EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.11.2016

COM(2016) 720 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Septītais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu
x0009

1Ievads

Septītajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu ir sniegta jaunākā informācija par pašreizējo situāciju kopš pēdējā ziņojuma, t. i., 28. septembra ziņojuma 1 , un novērtētas darbības, kuras visas attiecīgās ieinteresētās personas veikušas no 2016. gada 27. septembra līdz 8. novembrim (pārskata periods), lai realizētu pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu saistības.

Ņemot vērā pastāvīgo steidzamo nepieciešamību nodrošināt atbalstu Grieķijai un Itālijai, Eiropadome savā pēdējā sanāksmē 2016. gada 20. un 21. oktobrī 2 atkārtoti uzsvēra aicinājumu vēl vairāk pastiprināt centienus paātrināt pārcelšanu, jo īpaši attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem, kā arī esošo pārmitināšanas shēmu īstenošanu.

Kopš 2016. gada 26. septembra Grieķijā ir ieradusies 4561 persona 3 . To migrantu skaits, kas pašlaik atrodas Grieķijā, salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu ir palielinājies, un saskaņā ar 8. novembra datiem tas ir apmēram 61 700 migrantu — ap 16 250 personu Grieķijas salās un ap 45 450 personu tās kontinentālajā daļā 4 . Itālijā kopš 26. septembra ieradušās 29 844 personas 5 , atspoguļojot lielāku tendenci nekā tajā pašā periodā 2015. gadā (par 13,5 % vairāk nekā salīdzinājumā ar to pašu periodu 2015. gadā). Ieradušos Eritrejas valstspiederīgo, kas ir viena no tām valstspiederībām, ar kuru var pretendēt uz pārcelšanu, skaits joprojām ir augsts (Eritrejas valstspiederība ir otrā izplatītākā Itālijā ieradušos personu starpā — vairāk nekā 3660 personu pārskata periodā jeb 12 % no visiem, kas ieradušies). Saskaņā ar Itālijas Iekšlietu ministrijas informāciju pašlaik Itālijā atrodas vairāk nekā 6000 eritrejiešu, kas ir potenciāli pārcelšanas pieteikuma iesniedzēji.

Pārskata periodā pārceltas vēl 1212 personas, līdz ar to kopējais līdz šim pārcelto personu skaits ir 6925 (5376 no Grieķijas un 1549 no Itālijas). Neraugoties uz vispārējo pozitīvo pārcelšanas tendenci, oktobrī pārcelšanas apjomi bija mazāki saistībā ar tādiem īpašajiem apstākļiem pārskata periodā, kuriem vajadzētu būt īslaicīgiem. Tomēr, lai stiprinātu pozitīvo tendenci, nepieciešama pārcelšanas centienu paātrināšana, lai izpildītu divos Padomes lēmumos paredzētos pienākumus. Migrācijas situācija Eiropā joprojām ir trausla, un tai nepieciešama pastāvīga un ilgtspējīga visu pušu rīcība. Tā kā Itālijā pastāvīgi ierodas migranti un Grieķijā joprojām valda problemātiska humanitārā situācija, pārcelšana joprojām ir būtisks pasākums spiediena mazināšanai šajās valstīs.

Attiecībā uz pārmitināšanu 2015. gada jūlija secinājumu 6 īstenošana ar mērķi pārmitināt 22 504 personas joprojām ir aktuāla, un līdz šim tikušas pārmitinātas 11 852 personas, kas ir vairāk nekā puse no saskaņotā skaita. Kopš iepriekšējā ziņojuma pārmitinātas 1157 personas, galvenokārt no Turcijas, Jordānijas un Libānas. Daļa no pārmitināšanas šīs Eiropas shēmas ietvaros arī kalpo, lai īstenotu ES un Turcijas paziņojumā noteikto mehānismu “viens pret vienu”. Kopš sākuma datuma, proti, 4. aprīļa 7 , šā mehānisma ietvaros no Turcijas uz ES pārmitinātas 2217 personas, tostarp 603 personas kopš iepriekšējā ziņojuma.

2Pārcelšana

2.1Svarīgākā informācija pārskata periodā

Pēc tam, kad septembrī tika sasniegts rekordliels pārcelšanas apjoms, oktobris ir bijis pārejas mēnesis, kurā pārcelšanas apjomi bijuši mazāki nekā iepriekšējos pārskata periodos. Šis mazākais apjoms norāda uz īpašiem apstākļiem un ir daļēji saistīts ar saistību mazo apjomu augustā. Tā kā pārcelšanas procedūra ilgst aptuveni divus mēnešus, augusta mazā saistību apjoma dēļ pārcelšanas rādītāji oktobrī ir zemi. Tādējādi paredzams, ka septembrī novērotais būtiskais saistību apjoma pieaugums reālu pārcelšanu nodrošinās tikai novembrī. Pārcelšanas rādītāju īslaicīgo pazemināšanos var izskaidrot arī ar citiem faktoriem, kas saistīti ar valstīm: šķiet, ka Francijas varas iestāžu īstenotā Kalē nometnes nojaukšana oktobrī ietekmējusi kopējo pārcelšanas apjomu pārskata periodā, jo Francija katru mēnesi nodrošināja aptuveni 450 personu pārcelšanu, taču oktobrī šis rādītājs pazeminājās.

Paredzams, ka novembrī pārcelšanas apjoms atkal pieaugs; tiek prognozēta aptuveni 1800 personu pārcelšana. Tomēr šajā pārskata periodā vērojamais citādi pakāpeniski pozitīvās tendences īslaicīgais kritums apstiprina, ka nepieciešami stabilāki centieni pārcelšanas apjoma palielināšanai katru mēnesi un tādu pārcelšanas apjoma svārstību novēršanai, kādas bija vērojamas oktobrī. Tā kā pārcelšanu kavējošie administratīvie un praktiskie šķēršļi pakāpeniski tiek novērsti, turpmāko mēnešu galvenie uzdevumi būs lielākas regularitātes un nepārtraukta strauja pieauguma nodrošināšana pārcelšanas jomā.

Grieķijā Patvēruma dienests, pieņemot jaunus darbiniekus, ir vēl vairāk palielinājis reģistrēšanas spēju attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kam ir valstspiederība, ar kuru var pretendēt uz pārcelšanu, proti, no 110 uz 175 pieteikumiem dienā. Līdz 2017. gada janvāra beigām 87 % no provizoriski reģistrētajiem pieteikuma iesniedzējiem, kam ir valstspiederība, ar kuru var pretendēt uz pārcelšanu, būtu jābūt pilnībā reģistrētiem. Dalībvalstīm būs jāvelta papildu centieni pārcelšanas vietu nodrošināšanai un aizpildīšanai, lai saskaņotu darbību ar Grieķijas Patvēruma dienestu pārcelšanas pieprasījumu izskatīšanas jomā. Konkrētāk, dalībvalstīm būs jāuzlabo plānošana, jāuzņemas lielākas un regulārākas saistības un jāpalielina formalitāšu kārtošanas un uzņemšanas spēja, lai paātrinātu reaģēšanas laiku un izmitinātu lielāku pieteikuma iesniedzēju skaitu. Oktobrī Starptautiskajai Migrācijas organizācijai (IOM) bija jāatceļ daži pārcelšanas gadījumi, jo šķita, ka dažas dalībvalstīs nespēj ātri izmitināt pārcelšanas pieteikuma iesniedzējus procesa ietvaros.

Itālijā, kā ziņots iepriekš, valsts kontaktpunktu pārcelšanas jautājumos sanāksmē Romā 15. septembrī tika atrasts risinājums ar papildu drošības pārbaudēm saistītajam šķērslim. Itālijas iekšlietu ministrs un Eiropols ar Komisijas atbalstu ir oficiāli noslēguši vienošanos par Eiropola veicinošo lomu pārcelšanas procedūrā. Konkrētāk, tika izstrādāta darba plūsma papildu ārkārtas drošības pārbaudēm, kuras dalībvalstis var pieprasīt saistībā ar pārcelšanu, un tā tiks iekļauta pārcelšanas protokolā, kas tiek izstrādāts Itālijas vajadzībām. Šis pozitīvais notikums jau pavēris ceļu jaunām un lielākām dalībvalstu saistībām. Šajā kontekstā pašreiz paredzams, ka Itālija tuvākajās nedēļās būtiski palielinās pārcelšanas gadījumu skaitu.

Pārskata periodā Komisija arī pievērsās nepavadītu nepilngadīgo jautājumam, lai labāk izprastu viņu pārcelšanas šķēršļus un rastu risinājumus. Saistībā ar to Komisija 2016. gada oktobra Septītajā pārmitināšanas un pārcelšanas forumā īpašu sesiju veltīja nepavadītiem nepilngadīgajiem 8 .

To nepavadītu nepilngadīgo skaits, kas ierodas Itālijā, turpināja pieaugt (22 775 personas no 2016. gada janvāra sākuma līdz 2016. gada 4. novembrim, tai skaitā 3569 eritrejieši, 167 sīrieši, 187 irākieši un 12 jemenieši) 9 . Grieķijā Sociālās solidaritātes valsts centrs (EKKA) ziņo, ka saskaņā ar 2. novembra datiem Grieķijā atradās aptuveni 2400 nepavadītu nepilngadīgo. Kā jau ziņots, vispārējās provizoriskās reģistrācijas gaitā Grieķijā tika identificēti 1225 nepavadīti nepilngadīgie 10 , no kuriem 48 % (aptuveni 588) bija tāda valstspiederība, ar kuru var pretendēt uz pārcelšanu (36 % sīriešu un 12 % irākiešu) 11 . Lielākā daļa nepavadītu nepilngadīgo, kas var pretendēt uz pārcelšanu Itālijā, ceļo vieni (ar tiem neceļo radinieki), savukārt lielākā daļa nepavadītu nepilngadīgo, kas var pretendēt uz pārcelšanu Grieķijā, ir no vecākiem nošķirti bērni (nepilngadīgie, kas ceļo ar radiniekiem, piemēram, vecvecākiem, māsām, brāļiem, vai onkuļiem/tantēm, vai ir precējušies ar pieaugušajiem). Tādējādi no 480 nepavadītajiem nepilngadīgajiem, kas var pretendēt uz pārcelšanu un ir pilnībā reģistrēti Grieķijā, 274 personas ir no vecākiem nošķirti bērni, un tikai 122 personas Grieķijā ir pilnīgi nepavadīti nepilngadīgie; šo kategoriju saistībā ar pārcelšanu skar lielākas grūtības. Turklāt no 480 nepavadītajiem nepilngadīgajiem 320 personas ir 16 vai 17 gadus vecas.

Šajā sakarībā, pieskaitot 43 personas (22 nepavadīti nepilngadīgie, kas ceļo vieni, un 21 no vecākiem nošķirts bērns), kas pārceltas pārskata periodā, pārcelto nepavadīto nepilngadīgo kopskaits ir 148, statistikā iekļaujot visas no vecākiem nošķirto bērnu kategorijas 12 . Paredzams, ka nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas apjoms tuvākajā nākotnē palielināsies un visi nepavadītie nepilngadīgie, kas var pretendēt uz pārcelšanu, tuvākajos mēnešos tiks pārcelti, vismaz no Grieķijas. Tā ir pozitīva zīme šajā jomā. Pēdējās nedēļās nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas apjoms ir palielinājies, jo Somija vienā reizē pārcēlusi 31 nepavadītu nepilngadīgo (15 nepilngadīgie, kas ceļojuši vieni, un 16 no vecākiem nošķirti bērni). Dalībvalstīm ir vieglāk pārcelt no vecākiem nošķirtus bērnus, un tās jau to īsteno, lai gan oficiālajā statistikā viņus ne vienmēr norāda kā nepavadītus nepilngadīgos. Turklāt attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem, kas ceļo vieni, vairākas dalībvalstis (Beļģija, Igaunija, Nīderlande, Rumānija, Somija, Spānija un Vācija) izteikušas piedāvājumus pārcelt nepavadītus nepilngadīgos, kas ceļo vieni, kopā nodrošinot aptuveni 160 vietu turpmākajos mēnešos 13 ; tas ir pietiekami Grieķijas vajadzību apmierināšanai. Tomēr būs nepieciešams vairāk piedāvājumu, lai apmierinātu Itālijas vajadzības. Turklāt Itālijai joprojām jāizstrādā īpaša procedūra, lai tādu nepavadītu nepilngadīgo pārcelšana, kas ceļo vieni, būtu iespējama, un dalībvalstīm attiecībā uz viņiem būs jāuzņemas lielākas konkrētas saistības.

Komisija turpinās ciešu sadarbību ar Grieķijas Patvēruma dienestu, Itālijas iestādēm, dalībvalstu sadarbības koordinatoriem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR), Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO) un IOM, lai izstrādātu praktiskas vienošanās, ar ko veicinās un paātrinās nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu.

2.2Pārcelšanas mērķa dalībvalstu rīcība

Laikposmā no 28. septembra līdz 8. novembrim papildus tika pārceltas 1212 personas, proti, 921 no Grieķijas 14 un 291 no Itālijas 15 . Nīderlande, Portugāle, Rumānija un Somija turpināja regulāru iknedēļas un ikmēneša pārcelšanu, un Beļģija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Luksemburga un Malta nostiprināja ikmēneša pārcelšanas tendenci. Francija ir tā valsts, kas ir pārcēlusi vislielāko pieteikuma iesniedzēju skaitu (2155), tai seko Nīderlande (915) un Somija (862). Jāņem vērā, ka dalībvalstis, kurām iedalīts mazāks apjoms (piem., Somija, Baltijas valstis, Malta vai Portugāle), kā arī Francija, Nīderlande un Rumānija apliecinājušas lielāku regularitāti un stimulu, un to virzība uz saistību izpildi ir sekmīgāka. Pirmās pārcelšanas no Grieķijas uz Šveici un no Itālijas uz Norvēģiju notika pārskata periodos. Līdz novembra beigām plānotas vismaz 542 papildu pārcelšanas no Grieķijas 16 un 397 no Itālijas 17 . Novembrī plānotās pārcelšanas norāda, ka kritumam oktobrī vajadzētu būt izņēmumam ar gadījuma raksturu, nevis reālam samazinājumam.

Rīcība saistību ierobežotā skaita novēršanai. Pārskata periodā Vācija turpināja norādīt gatavību katru mēnesi ātri pārcelt personas, kas lūdz starptautisko aizsardzību (“oficiālās saistības”), proti, 500 personas no Itālijas un 500 personas no Grieķijas. Spānija uzņēmās saistības pārcelt 400 personas no Grieķijas un 100 personas no Itālijas. Francija, Igaunija, Latvija, Nīderlande, Norvēģija, Rumānija, Somija, Šveice un Vācija uzņemas saistības par mēnesi, bet Lietuva, Luksemburga, Portugāle un Slovēnija — par diviem mēnešiem. Lai gan dažas dalībvalstis turpina savas saistības vērst tikai uz Grieķiju, paredzams, ka vienošanās, kurās Eiropols ir iesaistīts kā koordinators Itālijā, sekmēs citu dalībvalstu aktīvu iesaistīšanos pārcelšanā no Itālijas.

Tomēr kopumā tikai deviņas dalībvalstis (Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Malta, Nīderlande, Somija, Spānija un Vācija) 18 , kā arī Norvēģija un Šveice 19 pārskata periodā iesniedza 2634 oficiālās saistības (1105 oficiālās saistības attiecībā uz Itāliju un 1529 — attiecībā uz Grieķiju); tas nav pietiekami pašreizējo vajadzību apmierināšanai (sk. turpmāk 2.3. iedaļu). Pārcelšanas mērķa dalībvalstu oficiālo saistību kopējais apjoms ir 16 259 (4954 attiecībā uz Itāliju 20 un 11 305 attiecībā uz Grieķiju). Ir nepieciešams ātrāks progress un lielāka līdzsvarotība, lai garantētu, ka visas dalībvalstis regulārāk uzņemas saistības nodrošināt pietiekamu skaitu vietu; īstenošanas perioda vidusposmā Komisija varētu sagaidīt, ka vismaz puse dalībvalstu būs izpildījušas savas saistības attiecībā uz iedalījumu.

Austrija 21 un Ungārija joprojām ir vienīgās divas valstis, kas nav iesniegušas nekādas saistības un nav pārcēlušas nevienu personu. Kopš aprīļa Polija nav īstenojusi savas saistības un nav uzņēmusies saistības, kā arī nav pārcēlusi nevienu pieteikuma iesniedzēju 22 . Šajā pārskata periodā Čehija un Slovākija nav uzņēmušās saistības, kā arī nav pārcēlušas nevienu pieteikuma iesniedzēju.

Rīcība tā laika saīsināšanai, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem. Lielākā daļa dalībvalstu un asociētās valstis, kas piedalās pārcelšanas shēmā, palielina savus centienus saīsināt to laiku, kas nepieciešams, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem, un ievērot pārcelšanas protokolos noteikto 10 darba dienu mērķi. Tomēr nepieciešami lielāki centieni, lai palielinātu un nodrošinātu pastāvīgu ikmēneša plūsmu. Kopumā lielākā daļa valstu sniedz pozitīvas atbildes uz pārcelšanas pieprasījumiem. Tomēr joprojām ir gadījumi, kuros pieņemšanas rādītājs varētu būt ievērojami lielāks un kuros noraidīšanas pamatojums būtu jāuzlabo, lai nodrošinātu atbilstību Padomes lēmumu prasībām. Septītajā pārmitināšanas un pārcelšanas forumā tika nodrošināta labās prakses apmaiņa attiecībā uz pārcelšanas pieprasījumu noraidīšanas atbilstošu pamatojumu, piemēram, tā, kā to dara Nīderlande. Lai novērstu vairāku dalībvalstu bažas par tādas informācijas apmaiņu, kas saistīta ar drošību, Eiropols piedāvāja specializētu drošu saziņas kanālu, lai dalībvalstis droši varētu sniegt pārcelšanas pieprasījumu noraidīšanas pamatojumu. Komisija Septītajā pārmitināšanas un pārcelšanas forumā vēlreiz uzsvēra pirkstu nospiedumu apmaiņas iespēju ar policijas sadarbības kanālu starpniecību attiecībā uz drošības pārbaudi valstu līmenī, jo īpaši gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējiem nav personu apliecinošu dokumentu vai ceļošanas dokumentu.

Rīcība, kas veikta, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, pārcelšanu. Nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas temps ir palielinājies pārskata perioda pēdējā nedēļā. Kopš 28. septembra 43 nepavadīti nepilngadīgie (22 nepavadīti nepilngadīgie, kas ceļo vieni, un 21 no vecākiem nošķirts bērns) ir pārcelti no Grieķijas (uz Beļģiju, Īriju, Somiju, Šveici un Vāciju), tādējādi pārcelto nepavadīto nepilngadīgo kopējais skaits sasniedzis 118. Tomēr, ņemot vērā visas no vecākiem nošķirtu bērnu kategorijas, kopējais skaits ir 148. Pēc Septītā pārmitināšanas un pārcelšanas foruma tika precizēts, ka dalībvalstīm kopumā nav problēmu pārcelt no vecākiem nošķirtus bērnus (sk. iepriekš). Attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem, kas ceļo vieni, pēc Komisijas uzaicinājuma dalībvalstis kopumā piedāvājušas 160 vietas.

Rīcība, kas veikta, lai pastiprinātu EASO spēju atbalstīt Itāliju un Grieķiju. Eiropadomes oktobra sanāksmē vēlreiz uzsvēra steidzamo nepieciešamību palielināt dalībvalstu atbalstu saistībā ar ekspertu nodrošināšanu EASO. Lai gan novēroti pozitīvi notikumi saistībā ar ekspertu izvietošanas uzlabotu ilgtermiņa plānošanu un aizejošo ekspertu aizstāšanu ar jauniem kandidātiem, steidzami nepieciešams lielāks skaits un ilgāka termiņa kandidātu ar atbilstīgu profilu, lai nodrošinātu EASO pienācīgu klātbūtni uz vietas un komandu dokumentu apstrādes spēju Itālijā un Grieķijā. Īslaicīga izvietošana ļoti traucē vispārējo pārcelšanas darba plūsmu gan Itālijā, gan Grieķijā. Izvietošanas termiņam beidzoties, samazinās reģistrācijas temps, līdz ierodas nākamie eksperti. Īslaicīga izvietošana un neatbilstoši profili ietekmē arī pārcelšanas lietu kvalitāti, jo ekspertiem ir nepieciešams laiks, lai iepazītos ar ieviestajām procedūrām. EASO izpilddirektors, kā arī komisārs Avramopuls savās nesenajās vēstulēs dalībvalstīm atgādināja par uzaicinājumiem, un Komisija pastāvīgi uzsver pašreizējās vajadzības dažādos forumos, lai veicinātu ekspertu plašāku izvietošanu sadarbībā ar EASO un Padomes prezidentūru.

Grieķijā EASO nepieciešams izvietot 28 pastāvīgus ekspertus saskaņā ar piekto uzaicinājumu nodrošināt ekspertus 23 ar mērķi atbalstīt pārcelšanas shēmu 24 . EASO pastāvīgi sazinās ar dalībvalstu kontaktpunktiem, lai atrastu jaunus ekspertus to aizstāšanai, kuru izvietošanas termiņš beidzies. Dažas dalībvalstis brīvprātīgi uzņēmušās saistības aizpildīt konkrētus amatus ilgākā termiņā un automātiski meklēt aizstājēju, kad kāda eksperta izvietošanas termiņš beidzas; Komisija un EASO to vērtē ļoti atzinīgi.

Tā kā Grieķijas Patvēruma dienests pašreiz pieņem jaunus reģistrācijas darbiniekus, tam ir nepieciešams lielāks atbalsts, lai nodrošinātu procesa kvalitāti un efektivitāti. Tādēļ EASO jau izvieto vairāk specializētu ekspertu izslēgšanas jomā, Dublinas sistēmas jomā, kā arī vecākos reģistrēšanas darbiniekus, kuri veic eskalācijas nodaļas funkcijas Atēnās, un ekspertus viltotu dokumentu atklāšanā. Mainītās vajadzības attiecībā uz ekspertu skaitu un profiliem tiks atspoguļotas gaidāmajā uzaicinājumā. Saskaņā ar 7. novembra datiem Grieķijā norīkoto patvēruma ekspertu un tulku kopējais skaits ir attiecīgi 18 un 27, kas ir nepietiekami, lai izskatītu lietas, kuru skaits pašreiz — pēc vispārējās provizoriskās reģistrācijas procesa pabeigšanas — pieaug.

Itālijā EASO jaunākajā uzaicinājumā nodrošināt ekspertus, kas tika publicēts 2016. gada 28. maijā, pieprasīja 35 papildu ekspertus, lai kopējais patvēruma ekspertu skaits būtu 74, kā tas paredzēts ārkārtas situāciju plānā, par ko vienojās ar Itālijas iestādēm. Līdz 2016. gada 7. novembrim bija saņemti 100 piedāvājumi 25 . Saskaņā ar 2016. gada 7. novembra datiem no šo ekspertu skaita, kuru nodrošināja dalībvalstis un asociētās valstis un kurš bija lielāks nekā iepriekšējos pārskata periodos, Itālijā tika izraudzīti un izvietoti 47 patvēruma eksperti un 36 kultūras mediatori. Neraugoties uz šo neseno pozitīvo pieaugumu izvietoto ekspertu skaita ziņā, tas joprojām nav pietiekams, lai tiktu galā ar joprojām lielo skaitu tādu ieradušos personu, kas var pretendēt uz pārcelšanu, un ievērojamo tādu personu skaitu, kas gaida reģistrāciju Itālijā, un nepietiek ekspertu, kuri nepieciešami saskaņā ar ārkārtas situāciju plānu.

2.3Grieķijas un Itālijas rīcība, tostarp svarīgākā informācija no ceļvežiem

Grieķija

Rīcība, kas veikta, lai paātrinātu migrantu reģistrāciju un formalitāšu kārtošanu, kā arī palielinātu Grieķijas Patvēruma dienesta reģistrēšanas spēju. Pēc vispārējās provizoriskās reģistrācijas procesa Grieķijas Patvēruma dienests ir ieplānojis termiņu noteikšanu patvēruma pieteikuma pilnīgai iesniegšanai. Līdz 2017. gada janvāra beigām 87 % provizoriski reģistrēto pieteikuma iesniedzēju būs pilnībā reģistrēti, bet visas lietas būs reģistrētas līdz 2017. gada aprīlim. Līdz 7. novembrim pilnībā tika reģistrētas16 642 personas. Personas, kas nokavēja provizorisko reģistrāciju, joprojām var piekļūt patvēruma procedūrai, organizējot tikšanos ar Skype sistēmas starpniecību.

Grieķijas Patvēruma dienests, pieņemot jaunus darbiniekus, ir vēl vairāk palielinājis reģistrēšanas spējas attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kam ir valstspiederība, ar kuru var pretendēt uz pārcelšanu, proti, no 110 uz 175 pieteikumiem dienā. Kopumā Pārcelšanas daļā Atēnās pašreiz strādā 75 personas. Pārcelšanas lietas izskata arī Saloniku un Aleksandrupoles reģionālajos birojos. Saskaņā ar situāciju 7. novembrī EASO reģistrācijas atbalsta grupās strādā 4 eksperti Atēnās, 6 — Salonikos un 3 — Aleksandrupolē. Tā kā Grieķijas Patvēruma dienestam nepieciešami vecākie darbinieki un specializēti darbinieki (lai nodotu speciālās zināšanas jaunajiem darbiniekiem), EASO sniegs daudzveidīgāku atbalstu.

Grieķijas iesniegto pārcelšanas pieprasījumu skaita un dalībvalstu pieņemto pārcelšanas pieprasījumu skaita atšķirība pārskata periodā ir palielinājusies (no 28. oktobra līdz 4. novembrim Grieķija iesniedza aptuveni 1570 pieprasījumus, taču saņēma tikai 940 atbildes). Grieķijas Patvēruma dienesta reģistrēto personu skaita un saistību kopējā skaita atšķirības pieaugums ir vēl lielāks (tajā pašā periodā Grieķijā reģistrēja 3298 pārcelšanas pieprasījumus, taču papildu saistību skaits tajā pašā periodā bija 1499; kopumā līdz 7. novembrim Grieķijā bija reģistrēti 16 642 pieteikumi, bet saistību kopējais skaits bija 11 275). Šīs atšķirības daļēji saistītas ar pārcelšanas palēnināšanos oktobrī un, kā Komisija paredzējusi iepriekšējos ziņojumus, tās kļūst par nopietnu šķērsli vispārējās provizoriskās reģistrācijas procesa turpmākajiem pasākumiem. Tādējādi lielāku un stabilāku saistību nodrošināšana un pārcelšanas paātrināšana (jo īpaši attiecībā uz reaģēšanas laiku) kļūst par prioritāti, lai izvairītos no lietu nepieļaujamas uzkrāšanās.

Rīcība Grieķijas uzņemšanas spējas uzlabošanai. Saskaņā ar 8. novembra datiem Grieķijas kopējā uzņemšanas spēja ir vairāk nekā 68 863 vietas 26 pagaidu uzņemšanas centros un pastāvīgajos uzņemšanas centros valsts kontinentālajā daļā gan neatbilstīgajiem migrantiem, gan personām, kurām, iespējams, ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras ir paudušas vēlmi iesniegt patvēruma pieteikumus vai tos jau ir iesniegušas. Saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju tiek lēsts, ka kopējā plānotā spēja 40 pastāvīgajās vietās valsts kontinentālajā daļā ir aptuveni 33 186 vietas.

Saskaņā ar 7. novembra datiem no 20 000 vietu, kuras saskaņā ar UNHCR īres programmu tika paredzētas pieteikumu iesniedzējiem, kas var pretendēt uz pārcelšanu 27 , bija pieejamas 17 664 vietas, tostarp 5509 vietas viesnīcās/ ēkās visā to platībā, 10 076 vietas dzīvokļos, 497 vietas viesģimenēs un 622 vietas speciālos nepavadītu nepilngadīgo centros. UNHCR paredz, ka līdz gada beigām būs pieejamas visas 20 000 vietas. Turklāt attiecībā uz pārcelšanas centriem saskaņā ar 8. novembra datiem ir izveidots tikai viens no trijiem Grieķijas iestāžu solītajiem pārcelšanas centriem, proti, Lagadikijas centrs, un tajā pieejamas 960 vietas. Pārējiem diviem centriem Grieķijas iestādes vēl nav noteikušas piemērotas vietas. UNHCR un Grieķijas iestādes joprojām apspriež lielāka vietu skaita nodrošināšanu speciālo pārcelšanas centru būvniecībai, jo īpaši Atikas reģionā.

Trim pārcelšanas centriem jābūt spējīgiem uzņemt 6000 personu. Kā minēts iepriekšējos ziņojumos, Komisija mudina Grieķiju pēc iespējas ātrāk piešķirt šīs vietas, lai izvairītos no šķēršļiem pēdējo pārcelšanas darba plūsmas posmu īstenošanā, kas seko pēc vispārējās provizoriskās reģistrācijas.

Itālija

Rīcība, kas veikta, lai palielinātu karsto punktu skaitu un lai nodrošinātu to pilnīgu darbspēju. Iepriekšējos mēnešos ieradušos personu skaita maksimālais pieaugums atklāja, ka ar pašreizējām 1600 vietām četros darbojošajos karstajos punktos (Pocallo, Lampedūzā, Trapāni un Taranto) nepietiek. Turklāt izkāpšana krastā lielākoties (aptuveni 70 %) joprojām notiek ārpus karstajiem punktiem. Kaut gan pirmie sagatavošanas darbi jau ir veikti (piem., centru uzlabošana un aprīkojuma nodrošināšana), Itālijai būtu jāpasteidzina jau paziņoto papildu karsto punktu atklāšana. Pamatojoties uz minēto, Itālijas iestādes ir norādījušas, ka karsto punktu standartus piemēro sešām papildu ostām, kurās norisinās izkāpšana krastā. Komisija uzskata, ka tās pēc konkrētu darbu veikšanas varētu kļūt par pilnvērtīgiem karstajiem punktiem, jo īpaši ar mērķi nodrošināt pienācīgas uzņemšanas struktūras. Pateicoties šim pozitīvajam solim, lielais vairums migrantu, kas ierodas Itālijā, izkāpj krastā saskaņā ar karsto punktu standartiem. Turklāt Itālijas iestādes pauda nodomu drīzumā visos gadījumos, kad notiek izkāpšana Itālijas krastā, piemērot karsto punktu standarta operāciju procedūras (SOP) 28 . Saistībā ar minēto tiek izstrādāts apkārtraksts, lai attiecīgi sniegtu norādījumus visām prefektūrām un Questure uz vietas. Kā minēts iepriekšējā ziņojumā, ņemot vērā Itālijas krastos izkāpušo nepavadītu nepilngadīgo skaita pieaugumu, visos karstajos punktos būtu jāparedz īpašas zonas un īpaša palīdzība, kā arī pēc iespējas īsākā laikposmā — pārvešana uz pirmās vai otrās līnijas uzņemšanas vietām, turklāt migranti jāreģistrē pēc iespējas drīz un ne ilgāk kā 72 stundu laikā.

Rīcība koordinācijas uzlabošanai. SOP īstenošanas pārraudzības grupas pēdējā sanāksme notika 2016. gada 19. oktobrī. Pārskatītajām tehniskajām konkursa specifikācijām un no tām izrietošajiem jaunajiem un atjaunotajiem līgumiem starp prefektūrām un karsto punktu pārvaldības subjektiem jābūt saskanīgiem ar karsto punktu SOP. Pastāvīgs Itālijas koordinatoru trūkums visos karstajos punktos joprojām uzskatāms par karsto punktu darbības vājo vietu. Attiecībā uz pārcelšanu, pamatojoties uz 15. septembrī notikušās valstu kontaktpunktu pārcelšanas jomā ad hoc sanāksmes secinājumiem un Itālijas iestāžu un Eiropola vienošanos, tiek pielāgots pārcelšanas protokola projekts, un tas tiks apspriests nākamajā sadarbības koordinatoru sanāksmē, kas ir paredzēta novembrī.

Rīcība Itālijas formalitāšu kārtošanas spējas uzlabošanai. Kā ziņots iepriekš, kā arī saskaņā ar dalībvalstu saistību neseno palielināšanos Itālijas iestāžu spēja reģistrēt un izskatīt pieteikumus būs jāuzlabo, lai paātrinātu tādu personu reģistrēšanu, kurām ir valstspiederība, ar ko var pretendēt uz pārcelšanu, un izpildītu jaunās saistības. Tam arī būtu jāsamazina aizbēgšanas iespējamība, jo pieteikuma iesniedzēju pieprasījumus izskatīs ātrāk. Šajā satvarā jāstiprina pieteikumu reģistrēšanas grupas un jānodrošina EASO klātbūtne jaunajos reģistrācijas centros. EASO mobilo grupu veiktie reģistrēšanas pasākumi veicina tādu pieteikumu iesniedzēju ātru reģistrēšanu, kas izmitināti ārpus reģistrācijas centriem, tādējādi palielinot pārcelšanas pieteikuma iesniedzēju skaitu.

Rīcība tā laika saīsināšanai, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem. Pēc vienošanās panākšanas valstu kontaktpunktu pārcelšanas jomā ad hoc sanāksmē Itālijas Iekšlietu ministrija un Eiropols ar Komisijas atbalstu 2016. gada 4. novembra sarakstē oficiāli noteica ievērojamo praktisko procedūru. Konkrētāk, ar Komisijas atbalstu tika izstrādāta darba plūsma papildu ārkārtas drošības pārbaudēm, kuras dalībvalstis var pieprasīt saistībā ar pārcelšanu, un tā tiks iekļauta pārcelšanas protokolā, kas pašreiz tiek izstrādāts. Šis pozitīvais stimuls jau pavēris ceļu jaunām un lielākām dalībvalstu saistībām, kuru rezultātā drīzumā būtu jāpieaug pārcelšanas skaitam no Itālijas.

Rīcība to problēmu risināšanai, kas saistītas ar neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju un nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu. No Itālijas vēl nav pārcelts neviens nepavadīts nepilngadīgais. Procedūras īstenošana ir galvenā prioritāte, jo kopš 2016. gada sākuma Itālijā krastā ir izkāpuši aptuveni 4000 nepavadītu nepilngadīgo, kas potenciāli var pretendēt uz pārcelšanu (lielākoties no Eritrejas). Pēc Eiropas Komisijas aicinājumiem vairākas dalībvalstis (Beļģija, Nīderlande, Somija, Vācija) nodrošinājušas vietas nepavadītiem nepilngadīgajiem, tostarp tiem, kas ceļo vieni, un no vecākiem nošķirtiem bērniem. Komisija aicina Itāliju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai būtu iespējams pārcelt nepavadītus nepilngadīgos, ja tas ir viņu interesēs, un apsvērt pēc iespējas drīz izveidot vienu vai vairākus pārcelšanas centrus nepavadītiem nepilngadīgajiem. Pārcelšanas procedūras īstenošana arī veicinātu reaģēšanu uz tādu nepavadītu nepilngadīgo augsto aizbēgšanas rādītāju, kas potenciāli var pretendēt uz pārcelšanu. Saskaņā ar Nodarbinātības ministrijas publicētajiem datiem Eritrejas valstspiederīgie ir otra lielākā nepavadītu nepilngadīgo grupa, kas atbilstoši ziņojumiem aizbēg no uzņemšanas centriem 29 .

Rīcība, kas veikta, lai ierobežotu sekundāro kustību. Kā daļu no darbībām, ko Itālijas iestādes veic, lai ierobežotu sekundāro kustību, Itālijas policija migrantus, kas neatbilstīgi pārvietojušies no valsts dienvidiem uz ziemeļiem, turpina regulāri pārsūtīt atpakaļ uz uzņemšanas centriem valsts dienvidos. EASO ir pastiprinājis tās mobilās grupas darbību, kas veic ar pārcelšanu saistīto reģistrāciju dažādās vietās, kur izmitināti pārcelšanas kandidāti (pamatojoties uz Itālijas iestāžu minētajām vajadzībām), ārpus reģistrācijas centriem. Būtu stingri jāpārrauga neatbilstīgo migrantu klātbūtne un kustība Itālijas teritorijā un jānovērš neatbilstīga sekundāra kustība.

2.4Komisijas un ES aģentūru rīcība

Eiropas Komisija

Komisija pastāvīgi ir atbalstījusi Itāliju un Grieķiju ikdienas darbībās uz vietas, palīdzot veikt koordinācijas darbus starp dažādām ieinteresētajām personām un palīdzot Grieķijas un Itālijas iestādēm šķēršļu noteikšanā, problēmu risināšanā, cieši sadarbojoties ar visām ieinteresētajām personām, un īpašu procedūru izstrādē. Šā atbalsta ietvaros Komisija veicināja iepriekš aprakstītās Itālijas un Eiropola vienošanās noslēgšanu par papildu drošības pārbaudēm, kas ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kurš palēnina pārcelšanu no Itālijas, un paredzams, ka tagad vairāk dalībvalstu aktīvi iesaistīsies darbā ar Itāliju.

Septītajā pārcelšanas un pārmitināšanas forumā sapulcējās visu dalībvalstu un asociēto valstu kontaktpunkti pārcelšanas jomā un attiecīgās ieinteresētās personas (EASO, UNHCR, IOM, Eiropols), lai apspriestu pārcelšanas shēmas īstenošanas jomā sasniegto progresu vienu gadu pēc tam, kad stājās spēkā Padomes lēmumi par pārcelšanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta nepavadītiem nepilngadīgajiem un drošības jautājumiem. Sanāksmes mērķis bija noteikt atlikušos šķēršļus pārcelšanas procedūrā, rast kopīgus risinājumus un dalīties ar paraugpraksi. Sanāksmes galvenie secinājumi jau uzsvērti šajā ziņojumā. Grieķijā un Itālijā rūpīgi uzraudzīs šo secinājumu īstenošanu Komisijas organizētajās regulārajās sadarbības koordinatoru sanāksmēs. Nākamā šāda sanāksme notiks novembra otrajā pusē.

Uzraugot Padomes lēmumu par pārcelšanu īstenošanu, Komisija ir paudusi un arī turpmāk paudīs bažas attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras atpaliek minēto Padomes lēmumu īstenošanā. Komisārs Avramopuls nesen nosūtīja vēstules dalībvalstīm, atgādinot tām par saistībām saskaņā ar Padomes lēmumiem par pārcelšanu.

Eiropas Patvēruma atbalsta birojs

Rīcība pārcelšanas procesa paātrināšanai un Grieķijas un Itālijas reģistrācijas spējas uzlabošanai. Eksperti ir izvietoti dažādu pienākumu izpildei.

Grieķijā deviņi eksperti pašreiz sniedz tiešu atbalstu reģistrācijas procesā, veicot dokumentu kopīgu izskatīšanu, bet citi deviņi eksperti veic ar informēšanu un konsultēšanu saistītus pienākumus. Pamatojoties uz ieteikumiem par to, kā uzlabot piemērotības noteikšanas procesu, kura mērķis ir atrast atbilstošus pieteikuma iesniedzējus konkrētām dalībvalstīm, EASO no 2016. gada decembra līdz 2017. gada janvārim testēs piemērotības noteikšanas rīku.

Pēc provizoriskās reģistrācijas procesa Grieķijas Patvēruma dienests stiprina savu reģistrācijas spēju. EASO ir dažādojis savu atbalstu pārcelšanas procedūrai un ietvēris vairāk ekspertu izslēgšanas rādītāju, Dublinas regulas, ģimenes struktūras un dokumentu viltošanas jomā, kā arī vecākos reģistrācijas darbiniekus. Šie eksperti veic eskalācijas nodaļas funkcijas sarežģītos gadījumos, tas palīdzēs atslogot parasto reģistrāciju un nodrošinās pārcelšanas lietu kvalitāti. Joprojām ir nepieciešams pastiprināts atbalsts dažādos pārcelšanas procedūras posmos, sākot no informācijas sniegšanas un beidzot ar reģistrāciju un piemērotības noteikšanu. EASO turpinās palielināt reģistrācijas ekspertu skaitu Salonikos un pašreiz iepērk mobilās vienības, lai nodrošinātu darbavietu šiem ekspertiem. EASO arī paredz papildu ekspertu nepieciešamību informācijas sniegšanai nometnēs.

Itālijā EASO pašlaik ir izvietojis 47 ekspertus no dalībvalstīm un asociētajām valstīm (pieprasīto ekspertu kopskaits — 74): 10 eksperti karstajos punktos, 7 eksperti divās mobilajās grupās (kas atrodas Romā un Katānijā), 10 eksperti reģistrācijas centros, 5 eksperti reģistrācijas mobilajā grupā, 1 eksperts, kas sniedz atbalstu preses komunikācijas pasākumos, un 14 eksperti Dublinas vienībā Romā. EASO ir izvietojis arī maksimāli 48 kultūras mediatorus (arābu, tigrinjas un kurdu valodā), lai atbalstītu pārcelšanas procesu (saskaņā ar 7. novembra datiem uz vietas izvietoti 36 kultūras mediatori). Pārskata periodā EASO ir pastiprinājis tās mobilās grupas darbību, kas veic ar pārcelšanu saistīto reģistrāciju dažādās vietās, kur izmitināti pārcelšanas kandidāti (pamatojoties uz Itālijas iestāžu minētajām vajadzībām), ārpus reģistrācijas centriem 30 . Mobilā grupa arī sniedz atbalstu vietējai Questura, veidojot pašu policistu spēju veikt reģistrāciju.

EASO arī strādā, lai nodrošinātu atbilstošus un efektīvus darba apstākļus EASO grupām karstajos punktos. Tika uzstādīti pieci mobilie biroji (konteineri) dažos karstajos punktos un centros (viens Trapāni karstajā punktā, divi attiecīgi Villa Sikania un Bari centrā), un vēl viens tiks uzstādīts Augustas ostā, kur bieži notiek izkāpšana krastā. Itālijas iestādēm tika nodrošināts arī tehniskais aprīkojums (datori), lai atbalstītu ar pārcelšanu saistīto darbu (katrā reģistrācijas centrā un Questura (Romā) tika nodrošinātas 5 darbstacijas, vēl 20 ierīkos Dublinas daļā, kad tiks iegūta iekšējā drošības pielaide, lai savienotu tās ar esošo sistēmu).

Eiropadomes 2016. gada 20. oktobra secinājumos EASO tika aicināts pēc iespējas drīz nodrošināt patvēruma reakcijas rezerves darbspēju. Tādēļ EASO lūdzis valdes atbalstu, lai ātri atjauninātu patvēruma reakcijas rezervi, līdz 2016. gada 27. oktobrim norīkojot valstu ekspertus ar konkrētiem profiliem. Turklāt un ar mērķi veicināt lielāku atsaucību uz uzaicinājumiem nodrošināt ekspertus EASO izstrādā izmēģinājuma ievada apmācības programmu izlūkošanas darbiniekiem ar nelielu pieredzi, kā arī ierosināja grozījumus attiecīgajos noteikumos par ekspertu atalgojumu, lai ļautu aģentūrai maksāt atalgojumu ekspertiem, kas izvietoti ar valstu dienestu starpniecību, taču nav šo dienestu pastāvīgie darbinieki.

3Pārmitināšana

Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no iesaistītajām valstīm, 2015. gada 20. jūlija pārmitināšanas shēmas ietvaros līdz 2016. gada 7. novembrim ir pārmitinātas 11 852 personas uz 21 pārmitināšanas valsti (Apvienoto Karalisti, Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Igauniju, Islandi, Itāliju, Īriju, Latviju, Lietuvu, Lihtenšteinu, Nīderlandi, Norvēģiju, Portugāli, Somiju, Spāniju, Šveici, Vāciju un Zviedriju). Zviedrija, Apvienotā Karaliste un Somija, kā arī asociētās valstis Šveice, Lihtenšteina un Islande jau ir izpildījušas savas saistības.

Vairums valstu, kas piedalās šajā shēmā, norādīja, ka pārmitināšanas pasākumi galvenokārt (bet ne tikai) bija paredzēti sīriešiem, kuri atrodas Jordānijā, Libānā un Turcijā. Tas ietver dalībvalstu centienus pārmitināt sīriešus no Turcijas saskaņā ar ES un Turcijas 18. marta paziņojumu.

Dalībvalstīm turpinot to lietu novērtēšanu, ko tās ar UNHCR starpniecību saņēma no Turcijas, no Turcijas pārmitināto personu skaits turpina pieaugt. Dalībvalstis arī gatavo turpmākas misijas uz Turciju, lai intervētu pārmitināšanas kandidātus. To kandidātu atkrišanas rādītājs, kas iekļauti atsauces sarakstā, kuru Turcijas Migrācijas pārvaldības ģenerāldirektorāts septembra sākumā iesniedza UNHCR, ir zemāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem sarakstiem; tas norāda uz atlases procesu vispārēju uzlabošanos. Turcijas iestādes izstrādā nākamos atsauces sarakstus, kas, iespējams, būs īsāki un tiks iesniegti regulārāk, lai garantētu operāciju raitu plānošanu.

Kopš 2016. gada 4. aprīļa mehānisma “viens pret vienu” ietvaros no Turcijas ir pārmitināti 2217 sīrieši. Turklāt 346 personas ir apstiprinātas un gaida, kad tiks pārmitinātas. Kopumā paredzams, ka novembrī īstenos 472 pārmitināšanas gadījumus, bet atlikušais visu saistību skaits ir 11 228.

Pārmitināšanas temps tiek uzturēts, proti, no 26. septembra līdz 7. novembrim ir pārmitināti 603 sīrieši. Papildus Beļģijai, Francijai, Igaunijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Nīderlandei, Portugālei, Somijai, Spānijai, Vācijai un Zviedrijai personas pārmitinātas arī Norvēģijā.

Padomes Lēmums (ES) 2016/1754 31 tika pieņemts 28. septembrī, lai dotu iespēju dalībvalstīm pildīt pienākumus saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, izmantojot 54 000 nepiešķirtās vietas nolūkā pārcelt personas, kas lūdz starptautisko aizsardzību, no Itālijas un Grieķijas vai arī uzņemt savā teritorijā Turcijā esošos Sīrijas valstspiederīgos, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, īstenojot pārmitināšanu vai citas likumīgas uzņemšanas darbības. Kā tūlītēju papildpasākumu Komisija jau lūgusi dalībvalstīm līdz 7. novembrim paziņot to Turcijā esošo sīriešu skaitu, ko dalībvalstis plāno likumīgi uzņemt saskaņā ar šo lēmumu.

Komisijas 2016. gada 13. jūlijā pieņemto priekšlikumu regulai, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu 32 , pašreiz izskata abi likumdevēji.

4Turpmākā rīcība

Valstu vai valdību vadītāji ir atkārtoti atzinuši Eiropas migrācijas situācijas risināšanas steidzamo nepieciešamību un ir aicinājuši veikt turpmākas darbības, lai paātrinātu pārcelšanas shēmas īstenošanu kā būtisku solidaritātes apliecinājumu attiecībā uz priekšposteņa dalībvalstīm. Oktobrī Eiropadome atkārtoti uzsvēra, ka dalībvalstīm vēl vairāk jāpastiprina darbs pārcelšanas paātrināšanā.

Komisija pastāvīgi strādā ar Itālijas un Grieķijas iestādēm, dalībvalstīm, kā arī UNHCR, IOM, EASO, Frontex un Eiropolu, lai atbalstītu un uzlabotu pārcelšanas procedūru uz vietas. Grieķija pēdējā pārskata periodā ir palielinājusi formalitāšu kārtošanas spēju par 60 %, un tuvākajā mēnesī tā turpinās šo spēju palielināt. Itālija palielina savu formalitāšu kārtošanas spēju un demonstrē elastīgumu attiecībā uz pārcelšanas mērķa dalībvalstu pieprasījumiem drošības jautājumos. Vienošanās ar Eiropolu jau tiek noslēgtas. UNHCR, IOM, EASO, Frontex un Eiropols palielina savu atbalstu Itālijai un Grieķijai, lai paātrinātu pārcelšanas procedūru un nodrošinātu lielāku tās efektivitāti. Dažas dalībvalstis ir apliecinājušas iesaistīšanos pārcelšanā ar patiesu apņemšanos un būtiski veicinājušas pozitīvās tendences, kas novērojamas pēdējo mēnešu laikā attiecībā uz saistībām un faktiski īstenoto pārcelšanu.

Tomēr sasniegtie rezultāti vēl neatbilst Padomes lēmumos paredzētajām saistībām un pienākumiem un pastāvošo problēmu apmēram. Mūsu centieni nedrīkst samazināties. Tūkstošiem pieteikuma iesniedzēju Itālijā un Grieķijā gaida pārcelšanu. Kad pārcelšanas shēmu darbības temps palēninās, sekas ir šādas: ilgāks gaidīšanas laiks pieteikuma iesniedzējiem uzņemšanas centros un lielāka neskaidrība par nākotni; tas ietekmē Itālijas un Grieķijas spēju efektīvi novērst krīzi. Itālija turpina uzņemt lielu skaitu migrantu, bet Grieķijā joprojām valda problemātiska humanitārā situācija. Tādēļ pārcelšana ir būtiska, lai mazinātu spiedienu šajās valstīs. Ir būtiski ik mēnesi un regulārāk pārcelt lielāku skaitu personu, lai nodrošinātu efektīvu plānošanu un vienmērīgu plūsmu, kas nepieciešama, lai izvairītos no loģistikas problēmām uz vietas.

Valstu vai valdību vadītāju aicinājumiem jāsaskan ar kompetento valsts dienestu mērķtiecīgu rīcību. Pārcelšanas mērķa dalībvalstīm jāturpina darbs, balstoties uz līdz šim paveikto, pilnībā reaģējot uz šiem aicinājumiem, un vēl vairāk jāpastiprina centieni steidzami sniegt atbalstu Grieķijai un Itālijai, tādējādi izpildot juridiskās saistības un apliecinot solidaritāti praksē.

Komisija Pirmajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu 33 noteica, ka mēnesī jāīsteno vismaz 6000 pārcelšanas gadījumu, lai sasniegtu Padomes lēmumos paredzētos mērķus. Tā kā Padomes lēmumu par pārcelšanu īstenošana turpinās jau otro gadu, juridisko saistību izpilde saskaņā ar Padomes lēmumiem prasīs ievērojami palielināt saistību apjomu un regularitāti un tuvākajos mēnešos paātrināt pārcelšanu.

Komisija turpinās cieši uzraudzīt abu Padomes lēmumu par pārcelšanu īstenošanu un sniegt regulārus ziņojumus, kā arī 2016. gada decembrī publiskos savu Astoto ziņojumu. Komisijai ir tiesības uzsākt noteiktas procedūras pret dalībvalstīm, kuras nepilda savus pienākumus.

Vienlaikus dalībvalstīm jāturpina pildīt savas pārmitināšanas saistības, tostarp ES un Turcijas paziņojuma īstenošanas ietvaros 34 .

(1)

     COM(2016) 636 final.

(2)

     Eiropadomes 2016. gada 20. oktobra secinājumi http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/10/21-european-council-conclusions/ .

(3)

     Konstatēto nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits starp robežšķērsošanas vietām, kā ziņo Grieķija, no Turcijas puses uz jūras un sauszemes robežām no 2016. gada 26. septembra līdz 6. novembrim saskaņā ar kopīgo operāciju ziņošanas pieteikumu (JORA) datiem.

(4)

     Avots: Grieķijas iestādes. Personu skaitam Grieķijas kontinentālajā daļā būtu pakāpeniski jāsamazinās atbilstoši pārcelšanai.

(5)

     Avots: Itālijas Iekšlietu ministrija; laikposms no 26. septembra līdz 6. novembrim.

(6)

     Secinājumi, ko dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, izdarījuši par 20 000 personu, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība, pārmitināšanu, izmantojot daudzpusējas un valstu shēmas (11130/15).

(7)

     SN 38/16, 18.3.2016.

(8)

     Kvalificēšanas direktīvas (Direktīva 2011/95/ES) 2. panta l) punktā nepavadītu nepilngadīgo (nepilngadīgais bez pavadības) definē kā nepilngadīgo (jaunāku par 18 gadiem), kas ieradies dalībvalstu teritorijā bez “tādu pieaugušo pavadības, kuri ir par viņu atbildīgi saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi” [izcēlums pievienots]. Saistībā ar tiesību aktu un prakses atšķirībām dalībvalstu vidū nepavadītu nepilngadīgo definīcija dalībvalstīs atšķiras, tādējādi dažās dalībvalstīs no vecākiem nošķirtus bērnus, tai skaitā nepilngadīgos, kas precējušies ar pieaugušajiem, uzskata par nepavadītiem, bet citās dalībvalstīs tā nav. Tās arī rada nekonsekvenci saistībā ar ziņošanu par pārcelto nepavadīto nepilngadīgo kopskaitu, jo dažas dalībvalstis par tādiem uzskata tikai personas, kas ceļo vienas, un neziņo par pārceltajiem bērniem, kuri nošķirti no vecākiem.

(9)

     Minētas tikai valstspiederības, ar kurām potenciāli var pretendēt uz pārcelšanu.

(10)

      http://asylo.gov.gr/en/wp-content/uploads/2016/08/Preregistration-data_template_5_EN_EXTERNAL.pdf .

(11)

     Lielākā nepavadīto nepilngadīgo grupa Grieķijā ir afgāņi, kuri nevar pretendēt uz pārcelšanu. Tomēr Grieķijas valdība sazinās ar vairākām dalībvalstīm, lai vienotos par šo nepilngadīgo iespējamu brīvprātīgu pārcelšanu, piemērojot citu statusu (nevis “persona, kas lūdz starptautisko aizsardzību”).

(12)

     Iepriekšējā ziņojumā minētais pārcelto nepavadīto nepilngadīgo kopskaits: 75. Tādējādi šajā pārskata periodā pārcelto nepavadīto nepilngadīgo kopskaitam jābūt 118. Tomēr skaits ietvēra nepilngadīgos, kas ceļo vieni, un tikai dažas no vecākiem nošķirtu bērnu kategorijas. Skaits ir pārskatīts, lai precīzāk atspoguļotu pārcelto nepavadīto nepilngadīgo kopskaitu, ietverot nepilngadīgos, kas ceļo vieni, un visas no vecākiem nošķirtu bērnu kategorijas.

(13)

     Šis skaits jāuzskata par minimālo skaitu. Komisija joprojām gaida papildu atbildes uz tās uzaicinājumu uzņemties saistības attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem, kas ceļo vieni. Turklāt dažu dalībvalstu saistības ir atvērti piedāvājumi, kas neietver tādu nepavadītu nepilngadīgo konkrētu maksimālo skaitu, kas ceļo vieni un var tikt pārcelti.

(14)

     24 uz Beļģiju, 23 uz Bulgāriju, 203 uz Franciju, 17 uz Igauniju, 40 uz Īriju, 72 uz Latviju, 61 uz Lietuvu, 81 uz Nīderlandi, 73 uz Portugāli, 153 uz Rumāniju, 110 uz Somiju, 35 uz Spāniju, 28 uz Šveici un 1 uz Vāciju. Jāņem vērā, ka 2 personas, par kuru pārcelšanu uz Rumāniju ziņots iepriekšējā ziņojumā, bija saskaņā ar Dublinas pārsūtīšanas procedūru pārceltas personas.

(15)

     5 uz Horvātiju, 20 uz Luksemburgu, 20 uz Maltu, 108 uz Nīderlandi, 20 uz Norvēģiju, 78 uz Portugāli, 31 uz Rumāniju un 9 uz Slovēniju. Iepriekšējā ziņojumā netika ieskaitītas 62 personas, kuras 27. septembrī tika pārceltas uz Somiju.

(16)

     170 uz Franciju, 38 uz Lietuvu, 103 uz Nīderlandi, 20 uz Norvēģiju, 15 uz Portugāli, 149 uz Rumāniju, 6 uz Slovākiju un 41 uz Slovēniju. Turklāt paredzams, ka arī novembrī notiks papildu pārcelšanas uz Portugāli, Luksemburgu, Maltu un Vāciju, taču galīgais datums vai pārceļamo personu kopskaits nav apstiprināts.

(17)

     50 uz Franciju, 61 uz Norvēģiju, 39 uz Somiju, 21 uz Šveici un 226 uz Vāciju.

(18)

     Igaunija — 21 no Grieķijas, Īrija — 80 no Grieķijas, Kipra — 30 no Grieķijas un 30 no Itālijas, Latvija — 60 no Grieķijas, Malta — 28 no Grieķijas, Nīderlande — 100 no Grieķijas un 100 no Itālijas, Somija — 150 no Grieķijas un 150 no Itālijas, Spānija — 400 no Grieķijas un 100 no Itālijas un Vācija — 500 no Grieķijas un 500 no Itālijas.

(19)

     Norvēģija — 60 no Grieķijas un 225 no Itālijas, Šveice — 100 no Grieķijas.

(20)

     Iepriekšējā ziņojumā netika iekļautas Rumānijas 9. septembra saistības.

(21)

     Saskaņā ar Padomes 2016. gada 10. marta Lēmumu (ES) 2016/408 Austrijai pagaidu kārtā atļauts apturēt līdz 30 % pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kas tai iedalīti ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1601. Tāpēc 1065 pieteikuma iesniedzēju pārcelšana uz Austriju ir apturēta līdz 2017. gada 11. martam. Tomēr uz Austriju joprojām attiecas Lēmuma (ES) 2015/1601 pienākumi attiecībā uz atlikušā iedalījuma pārcelšanu, tādēļ saistības un pārcelšana joprojām tiek gaidītas.

(22)

     Aprīļa sākumā Polija apturēja to 73 pārcelšanas pieprasījumu izskatīšanu, ko Grieķijas Patvēruma dienests nosūtīja Polijai, pamatojoties uz Polijas 2015. gada 16. decembrī iesniegtajām saistībām, tādējādi trīs ar pusi mēnešus pēc saistību iesniegšanas de facto apturot pārcelšanas procedūru. Tas pats attiecas uz pieprasījumiem no Itālijas.

(23)

     EASO piektais uzaicinājums nodrošināt ekspertus, lai atbalstītu pārcelšanu Grieķijā, tika izsludināts 21. aprīlī, un par šo uzaicinājumu pirmoreiz tika ziņots Trešajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu. Dažu ekspertu izvietošanas termiņš beidzās pārskata periodā.

(24)

     Šī vajadzība atšķiras no atsevišķās prasības dalībvalstīm sniegt atbalstu EASO darbā salās, lai īstenotu ES un Turcijas paziņojumu (kas ietilpst EASO septītajā uzaicinājumā).

(25)

     Austrija, Šveice, Lietuva, Polija, Čehija, Apvienotā Karaliste, Rumānija, Vācija, Latvija, Spānija, Francija, Horvātija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Malta, Beļģija, Slovākija un Bulgārija.

(26)

     Šis skaits ietver vietas, kuras nodrošina saskaņā ar UNHCR īres programmu, un uzņemšanas vietas karstajos punktos. http://www.media.gov.gr/images/prosfygiko/REFUGEE_FLOWS-27-10-2016.pdf  

http://data.unhcr.org/mediterranean/documents.php?page=1&view=grid&Country[]=83

Šie pagaidu ārkārtas (uzņemšanas) un pastāvīgie centri ir izveidoti Egejas jūras salu karstajos punktos un valsts kontinentālajā daļā. Saskaņā ar 2016. gada 8. novembra datiem un Komisijai pieejamo informāciju pašreiz ir pieejamas tikai 1140 pastāvīgās izmitināšanas vietas, kurās tiek uzņemtas tikai personas, kas lūdz starptautisko aizsardzību, un nepavadīti nepilngadīgie.

(27)

     2016. gada janvārī ar UNHCR panāktais deleģēšanas nolīgums par 20 000 vietām īres programmā vispirms sniedz labumu patvēruma meklētājiem, kas var pretendēt uz pārcelšanu. Deleģēšanas nolīgums tika pārskatīts 2016. gada jūlijā, lai tekstā būtu skaidrāks, ka izmitināšanas programma ietver arī iespēju izveidot vietas UNHCR pārvaldītajos pārcelšanas centros un izmitināšanas programmas mērķgrupa ietver ne tikai pārcelšanas kandidātus, bet arī citus patvēruma meklētājus. UNHCR piekrita īres programmas ietvaros piešķirt 6000 vietu pārcelšanas centriem, lai izmitinātu visus pilnībā reģistrētos pārcelšanas pieteikuma iesniedzējus.

(28)

      http://www.libertaciviliimmigrazione.dlci.interno.gov.it/sites/default/files/allegati/hotspots_sops_-_english_version.pdf .

(29)

     http://www.lavoro.gov.it/notizie/Documents/Report%20MSNA%2030_09_2016.pdf (pēdējā lappuse).

(30)

     Līdz šim grupa ir aptvērusi šādas vietas: Kaljāri (Sardīnija), Fodža, Boloņa, Turīna, Milāna, Verona, Venēcija, Vičenca, Terāmo, Kjeti, Florence, Piza, Groseto un Modēna.

(31)

     OV L 268, 1.10.2016., 82.–84. lpp.

(32)

     COM(2016) 468 final.

(33)

     COM(2016) 165 final.

(34)

     Trešais ziņojums par ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā gūto progresu, COM(2016) 634 final.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.11.2016

COM(2016) 720 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Septītais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

1. pielikums. Pārcelšana no Grieķijas līdz 2016. gada 8. novembrim

(1)

Saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu, izmantojot DubliNet.

(2)

     Padomes 2016. gada 10. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2016/408 par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(3)

     Padomes 2016. gada 9. jūnija Lēmums (ES) 2016/946, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Zviedrijas labā saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1523 9. pantu un Lēmuma (ES) 2015/1601 9. pantu, ar kuriem nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.11.2016

COM(2016) 720 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Septītais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

2. pielikums. Pārcelšana no Itālijas līdz 2016. gada 8. novembrim

(1)

Saskaņā ar Padomes lēmuma 5. panta 2. punktu, izmantojot DubliNet.

(2)

     Padomes 2016. gada 10. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2016/408 par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

(3)

     Padomes 2016. gada 9. jūnija Lēmums (ES) 2016/946, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Zviedrijas labā saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1523 9. pantu un Lēmuma (ES) 2015/1601 9. pantu, ar kuriem nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.11.2016

COM(2016) 720 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Septītais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu

3. pielikums. Pārmitināšana — situācija 2016. gada 7. novembrī — saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem un mehānismu “viens pret vienu” ar Turciju (piemēro kopš 2016. gada 4. aprīļa)

(1)

     Šis skaits ietver gadījumus saskaņā ar Austrijas Humanitārās uzņemšanas programmu.

(2)

  Šis skaits ietilpst Somijas valsts kvotā 2016. gadam, proti, jāpārmitina 750 personas.

(3)

     Šis skaits neietver 136 sīriešus, kas pārmitināti no Turcijas saskaņā ar mehānismu “viens pret vienu”, un to paveica Somijas valsts shēmas ietvaros.

(4)

     Šis skaits neietilpst Francijas valsts gada kvotā un iepriekšējās saistībās.

(5)

Šis skaits neietver 174 sīriešus, kas pārmitināti no Turcijas saskaņā ar mehānismu “viens pret vienu”, un to paveica Francijas valsts shēmas ietvaros.

(6)

Islande laikposmā no 2015. gada 8. jūnija līdz 2016. gada 7. novembrim kopumā pārmitinājusi 56 personas.

(7)

Lai gan pagaidām nav notikusi pārmitināšana saskaņā ar 2015. gada 20. jūlija secinājumiem, 52 sīrieši ir pārmitināti saskaņā ar Luksemburgas valsts programmu.

(8)

     Portugāle 2015. gadā pārmitināja 39 bēgļus no Ēģiptes saskaņā ar valsts programmu, ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas.

(9)

     Zviedrija 2015. gadā pārmitināja 1900 personas saskaņā ar savu valsts programmu, ārpus 2015. gada 20. jūlija shēmas.

(10)

Līdz 2016. gada jūnijam uz Apvienoto Karalisti kopumā tika pārmitinātas 3439 personas saskaņā ar spēkā esošajām Apvienotās Karalistes valsts pārmitināšanas shēmām.