turcija turpināja ieguldīt ievērojamas pūles, lai nodrošinātu patvērumu vairāk nekā 3,5 miljoniem bēgļu no Sīrijas un apmēram 365 000 bēgļu no citām valstīm. Sadarbība ar ES migrācijas jomā turpināja panākt konkrētus un ievērojamus rezultātus, samazinot nelikumīgo un bīstamo Egejas jūras šķērsošanu un glābjot dzīvības tajā. ES Bēgļu atbalsta mehānisms turpina atbalstīt bēgļu vajadzības un uzņēmējkopienas. Saistībā ar vīzu režīma liberalizācijas ceļveža īstenošanu Turcija februāra sākumā iesniedza Eiropas Komisijai darba plānu, kurā izklāstīts, kā Turcija plāno izpildīt septiņus neizpildītos vīzu režīma liberalizācijas kritērijus. Komisija novērtē Turcijas priekšlikumus un turpinās turpmāku apspriešanos ar Turcijas partnerēm.

Turcija uzsāka militāru operāciju Sīrijas ziemeļos. Lai gan Turcijai ir tiesības rīkoties, lai novērstu pret to vērstus teroristu uzbrukumus, operācija tūlīt radīja bažas par humanitārajiem aspektiem, vienlaicīgi palielinot bažas par jaunu vardarbības eskalāciju.

Atbilstoši Padomes un Komisijas atkārtotajām nostājām, kas paustas jau pagājušajā gadā, Turcijai ir steidzami jāizpilda savs pienākums pilnībā īstenot Papildprotokolu un jāpanāk progress attiecību normalizācijā ar Kipras Republiku. Lai gan 2017. gada jūlijā Kiprā organizētā konference beidzās bez vienošanās, ir svarīgi saglabāt līdz šim sasniegto progresu un turpināt gatavoties taisnīgam, vispusīgam un dzīvotspējīgam noregulējumam, ieskaitot tā ārējos aspektus. Ļoti svarīga būs Turcijas pastāvīga apņemšanās un konkrēts ieguldījums sarunās par taisnīgu, visaptverošu un dzīvotspējīgu Kipras jautājuma noregulējumu ANO ietvaros.

Migrācijas jomā ir vēl vairāk pastiprināta sadarbība ar Grieķiju un Bulgāriju. Tomēr spriedze Egejas jūras un Vidusjūras austrumu reģionā neveicināja labas kaimiņattiecības un negatīvi ietekmēja reģiona stabilitāti un drošību. Divpusējās attiecības ar vairākām ES dalībvalstīm pasliktinājās, ieskaitot reizēm agresīvu un nepieņemamu retoriku. ES ir aicinājusi Turciju izvairīties no jebkādiem pret kādu dalībvalsti vērstiem draudiem vai darbībām vai jebkādiem nesaskaņu avotiem, vai rīcības, kas kaitē labām kaimiņattiecībām un miermīlīgam domstarpību risinājumam. Turklāt Eiropadome 2018. gada martā stingri nosodīja Turcijas pastāvīgās nelikumīgās darbības Vidusjūras austrumu un Egejas jūras reģionā un atgādināja Turcijas pienākumu ievērot starptautiskās tiesības un labas kaimiņattiecības, kā arī normalizēt attiecības ar visām ES dalībvalstīm.

5.Melnkalne 2018. gada aprīlī rīkoja prezidenta vēlēšanas. Tika veikti sākotnējie pasākumi, lai īstenotu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja Vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumus pēc 2016. gada parlamenta vēlēšanām. Tomēr tiesu veiktie pārbaudes pasākumi attiecībā uz ziņotajiem pārkāpumiem bija ļoti ierobežoti. Ir nepieciešams turpmāks darbs, lai pastiprinātu uzticību vēlēšanu sistēmai. Politisko debašu atgriešana parlamentā ir visu politikas dalībnieku pienākums.

ES pievienošanās sarunas ir pavirzījušās uz priekšu, ir atvērtas 30 sadaļas, trīs no tām ir uz laiku slēgtas. Tiesiskuma jomā Melnkalne turpināja gūt panākumus, jo īpaši attiecībā uz tiesisko un institucionālo sistēmu, lai gan reformu praktiskā ietekme vēl nav pietiekami redzama, kā arī nav panākts progress vārda brīvības jomā. Tagad visai tiesiskuma sistēmai, jo īpaši tiesu iestādēm, ir jāpanāk labāki rezultāti. Pievienošanās sarunu kopējo tempu turpinās noteikt ar praktiskiem rezultātiem pierādīts progress tiesiskuma sadaļās, jo īpaši, lai pastiprinātu vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī rezultāti korupcijas un organizētās noziedzības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un cilvēku tirdzniecības apkarošanā.

Ir gūti labi panākumi attiecībā uz tiesību aktiem ar mērķi īstenot uz nopelniem balstītu pieņemšanu darbā civildienestā, kuri tagad ir jāīsteno. Sākot īstenot vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas stratēģiju, Melnkalne ir panākusi progresu makroekonomiskās un fiskālās stabilitātes pastiprināšanā. Valsts parāda apjoms ir liels un turpina palielināties. Pašreizējie centieni uzlabot infrastruktūru un izglītības sistēmu ir jāpapildina ar darba tirgus reformu, demotivācijas piedalīties darba tirgū samazināšanu, kā arī konkurējošas uz eksportu orientētas rūpniecības attīstību.

6.Serbija 2017. gada aprīlī rīkoja prezidenta vēlēšanas. Pēc premjerministra atkāpšanās no amata, kad viņu ievēlēja par prezidentu, 2017. gada jūnijā darbu uzsāka jaunā valdība. Jaunā valdība ir apņēmusies turpināt integrāciju ES.

ES pievienošanās sarunas ir pavirzījušās uz priekšu, ir atvērtas 12 sadaļas, trīs no tām uz laiku ir slēgtas. Sarunu kopējais temps joprojām būs atkarīgs no Serbijas panākumiem reformu īstenošanā, jo īpaši no intensīvāka reformu tempa tiesiskuma jomā, kā arī Serbijas attiecību normalizēšanā ar Kosovu. Lai gan ir gūti zināmi panākumi tiesiskuma jomā, Serbijai ir jāiegulda lielākas pūles un jāpanāk labāki rezultāti, jo īpaši radot un veicinot vidi vārda brīvībai, pastiprinot tiesu sistēmas neatkarību un vispārējo efektivitāti, kā arī panākot ilgtspējīgu progresu cīņā pret korupciju, organizēto noziedzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ekonomiskās reformas turpina panākt rezultātus, jo īpaši makroekonomikas stabilizācijā. Tomēr valsts un privāto ieguldījumu līmenis joprojām ir zems, kā arī vēl vairāk ir jāuzlabo uzņēmējdarbības vide maziem un vidējiem uzņēmumiem. Vēl joprojām nav pabeigtas valsts pārvaldes, nodokļu iestādes un valsts uzņēmumu nozīmīgas strukturālas reformas. Saistībā ar pievienošanās sarunām Serbijai ir būtiski attīstīt un saglabāt palielinātu administratīvo spēju, lai risinātu ES jautājumus.

Serbijai ir ievērojami jāpadziļina iesaistīšanās dialogā ar Kosovu, ieskaitot visu nolīgumu, jo īpaši nolīguma par enerģiju, Mitrovicas tiltu, integrētu robežu pārvaldību (IBM) un diplomu atzīšanu īstenošanu. Ir apsveicama prezidenta iniciatīva uzsākt iekšēju dialogu par Kosovu. Serbijai būtu jāturpina sniegt pozitīvu ieguldījumu reģionā, uzlabojot reģionālas saites un saglabājot stabilitāti.

7.Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika pēc grūta perioda ar ES starptautisku atbalstu beidzot ir pārvarējusi dziļu politisko krīzi. Atkal ir skaidri jūtama politiskā griba virzīties uz priekšu, un visā sabiedrībā ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas politiskajā domāšanā, kuras trūkums pēdējos gados ir bijis nozīmīgs šķērslis reformām. Šo nepieciešamo strukturālo reformu īstenošana ir ilglaicīgs process.

Komisija ir apmierināta, ka Pržino nolīgums ir lielā mērā īstenots, pat sarežģītā politiskā situācijā.

Kopš 2017. gada vasaras ir pabeigts ievērojams darbs, lai īstenotu steidzamo reformu prioritātes, pateicoties patiesai vēlmei veikt reformas, kam sekoja nokavēto stratēģiju un tiesību aktu sagatavošana, kā arī apspriešanās iekļaujošā un pārredzamā veidā ar visām ieinteresētajām personām, ieskaitot opozīciju. No 2017. gada novembra līdz 2018. gada janvārim tika pieņemtas vairākas stratēģijas un likumi, jo īpaši tiesiskuma jomā. Daudzi citi tiek sagatavoti to pieņemšanai nākamajos mēnešos. Tomēr strukturālās problēmas saglabājas, jo īpaši tiesu iestāžu jomā.

Ņemot vērā panākto progresu, Komisija iesaka Padomei nolemt, ka tiek sāktas pievienošanās sarunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, saglabājot un padziļinot pašreizējo reformu dinamiku to steidzamo reformu prioritāšu īstenošanā, kas ir izšķirošas valsts turpmākajam progresam. Lai to atbalstītu, Komisija izmantotu pastiprinātu pieeju valstij attiecībā uz sarunu sadaļām par tiesu iestādēm, pamattiesībām un tiesiskumu, brīvību un drošību.

8.Albānija turpināja vienmērīgu progresu piecu galveno prioritāšu īstenošanā, lai sāktu pievienošanās sarunas. Valsts pārvaldes reforma tika pastiprināta ar mērķi uzlabot tās profesionālismu un veicināt ‑depolitizāciju. Tika veikti turpmāki pasākumi, lai pastiprinātu tiesu iestāžu neatkarību, efektivitāti un pārskatatbildību, jo īpaši virzoties uz priekšu vispusīgas tiesu sistēmas reformas īstenošanā. Tas ietver pirmos praktiskos rezultātus visu tiesnešu un prokuroru atkārtotā novērtēšanā (drošības pārbaudē), pēc kuras 15 augsta līmeņa tiesneši un prokurori atkāpās no amata un pirmās uzklausīšanas rezultātā tika atlaists Konstitucionālās tiesas tiesnesis un apstiprināts amatā Konstitucionālās tiesas tiesnesis.

Ir veikt turpmāks mērķtiecīgs darbs cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, ieskaitot cīņu pret narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību un augu, no kuriem iegūst narkotiskas vielas, audzēšanu, sniedzot ieguldījumu, lai panāktu stabilus rezultātus proaktīvā izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un notiesāšanā. Tika pieņemti papildu pasākumi, lai pastiprinātu cilvēktiesību efektīvu aizsardzību, ieskaitot personas, kuras pieder pie minoritātēm un romiem, kā arī pret diskrimināciju vērstas politikas, un īstenotu īpašumtiesības.

Ņemot vērā panākto progresu, Komisija iesaka Padomei nolemt, ka tiek sāktas pievienošanās sarunas ar Albāniju, saglabājot un padziļinot pašreizējo reformu dinamiku galvenajā, t. i., tiesiskuma, jomā, jo īpaši visu piecu prioritāšu īstenošanā, un turpinot panākt konkrētus un praktiskus rezultātus tiesnešu un prokuroru atkārtotā novērtēšanā (drošības pārbaudē). Lai to atbalstītu, Komisija izmantos pastiprinātu pieeju valstij attiecībā uz sarunu sadaļām par tiesu iestādēm, pamattiesībām un tiesiskumu, brīvību un drošību.

9.Bosnija un Hercegovina 2017. gada gaitā lēnā tempā īstenoja prioritātes, kas izriet no tās reformu procesa, jo īpaši attiecībā uz reformu programmu. Ir jāpastiprina centieni uz ES orientēto reformu īstenošanai, lai atrisinātu dziļi iesakņojušās strukturālās problēmas, kas ir kavējušas valsts attīstību. Joprojām ir steidzami jāmaina vēlēšanu sistēma ar mērķi nodrošināt 2018. gada vēlēšanu pareizu sarīkošanu un rezultātu raitu īstenošanu. Šajā sakarā visiem politiskajiem līderiem ir jāuzņemas atbildība un jāatrod risinājums attiecībā uz Federācijas Tautas palātu, lai nevājinātu valsts un tās pilsoņu izredzes pievienoties ES. Joprojām prioritāte ir turpmākas sociālas un ekonomiskas reformas, tiesiskuma un valsts pārvaldes pastiprināšana atbilstoši Eiropas standartiem visos valdības līmeņos, kā arī sadarbības uzlabošana starp visiem līmeņiem. ES jautājumu koordinēšanas mehānisms ir bijis efektīvs, sniedzot saskaņotu atbilžu kopumu, kas nepieciešams Komisijas atzinuma sagatavošanai par Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai ES. Joprojām būs svarīga Mehānisma pareiza darbība, lai valsts varētu izpildīt ES integrācijas procesa jaunos uzdevumus, piemēram, pieņemt turpmāko valsts mēroga stratēģiju un stratēģiskās programmas valsts tiesību aktu tuvināšanai ar ES acquis. Ekonomiskā attīstība joprojām ir lēnu, to negatīvi ietekmē vājš tiesiskums, vēl arvien slikta uzņēmējdarbības vide, neefektīva un sadrumstalota valsts pārvalde un liela nelīdzsvarotība darba tirgū, kā arī nelabvēlīgs klimats ieguldījumiem.

10.Kosovā ar ES saistīto reformu temps palēninājās 2017. gada vēlēšanu ilgā perioda un sarežģītā valsts politiskā konteksta dēļ, tādējādi ietekmējot parlamenta darbu. Politikas dalībniekiem ir atkal jāiesaistās konstruktīvā dialogā ar Asambleju kā galveno forumu politiskām debatēm. Jaunajai valdībai un Asamblejai prioritārā kārtā būtu jāvirza uz priekšu reformas un jāveido vienprātība par Kosovai būtiskākajiem stratēģiskajiem jautājumiem. Ir jāpaātrina Stabilizācijas un asociācijas nolīguma un tam pievienotās Eiropas reformu programmas īstenošana. Ir panākts progress attiecībā uz ekonomiku, jo īpaši uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Tomēr vēl ir jāveic pasākumi pret plaši izplatīto ēnu ekonomiku un augsto bezdarba līmeni. Īpaši sarežģīta joprojām ir situācija Kosovas ziemeļos. Robežas/robežlīnijas demarkācijas nolīguma ar Melnkalni ratifikācija ir nozīmīgs sasniegums labu kaimiņattiecību garā, kā arī izšķirošs solis ceļā uz vīzu režīma liberalizāciju. Komisija novērtē Kosovas rezultātus cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju.

Nopietnas bažas ir radījis Kosovas Asamblejas 43 deputātu mēģinājums 2017. gada decembrī atcelt likumu par specializēto palātu un specializēto prokuratūru. Kosovai būs būtiski pilnībā izpildīt savus starptautiskos pienākumus attiecībā uz specializēto palātu un specializēto prokuratūru, kas tika izveidotas, lai izskatītu dažas apsūdzības par starptautiskiem noziegumiem, kas izdarīti Kosovas konflikta kontekstā.

Kosovai ir ievērojami jāpadziļina iesaistīšanās dialogā ar Serbiju, ieskaitot visu nolīgumu īstenošanu un jo īpaši nolīguma par serbu vairākuma pašvaldību asociāciju/kopienu īstenošanu. Vadības grupas 4. aprīlī uzsāktajam darbam ir jākļūst intensīvākam pilnīgā atbilstībā Briseles 2013. gada un 2015. gada nolīgumiem.

IV. PIELIKUMI

1. Ziņojumu konstatējumu kopsavilkums 4

2. Statistikas pielikumi

(1)

  COM(2018)65 galīgā redakcija.

(2)

  https://ec.europa.eu/commission/sites/beta -political/files/roadmap-factsheet-tallinn_en.pdf

(3)

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(4)

Atsauce uz dienestu darba dokumentu numuriem.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 17.4.2018

COM(2018) 450 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku

{SWD(2018) 150 final}
{SWD(2018) 151 final}
{SWD(2018) 152 final}
{SWD(2018) 153 final}
{SWD(2018) 154 final}
{SWD(2018) 155 final}
{SWD(2018) 156 final}

1. pielikums. Ziņojumu konstatējumu kopsavilkums

Turcija

Ārkārtas stāvoklis, kas tika pasludināts pēc apvērsuma mēģinājuma, paliek spēkā ar mērķi iznīcināt Gülen kustību, ko Turcijas iestādes nosaukušas par teroristu organizāciju, kas atbildīga par apvērsuma mēģinājumu, kā arī atbalstīt cīņu pret terorismu, ņemot vērā vairākkārtējus teroristu uzbrukumus Turcijā.

ES, kas nekavējoties un stingri nosodīja apvērsuma mēģinājumu, atkārtoti pauda pilnīgu atbalstu valsts demokrātiskajām iestādēm un atzina Turcijas likumīgo nepieciešamību ātri un samērīgi rīkoties, saskaroties ar šādiem nopietniem draudiem. Tomēr joprojām nopietnas bažas rada pēc apvērsuma mēģinājuma noteiktā ārkārtas stāvokļa ietvaros īstenoto pasākumu plašais mērogs, kolektīvais raksturs un nesamērīgums, piemēram, liela apmēra atlaišanas, aresti un aizturēšanas. Turcijai būtu nekavējoties jāatceļ ārkārtas stāvoklis.

Nopietni trūkumi ietekmē 31 dekrētu, ko līdz šim pieņēma ārkārtas stāvokļa ietvaros. Parlaments tiem nav veicis rūpīgu un efektīvu pārbaudi. Tātad dekrētus ilgu laiku nav nav bijis iespējams pārbaudīt tiesā, kā arī vēl neviens no tiem nav izskatīts Konstitucionālajā tiesā. Šie ārkārtas dekrēti ir ievērojami ierobežojuši dažas pilsoniskās un politiskās tiesības, tostarp vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un procesuālās tiesības. Turklāt ar tiem ir izdarīti grozījumi dažos galvenajos tiesību aktos, kas turpinās būt spēkā pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas.

Kopš ārkārtas stāvokļa pasludināšanas ir apcietināti vairāk nekā 150 000 cilvēku, 78 000 cilvēku ir arestēti, bet atlaisti ir vairāk nekā 110 000 ierēdņu, lai gan iestādes ir paziņojušas, ka apmēram 40 000 ierēdņu ir atjaunoti darbā, no tiem apmēram 3600 ir atjaunoti darbā saskaņā ar dekrētu.

Sāka darboties Ārkārtas stāvokļa apelācijas komisija, kas kopumā saņēma apmēram 107 000 pārsūdzēšanas pieteikumu. Šī komisija sāka pieņemt lēmumus tikai 2017. gada decembrī, un tikai dažiem pieteikumu iesniedzējiem līdz šim ir nodrošināta tiesiskā aizsardzība. Tās lēmumus tagad ir iespējams izskatīt tiesā. Tai vēl ir jāattīstās, lai kļūtu par efektīvu un pārredzamu tiesiskās aizsardzības līdzekli cilvēkiem, kurus nepamatoti ietekmējuši ārkārtas stāvokļa pasākumi.

Neatkarīgi no Apelācijas komisijas Turcijas spēju nodrošināt valstī efektīvu tiesisko aizsardzību Eiropas Cilvēktiesību tiesas izpratnē vēl vairāk ir iedragājuši vairāki nevēlami precedenti. Vienā gadījumā zemākas instances tiesa atteicās izpildīt Konstitucionālās tiesas lēmumu attiecībā uz simbolisku lietu; zemākās instances tiesa galu galā izpildīja Konstitucionālās tiesas uzraudzības lēmumu attiecībā uz vienu no atbildētājiem. Vairākus tiesas lēmumus par labu plaši pazīstamiem atbildētājiem, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, ātri atcēla cita tiesa vai pat tā pati tiesa, dažos gadījumos pēc tam, kad izpildvara bija sniegusi komentārus.

Turcijai vēl ir jāīsteno Eiropas Padomes un tās struktūru galvenie ieteikumi. Apsūdzības par pārkāpumiem ir jāpierāda, izmantojot pārredzamas procedūras un atsevišķi katrā konkrētajā lietā. Personas kriminālatbildību var noteikt, tikai pilnībā ievērojot varas dalīšanas principu, tiesu iestāžu pilnīgu neatkarību un ikvienas personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Turcijai būtu nekavējoties jāatceļ ārkārtas stāvoklis.

Turcija 2017. gada aprīlī sarīkoja referendumu, kas ar nelielu vairākumu apstiprināja konstitūcijas grozījumus, ar kuriem ieviesa prezidentālu sistēmu. Venēcijas komisija novērtēja grozījumus un konstatēja, ka tiem trūkst efektīvas kontroles un līdzsvara un tie apdraud varas dalīšanu starp izpildvaru un tiesu varu. Pats referendums radīja nopietnas bažas par ārkārtas stāvokļa negatīvo ietekmi, nevienlīdzīgām iespējām divām kampaņas pusēm, kā arī apdraudēja vēlēšanu integritātes garantijas.

Ārkārtas stāvoklī parlamenta kā likumdevēja varas pamatfunkcija bija ierobežota, jo valdība izmantoja ārkārtas dekrētus “ar likuma spēku”, lai regulētu arī tādus jautājumus, kurus būtu bijis jāizskata parastajā likumdošanas procedūrā. Ņemot vērā politisko domstarpību pastiprināšanos valstī, parlamentā vēl vairāk tika samazināta telpa dialogam starp politiskajām partijām. Pēc parlamentārās imunitātes vienreizējas atcelšanas 2016. maijā tika arestēti daudzi likumdevēji no opozīcijas partijas HDP un desmit no tiem zaudēja deputāta mandātu.

Pēc tam, kad ar ārkārtas dekrētiem vairākas pilnvaras tika nodotas prezidentūrai, palielinājās prezidenta ietekme uz izpildvaru. Pilnvaroto iecelšana, lai aizstātu pašvaldību izpildiestāžu amatpersonas un ievēlētos pārstāvjus, nozīmīgi vājināja vietējo demokrātiju.

Pilsoniskā sabiedrība tika pakļauta arvien lielākam spiedienam, jo īpaši saskaroties ar daudzu aktīvistu, tostarp cilvēktiesību aizstāvju, arestiem, kā arī demonstrāciju un citu veidu pulcēšanās aizliegumu regulāru izmantošanu, kā rezultātā ir strauji sašaurinājusies pamattiesību un pamatbrīvību telpa. Ārkārtas stāvokļa pasākumu rezultātā joprojām ir slēgtas daudzas uz tiesībām balstītas organizācijas, kā arī nav bijusi pieejama efektīva tiesiskā aizsardzība saistībā ar konfiskācijām.

Valdība pārstrādāja civilmilitāro attiecību tiesisko regulējumu un ievērojami palielināja izpildvaras pilnvaras attiecībā uz armiju, tādējādi pastiprinot civiliedzīvotāju uzraudzību. Ar Konstitūcijas grozījumiem tika efektīvi likvidētas arī augstās militārās tiesas. Armijas un izlūkošanas dienestiem joprojām nav pietiekamas pārskatatbildības parlamentam.

Situācija dienvidaustrumos joprojām ir viena no aktuālākajām problēmām valstī. Drošības situācijas pasliktināšanās daļēji ir pārvirzījusies uz lauku reģioniem. Noteicošais elements reģiona situācijā joprojām ir valdības apņemšanās turpināt drošības operācijas, pamatojoties uz atkārtotiem vardarbīgiem uzbrukumiem, ko realizē Kurdistānas strādnieku partija (PKK), kas vēl arvien ir ES sarakstā, kurā iekļautas terorisma aktos iesaistītas personas, grupas un organizācijas. Lai gan valdībai ir likumīgas tiesības cīnīties pret terorismu, tās pienākums ir nodrošināt, lai tas notiktu, ievērojot tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības. Terorisma apkarošanas pasākumiem jābūt samērīgiem. Sagrauto dienvidaustrumu rajonu rekonstrukcijai paredzēto valsts ieguldījumu plāna rezultātā notiek būvniecība tūkstošiem mājokļu, bet līdz šim tikai dažas iekšzemē pārvietotas personas ir saņēmušas kompensāciju. Nav notikušas nekādas izmaiņas attiecībā uz uzticama politiska procesa atjaunošanu, kas nepieciešams, lai atrastu miermīlīgu un ilgtspējīgu risinājumu.

Turcija ir mēreni sagatavota valsts pārvaldes reformas jomā un ir stingri apņēmusies izveidot atvērtāku valsts pārvaldi un nodrošināt e-pārvaldes izmantošanu. Tomēr ir nozīmīgi pasliktinājies stāvoklis valsts dienesta un cilvēkresursu pārvaldības, kā arī valsts pārvaldes pārskatatbildības jomā saistībā ar tiesībām uz administratīvo tiesvedību un tiesībām pieprasīt kompensāciju. Joprojām ir jānodrošina pārskatāma un efektīva tiesiskā aizsardzība pret plaša apmēra atlaišanām.

Turcijas tiesu sistēma ir agrīnā sagatavotības posmā. Situācija šajā jomā ir nozīmīgi pasliktinājusies, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību. Konstitūcijas grozījumi, kas regulē Tiesnešu un prokuroru padomi (TPP), stājās spēkā un vēl vairāk negatīvi ietekmēja tās neatkarību no izpildvaras. TPP turpināja lielā apmērā veikt tiesnešu un prokuroru atcelšanas un pārcelšanas. Nekas netika darīts, lai risinātu problēmas saistībā ar objektīvu, uz nopelniem balstītu, vienādu un iepriekš noteiktu kritēriju trūkumu tiesnešu un prokuroru pieņemšanai darbā un paaugstināšanai amatā.

Valstij ir zināms sagatavotības līmenis korupcijas apkarošanas jomā, kurā nav panākts progress. Tiesiskā un institucionālā sistēma ir vēl vairāk jāsaskaņo ar starptautiskajiem standartiem un joprojām pieļauj izpildvaras nevēlamu ietekmi uz izmeklēšanu un kriminālvajāšanu augsta līmeņa korupcijas lietās. Turcijas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un notiesāšanas rezultāti korupcijas lietās joprojām ir vāji, jo īpaši augsta līmeņa korupcijas lietās. Nav gūti panākumi pārskatatbildības un pārredzamības palielināšanā valsts iestāžu darbā. Lai izlēmīgi cīnītos pret korupciju, ir nepieciešama plaša politiska vienprātība partiju vidū un stingra politiskā griba. Turcijai vēl ir jāīsteno gandrīz visi Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas ieteikumi. Korupcija joprojām būtiski ietekmē daudzas jomas, un tā aizvien ir nopietna problēma. Korupcijas uztveres līmenis joprojām ir augsts.

Turcija ir sasniegusi zināmu sagatavotības līmeni cīņā pret organizēto noziedzību, un ir panākts zināms progress, pieņemot jaunu stratēģiju un uzlabojot institucionālās spējas. Turcijai ir jāuzlabo tiesību akti kibernoziedzības, līdzekļu konfiskācijas un liecinieku aizsardzības jomā. Lai gan ir pieņemti datu aizsardzības tiesību akti, tie vēl neatbilst Eiropas standartiem. Joprojām netiek pietiekami izmantota finanšu izmeklēšana. Piesardzības nolūkos veikta līdzekļu iesaldēšana tiek piemērota reti, un konfiscēto līdzekļu apjoms ir mazs. Cīņai pret terorismu ir ieviests visaptverošs tiesiskais regulējums terorisma finansēšanas jomā. Gan krimināltiesības, gan tiesību akti terorisma apkarošanas jomā ir jāsaskaņo ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Proporcionalitātes princips ir jāievēro praksē.

Turcija ir guvusi labus panākumus migrācijas un patvēruma politikas jomā un joprojām ir apņēmusies īstenot ES un Turcijas 2016. gada marta paziņojumu par migrācijas plūsmu efektīvu samazināšanu Vidusjūras austrumu reģiona maršrutā. Saistībā ar vīzu režīma liberalizācijas ceļveža īstenošanu Turcija februāra sākumā iesniedza Eiropas Komisijai darba plānu, kurā izklāstīts, kā Turcija plāno izpildīt septiņus neizpildītos vīzu režīma liberalizācijas kritērijus. Komisija novērtē Turcijas priekšlikumus un turpinās turpmāku apspriešanos ar Turcijas partneriem.

Turcijas tiesiskais regulējums ietver cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanas vispārīgas garantijas, kas tomēr ir kļuvušas vēl vairāk ierobežotas un apdraudētas, pieņemot vairākus ārkārtas dekrētus. Turpinājās ievērojama situācijas pasliktināšanās vārda brīvības jomā, kur Turcija ir agrīnā sagatavotības posmā. Ārkārtas stāvokļa ietvaros veikto pasākumu joma pretrunā proporcionalitātes principam laika gaitā ir attiecināta uz daudziem kritiskiem viedokļiem plašsaziņas līdzekļos un akadēmiskajās aprindās. Nopietnas bažas rada krimināllietas, kas ierosinātas pret žurnālistiem (vairāk nekā 150 no tiem ir paturēti apcietinājumā), cilvēktiesību aizstāvjiem, rakstniekiem vai sociālo plašsaziņas lietotājiem, žurnālistu akreditācijas karšu atcelšana, kā arī vairāku plašsaziņas līdzekļu slēgšana vai valdības pilnvaroto iecelšana to pārvaldībai, lielākoties selektīvi un patvaļīgi piemērojot tiesību aktus, jo īpaši noteikumus par valsts drošību un cīņu pret terorismu. Turcijas Interneta likums un vispārējais tiesiskais regulējums joprojām izpildvarai ļauj bez tiesas lēmuma bloķēt tiešsaistes saturu uz nesamērīgi plaša iemeslu loka pamata. Situācija ir ievērojami pasliktinājusies arī pulcēšanās brīvības, biedrošanās brīvības, procesuālo tiesību un īpašumtiesību jomā. Pulcēšanās brīvība joprojām tiek pārāk ierobežota gan tiesību aktos, gan praksē. Ārkārtas stāvokļa ietvaros veiktie pasākumi atcēla arī būtiskas garantijas, kas aizsargā aizturētās personas pret varmācību, tādējādi palielinot nesodāmības risku situācijā, kad arvien lielākā skaitā tiek celtas apsūdzības par nežēlīgu izturēšanos un spīdzināšanu. Ārkārtas dekrēti noteica papildu ierobežojumus procesuālajām tiesībām, arī tiesībām uz aizstāvību. Tiesību ievērošanu traucē par cilvēktiesībām un brīvībām atbildīgo valsts iestāžu sadrumstalotība un ierobežotās pilnvaras situācijā, kad ir vājināta tiesu varas neatkarība. Turcijā romu mājsaimniecību vidū joprojām ir izplatīta galēja nabadzība un pirmās nepieciešamības preču trūkums. Būtu jānodrošina vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu un minoritāšu tiesību pietiekama aizsardzība. Nopietnas bažas joprojām rada ar dzimumu saistīta vardarbība, diskriminācija, pret minoritātēm vērsti naidīgi izteikumi, naida noziegumi, kā arī lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu cilvēktiesību pārkāpumi.

Turcija pauda atbalstu sarunām par Kipras jautājuma atrisināšanu starp abu kopienu vadītājiem, kā arī ANO ģenerālsekretāra un viņa īpašā padomnieka centieniem. Bez vienošanās noslēdzās konference par Kipras jautājumu, kas notika Ženēvā 2017. janvārī un Kransmontanā 2017. gada jūlijā. Turcija vēl joprojām nav izpildījusi pienākumu nodrošināt Asociācijas nolīguma Papildprotokola pilnīgu un nediskriminējošu īstenošanu un nav likvidējusi visus šķēršļus brīvai preču apritei, tostarp ierobežojumus tiešiem transporta savienojumiem ar Kipru. Netika panākts progress divpusējo attiecību normalizācijā ar Kipras Republiku. Joprojām spēkā ir secinājumi par Turciju, ko pieņēma Eiropas Savienības Padome un 2006. gada decembrī apstiprināja Eiropadome. Tie nosaka, ka netiks sāktas sarunas par astoņām sadaļām 1 , kas saistītas ar Turcijas ierobežojumiem attiecībā uz Kipras Republiku, un neviena sadaļa netiks slēgta, kamēr Komisija neapstiprinās, ka Turcija ir pilnībā īstenojusi Asociācijas nolīguma Papildprotokolu.

Ir vēl vairāk pastiprināta sadarbība ar Grieķiju un Bulgāriju migrācijas jomā. Tomēr spriedze Egejas jūras un Vidusjūras austrumu reģionā neveicināja labas kaimiņattiecības un negatīvi ietekmēja reģiona stabilitāti un drošību. Divpusējās attiecības ar atsevišķām ES dalībvalstīm pasliktinājās, ieskaitot reizēm agresīvu un nepieņemamu retoriku. Eiropadome 2018. gada martā stingri nosodīja Turcijas pastāvīgās nelikumīgās darbības Vidusjūras austrumu un Egejas jūras reģionā un atgādināja Turcijas pienākumu ievērot starptautiskās tiesības un labas kaimiņattiecības, un normalizēt attiecības ar visām ES dalībvalstīm. Eiropadome pauda arī nopietnas bažas par ES pilsoņu, tostarp divu Grieķijas karavīru, ilgstošu turēšanu apcietinājumā Turcijā un aicināja ātri atrast pozitīvu risinājumu šiem jautājumiem dialogā ar dalībvalstīm.

Turcijai ir skaidri jāpauž apņemšanās attiecībā uz labām kaimiņattiecībām, starptautiskajiem nolīgumiem un strīdu mierīgu noregulēšanu saskaņā ar ANO Statūtiem, vajadzības gadījumā vēršoties Starptautiskajā Tiesā. Saistībā ar to ES ir atkārtoti paudusi nopietnas bažas un mudinājusi Turciju izvairīties no jebkādiem pret kādu dalībvalsti vērstiem draudiem vai pasākumiem, nesaskaņu avotiem vai rīcības, kas kaitē labām kaimiņattiecībām un miermīlīgam domstarpību risinājumam.

Attiecībā uz atbilstību ekonomiskajiem kritērijiem Turcijas ekonomika ir pietiekami attīstīta un to var uzskatīt par funkcionējošu tirgus ekonomiku. Ekonomikai, ko atbalstīja valdības stimulu pasākumi, izdevās atlabt pēc ekonomikas sarukšanas 2016. gada apvērsuma mēģinājuma sākumā, un 2017. gadā tā sasniedza spēcīgu izaugsmi. Tomēr lielā izaugsme ir saistīta ar nozīmīgu makroekonomisku nelīdzsvarotību. Tekošā konta deficīts joprojām ir liels, kā arī līdz 2017. gada beigām vēl palielinājās, padarot valsti atkarīgu no kapitāla ieplūdes un neaizsargātu pret ārējiem satricinājumiem. Inflācija 2017. gadā palielinājās līdz divciparu līmenim (11,1 %), un turpinājās Turcijas liras vērtības krišanās, pastiprinot bažas par to, vai monetārās politikas lēmumu pieņēmējiem ir pietiekami stingra apņemšanās nodrošināt cenu stabilitāti. Turcijas ekonomikai joprojām bija raksturīgs augsts ēnu ekonomikas apjoms. Kopumā situācija šajā jomā ir pasliktinājusies. Tendence palielināt valsts kontroli ekonomikas jomā un pasākumi attiecībā uz uzņēmumiem, uzņēmējiem un politiskajiem oponentiem, kā arī to uzņēmumiem negatīvi ietekmēja uzņēmējdarbības vidi.

Turcija ir guvusi zināmus panākumus un sasniegusi labu sagatavotības līmeni, lai būtu spējīga izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku darbību Eiropas Savienībā. Turcija ir labi integrēta ES tirgū attiecībā uz tirdzniecību un ieguldījumiem. Zināms progress tika panākts enerģētikas nozarē, jo īpaši gāzes tirgū, un pētniecības un attīstības izdevumu palielināšanā. Tomēr ir saglabājušās nozīmīgas problēmas saistībā ar izglītības kvalitāti. Nav panākts progress valsts atbalsta pārredzamības uzlabošanā.

Attiecībā uz spēju uzņemties dalībvalsts pienākumus Turcija turpināja tiesiskā regulējuma saskaņošanu ar acquis, tomēr lēnā tempā. Ir bijis vairāk pasliktināšanās gadījumu saistībā ar vairākiem galvenajiem aspektiem informācijas sabiedrības, sociālās politikas, nodarbinātības un ārējo attiecību jomā. Turcija ir ievērojami virzījusies uz priekšu uzņēmējdarbības tiesību, Eiropas komunikāciju tīklu, zinātnes un pētniecības jomā un ir sasniegusi labu sagatavotības līmeni brīvas preču aprites, intelektuālā īpašuma tiesību, finanšu pakalpojumu, uzņēmējdarbības un rūpniecības politikas, patērētāju un veselības aizsardzības, muitas savienības, ārējo attiecību un finanšu kontroles jomā. Turcija ir tikai mēreni sagatavota publisko iepirkumu jomā, jo pastāv būtiskas nepilnības tās saskaņošanā. Turcija ir mēreni sagatavota arī statistikas un transporta politikas jomā, kur vēl ir jāveic nozīmīgs darbs. Turcija ir sasniegusi tikai nelielu sagatavotības līmeni vides un klimata pārmaiņu jomā, kur vēl ir jāpieņem un jāīsteno vērienīgāka un labāk koordinēta politika. Visās jomās lielāka uzmanība jāpievērš tiesību aktu izpildei, un daudzās jomās ir nepieciešams ievērojams turpmāks progress, lai panāktu tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis.

Melnkalne

Attiecībā uz atbilstību politiskajiem kritērijiem pārskata periodā ir bijis zems uzticības līmenis vēlēšanu sistēmai un ilgstošs parlamenta darbības boikots, ko īstenoja visa opozīcija kopš parlamenta vēlēšanām 2016. gada oktobrī. Politisko debašu atgriešana parlamentā ir visu politikas dalībnieku pienākums. Daļa opozīcijas pārstāvju 2017. gada decembrī atgriezās parlamentā, bet vēl ir jāpanāk, lai ar šādu daļēju un selektīvu boikota izbeigšanu tiktu uzlabots parlamentārais dialogs un uzraudzība. Politiskā vide joprojām ir sadrumstalota un polarizēta, un tai ir raksturīgs politiskā dialoga trūkums, jo īpaši demokrātiskajās iestādēs.

Ir vēl jāuzlabo parlamenta likumdošanas spēja un izpildvaras uzraudzība. Parlaments vēl joprojām maz ņem vērā valsts revīzijas iestāžu konstatējumus, un nav diskusiju vai ziņošanas par nozīmīgu politiku un tiesību aktu īstenošanu. Parlaments 2017. gada decembrī bez pietiekamas sabiedriskās apspriešanas pieņēma tiesību aktu kopumu, kuros tikai daļēji ievēroti Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ieteikumi. Būtu jāapsver vispusīga vēlēšanu sistēmas reforma. Pārskata periodā notika astoņas pašvaldību vēlēšanas. Pašvaldību vēlēšanas nenotika vienā dienā visā valstī, bet secīgi pēc kārtas; tāpēc politiskajai videi ir raksturīgs ilgstošs un ļoti personalizēts vēlēšanu noskaņojums. Vēlēšanu cikla dēļ vēlēšanu novērošana ir sarežģīta, jo īpaši starptautiskajiem novērotājiem, radot plašas iespējas apgalvojumiem par pārkāpumiem, ko nav iespējams neatkarīgi novērtēt. Nav bijis jaunu pavērsienu saistībā ar politiskiem vai tiesu pārbaudes pasākumiem attiecībā uz valsts līdzekļu iespējamo izmantošanu partiju politiskajiem mērķiem 2012. gadā (“audioierakstu lietas”).

Attiecībā uz pārvaldību ir nepieciešams pastiprināt pārredzamību, ieinteresēto personu līdzdalību un valdības spēju īstenot reformas. Politikas veidošanas sistēmas saskaņotība būtu jānodrošina ar saskaņotu politikas attīstību. Ir izveidoti mehānismi valdības apspriedēm ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, bet tiem nepieciešami skaidri noteikumi un abu pušu patiesa iesaistīšanās.

Melnkalne ir mēreni sagatavota valsts pārvaldes reformai. Ir gūti labi panākumi, jo īpaši pieņemot jaunus likumus attiecībā uz ierēdņiem un valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem ar mērķi īstenot uz nopelniem balstītu pieņemšanu darbā valsts dienestā. Joprojām ir nepieciešama stingra politiskā griba, lai efektīvi novērstu valsts dienesta politizāciju un optimizētu valsts pārvaldi, kā arī nodrošinātu reformu efektīvu īstenošanu un finansiālo stabilitāti.

Melnkalnes tiesu sistēma ir mēreni sagatavota, un ir panākts zināms progress. Vēl ir pilnībā jāīsteno tiesu iestāžu tiesiskais regulējums ar mērķi palielināt to neatkarību un profesionālismu. Ir pastiprinātas institucionālās spējas.

Melnkalne ir sasniegusi zināmu sagatavotības līmeni korupcijas apkarošanas jomā. Neraugoties uz zināmiem panākumiem, korupcija būtiski ietekmē daudzas jomas un joprojām rada bažas. Iestāžu darbības spēja ir uzlabojusies; tomēr visām iestādēm būtu jāieņem aktīvāka nostāja. Ir jārisina ar problēmas, kas saistītas ar Korupcijas apkarošanas aģentūras uzticamību, neatkarību un prioritāšu noteikšanu. Joprojām ir jāuzlabo finanšu izmeklēšana un līdzekļu izņemšana un konfiskācija. Lai gan ir gūti pirmie rezultāti augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un galīgo spriedumu pieņemšanā, tie ir vēl jānostiprina. Sekmīgas izmeklēšanas un notiesājošo spriedumu rezultātu turpmāka uzlabošana būs iespējama tikai tādā vidē, kur neatkarīgas iestādes ir aizsargātas pret jebkādu nevēlamu ietekmi un ir motivētas pilnībā izmantot savas pilnvaras.

Cīņā pret organizēto noziedzību ir gūti pirmie rezultāti kriminālvajāšanā migrantu kontrabandas un narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecības apkarošanas jomā. Tomēr ir jāpanāk labāki rezultāti, lai gūtu pārliecinošus panākumus, jo īpaši cīņā pret noziedzīgu līdzekļu legalizāciju un cilvēku tirdzniecību.

Pamattiesību jomā Melnkalne ir turpinājusi saskaņot savus tiesību aktus ar ES standartiem. Jo īpaši ir uzlabojies Ombuda biroja darbs, bet joprojām ir jāiegulda lielākas pūles iestāžu sistēmas stiprināšanai un cilvēktiesību efektīvai aizsardzībai. Pēc sasniegumiem diskriminācijas novēršanas tiesību aktu jomā Melnkalnei tagad ir jānodrošina institucionālie mehānismi, lai aizsargātu pret diskrimināciju neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Tiesību aktu īstenošana joprojām ir vāja, un ir jāpalielina institucionālās spējas attiecībā uz cilvēktiesībām. Romu 2 minoritāte joprojām ir visvairāk neaizsargātā un diskriminētā kopiena. Nopietnas bažas valstī vēl arvien rada ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība pret bērniem.

Melnkalne ir sasniegusi zināmu sagatavotības līmeni vārda brīvības jomā, bet pārskata periodā nav panākts progress. Pret žurnālistiem agrāk vērsto vardarbības gadījumu izmeklēšanā nav notikušas nozīmīgas izmaiņas. Nopietnas bažas rada nesen notikusī politiskā iejaukšanās valsts Sabiedrisko raidorganizāciju padomes un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu aģentūras darbībā. Plašsaziņas līdzekļu vide joprojām ir ļoti polarizēta un nav pietiekamas izpratnes par brīvu plašsaziņas līdzekļu nozīmi. Ir saglabājies liels neslavas celšanas gadījumu skaits, arī vāju pašregulācijas mehānismu dēļ.

Melnkalne joprojām ir apņēmusies uzturēt konstruktīvas divpusējas attiecības ar citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm, kā arī aktīvi piedalās reģionālajā sadarbībā.

Attiecībā uz atbilstību ekonomiskajiem kritērijiem Melnkalne ir guvusi zināmus panākumus un ir mēreni sagatavota funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidei. Tika pastiprināta makroekonomiskā un fiskālā stabilitāte, tomēr ir nepieciešams turpmāks darbs, lai atrisinātu pastāvīgās problēmas, jo īpaši saistībā ar lielo valsts parāda slogu. Kopš 2013. gada ir vērojama nepārtraukta ekonomikas izaugsme, tomēr ir saglabājies zems vai mērens inflācijas līmenis. Finanšu nozare ir uzlabojusi savu maksātspēju un likviditāti. Tomēr ir jāuzlabo eksporta bāzes apjoms un kvalitāte, lai samazinātu tirdzniecības deficītu. Nepilnības tiesiskuma jomā, tostarp negodīga konkurence, ko rada ēnu ekonomika, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Darba tirgus saskaras ar strukturālām problēmām, kas izpaužas kā mazs ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un augsts bezdarba līmenis.

Melnkalne ir mēreni sagatavota izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku darbību Savienībā. Galvenās infrastruktūras būvniecība vairākās jomās, kā arī cilvēkkapitāla attīstība ir radījusi pamatu uzlabotai konkurētspējai. Notiek izglītības reforma, tomēr ir jāiegulda lielākas pūles, lai novērstu pieprasīto un piedāvāto prasmju neatbilstības. MVU joprojām saskaras ar daudzām problēmām, piemēram, apgrūtinātu piekļuvi finansējumam vai regulējuma sarežģītību. Joprojām ir nepieciešams turpmāks darbs, lai uzlabotu vietējo uzņēmumu kopējos eksporta darbības rādītājus.

Attiecībā uz Melnkalnes spēju uzņemties dalībvalsts pienākumus lielākajā daļā jomu ir paveikts nozīmīgs saskaņošanas un sagatavošanas darbs acquis īstenošanai. Valstij ir labs sagatavotības līmenis uzņēmējdarbības tiesību, kā arī ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas jomā. Tā ir mēreni sagatavota attiecībā uz daudzām sadaļām, piemēram, brīva preču aprite, lauksaimniecība, pārtikas nekaitīgums, veterinārija un fitosanitārijas politika. Melnkalne ir agrīnā sagatavotības posmā attiecībā uz zivsaimniecību, kā arī budžeta un finanšu noteikumiem, kā arī zināmā līmenī vides un klimata pārmaiņu, statistikas, sociālās politikas un nodarbinātības jomā. Labi panākumi ir sasniegti uzņēmējdarbības tiesību, lauksaimniecības un lauku attīstības, pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārijas politikas jomā. Ir notikusi pasliktināšanās publisko iepirkumu jomā. Raugoties nākotnē, Melnkalnei būtu īpaši jāpievēršas konkurences politikai, kā arī videi, klimata pārmaiņām un publiskajiem iepirkumiem. Melnkalnei joprojām būtisks uzdevums ir administratīvo spēju stiprināšana, lai nodrošinātu acquis piemērošanu. Melnkalne ir turpinājusi saskaņošanu ar ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas nostājām un deklarācijām.

Lai gan Melnkalne līdz šim palika ārpus galvenā migrācijas maršruta uz ES caur Rietumbalkāniem, palielinājās valsts teritorijā ienākošo migrantu/patvēruma meklētāju skaits, tāpēc tai ir jāpastiprina spēja izturēt ar migrāciju saistītu pēkšņu spiedienu. Melnkalne ir panākusi turpmāku progresu, jo īpaši ar migrāciju saistītā tiesiskā regulējuma jomā. Lai gan Melnkalnei ir bijusi pietiekama spēja izskatīt patvēruma pieteikumus, tagad to var pakļaut pārbaudījumam: I) pieaugušais patvēruma meklētāju skaits un pagarinātais uzturēšanās laiks, dažreiz ilgu apstrīdēšanas procedūru dēļ un ii) ar ES standartiem saskaņotu, stingrāku patvēruma piešķiršanas procedūru ieviešana. Saistībā ar to Melnkalnei ir jāizveido neatbilstīgo migrantu atgriešanas mehānisms, kas atbilst ES acquis, kā arī pakāpeniski jāskaņo sava vīzu politika ar ES politiku. Melnkalnei būtu jāizveido papildu izmitināšanas iestādes, kas atbilst noteiktajiem standartiem, un jāuzlabo visu iestāžu pārvaldība. Pēc Šengenas Rīcības plāna pieņemšanas 2017. gadā Melnkalne turpināja saskaņot savus tiesību aktus ar ES acquis vīzu jomā.

Serbija

Attiecībā uz politiskajiem kritērijiem svarīgs notikums Serbijā bija prezidenta vēlēšanas, kas notika 2017. gada aprīlī. Starptautiskie novērotāji konstatēja, ka vēlēšanas vēlētājiem nodrošināja reālu iespēju izvēlēties kandidātus, tomēr konkurenci ietekmēja vairāki faktori. Ir pilnībā jāievēro starptautisko novērotāju sniegtie ieteikumi, tostarp tie, kas saistīti ar vēlēšanas procesa pārredzamību un integritāti vēlēšanu kampaņas laikā.

Pēc premjerministra Vučiča (Vučić) atkāpšanās no amata, kad viņu ievēlēja par prezidentu, 2017. gada jūnijā uzsāka darbu jaunā valdība, ko vadīja Ana Brnabiča (Ana Brnabić). Pirmo reizi par premjerministru tika ievēlēta sieviete. Parlaments vēl joprojām neveic izpildvaras efektīvu uzraudzību. Ir jāveicina likumdošanas pārredzamība, iekļautība un kvalitāte, kā arī dialogs starp partijām. Jāsamazina steidzamības procedūru izmantošana. Jāizvairās no pasākumiem, kas ierobežo parlamenta spēju efektīvi pārbaudīt tiesību aktus. Ir pilnībā jāatzīst neatkarīgu regulatīvo struktūru loma. Saskaņošanai ar ES standartiem dažās jomās ir nepieciešamas konstitucionālas reformas.

Serbija ir mēreni sagatavota valsts pārvaldes reformas jomā. Tika gūti zināmi panākumi pakalpojumu sniegšanas jomā un vairāku jaunu likumu pieņemšanā. Serbijai ir jāīsteno savu reformu mērķi, jāpaaugstina pārvaldes profesionalitāte un jāpadara tā nepolitizēta, jo īpaši attiecībā uz augstākā līmeņa vadības amatiem, un jānodrošina publisko finanšu pārvaldības reformas programmas 2016.–2020. gadam sistemātiska koordinācija un uzraudzība. Izšķiroša nozīme būs Serbijas spējai valsts pārvaldē iesaistīt un saglabāt kvalificētus darbiniekus, kas nodarbojas ar ES jautājumiem.

Serbijas tiesu sistēmai ir zināms sagatavotības līmenis. Ir gūti zināmi panākumi, jo īpaši samazinot sen ierosināto, bet neizskatīto izpildu lietu skaitu un ieviešot pasākumus tiesu prakses saskaņošanai. Tika pieņemti uzlaboti noteikumi tiesnešu un prokuroru profesionālās darbības rezultātu novērtēšanai. Joprojām rada bažas apjoms, kādā tiesas ir pakļautas politiskai ietekmei. Konstitūcijas jauno grozījumu projekts tiesu varas jomā tika publicēts 2018. gadā un nodots sabiedriskai apspriešanai pirms nosūtīšanas Venēcijas komisijai atzinuma sniegšanai.

Serbija ir sasniegusi zināmu sagatavotības līmeni korupcijas apkarošanas jomā. Ir gūti zināmi panākumi, jo īpaši pieņemot grozījumus Kriminālkodeksa nodaļā par finanšu noziegumiem; likumā par valsts iestāžu organizāciju un kompetenci korupcijas, organizētās noziedzības un terorisma apkarošanas jomā un likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu izņemšanu un konfiskāciju. Tomēr ir nopietni aizkavējusies jaunā Korupcijas apkarošanas aģentūras likuma pieņemšana. Korupcija joprojām būtiski ietekmē daudzas jomas, un tā aizvien ir nopietna problēma. Attiecīgo iestāžu darbības spēja joprojām ir nevienāda. Tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm vēl ir jāpierāda, ka tās spēj izmeklēt, veikt kriminālvajāšanu un iztiesāt visas augsta līmeņa korupcijas lietas objektīvā un savā darbībā neatkarīgā veidā.

Serbijai ir zināms sagatavotības līmenis cīņā pret organizēto noziedzību. Ir gūti zināmi panākumi cilvēkresursu pārvaldības jomā Iekšlietu ministrijā un policijā. Ir uzlabojusies organizētās noziedzības specializētās prokuratūras un kibernoziegumu specializētās prokuratūras darbības spēja. Tika pieņemta jauna stratēģija un rīcības plāns cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai, iecelts valsts koordinators cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā, kā arī pieņemts jauns Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. Tomēr Serbijai vēl ir jāpanāk pirmie rezultāti saistībā ar finanšu efektīvu izmeklēšanu, kā arī izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un galīgo notiesājošo spriedumu pieņemšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās. Joprojām ir mazs notiesājošu spriedumu skaits ar organizēto noziedzību saistītās lietās. Serbijai galvenā uzmanība ir jāpievērš ar Finanšu darbību darba grupu saskaņotā rīcības plāna īstenošanai.

Ir izveidota tiesiskā un institucionālā sistēma pamattiesību ievērošanai. Ir jānodrošina to konsekventa īstenošana valstī, tostarp attiecībā uz minoritāšu aizsardzību. Lai gan Serbijai ir zināms sagatavotības līmenis, nav panākts progress vārda brīvības jomā, un tas rada arvien lielākas bažas. Ir jāveic turpmāks neatlaidīgs darbs, lai uzlabotu to personu situāciju, kuras pieder pie visvairāk diskriminētajām grupām (romi, lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas un interseksuāļi, personas ar invaliditāti, personas, kurām ir HIV/AIDS, un citas sociāli neaizsargātas iedzīvotāju grupas). Ir jāpieņem dzimumu līdztiesības likums.

Serbija kopumā joprojām ir apņēmusies veidot konstruktīvas divpusējas attiecības ar citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm un aktīvi piedalās reģionālajā sadarbībā.

Attiecībā uz attiecību normalizēšanu ar Kosovu Serbija vēl arvien ir iesaistīta dialogā. Tomēr Serbijai vēl ir jāiegulda neatlaidīgs darbs, lai īstenotu esošās vienošanās un radītu labvēlīgus apstākļus attiecību ar Kosovu pilnīgai normalizācijai, kas jānosaka juridiski saistošā nolīgumā.

Attiecībā uz atbilstību ekonomiskajiem kritērijiem Serbija ir guvusi labus panākumus un ir mēreni sagatavota funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidei. Tika novērstas dažas politikas nepilnības, jo īpaši saistībā ar budžeta deficītu. Izaugsmes pamati ir stabili, un tika saglabāta makroekonomiskā stabilitāte. Inflācija tika iegrožota, un monetārā politika atbalstīja izaugsmi. Darba tirgus turpināja uzlaboties. Tomēr valsts parāda līmenis, lai gan samazināts, joprojām ir augsts, un ir jāpastiprina budžeta sistēma un tās pārvaldība. Vēl joprojām nav pabeigtas nozīmīgas valsts pārvaldes, nodokļu iestādes un valsts uzņēmumu strukturālās reformas. Nelegālā darba, bezdarba un ekonomiskās pasivitātes līmenis joprojām ir ļoti augsts, jo īpaši sieviešu un jauniešu vidū. Privātais sektors ir nepietiekami attīstīts, un to apgrūtina trūkumi tiesiskuma un godīgas konkurences tiesību normu izpildes jomā.

Serbija ir mēreni sagatavota, lai spētu izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku darbību Savienībā. Ir gūti zināmi panākumi konkurētspējas palielināšanā. Tomēr ieguldījumu aktivitāte joprojām ir zemāka par ekonomikas vajadzībām. Neraugoties uz zināmiem uzlabojumiem, uzņēmumi saskaras ar daudzām grūtībām, tostarp neparedzamu uzņēmējdarbības vidi, augstu parafiskālo izmaksu līmeni, kā arī sarežģītu un dārgu piekļuvi finansējumam.

Attiecībā uz spēju uzņemties dalībvalsts pienākumus Serbija ir turpinājusi savu tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis visās jomās. Reformu tempa saglabāšanai būtiski būs pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, kā arī stabilas stratēģiskās sistēmas. Serbija ir panākusi labu sagatavotības līmeni uzņēmējdarbības tiesību, intelektuālā īpašuma, zinātnes un pētniecības, izglītības un kultūras, kā arī muitas jomā. Serbija ir uzlabojusi ieguldījumu plānošanas sasaisti ar budžeta izpildi, bet vēl ir jāizveido vienots mehānisms, lai neatkarīgi no finansējuma avota noteiktu prioritātes visiem ieguldījumiem atbilstoši publisko finanšu pārvaldības reformas programmai. Serbija ir mēreni sagatavota publisko iepirkumu, statistikas, monetārās politikas un finanšu kontroles jomā. Serbijai laikposmā līdz pievienošanās brīdim sava ārpolitika un drošības politika ir pakāpeniski jāsaskaņo ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Serbijai prioritārā kārtā ir jānovērš neatbilstības stabilizācijas un asociācijas nolīgumam, jo īpaši tās, kas saistītas ar kapitāla kustības ierobežojumiem, valsts atbalsta regulējumu, fiskālo diskrimināciju attiecībā uz importētiem alkoholiskiem dzērieniem un atkritumu eksporta ierobežojumus.

Serbija turpināja mazināt migrācijas un bēgļu krīzes sekas. Serbija ved sarunas ar ES par statusa nolīgumu attiecībā uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras veicamajām darbībām Serbijā. Serbija ir pieņēmusi jaunu likumu par patvērumu un pagaidu aizsardzību, likumu par ārvalstniekiem un robežkontroles likumu. Ir jāpieņem stratēģija un rīcības plāns 2017.–2020. gadam neatbilstīgas migrācijas novēršanai. Saistībā ar to Serbijai ir jāizveido stingrs mehānisms neatbilstīgo migrantu atgriešanai, kas atbilst ES acquis, kā arī pakāpeniski jāskaņo sava sava vīzu politika ar ES politiku. Ir jānodrošina ciešāka sadarbība starp dažādām valsts iestādēm, kas iesaistītas migrācijas pārvaldībā. Serbija turpināja sadarboties ar kaimiņvalstīm un dalībvalstīm, jo īpaši tehniskā līmenī, un ieguldīja ievērojamas pūles, lai sniegtu patvērumu un humāno palīdzību, galvenokārt ar ES atbalstu. Serbijai ir jāpalielina sava spēja apmierināt nepilngadīgo bez pavadības īpašās uzņemšanas vajadzības.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika 

Attiecībā uz politiskajiem kritērijiem valsts beidzot ir pārvarējusi smagāko politisko krīzi kopš 2001. gada. Valdības veidošanas sarežģītais process sasniedza kritisko punktu, kad 2017. gada 27. aprīlī notika uzbrukumi parlamentā, ko kategoriski nosodīja starptautiskā sabiedrība. Kopš 2017. gada maija jauna, uz reformām orientēta valdība ir veikusi pasākumus, lai risinātu “valsts nozagšanas” problēmu, pakāpeniski atjaunojot kontroli un līdzsvaru, pastiprinot demokrātiju un tiesiskumu. Valstī notiek būtiskas pārmaiņas iekļaujošākā un atvērtākā politiskā vidē. Pašvaldības vēlēšanas 2017. gada oktobrī apstiprināja pilsoņu atbalstu valdības koalīcijas politikām, kas orientētas uz ES. Parlaments ir turpinājis darbību, opozīcijas partiju pārstāvjiem esot svarīgāko komiteju priekšsēdētāju amatos. Parlamentam ir jāuzlabo savas uzraudzības un likumdošanas funkcijas, tostarp ierobežojot saīsināto procedūru plašu izmantošanu.

Lai gan attiecības starp etniskajām grupām bija nestabilas, kopumā saglabājās mierīga situācija. Ohridas pamatnolīguma, ar ko tika izbeigts 2001. gada konflikts un kas veido pamatu attiecībām starp etniskajām grupām, īstenošanas pārskatīšana ir jāuzrauga pārredzamā un iekļaujošā veidā. Valdība ir apliecinājusi apņemšanos palielināt uzticību starp kopienām.

Pilsoniskajai sabiedrībai joprojām bija konstruktīva loma, atbalstot demokrātiskus procesus un nodrošinot lielāku kontroli un līdzsvaru. Kopš 2017. gada otrās puses ir uzlabojies klimats, kurā darbojas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un valdība ir apliecinājusi apņemšanos veicināt dialogu un iekļaušanu.

Valsts ir mēreni sagatavota valsts pārvaldes reformai. Ir gūti labi panākumi, pieņemot valsts pārvaldes reformas stratēģiju un publisko finanšu pārvaldības reformas programmu. Ir veikti konkrēti pasākumi, lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību un iesaistītu ārējas ieinteresētās personas politikas veidošanā. Ir jāuzlabo Informācijas sabiedrības un pārvaldes ministrijas spēja virzīt un koordinēt valsts pārvaldes reformu. Joprojām ir būtiska stingra politiska apņemšanās garantēt valsts pārvaldes profesionālismu, jo īpaši saistībā ar iecelšanu augstākā līmeņa vadības amatos, kā arī pārredzamības un uz nopelniem balstītas un objektīvas pārstāvības principu ievērošanu atbilstoši likuma garam un burtam.

Valsts tiesu sistēma ir sasniegusi zināmu sagatavotības līmeni, un ir gūti labi panākumi, jo īpaši pārskata perioda pēdējā daļā. Pēdējos mēnešos īstenotās apņēmīgās rīcības rezultātā, jo īpaši nolūkā sākt atjaunot tiesu neatkarību, iepriekšējos gados vērojamā pasliktināšanās tendence ir sākusi mainīt virzienu. Valsts pieņēma uzticamu jaunu tiesu sistēmas reformas stratēģiju, kas veido pamatu turpmākai reformai šajā jomā, un ir grozīti svarīgākie tiesību akti atbilstoši Venēcijas komisijas ieteikumiem un steidzamo reformu prioritātēm. Specializētā prokuratūra mazāk saskaras ar tiesu radītiem traucējumiem, tāpēc tā var strādāt efektīvāk. Būs nepieciešams neatlaidīgs darbs, lai izpildītu vēl neizpildītos ieteikumus un nodrošinātu, ka tiesas var darboties bez nevēlamas ietekmes.

Attiecībā uz korupcijas apkarošanu valsts ir sasniegusi zināmu sagatavotības līmeni. Ir izveidota tiesiskā un institucionālā sistēma, kā arī gūti panākumi korupcijas novēršanā un kriminālvajāšanā, tomēr vēl arvien ir maz galīgo notiesājošo spriedumu augsta līmeņa korupcijas lietās. Korupcija joprojām būtiski ietekmē daudzas jomas, un tā aizvien ir nopietna problēma. Iestāžu spēju efektīvi apkarot korupciju negatīvi ietekmē strukturālas un darbības nepilnības. Joprojām pastāv politiskas iejaukšanās risks.

Cīņā pret organizēto noziedzību valsts ir sasniegusi zināmu sagatavotības līmeni. Tiesiskais regulējums lielā mērā atbilst Eiropas standartiem, un ir jāturpina stratēģiju īstenošanas darbs. Valsts ir veikusi pasākumus sakaru datu pārtveršanas sistēmas reformēšanai un attiecīgo steidzamo reformu prioritāšu īstenošanai. Ir jādara vairāk, lai efektīvi cīnītos pret dažiem noziegumu veidiem, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un finansiāliem noziegumiem. Būtiska ir koordinācija starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Cīņā pret organizēto noziedzību ir jāuzlabo rezultāti saistībā ar izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesājošiem spriedumiem. Notiesājošo spriedumu skaits joprojām ir mazs.

Kopumā ir izveidota tiesiskā un institucionālā sistēma pamattiesību aizsardzībai, un reformas ir veicinājušas atbilstību Eiropas cilvēktiesību standartiem. Ir nepieciešams neatlaidīgs darbs to pilnīgai īstenošanai. Pozitīvi, ka valsts ir ratificējusi Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (pazīstama arī kā Stambulas konvencija), uzsākusi nepieciešamās tiesību normu reformas, lai izveidotu tiesībaizsardzības iestāžu ārēju uzraudzības mehānismu, un iekļaujošā veidā sagatavojusi diskriminācijas aizlieguma regulējuma grozījumus. Ir jāuzlabo situācija cietumos un psihiatriskās ārstēšanas iestādēs, jāveic naida noziegumu un naida runas gadījumu papildu pārbaudes, kā arī jāstiprina struktūras, kas iesaistītas cilvēktiesību aizsardzībā un veicina to ievērošanu. Ir jāiegulda vairāk pūļu romu iekļaušanai. Attiecībā uz vārda brīvību valsts ir sasniegusi zināmu sagatavotības līmeni un guvusi labus panākumus, jo īpaši uzlabojot klimatu plašsaziņas līdzekļiem un samazinot ietekmi uz žurnālistiem. Valstij ir jārisina atlikušās problēmas, ieskaitot sabiedriskās raidorganizācijas reformu.

Attiecībā uz reģionālo sadarbību valsts ir saglabājusi labas attiecības ar citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un aktīvi piedalījusies reģionālajās iniciatīvās. Lai uzlabotu labas kaimiņattiecības, ir veikti izlēmīgi pasākumi, tostarp nodrošinot nolīguma ar Bulgāriju stāšanos spēkā. Steidzami ir jāatrisina “nosaukuma jautājums”. Sarunas par “nosaukuma jautājumu” ANO aizgādnībā ir kļuvušas intensīvākas. Konstruktīvās diskusijās premjerministra un ārlietu ministra līmenī tika pozitīvi novērtēti panākumi uzticības veidošanas pasākumu īstenošanā. Savstarpējas uzticības pastiprināšanās konkrētas pazīmes bija Grieķijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas premjerministru kopīgs paziņojums 2018. gada janvārī saistībā ar Skopjes lidostas un autoceļa pārdēvēšanu un dažu aizkavētu ES iniciatīvu īstenošanas uzsākšanu.

Attiecībā uz atbilstību ekekonomiskajiem kritērijiem Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir guvusi zināmus panākumus, kā arī tai ir labs sagatavotības līmenis funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidei. Neraugoties uz politisko strupceļu gada pirmajā pusē, ir panākti ievērojami uzlabojumi, jo īpaši publisko finanšu pārvaldības un pārredzamības jomā. Tomēr ekonomikā joprojām ir nozīmīgas nepilnības. To skaitā ir uzņēmējdarbības vides trūkumi, piemēram, līgumu vāja izpilde un liels ēnu ekonomikas apjoms. Darba tirgus strukturālās problēmas izpaužas kā mazs ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un augsts bezdarba līmenis. Makroekonomiskā vide pasliktinājās 2017. gada pirmajā pusē, jo ilgā politiskā krīze negatīvi ietekmēja ieguldījumus. Fiskālā politika ir orientēta uz īstermiņa pasākumiem, un tai nav ilgtspējīga konsolidācijas plāna.

Ekonomikā ir panākta zināma situācijas uzlabošanās, un tā ir mēreni sagatavota izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku darbību ES. Turpinājās virzība uz eksporta diversifikāciju un produkciju ar lielāku pievienoto vērtību rūpniecībā. Tirdzniecības un ieguldījumu attiecības ar ES kļuva intensīvākas. Ekonomiku joprojām negatīvi ietekmē nepilnības izglītības programmās, zems inovāciju līmenis un ievērojama ieguldījumu nepietiekamība, jo īpaši publiskajā infrastruktūrā.

Attiecībā uz uz spēju uzņemties dalībvalsts pienākumus valsts ir mēreni sagatavota lielākajā daļā jomu, tostarp konkurences, transporta un enerģētikas jomā. Valstij ir labs sagatavotības līmenis uzņēmējdarbības tiesību, muitas savienības, Eiropas komunikāciju tīklu, kā arī zinātnes un pētniecības jomā. Ir jāveic turpmāks vispusīgs darbs, jo īpaši dažās jomās, kur valsts ir agrīnā sagatavotības posmā, piemēram, darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā. Lielāka uzmanība jāpievērš arī administratīvajai spējai un efektīvai īstenošanai. Valsts ir turpinājusi uzlabot savu saskaņošanu ar ES deklarācijām un Padomes lēmumiem par Kopējo ārpolitiku un drošības politiku.  

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika turpināja mazināt migrācijas un bēgļu krīzes sekas. Valsts ved sarunas ar Eiropas Savienību par statusa nolīgumu attiecībā uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras veicamajām darbībām valstī. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir ieguldījusi pūles, lai uzlabotu savu tiesisko regulējumu. Tiek veikts darbs Likuma par ārvalstniekiem grozīšanai. Valsts turpināja īstenot savu rezolūciju par migrācijas politiku. Valsts turpināja darbu, lai uzlabotu savu patvēruma sistēmu un migrācijas pārvaldību. Joprojām ir nepieciešama migrantu sistemātiska reģistrācija un profila veidošana, pienācīgi ņemot vērā aizsardzības aspektu, lai garantētu, ka ir apmierinātas šo personu vajadzības. Šajā sakarā Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ir jāizveido neatbilstīgo migrantu atgriešanas mehānisms, kas atbilst ES acquis, kā arī pakāpeniski jāsaskaņo sava vīzu politika ar attiecīgo ES politiku. Valsts turpināja sadarboties ar kaimiņvalstīm un dalībvalstīm, jo īpaši tehniskā līmenī, un ieguldīja ievērojamas pūles, lai sniegtu patvērumu un humāno palīdzību, galvenokārt ar ES atbalstu.

Albānija

Attiecībā uz atbilstību politiskajiem kritērijiem politiskajā sistēmā saglabājās spēcīga polarizācija. Parlamenta darbību ietekmēja opozīcijas īstenotais ilgstošais boikots 2017. gada sākumā, kas aizkavēja arī iestāžu izraudzīšanu tiesu drošības pārbaudes veikšanai. Maijā noslēgtā vienošanās starp galveno valdošo partiju un opozīciju ļāva atsākt parlamenta darbību, izraisot dažas izmaiņas vēlēšanu tiesiskajā regulējumā. Tas veicināja vispārējo vēlēšanu sekmīgu norisi jūnijā, lai gan joprojām nav izpildīti vairāki Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ieteikumi. Ir gūti zināmi panākumi nacionālās pilsoniskās sabiedrības padomes darbības uzlabošanā. Ir jāiegulda papildu darbs, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas vairāk iesaistītu iekļaujošā politikas dialogā.

Albānija ir mēreni sagatavota valsts pārvaldes reformai. Turpinājās darbs, un tā rezultātā tika gūti zināmi panākumi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un pārredzamības, ierēdņu apmācības, pārredzamāku darbā pieņemšanas procedūru un uz panākumiem balstītu civildienesta procedūru vispārējas nostiprināšanas jomā. Šo sasniegumu nostiprināšanai būtu jāturpinās, lai nodrošinātu efektīvāku, depolitizētu un profesionālu valsts pārvaldi.

Albānijas tiesu sistēmai ir zināms sagatavotības līmenis. Ir turpinājusies visaptveroša un vērienīga tiesu reforma kopumā ar labiem panākumiem. Ir sākta un panākusi pirmos konkrētos rezultātus tiesnešu un prokuroru atkārtota pārbaude (drošības pārbaude). Šim procesam ir daudzpusējs atbalsts, to starptautiskā uzraudzībā īsteno neatkarīga iestāde, un tā atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai ir apstiprinājusi Venēcijas komisija. Eiropas Komisijas aizgādībā ir izmantota Starptautiskā uzraudzības misija, lai uzraudzītu procesu visā tā īstenošanas laikā. Palīgiestādes, kas atbalsta procesu, ir sagatavojušas savus pirmos ziņojumus par kvalifikācijas novērtējumu, iepriekšējās darbības pārbaudi un līdzekļu deklarācijām.

Albānijai joprojām ir zināms sagatavotības līmenis korupcijas apkarošanas jomā. Ir gūti labi panākumi, jo īpaši pieņemot Kriminālprocesa kodeksa grozījumus. Ir izveidota virkne specializētu korupcijas apkarošanas struktūru, tostarp specializētā prokuratūra. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu ir palielinājies galīgo notiesājošo spriedumu skaits lietās, kurās iesaistītas zemākā vai vidējā ranga amatpersonas. Notiesātās augsta līmeņa amatpersonas galvenokārt bija no tiesām (tiesneši un prokurori); tomēr augsta ranga amatpersonām pasludināto galīgo notiesājošo spriedumu skaita proporcija joprojām ir ļoti maza. Korupcija joprojām būtiski ietekmē daudzas jomas, un tā aizvien ir nopietna problēma.

Albānijai ir zināms sagatavotības līmenis cīņā pret organizēto noziedzību. Kopumā pārskata periodā ir gūti zināmi panākumi, jo īpaši cīņā pret kaņepju audzēšanu. Albānijai ir jāuzlabo operatīvie rezultāti šajā jomā, pastiprinot noziedznieku grupām piederošu līdzekļu konfiskāciju un iznīcinot visus esošos kaņepju krājumus. Likuma par mafijas apkarošanu un Kriminālprocesa kodeksa grozījumi ir radījuši priekšnosacījumus lielākai kriminālizmeklēšanas efektivitātei. Albānija sekmīgi piedalījās starptautiskā policijas sadarbībā, jo īpaši pastiprinot sadarbību ar ES dalībvalstīm. Valsts līmenī vēl ir jāuzlabo efektīva policijas un prokuratūras iestāžu sadarbība. Ir gūti zināmi panākumi organizētu noziedzīgu grupu likvidēšanā. Galīgo notiesājošo spriedumu skaits ar organizēto noziedzību saistītās lietās joprojām ir ļoti mazs un ir tikai nedaudz palielinājies. Ir jāiegulda lielākas pūles, lai apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, noziedzīgi iegūtus līdzekļus un nepamatoti iegūtu bagātību.

Albānija ir ratificējusi lielāko daļu cilvēktiesību konvenciju un ir izveidojusi savu tiesisko regulējumu atbilstoši Eiropas standartiem. Ir vēl vairāk jāpastiprina cilvēktiesību aizsardzības mehānismu izpilde un aizsardzība. Vārda brīvības jomā Albānijai ir zināms sagatavotības līmenis / tā ir mēreni sagatavota. Ir gūti zināmi panākumi regulatīvās iestādes un sabiedriskās raidorganizācijas neatkarības pastiprināšanā, bet joprojām ir jāuzlabo valsts reklāmas pārredzamība plašsaziņas līdzekļos. Vēl ir daudz jādara, lai gūtu panākumus īpašumtiesību jomā, atjauninot spēkā esošos tiesību aktus un pastiprinot iestāžu koordināciju. Institucionālie mehānismi bērnu tiesību aizsardzībai un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai joprojām ir vāji. Ir veikti nozīmīgi pasākumi, lai uzlabotu tiesisko regulējumu minoritāšu tiesību ievērošanai un aizsardzībai, bet ir jāizstrādā attiecīgi sekundārie tiesību akti. Ir jāuzlabo romu un ēģiptiešu dzīves apstākļi.

Albānija ir turpinājusi aktīvi piedalīties reģionālajā sadarbībā un uzturējusi labas kaimiņattiecības. Ir veikti nozīmīgi pasākumi, lai risinātu divpusējos jautājumus ar Grieķiju.

Attiecībā uz atbilstību ekonomiskajiem kritērijiem Albānija ir guvusi zināmus panākumus un ir mēreni sagatavota funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidei. Ir samazināta valsts parāda attiecība pret IKP un tekošā konta deficīts. Ir vēl vairāk palielinājusies ekonomiskā izaugsme un samazinājies bezdarba līmenis, lai gan tas joprojām ir augsts. Banku nozarē ir samazināts ienākumus nenesošo aizdevumu apjoms, bet aizdevumu piešķiršana uzņēmumiem joprojām ir gausa. Ir virzījušās uz priekšu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai būtiskas reformas, bet vēl ir jāiegulda papildu pūles, tostarp jāsamazina ēnu ekonomikas apjoms. Visaptveroša tiesu reforma ir virzījusies uz priekšu, bet vēl ir jāīsteno pilnībā. Ir stājies spēkā jaunais maksātnespējas likums, un ir jāpastiprina maksātnespējas režīms. Uzņēmējdarbībai svarīgi noteikumi vēl arvien ir apgrūtinoši, un nepilnības tiesiskuma jomā turpināja traucēt uzņēmumiem un kavēt ieguldījumus.

Albānija ir guvusi zināmus panākums, un tai ir zināms sagatavotības līmenis, lai varētu izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku darbību Savienībā. Jo īpaši labi panākumi ir gūti enerģētikas un transporta infrastruktūras un digitalizācijas jomā, lai gan vēl ir nepilnības, kas traucē Albānijas konkurētspējai un tirdzniecībai. Visos līmeņos ir jāpaaugstina izglītības kvalitāte, jo īpaši tāpēc, lai cilvēkiem nodrošinātu labākas prasmes atbilstīgi darba tirgus vajadzībām. Starptautiskā tirdzniecība vēl arvien neatbilst tās potenciālam un ir koncentrēta konkrētās nozarēs. Albānijas pētniecības, attīstības un inovācijas spējas joprojām ir zemas.

Albānija vairākās jomās turpināja saskaņot savus tiesību aktus ar ES prasībām, uzlabojot savu spēju uzņemties dalībvalsts pienākumus. Valsts ir mēreni sagatavota daudzās jomās, piemēram, finanšu kontroles, izglītības un kultūras, vai tai ir zināms sagatavotības līmenis, tostarp publisko iepirkumu un statistikas jomā. Albānijai būs jāturpina centieni attiecībā uz vispārējiem sagatavošanās darbiem ES acquis pieņemšanai un īstenošanai. Tai būtu jāturpina transporta un enerģētikas tīklu attīstīšanas darbs, arī nolūkā uzlabot savienojamību visā reģionā. Ir jānostiprina par acquis īstenošanu atbildīgo struktūru administratīvā spēja un profesionālie standarti, kā arī jānodrošina regulatīvo struktūru neatkarība. Joprojām ir būtiski uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību, jo īpaši nodrošinot publiskā iepirkuma sistēmas un publisko finanšu pārvaldības efektīvu, rezultatīvu un pārredzamu darbību. Albānija ir turpinājusi nodrošināt pilnīgu saskaņošanu ar ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas nostājām un deklarācijām.

Ir saglabājies liels nepamatoto patvēruma pieprasījumu skaits, ko Albānijas valstspiederīgie iesnieguši ES dalībvalstīs un Šengenas asociētajās valstīs. Albānija ir apliecinājusi apņemšanos rīkoties un pieņēmusi vairākus pasākumus, tostarp pastiprinājusi divpusējo sadarbību ar attiecīgajām ES dalībvalstīm. Šie pasākumi ir panākuši pozitīvus rezultātus. Ir jāturpina apņēmīga rīcība, tostarp uzraudzības mehānisma ietvaros pēc vīzu režīma liberalizācijas, lai efektīvi risinātu šo problēmu. Albānijai ir jāizveido neatbilstīgo migrantu atgriešanas mehānisms, kas atbilst ES acquis, kā arī pakāpeniski jāsaskaņo sava vīzu politika ar attiecīgo ES politiku. 

Bosnija un Hercegovina

Attiecībā uz atbilstību politiskajiem kritērijiem ir steidzami jāmaina vēlēšanu sistēma ar mērķi nodrošināt 2018. gada vēlēšanu pareizu sarīkošanu un rezultātu raitu īstenošanu. Šajā sakarā visiem politiskajiem līderiem ir jāuzņemas atbildība un jāatrod risinājums attiecībā uz Federācijas Tautas palātu. Vēl ir jāizpilda Konstitucionālās tiesas 2010. gada lēmums attiecībā uz Mostaras pilsoņu demokrātisko pamattiesību — piedalīties vietējās vēlēšanās — ievērošanu. No reformu programmas izrietošo tiesību aktu pieņemšanu, tostarp akcīzes nodokļa likuma pieņemšanu, negatīvi ietekmēja nesaskaņas starp valdošās koalīcijas partijām un opozīcijas partiju īstenota parlamenta darbības bloķēšana valsts un administratīvo vienību līmenī, tādējādi samazinot reformu tempu. Reformu programma tika efektīvi īstenota, kad valsts un administratīvo vienību valdības sadarbojās saskaņotā veidā. Bosnijas un Hercegovinas konstitūcija joprojām ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kā tas noteikts spriedumā Sejdić-Finci lietā un ar to saistītajās lietās.

Bosnijas un Hercegovinas prezidentūras darbību ietekmēja atsevišķu tās locekļu paustie atšķirīgie viedokļi par vairākiem jautājumiem, kas ir tās kompetencē attiecībā uz ārpolitiku. Ministru padome pieņēma papildu valsts mēroga stratēģijas vides un lauku attīstības jomā. Tomēr, izņemot dažas reformas un tiesību aktu pieņemšanu akcīzes nodokļa jomā, vairāku reformu īstenošana tika aizkavēta valdošās koalīcijas dalībnieku vienošanās trūkuma dēļ. Vēl ir jāpieņem valsts mēroga stratēģijas enerģētikas, nodarbinātības vai publisko finanšu pārvaldības jomā. No 2017. gada jūnija sāka darboties ES jautājumu koordinēšanas mehānisms, sagatavojot valsts atbildes uz Komisijas veikto viedokļu aptauju. Vēl ir jāpieņem valsts programma valsts tiesību aktu tuvināšanai ES acquis.

Bosnijas un Hercegovinas valsts pārvaldes reformas īstenošana ir agrīnā posmā, un iepriekšējā gadā šajā jomā nav gūti panākumi. Ir izstrādāta un jāpieņem valsts mēroga valsts pārvaldes reformas stratēģija. Turpmāka civildienesta sadrumstalotība Federācijas administratīvajā vienībā un kantonu līmenī palielināja politizācijas risku. Bosnijai un Hercegovinai ir zināms sagatavotības līmenis attiecībā uz tās tiesu sistēmu. Ir gūti zināmi panākumi attiecībā uz tiesu iestādēm, bet kopumā reformu īstenošana virzās uz priekšu lēnā tempā. Jebkādai Kriminālprocesa kodeksa pārskatīšanai jānotiek saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un tā nedrīkst mazināt iestāžu spēju apkarot smagus organizētus noziegumus, korupciju vai risināt citas problēmas tiesiskuma jomā. Zināms sagatavotības līmenis ir arī korupcijas apkarošanas jomā. Tomēr korupcija ir plaši izplatīta un joprojām rada bažas. Bosnijai un Hercegovinai ir zināms sagatavotības līmenis cīņā pret organizēto noziedzību. Ir gūti zināmi panākumi, jo īpaši pieņemot jauno organizētās noziedzības apkarošanas un novēršanas stratēģiju un īstenojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu darbību finansēšanas apkarošanas rīcības plānu, kā rezultātā Bosnija un Hercegovina vairs nebūs pakļauta Finanšu darbību darba grupas uzraudzībai. Tomēr ir jāiegulda nozīmīgas pūles attiecībā uz finanšu izmeklēšanu un terorisma apkarošanas spējas uzlabošanu, kā arī sadarbību ar kaimiņvalstīm robežas pārvaldības jautājumos.

Ir gūti zināmi panākumi attiecībā uz cilvēktiesību un minoritāšu jautājumiem. Tomēr ir nozīmīgi jāuzlabo stratēģiskā, tiesiskā, institucionālā un politiskā sistēma cilvēktiesību ievērošanai. Tas ietver vārda brīvības jomu, kur turpinājās politisks spiediens un žurnālistu iebiedēšana, ieskaitot fiziskus un verbālus uzbrukumus. Joprojām rada bažas tas, ka netiek efektīvi īstenoti tiesību akti ar dzimumu saistītas vardarbības, jo īpaši vardarbības ģimenē, novēršanai un aizsardzībai. Ir nepieciešama vispusīgāka un vairāk integrēta pieeja attiecībā uz romu kopienu, lai veicinātu romu sociālo iekļaušanu.

Vēl joprojām ir jāuzlabo Bosnijas un Hercegovinas politikas saskaņošana ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Attiecībā uz ekonomikas attīstību un konkurētspēju Bosnija un Hercegovina ir guvusi zināmus panākumus, bet funkcionējošas tirgus ekonomikas izveide joprojām ir agrīnā posmā. Ir panākti zināmi uzņēmējdarbības vides uzlabojumi, un ir pastiprināta finanšu nozare. Galvenās atlikušās problēmas ir zems tiesiskuma līmenis, joprojām slikta uzņēmējdarbības vide, sadrumstalota un neefektīva valsts pārvalde un liela darba tirgus nelīdzsvarotība, kas saistīta ar nekvalitatīvu izglītības sistēmu, vājām institucionālām spējām un ieguldījumiem nelabvēlīgu klimatu. Turklāt joprojām ir liels ēnu ekonomikas apjoms.

Bosnija un Hercegovina ir guvusi zināmus panākumus un joprojām ir agrīnā posmā, lai būtu spējīga izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru Savienībā. Joprojām ir zems kopējais izglītības līmenis un izdevumu apjoms pētniecības un attīstības jomā. Fiziskā kapitāla kvalitāti negatīvi ietekmē nepietiekami ieguldījumi. Transporta un enerģētikas infrastruktūra nav pietiekami attīstīta. Strukturālās pielāgošanas temps ir bijis lēns, lai gan zināmā mērā ir notikusi valsts reģionālās tirdzniecības struktūras dažādošana.

Joprojām ir jāpalielina migrācijas pārvaldības spēja, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Bosnijai un Hercegovinai ir jāizveido neatbilstīgo migrantu atgriešanas mehānisms. 

Kosova

Attiecībā uz atbilstību politiskajiem kritērijiem svarīgas bija prezidenta vēlēšanas Kosovā, kas notika 2017. gada jūnijā. Septembrī darbu uzsāka jaunā Asambleja un valdība. Tomēr līdz šim jaunajai valdošajai koalīcijai ir bijuši ierobežoti panākumi ar ES saistīto reformu īstenošanā un vienprātības veidošanā par Kosovas galvenajiem stratēģiskajiem jautājumiem. Joprojām pastāvošā politikā sadrumstalotība un polarizācija ir negatīvi ietekmējusi Asamblejas lomu un valdības efektivitāti. Dažu parlamenta deputātu obstruktīvā rīcība, tostarp asaru gāzes izmantošana, ir traucējusi Asamblejas darbu. Svarīgs panākums bija robežas/robežlīnijas demarkācijas nolīguma ar Melnkalni ratifikācija 2018. gada martā.

Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas, kas notika 2017. gadā, kopumā lielākajā daļā Kosovas apdzīvotajās vietās bija konkurējošas un labi organizētas. Tomēr bažas radīja iebiedēšanas kampaņas daudzās Kosovas serbu kopienās, jo īpaši pret kandidātiem, kuri nepieder pie Srpska Lista partijas.

Īpašas problēmas rada stāvoklis Kosovas ziemeļos. Turpinās izmeklēšana par Kosovas politiķa serba Olivera Ivanoviča (Oliver Ivanović) nogalināšanu 2018. gada janvārī.

Nopietnas bažas rada Kosovas Asamblejas deputātu mēģinājumi 2017. gada decembrī atcelt likumu par specializēto palātu un specializēto prokuratūru. Kosovai būs būtiski pilnībā izpildīt savus starptautiskos pienākumus attiecībā uz specializēto palātu un specializēto prokuratūru un apliecināt pilnīgu un nepārprotamu atbalstu šīm iestādēm.

Pastāv zināms sagatavotības līmenis valsts pārvaldes reformas jomā. Ir gūti zināmi panākumi, jo īpaši aģentūru un (daļēji) neatkarīgu struktūru izvērtēšanā. Joprojām rada bažas valsts pārvaldes politizācijas turpināšanās, kas negatīvi ietekmē valsts pārvaldes efektivitāti un profesionālo neatkarību.

Turcijas tiesu sistēma ir agrīnā sagatavotības posmā. Ir gūti zināmi panākumi 2015. gada tiesiskuma jomas tiesību aktu kopumu īstenošanā. Liels panākums 2017. gadā bija Kosovas serbu tautības tiesnešu un prokuroru, kā arī viņu palīgdarbinieku integrācija Kosovas tiesu sistēmā. Tiesu sistēma joprojām ir neaizsargāta pret pārmērīgu politisko ietekmi, un tiesiskuma iestādēm ir jāiegulda neatlaidīgs darbs, lai palielinātu savas spējas. Tiesvedība joprojām ir lēna un neefektīva.

Serbija ir agrīnā sagatavotības līmenī korupcijas apkarošanas jomā. Kosova ir guvusi zināmus panākumus, uzlabojot izmeklēšanas un kriminālvajāšanas rezultātus augsta līmeņa korupcijas lietās un ar organizēto noziedzību saistītās lietās. Ir gūti panākumi arī attiecībā uz līdzekļu pagaidu konfiskāciju, tomēr galīgo konfiskāciju skaits joprojām ir mazs. Korupcija ir plaši izplatīta un joprojām rada bažas. Ir nepieciešami saskaņoti centieni, lai vispusīgā un stratēģiskā veidā risinātu šo problēmu.

Kosova ir agrīnā sagatavotības posmā cīņā pret organizēto noziedzību. Ir gūti zināmi panākumi, uzlabojot rezultātus ar organizēto noziedzību un korupciju saistītu augsta līmeņa lietu izskatīšanā. Lai gan ir palielinājies līdzekļu pagaidu konfiskācijas gadījumu skaits, joprojām ir mazs galīgo notiesājošo spriedumu, finanšu izmeklēšanu un līdzekļu galīgu konfiskāciju skaits. Tiesībaizsardzības iestādes cenšas efektīvi cīnīties ar organizēto noziedzību Kosovas ziemeļos. Ir gūti zināmi panākumi cīņā pret terorismu, tostarp izmantojot pasākumus, lai cīnītos pret vardarbīgu ekstrēmismu un radikalizāciju, kā arī novērstu pilsoņu iesaistīšanos konfliktos ārvalstīs. Kosovas iestādēm ir efektīvāk jāstrādā, lai apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un attiecīgais likums ir jāsaskaņo ar ES acquis un starptautiskajiem standartiem.

Tiesiskais regulējums kopumā garantē cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas standartiem. Tomēr ir jāiegulda papildu darbs attiecībā uz izpildi. Stratēģijas un tiesību aktus cilvēktiesību aizsardzības jomā bieži negatīvi ietekmē nepietiekami finanšu un citi resursi, jo īpaši vietējā līmenī, nepietiekama politisko prioritāšu noteikšana un koordinācijas trūkums. Ir jādara vairāk, lai efektīvi garantētu tiesības personām, kuras pieder pie minoritātēm, tostarp romiem, aškaliem un pārvietotām personām, kā arī nodrošinātu dzimumu līdztiesību praksē, izveidotu integrētu sistēmu bērnu aizsardzībai un veicinātu kultūras mantojuma aizsardzību. Kosovai ir zināms sagatavotības līmenis vārda brīvības jomā, kas ir nostiprināta konstitūcijā. Plurālistiska un aktīva plašsaziņas līdzekļu vide sniedz ieguvumus Kosovai. Tomēr ir tupinājušies draudi un uzbrukumi žurnālistiem. Asambleja izrāda minimālu apņemšanos rast risinājumu sabiedriskās raidorganizācijas ilgtspējīgam finansējumam, padarot to neaizsargātu pret politisku spiedienu.

Attiecībā uz atbilstību ekonomiskajiem kritērijiem Kosova ir guvusi labus panākumus un ir agrīnā sagatavotības posmā funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidei. Uzņēmējdarbības vide ir uzlabojusies, un valdība ievēroja fiskālo noteikumu par budžeta deficītu; tomēr kara veterānu pabalsti turpina negatīvi ietekmēt publiskās finanses. Turklāt joprojām ir liels ēnu ekonomikas apjoms. Ekonomiski aktīvā darbaspēka skaita palielināšanās nebija līdzsvarota ar nodarbinātības līmeņa pieaugumu, tāpēc bezdarba līmenis palielinājās vēl vairāk. Tas jo īpaši ietekmēja sievietes, kā arī gados jaunus un nekvalificētus darba ņēmējus. Neraugoties ar eksporta apjoma nozīmīgu pieaugumu, lielais tirgus deficīts atspoguļo vājo ražošanas bāzi.

Kosova ir guvusi zināmus panākumus un ir agrīnā posmā, lai būtu spējīga izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru ES. Nav gūti panākumi izglītības kvalitātes uzlabošanā un prasmju nepietiekamības mazināšanā darba tirgū. Kosova ir guvusi zināmus panākumus ceļu infrastruktūras uzlabošanā, bet joprojām ir liels infrastruktūras trūkums dzelzceļa un enerģētikas nozarē. Strukturālās pārmaiņas ekonomikā notiek lēni, jo tā joprojām ir atkarīga no mazumtirdzniecības nozares. Integrāciju ar ES kavē stabilizācijas un asociācijas nolīguma lēna īstenošana.

Kosova turpināja darbu, lai uzturētu labas un konstruktīvas divpusējās attiecības ar citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm. Kosova ir pārstāvēta lielākajā daļā reģionālo organizāciju, kas atbilst starp Belgradu un Prištinu 2012. gadā noslēgtās vienošanās par reģionālo pārstāvniecību un sadarbību jomai.

Attiecībā uz attiecību normalizēšanu ar Serbiju Kosova vēl arvien ir iesaistīta dialogā. Tomēr Kosovai vēl ir jāiegulda neatlaidīgs darbs, lai īstenotu esošās vienošanās un radītu labvēlīgus apstākļus pilnīgai attiecību normalizēšanai ar Serbiju, kas jānosaka juridiski saistošā nolīgumā.

Attiecībā uz saskaņošanu ar Eiropas standartiem Kosova ir agrīnā posmā. Tiesību aktu saskaņošana ir turpinājusies dažās jomās, tomēr to īstenošana ir vāja. Ir gūti zināmi panākumi preču un pakalpojumu brīvas aprites, publiskā iepirkuma un konkurences jomā, kā arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Nodokļu un muitas jomā zināmi panākumi ir gūti ieņēmumu iekasēšanā un administratīvo procedūru vienkāršošanā, bet Kosovai ir jāpastiprina cīņa pret ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Enerģētikas nozare joprojām saskaras ar nopietnām problēmām. Nav gūti panākumi vides jautājumu risināšanā. Kopumā Kosovai ir jāpalielina sava administratīvā spēja un koordinācija visās nozarēs, lai nodrošinātu acquis efektīvu īstenošanu.

Iestādes ir guvušas panākumus gan likumīgas, gan neatbilstīgas migrācijas pārvaldībā. Darbs ir jāturpina un jāpastiprina. Kosovai ir jāizveido neatbilstīgo migrantu atgriešanas mehānisms. 

2. pielikums. Galvenie statistikas dati

(1)

Brīva preču aprite, tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvība sniegt pakalpojumus, finanšu pakalpojumi, lauksaimniecība un lauku attīstība, zivsaimniecība, transporta politika, muitas savienība un ārējās attiecības.

(2)

Visas šīs grupas ir iekļautas plašākā kopējā “romu” jēdzienā saskaņā ar ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām.